Paplašinātā meklēšana

dirnêt: pats ieiet kruogū, un pate dir̃n ratuos Siuxt; "dēdēt; izdilt" Brucken n. Etn. I, 31; "neēst, baduoties" Kandau und Pröbstingshof n. Etn. I, 31: visu dienu ne˙kā neē̦d; dirnē tik vien.

Avots: EH I, 322

ìebẽrt, ein -, herien -, hineinschütten: iebēr[u] auzu sē̦naliņas BW. 17226. Sprw.: kas kait zirgam auzu neēst, kad silē iebē̦rtas. nesamalsi iebē̦rumu LP. V, 118. REfl. - tiês, für sich einschütten.

Avots: ME II, 3

kaĩtêt [(li. káitėti "schaden; fehlen") Wolm., C., Salis., Ruj., SErbigal, PS., Jürg., Arrasch, Schujen, Trik., N. - Peb., Bauske, Dunika, Dond., Lautb., Selg., Wandsen, kaîtêt ² Kand., Līn., Gr. - Essern], prs. kaitẽju od. kaišu resp. kaitu, prt. kaitēju, schaden: es nekaišu ne˙vienam, nekaiš mans vainadziņš, kad tik man nekaitē ļaunu ļaužu valuodiņa BW. 8409; 29714; 29715. Besonders gebräuchlich impers. III Pers. kaiš od. kait: kas tev kaiš? was fehlt dir? ne˙kas nekaiš, es fehlt nichts, es ist ganz gut. kas tev par tuo kaiš? was geht es dich an? kas kaiš (Var.: kait) pašu nuovadā līdze̦nā zemītē BW. 9736. kas citiem par tuo kait, ka man svārki zemi slauka? 20445. ja kāds kuo nepatīkamu prasa, tad atbild: kas tavam de̦gunam kaiš? kas tev kait gar manu galvu? was kümmerst du dich um meinen Kopf? RKr. IX, 113. In rhetorischen Fragen mit abhängigem negiertem Infinitiv: kas man kaitē nedzīvuot? BW. 700. Sprw.: kas kait zirgam auzas neēst, kad silē iebē̦rtas. Ohne die Negation: kas kaitēja man dziedāt apaļā kalniņā BW. 68. Mit negiertem kaiš, kait: kas tâ nekaiš dzīvuot?v Zu kaite.

Avots: ME II, 136

naskuôt,

1): auch Trik.;

2): auch Nötk.; ‡

3) "?": es viņu (scil.: puiku) mizuošu, es viņu naskuosu A. Laiviņš Nosarkuši mākoņi 69; ‡

4) naschen
Ronneb. Refl. -tiês,

1): "ne˙kā prātīga nedarīt; niekuoties" Allendorf;

2): "kārtīgi neēst" Katlakalns.

Avots: EH II, 6