Paplašinātā meklēšana

strebt: auch Salis (neben strêbt ² ).

Avots: EH II, 585

strebt, s. strèbt.

Avots: ME IV, 1085

àizgũtnîgs, eifrig, feurig, hastig, zu übertreffen bestrebt: aizgūtnīga censība Kronw. aizgūtnīgiem vārdiem tas runā par latviešu tautas likteni Aps. aizgūtnīga steidzība A. XI, 618.

Avots: ME I, 28, 29

ce̦nsuonis, jem., der vorwärts strebt, der sich für das Allgemeinwohl abmüht: es satikuos ar kādiem mūsu jaunlaika ce̦nsuoņiem Purap.

Avots: ME I, 372

čudît: aufmuntern, antreiben, anspornen Druw. (-du, -dīju), Erlaa, Sonnaxt: čudīju savu veci, lai prasa naudu atpakaļ AP. ‡ Refl. -tiês (prs. -dījuôs) Gr.-Buschh., eifrig bestrebt sein, sich anstrengen: čudījās, cik varēja, lai tiktu tai vietā.

Avots: EH I, 294

iztapuoņa Grünh., iztapšņa, comm., der Dienstfertige, Gefällige, Kriecher, der es einem immer recht zu machen bestrebt ist: viņš tam liels iztapuoņa Degl. tu saimnieka iztapuoņa MWM. X, 891. tu tāds saimnieku iztapšņa.

Avots: ME I, 815

‡ me̦rkavât, versuchen, bestrebt sein (etwas zu tun), eine Gelegenheit wahrnehmen Wessen: me̦rkavā, ka tu tuo darbu vari izdarīt!; sorgen (mè̦rkavât ² ) Zvirgzdine: m. dēļ savas galvas.

Avots: EH I, 801

saldene,

1) salˆdene ² Usmaiten, ein essbarer Pilz
Dond., Fest.;

2) Plur. salˆdenes "alles, wonach ein Mench od. Tier strebt"
Druw.: kas tevi par saldenēm gaida tirgū, ka tu tur pa varēm gribi tikt? kas par saldenēm tev ir kaimiņuos, ka vienmē̦r turp skrieni? kādas saldenes jums, guotiņas, ir pļavmalī, ka turpu tâ laužaties? kādas saldenes viņu sagaida kaŗā aizejuot?

Avots: ME II, 668

smalkuôt, ‡

2) sich fein zu betragen, bestrebt sein
Schwitten: es tev te smalˆkuošu ² gan.

Avots: EH II, 533

strebinât,

1) fakt. zu strebt, mit einer flüssigen Speise speisen
(tr.) Wolmarshof: (māmuļīte) ar pieniņu strebināja (Var.: stribināja), lai meitiņas baltas aug BW. 2930, 1 var. labi mani pamieluoja: sēņu zupu strebināja (Var.: stribināja) ar sudraba karuotīti 26407 var.;

2) freqn. zu strebt U.

Avots: ME IV, 1085

strèbt (li. srė˜bti "schlürfen") Serbigal, AP., Neuenb., Wolm., strèbt ² Nerft, Kl., Prl., strêbt ² Ruj., Salis, Līn., Iw., Kurs., strēbt U., Praes. strebju od. strèbju Ermes (hier neben dem Imper. streb!), strêbju ² Salis, Widdrisch, Kurs., strēbju U., Praet. strèbu, strebt U., strebju, strebu, tr., intr., schlürfen, löffeln, mit Löffeln essen U.: strebjat zupu! Kaudz. M. 50. Sprw.: kas karstu strebj, sadedzina lūpas. kas ātri strebj, tam mute de̦g od. ātri strē̦bdams sadedzina lūpas. streb, skruoder, putra laba! RKr. VI, 746. pats tādu putru savārījis, lai strebj! Etn. IV, 42. strebjamais,

a) = strēbiens 2: vienā ruokā... baltu strebjamuo Blaum. Pie skala uguns 178;

b) das Maul, die Fresse:
ja kuo saka saimenīca, duod pa putras (pašu Etn. II, 31) streb[j]amuo BW. 28877 var. Refl. -tiês, zur Genüge löffeln, schlürfen: es tā piena strē̦busies, brizdu brazdu kaņepēs BW. 32581. - Subst. strèbšana, das Schlürfen, Löffeln; strè̦bums, das beendete Schlürfen, Löffeln; strèbẽjs Spr., strè̦bājs, wer löffelt, schlürft: griķu putras strē̦bājiņi BW. 13077 var. karstas putras strēbējs Turg. Muižn. per. 78, ein Hitzkopf. Zu li. sruõbti, gr. ρ'οφεῖν "schlürfen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 704, Trautmann Wrtb. 294, Boisacq Dict. 844.

Avots: ME IV, 1087

tiecîgs,* bestrebt, geneigt: mēs e̦sam par daudz tiecīgi uz tuo, prasīt . . . nuoteikumus RA. viņš tiecīgs savam pretniekam vainu uzkraut Latv.

Avots: ME IV, 209