Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'stintis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'stintis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

stintis

stintis "?": tāds stintis viegls uz kājām Dünsb. Par. 40.

Avots: ME IV, 1071

Šķirkļa skaidrojumā (14)

izmuldēt

izmuldêt (unter izmùldêtiês): zur Genüge schwärmen: pēc tādas izžūpuotas un izmuldē̦tas nakts Dünsb. Piķis un Stintis 50.

Avots: EH I, 467

izskrapstīties

‡ izskrapstîtiês, eine Zeiflang kratzen (intr.) AP.: (liels gailis ar spārniem kuldamies) vēl izskrapstījās (gar durīm) Dünsb. Piķis un Stintis 37; eine Zeitlang suchend stöbern Schwitten.

Avots: EH I, 480

izziedēt

izziêdêt, ‡ Refl. -tiês,

1) eine Zeitlang, zur Genüge blühen:
pamātītes izziedējušās visu vasaru Dunika. jurģinēm netīk i., kad īsa vasara Kaltenbr.;

2) "?": tādi vārdi... maz vairs kuo līdzēja, juo tie jau bija izziedējušies un aprepējušies Dünsb. Piķis un Stintis 39.

Avots: EH I, 497, 498

izžūpot

‡ izžũpuôt,

1) aussaufen:
i. visu alus krājumu;

2) saufend durchawachen:
pēc ... izžūpuotas ... nakts Dünsb. Piķis un Stintis 50. Refl. -tiês; zu Genüge saufen.

Avots: EH I, 499

liegava

‡ liegava, eine Hexe (?): nejauka ragana jeb - kâ citi saka - l., ar sarkanām acīm un ... kupru mugurā Dünsb. Piķis un Stintis 45.

Avots: EH I, 752

līperēties

lĩperêtiês, -ẽjuos, sich anschmeicheln: viņš līperējās tē̦vam klāt Degl., Peb. [Zu li. lýpstintis "sich anschmeicheln"?]

Avots: ME II, 489

līpēties

līpêtiês, -ẽjuôs, sich anschmiegen, sich anschmeicheln um eines Vorteils willen: līpiņa, kâ līpējas klāt pie mātes Dobl. n. Etn. I, 106. [Zu lipt? Vgl. auch li. lýpstintis "sich anschmeicheln."]

Avots: ME II, 489

lokains

lùokaîns,

1): luôke̦ns 2 Seyershof: luokaini runči Dünsb. Piķis un Stintis 58; ‡

2) "von ungleicher Farbe"
(?) Schwitten (mit uô 2 ): l. sviests.

Avots: EH I, 766

noķibināt

nùoķibinât: sle̦pe̦n nuoķibinājis Dünsb. Piķis un Stintis 61.

Avots: EH II, 59

ņurrēt

‡ ņurrêt, schnurren: ņurrē̦dami un burrē̦dami abi ... runču teviņi klausījās Dünsb. Piķis un Stintis 52.

Avots: EH II, 117

pūčēties

‡ pūčētiês "?": Stintis, kas uz kreisajuo ausi bija nuolicies, sāka pa˙priekš lē̦ni, tad arvien diktāk p. un pats ar sevi tâ runāt Dünsb. Piķis un Stintis 13.

Avots: EH II, 340

sabendaroties

‡ sabe̦ndaruôtiês, =sabìedruôtiês: s. ar citiem pilsāta buršiem Dünsb. Piķis un Stintis 20. Vgl. ‡ sabe̦ndruôtiês.

Avots: EH II, 396

slenderēt

sleñderêt: auch Salis, (mit èn 2 ) Saikava. ‡ Refl. -tiês, = sleñderêt: kruoga brālīši slenderējās pamaziņārn vien uz priekšu Dünsb. Piķis un Stintis 10.

Avots: EH II, 524

sprūšļāt

‡ *sprũšļât od. *sprũšļuôt, = sprùslât 2 : zirgs sprũšļe, Pussen. Refl. -tiês, prusten: ja sāksi sprūšleties, ... dabūsi pa muti Dünsb. Piķis un Stintis 14.

Avots: EH II, 562