Paplašinātā meklēšana

‡ pastings, ziemlich starr: viņš pievērsa pastingu skatu meitai Jaun. Ziņas 1938, № '74.

Avots: EH XIII, 177

stings: "stingrais" ME. III, 1070 zu verbessern in "stingais". "stinga le̦dus gāle CTR. XIV, 78. nuo" ME. III, 1070 zu ersetzen durch "gluduo, stinguo le̦dus gāli CTR. XIV, 78. rauda par jums, dienas, kuŗas kritāt nuo laika".

Avots: EH II, 580

stings, starr: stingrais aukstums U. b. 110, 44. stinga le̦dus gāle CTR. XlV, 78. nuo kuoka stingajiem zariem Druva II, 1385. mūža miegi apskauj... stinguos luocekļus Plūd. acis stingiem... skatieniem veras Stari Il, 282. Līvija bija bāli stinga, pamirusi Veselis Daugava I, 433.

Avots: ME IV, 1070

atstiñgt [li. atstìngti], intr., inch., sich von Erstarrung, Starrheit befreien: sastingušie gabali atstingst Pūrs III, 94.

Avots: ME I, 198

dirnêt: pats ieiet kruogū, un pate dir̃n ratuos Siuxt; "dēdēt; izdilt" Brucken n. Etn. I, 31; "neēst, baduoties" Kandau und Pröbstingshof n. Etn. I, 31: visu dienu ne˙kā neē̦d; dirnē tik vien.

Avots: EH I, 322

ir̃bulis, irbuls Kursiten,

1) eine runde, einige Fuss lange Spricke (etwas dünner als
riķis): aiztaisi žuoga caurumu ar irbuliem! Kursiten;

2) irbuli, die Stäbe, aus denen das Flechtwerk
(režģis) auf den Schlitten besteht Kursiten;

3) ein Stäbchen zum Aufstecken des Dochtes bei der Verfertigung der Kerzen
Kand.: daktis savēra irbuliņuos, mērca karstajuos taukuos un kāra āra durvīs, lai sastingst Latv.;

4) die Wurstspricke zum Schliessen der gestopften Wurst:
sataisi de̦sām irbulišus! Kand.; auch sonst je ein Stäbchen, ein Pflöckchen, z. B. zum Befestigen der Flachstocke an der Kunkel, ein Zahnstocher, ein Pergel zum Anzünden; [eine Holznadel Bielenstein Holzb. 347, 387, 392, 403, 439;]

5) ein Stäbchen zum Zeigen der Buchstaben beim Lesen
Kand., Bers., Lasd., Fest.;

6) eine dünne Eisenstange, ein Eisenstäbchen:
čūska pārlika tādu dzelzs irbuli krustiem pāri LP. VI, 473;

7) der Griffel (von Blüten)
Konv. ² 230;

8) die sonde Brasche;

9) der Pfriem
L., Biel.;

10) die Stricknadel
L., Biel. I, 270.

Avots: ME I, 709

sastiñgt, intr., erstarren Ruhental: sastindzis... kâ rags Kaudz. M. 47. sastingu, nuosalu tēvis gaidīdama BW. 18509, 2. tikkuo nesastinga nuo smiekliem, nuo liela aukstuma Sassm. tuo sastingušu nuo ūdens izvilkuši LP. VlI, 984. Ķencis sastinga aiz bailēm Kaudz. M. 155. vinš bij pa˙visam sastindzis un sastulbis nuo pārsteiguma un brīnumiem Vēr. II, 31. ūdeņi sastinguši jūŗas vidū II. Mos. 15, 8. vārds uz lūpām... sastingst Vēr. I, 783. viņas sausajā, krunkainajā, it kâ sastingušā sejā 1283. sastingušas acis, starre Augen Heniņ. -Subst. sastiñgums, das einmalige Erstarren, die Erstarrung: abinieki un rāpuļi pavada ziemu sastingumā Sassm. viņam uznāca kâ auksts sastingums Vēr. I, 827.

Avots: ME III, 747, 748

savirzît, tr., eine gewisse Richtung gebend einander näher bringen: izliektās lēces savirza starus līdzte̦ku Konv. ² 442. Refl. -tiês, einander näherrücken (intr.); in einem Punkt zusammenlaufen Wid.: sastingušie gabali savirzās un atstingst Pūrs III, 94.

Avots: ME III, 789

stiñgrs (li. stingras "stingrs" Miežinis) C., Wolm., stìngrs ² Prl., stin̂grs Kl., Adv. stingri,

1) stramm, starr (vor Frost
Manz. Lettus), zusammenhaltend, gespannt, steif U.: stingrās (māla) zemēs Konv. ² 657. stingri jūgt Biel. 1531;

2) fig., streng:
stingra audzināšana. sieva, kas viņu tur stingrās ruokās A. XX, 938;

3) biegsam, elastisch
(?) Lind. n. U. - Subst. stiñgrums (li. stingrumas Miežinis), die Strammheit, Starrheit, das Zusammenhalten. Nebst stings zu stingt, ste̦ngrs (s. dies); vgl. auch Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 28.

Avots: ME IV, 1070

stiñgt (li. stìngti "steif werden") C., PS., stin̂gt Kl., Gr. - Buschh., stingt ² Dunika, stingstu, stingu, intr., starr, steif, kompalct werden U., erstarren (eig. u. fig.): jūra guļ kâ stingusi Vēr. I, 1324. stingušiem spārniem A. XX, 335. Subst. stingums (kann anch zu stings gehören), das (einmalige) Erstarren, die Starre Wid.: lauki atdusas cē̦lā, mierīgā stingumā JR. IV, 80. nāves stingums Niedra. Zu ste̦ngrs (s. dies).

Avots: ME IV, 1070, 1071

I suga,

1): kad rudenī ūdens izaukstē, tad nuo apakšas sāk celties s. (arī: tādas sugas kâ biezputra) Kaugurciems. ziema jau nāk un ūdeņi sastingst, balta kāpj nuo ūdeņiem s. Skalbe Raksti II (1938), 147.

Avots: EH II, 600