Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'stilbs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'stilbs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

augšstilbs

aûgšstilbs, Oberschenkel, ruokas a., Oberarm Vēr. I, 652.

Avots: ME I, 219


pusstilbs

pusstil˜bs: "Bein" ME. III, 434 durch "Schienbein" zu ersetzen.

Avots: EH II, 334


pusstilbs

pusstil˜bs, pus˙stil˜ba, das halbe Bein, die Hälfte des Beines: viņa tūlīt līdz pus˙stilbiem iestiga sniegā Saul. I, 12. pusstilbs kails, pusstilbs apse̦gts Neuenb.

Avots: ME III, 434


stilbs

stil˜bs: auch (mit ilˆ ) Erlaa, Heidenfeld; iesim plikiem stilbiem BW. 2254; "kāju liêlu un ruoku gaŗais kauls; ein (besonders harter)" Pflanzenstengel (mit il˜ ) Siuxt.

Avots: EH II, 579


stilbs

stilbs (r. столбъ "Säule"), Serbig., AP., Lin., stìlbs 2 Nerft, stilbs Lös., stilbs U., stil˜ba Iw., stilba U., L., der Vorderarm U., (mit -il˜-) Salisb.; das Bein vom Knie bis zur Fusssohle, das Wadenbein (stil˜bs) Wolm., PS., Jürg., Arrasch, Ermes, Ruj., Salisb., Salis, Bauske, Siuxt, Selg., Dunika, (stilˆbs) KL, Lis., Selsau, Gr. - Buschh., (stil˜ba) Wandsen, (stìlba 2 ) Schwanb., Selsau, (stil˜bis) C., (stìlbis 2 ) Golg.; (beim Vieh) das Bein vom Mittelgelenk bis zur Klaue U.; der Röhrknochen U.; (stil˜ba 2 ) der Armknochen BL; der Stiefelschaft U., (stil˜bs) Salisb.: zaļuoksnīgi slaidās stilbas Janš. Bandavā I, 54. ielaidīšu suni stilbuos! Salisb.; stìlbs 2 Warkl., stil˜bs Lubn., Saikava, stìlbis 2 Golg., der obere, das Bein umgebende Teil von Socken. Zu li. stalbúotis "apsistoti", an. stolpi "Säule", and. stelpon, mnd. stalpen "stagnare", norw. stolpa "mit steifen und langen Schritten, mühsam gehen" u. a., s. Būga KSn. l, 285 f., Persson Beitr. 427, Walde Vrgl. Wrtb. II, 646, Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 21.

Avots: ME IV, 1068

Šķirkļa skaidrojumā (19)

čingulis

čiñgulis,

1): auch Brucken, ("stilbs">stilbs") Linden in Kurl.; ein Fleischstück mit Knochen Kurmene;

2) ein Hümpel, Grasbüschel
Linden in Kurl. (mit ìn 2 ).

Avots: EH I, 290




ilmiķis

ilmiķis, scherzweise für stilbs Oppek., Allend. n. U.

Avots: ME I, 707


ķūlis

ķũlis,

2): ķũlītis Lems., die Keule eines geschlachteten Schweins:
nuoskrubini savu ķūlīti un uztaisi pīpīti! Austriņš Daugava 1928, S. 982; ķūlis Trik., der Vorderarm; kājas stilbs;

3): tāds kā ķ. Dunika, Lems., (mit û 2 ) Wainsel; ein fauler und dummer Mensch
Kr. Hasenpot; ķûlis 2 Salis, wer habgierig seine Arbeiter übermässig ausnutzt (zu viel arbeiten lässt);

4): der Hosenschlitz
Grünh., Grünw., Seyershof;

5): auch Grob.;

6): auch (mit ũ ) Libau.

Avots: EH I, 708


leka

I le̦ka,

1) der Rist, das Fussblatt
U., Karls.; n. Dr. aber ļe̦ka; [ļe̦kām vaļu duot od. ļe̦kās aizlaisties Fockenhof, Prawingen, Treiden od. ļe̦kas vaļā likt Gold.]od. ļe̦kas laist vaļā [Gramsden, Mar., N. - Peb., Bers., Dond.] od. vaļām od. ļe̦ku ļe̦kām aizskriet C., sich eiligst davonmachen, das Hasenpainer ergreifen. Sprw.: ņem kājas par ple̦ciem un laid ļe̦kas vaļā! ļe̦kas, die füsse Freis., ["kāju pē̦das" Serbigal];

2) der Fuss eines Strumpfes;

[3) Handgelenk:
de̦l˜ms ir ruokas stilbs nuo le̦kas līdz e̦lkuonim Salisb. - Nach Bezzenberger BB. IV, 319 zu le̦cu, lèkt].

Avots: ME II, 448


liemenis

I liemenis,

1): "kājas stilbs" (mit 2 ) NB.; ‡

4) der Baumstamm:
ieruočus ... pieslējušl pie liepas liemeņa Janš. Mežv. ļ. I, 55 (ähnlich 204 und Līgava I, 368). liels kâ l. (von einern grossen Menschen) Wessen. Hierher gehört wohl auch l. III.

Avots: EH I, 756


sadžandžalot

sadžandžaluôt "?": sadžandžaluotais kājas stilbs R. Erglis Pel. bar. vectēvi 114.

Avots: EH XVI, 407


šekums

še̦kums Bauske, Behnen, Dond., Jürg., Kand., Selg., Siuxt, Wandsen,

1) ein gabeliger Ast
U.; die Gabelstelie des Astes U., Druw., Grawendahl,Geistershof, Gramsden, des Baumes Annenburg, Laud.; der Baumgipfel Depkin n. U.: dē̦lu māte iesprūduse sausa kuoka še̦kumā (Var.: starpiņā) BW. 23628. kuoku še̦kumuos Konv. 2 1887. medinieks nuolicis burvja piķi uozuola še̦kumā LP. VI, 723;

2) die Gabelung der Beine
(U., BW. 34777, Grünwald, Laud., Selg., Odensee, Gramsden, Kalnzeem) oder der Hosen: jaunībā trakumā zars ieskrēja še̦kumā Lennew.;

3) das Schlüsselbein
Kawall n. U.; "stilbs">kājas stilbs" Wenden. Vgl. šakums und das echt le. se̦kums.

Avots: ME IV, 15


stelberis

stel˜beris Salis, Arrasch, Jürg., wer taumeind geht; ein Hinkender Sinolen; ein Besoffener (mit èl 2 ) Kreuzb.; ein hageres, langbeiniges, im Gang unsicheres Pferd (mit elˆ ) Bers.; ein hochgewachsener, abgemagerter Mensch (mit el˜ ) Seppkull. Wohl nebst stilbs (s. dies) zu d. stolpern u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 646).

Avots: ME III, 1059


stelte

stelte, der Oberarm Wid.; der Oberarmknochen (steltes kauls) Kaw., Lems. n. U.; der Schenkelknochen Druw., A. - Peb., (mit èl 2 ) Festen; der Schenkel Peb.; "= stelpe" (mit èi 2 ) Stockm., Odensee; "das Bein, wenn es im Vergleich zum übrigen Körper sehr gross ist" A. - Peb.; pie šķiņķa palikušuo luocītavas kaula gabalu sauc par stelti Druw., Sinolen, Tirsen. saimniekam ir ļuoti vājas guovis, nuo pašām jau ne˙kā nav, tikai tās lielās steltes A. - Peb. es viņam duotu par steltēm Etn. IV, 146. Nebst stilbs und mnd. stelte "Stelze", nd. stilte "Stange, Stengel, Bein" u. a, zu arm. sfełn "Schaft", gr. στόλος "Pflock", στέλεχος "Stamm", lat. stolō "ein Wurzelschoss", ae. stela "Pllanzenstiel", mnd. stal(e) "Pfosten, Bein", apr. stallīt "stehen" u. a., s. Persson Beitr. 423 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 643 ff.

Avots: ME III, 1060


stilbiksis

stilbiksis, wer eng anschliessende, kurze Hosen hat Spiess n. U. Aus stilbs. bikses.

Avots: ME IV, 1068


stulbs

I stulbs C., Neuenb, stul˜bs Serbigal, stùlbs 2 KL., Lös., Nerft, die Blindfliege Dunika. pa stulˆbuo 2 pusi sviest, von der unsichtbaren Seite werfen Wahnen. pa stulbuo pusi tuo dabūju. juo viņš nāk ve̦cāks, juo paliek vienmē̦r stulbāks MWM. v. J. 1897, S. 102. tu esi tīri stulbs, ka visu raksti, kuo mēs te pļeperējam Saikava. stulbā de̦sa Frauenb. der Blinddarm. Dieses stulb- (wozu auch stulbs II - IV und slav. "Pfahl") aus stelb- (in stilbs u. a.). stub- (in stuburs u. a.)? Oder (s. Trautmann Wrtb. 290 f., Walde Vrgl. Wrtb. II, 646, Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 21, Persson Beitr. 426 f., Būga KSn. I, 264 und 285 f.) ist -ul- aus ide. -ol- reduziert?

Kļūdu labojums:
Frauenb. der Blinddarm = Frauenb., der Blinddarm

Avots: ME III, 1102, 1103


stulms

stùlms,

3): ruokas s. - nuo e̦lkuoņa līdz plaukstai AP.; kāju s. (ostle. stûms < stułms) "stilbs">stilbs" Auleja;

4): zābaka s. AP., C., N.-Peb., (mit ulˆ ) Auleja (mit ū < uł ), Drobbusch, Heidenfeld, Kaltenbr., Smilt., (mit ulˆ 2 ) Dobl., Kegeln, Ziepelhof, Zögenhof; zeķes s. Auleja (mit ū < uł ), Kaltenbr.;

5): ē̦kas s. stāvēja kâ viena gabala Jauns. J. un v. 108; ‡

6) "stāvs, augums": nū vaira ce̦pure nepiepasēja pie visa stulma Jauns. Raksti VIII, 384.

Avots: EH II, 594


stulpe

stulpe,

2): lielu, pliku kaulu - visu guovs stulpi Pas. IX, 425. (zirgam) aste nuogriezta līdz stulpei A. Upītis Pirmā nakts 241; "kājas stilbs, kam pē̦da amputē̦ta" (mit ùl 2 ) Gr.-Buschh., Pilda, Warkh.; ein Arm, dessen Hand amputiert ist
(mit ùl 2 ) Gr.-Buschh., Pilda, Warkh.: jī gūn bē̦rnu ar tām pašām stulpēm, te uz reizes ruokas jai ataug Pas. IX, 205 (aus Lettg.);

3): auch Pilda; ‡

4) stulˆpīte 2 AP. "nuo vilnas dzijas adīts uzmaucamais ruokas stilbam".

Avots: EH II, 594


tilbs

til˜bs Puhren n. FBR. XIV, 47, = stilbs.

Avots: EH II, 681


vistilbe

vistilbe U., RKr. Vlll, 97; Natur. XXXVII, 201, vistilbīte Angern, Markgrafen, vistilbis Saikava, die Moorschnepfe, Haarschnepfe (ascalopax gallinula L.); vistilbs Etn. III, 10, vistilba, ein Vogel: Sprw. kam nu vistilbas dziesmu dziedāt, kad par cīruli piedzimis Br. sak. v. 1465. Zu vista˙stilbs? Vgl. (zur Porm) auch stiditbis, titilbis.

Avots: ME IV, 626, 627