aizsvērties
‡ àizsvērtiês, sich hinneigen: ve̦zums aizsvēries uz vienu pusi, tas cilvē̦ks aizsvēries uz kreisuo pusi.
Avots: EH I, 54
Avots: EH I, 54
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'svērt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'svērt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (31)
apsvērt
apsvḕrt [li. apsver̃ti], tr., erwägen: lietas labumu; pats apsver, kāds labums nāk tev Rain. biedrības labumi e̦suot neapsveŗami (erheblich, bedeutend) Alm.
Avots: ME I, 128
Avots: ME I, 128
atsvērt
atsvērt
atsvèrt [li. atsver̃ti], tr., aufwiegen, das Gegen- od. Gleichgewicht halten: tu nevari ar savu naudu manu putnu atsvērt LP. IV, 25. tas puika nav ar ze̦ltu atsveŗams JR. IV, 83. ieņēmumi neatsveŗ izde̦vumus SDP. VI, 70. Refl. -tiês,
1) zurücksinken:
galva atsvērās atpakaļ; sich wegrichten: beidzuot viņa atsvērās nuo sē̦tas, lai ietu pruojām MWM. XI, 176.
Avots: ME I, 199
1) zurücksinken:
galva atsvērās atpakaļ; sich wegrichten: beidzuot viņa atsvērās nuo sē̦tas, lai ietu pruojām MWM. XI, 176.
Avots: ME I, 199
dasvērt
iesvērt
ìesvḕrt, tr., einwägen: kad 10 sudraba gabali būtu manā ruokā iesvē̦rti II Sam. 18, 12. grūts darbs jau tas nav, preces iesvērt Alm. Kaislību varā 20.
Avots: ME II, 75
Avots: ME II, 75
izsvērt
izsvērt
izsvḕrt [li. išsver̃ti], tr.,
1) auswägen:
tuo izsvērs nākuotne ar saviem svariem Izgl. IV, 3. vaŗš nuo visiem rīkiem nebij izsveŗams Jer. 52, 20;
2) mit dem Hebel emporheben:
izsvē̦rtajam katlam viena uose nuošļūk nuo sviras LP. V, 398;
3) hervorheben:
tuomē̦r spēja uztvert un izsvērt tagadējuo formu vilcienus vēl paasinājusēs Vēr. II, 1124;
4) leeren, austrinken:
līdz beidzamai pilei izsvēris savu puskuorteli Aps. Refl. - tiês, sich ausbeugen: vārti izsveŗas, das Tor hängt schief, hat sich aus seiner Lage herausgebeugt U.
Avots: ME I, 809
1) auswägen:
tuo izsvērs nākuotne ar saviem svariem Izgl. IV, 3. vaŗš nuo visiem rīkiem nebij izsveŗams Jer. 52, 20;
2) mit dem Hebel emporheben:
izsvē̦rtajam katlam viena uose nuošļūk nuo sviras LP. V, 398;
3) hervorheben:
tuomē̦r spēja uztvert un izsvērt tagadējuo formu vilcienus vēl paasinājusēs Vēr. II, 1124;
4) leeren, austrinken:
līdz beidzamai pilei izsvēris savu puskuorteli Aps. Refl. - tiês, sich ausbeugen: vārti izsveŗas, das Tor hängt schief, hat sich aus seiner Lage herausgebeugt U.
Avots: ME I, 809
nosvērt
nosvērt
nùosvḕrt [li. nusver̃ti), tr., abwägen: maizi, sviestu. es nuosvēru meitas guodu BW. 11232. Refl. -tiês,
1) sich abwägen;
2) sich hinneigen:
kuģis nuosveras uz vieniem sāniem Vēr. I, 1406.
Avots: ME II, 864
1) sich abwägen;
2) sich hinneigen:
kuģis nuosveras uz vieniem sāniem Vēr. I, 1406.
Avots: ME II, 864
pārsvērt
pãrsvḕrt, ‡
2) überwiegen:
kai liek šuo labuo darbu uz svariem, tai jis pārsveŗ visus sliktuos darbus Pas. V, 159. Refl. -tiês,
2): gājējs ... ar smagu lēcienu pārsvērās ("?") pār grāvi Jauns. Raksti IV, 300.
Avots: EH XIII, 213
2) überwiegen:
kai liek šuo labuo darbu uz svariem, tai jis pārsveŗ visus sliktuos darbus Pas. V, 159. Refl. -tiês,
2): gājējs ... ar smagu lēcienu pārsvērās ("?") pār grāvi Jauns. Raksti IV, 300.
Avots: EH XIII, 213
pārsvērt
[pãrsvḕrt, von neuem abwiegen: p. linus. Refl. -tiês,
1) sich beim Wiegen versehen;
2) sich hinüberneigen:
ve̦zums pārsvēries uz kreisuo pusi.]
Avots: ME III, 180
1) sich beim Wiegen versehen;
2) sich hinüberneigen:
ve̦zums pārsvēries uz kreisuo pusi.]
Avots: ME III, 180
pārsvērteniskis
‡ pãrsvêrteniskis 2 Frauenb., Adv., sich hinüberneigend, wobei der grössere Teil des liegenden Gegenstands keinerlei Stütze unter sich hat.
Avots: EH XIII, 213
Avots: EH XIII, 213
pasvērt
pasvērt
pasvḕrt [li. pasver̃ti], tr., ein wenig wägen, mit dem Hebel heben: pievest akmeņus staļļu pasvēršanai Apsk. [vienam jāiet Laipeniekuos liecībās, līdzēt pasvērt istabu (...ęsuot jāieliek tikai piecas - sešas jaunas sijas un jāpārmūrē pamati augstāki) Janš. Dzimtene 2 III, 155.] Refl. -tiês, sich ein wenig neigen, schwanken: uztraukti viņi pasvērās sē̦dus Latv.
Avots: ME III, 110
Avots: ME III, 110
piesvērt
piesvḕrt,
1) dazu-, hinzuwägen;
2) vollwägen, wägend anfüllen:
piesvērt trauku pilnu ar sviestu.
Avots: ME III, 299
1) dazu-, hinzuwägen;
2) vollwägen, wägend anfüllen:
piesvērt trauku pilnu ar sviestu.
Avots: ME III, 299
sasvērt
sasvḕrt, ‡
2) gerade richten
P. Alunāns; ‡
3) Bilanz ziehen P. Alunāns. Refl. -tiês, ‡
2) für sich einwägen:
s. putraimus Frauenb.
Avots: EH XVI, 453
2) gerade richten
P. Alunāns; ‡
3) Bilanz ziehen P. Alunāns. Refl. -tiês, ‡
2) für sich einwägen:
s. putraimus Frauenb.
Avots: EH XVI, 453
sasvērt
sasvḕrt, tr., (ab)wägen (auf eine grössere Menge bezogen) Spr. Refl. -tiês, sich (seitwärts) neigen: laiva uz laiciņu sasvērās un apstājās D. Goŗkijs 42. Tīrumniece sasvērās uz priekšu MWM. XI, 4.
Avots: ME III, 753
Avots: ME III, 753
svērt
svḕrt,
2): manu linu puõdu ar svariem nesveriet! BW. 3552; "taxieren, bonitieren"
P. Alunāns: pēc acumē̦ra sveŗuot būs te kāda pūrvieta. vai zeme viņam jau svē̦rta?
4): svēre, svēre, grūta, grūta bārinītes vilnānīte Aizsils Sen. k. S. 60. Refl. -tiês, ‡
3) augšā s., sich emporrichten:
Burķis svērās smagi augšā Atpūta № 639, S. 8. ‡ Subst. svḕršana, das Wägen, Taxieren: sūnaklis stāvēja labi augstāk par Ruozu tīrumiem. tuo varēja teikt bez kādām svēršanām Jauns. J. un v. 102.
Avots: EH II, 616
2): manu linu puõdu ar svariem nesveriet! BW. 3552; "taxieren, bonitieren"
P. Alunāns: pēc acumē̦ra sveŗuot būs te kāda pūrvieta. vai zeme viņam jau svē̦rta?
4): svēre, svēre, grūta, grūta bārinītes vilnānīte Aizsils Sen. k. S. 60. Refl. -tiês, ‡
3) augšā s., sich emporrichten:
Burķis svērās smagi augšā Atpūta № 639, S. 8. ‡ Subst. svḕršana, das Wägen, Taxieren: sūnaklis stāvēja labi augstāk par Ruozu tīrumiem. tuo varēja teikt bez kādām svēršanām Jauns. J. un v. 102.
Avots: EH II, 616
svērt
svḕrt (li. sver̃ti "wägen") Wolm. u. a., sver̂i 2 Salis, Widdrisch, sver̃t Ruj., svert U. (neben svērt), Glück Sps. Sal. 16, 11, Bielenstein Holzb., sveŗu, svēru,
1) tr., mit dem Hebel heben
U., Bielenstein Holzb. 126: baļķi ar buomi svert L., U., den Balken mit dem Hebel heben;
2) tr., we"gen:
svērt kâ vaskus, genau wägen Celm. kad cilvē̦ks snaužuot klanās ar galvu, tad mē̦dz teikt, ka tas tabaku sveruot Etn. III, 63. kuoku svērt St., heim Abhauen sehen, auf welche Seite der Baum überwichtig ist und fallen wird;
3) intr., mit dem Gewicht drücken, überhängen
U.: kuoks sveŗ uz labu pusi L., U., hängt rechts über;
4) intr., wiegen:
cik puodus tas sviests svèr? U., wieviel Liesspfund wiegt die Butter? sudrabs svēre smagu svaru BW. 5598 var. (fig.) mēs piedzimām bez grē̦kiem un tuomē̦r grē̦kuos iekritām, tas sveŗ citādi (das heisst etwas anderes, das wiegt schwerer) LP. VII, 646. Refl. -tiês,
1) = svērt 3: kâ svina pielieta uz krūtīm galva sveras Plüd. LR. IV, 255. ze̦māku... priekškars sveras A. XX, 232. laivas mala lē̦ni... viļņuos sveras R. SK. I, 31; "balancieren" L.;
2) sich wägen.
Nebst svars, sviris, svirte u. a. zu ahd. swār "schwer", got. swērs "geehrt", gr. έ'ρμα (wenn mit ε'ρ- aus su̯er-) "Schiffsballast", (nach Potebnja PФB. IV, 198 ff.) r. осверъ "Hebel" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 265, Trautmann Wrtb. 296.
Avots: ME III, 1154
1) tr., mit dem Hebel heben
U., Bielenstein Holzb. 126: baļķi ar buomi svert L., U., den Balken mit dem Hebel heben;
2) tr., we"gen:
svērt kâ vaskus, genau wägen Celm. kad cilvē̦ks snaužuot klanās ar galvu, tad mē̦dz teikt, ka tas tabaku sveruot Etn. III, 63. kuoku svērt St., heim Abhauen sehen, auf welche Seite der Baum überwichtig ist und fallen wird;
3) intr., mit dem Gewicht drücken, überhängen
U.: kuoks sveŗ uz labu pusi L., U., hängt rechts über;
4) intr., wiegen:
cik puodus tas sviests svèr? U., wieviel Liesspfund wiegt die Butter? sudrabs svēre smagu svaru BW. 5598 var. (fig.) mēs piedzimām bez grē̦kiem un tuomē̦r grē̦kuos iekritām, tas sveŗ citādi (das heisst etwas anderes, das wiegt schwerer) LP. VII, 646. Refl. -tiês,
1) = svērt 3: kâ svina pielieta uz krūtīm galva sveras Plüd. LR. IV, 255. ze̦māku... priekškars sveras A. XX, 232. laivas mala lē̦ni... viļņuos sveras R. SK. I, 31; "balancieren" L.;
2) sich wägen.
Nebst svars, sviris, svirte u. a. zu ahd. swār "schwer", got. swērs "geehrt", gr. έ'ρμα (wenn mit ε'ρ- aus su̯er-) "Schiffsballast", (nach Potebnja PФB. IV, 198 ff.) r. осверъ "Hebel" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 265, Trautmann Wrtb. 296.
Avots: ME III, 1154
svērte
svērte
svērtenis
svērtenisks
svērtenisks
svērts
svērts
svērtuve
svērtuve
uzsvērt
uzsvḕrt,
1) mit dem Hebel (hin)aufheben
U.: u. akmeni ar svirām. namu (māju) uzsvērt, ein Haus emporheben, emporschrauben Mag. XIII; 2, 47;
2) aufwiegen, aufwägen
LKVv., Spr.: pēdējuo skaidiņu ar naudu e̦suot uzsvēris Neiken 44;
3) mehi als vörgesehen abwiegem:
uzsver vēl vienu mšrciņu virsū!
4) an Wert gleieh kommen (aufwiegen)
LKVv.;
5) hervor heben (mit Nachdruck), betonen: u. runā zināmus vārdus. runā lē̦nām, katru vārdu nuodalīdams un uzsvē̦rdams Stari III, 228 (ähnlich Vēr. I, 770, LP. V, 319). mātes vārdu uzsvē̦rdama A. XX, 620 (ähnlich A. v. J. 1897, S. 519; Konv. 2 599). pretim prāta attīstībai uzsvēra sirds izglītību Latvju tauta XI, l, 37. Refl. -tiês,
1) sich heben
Spr.;
2) man uzsvērās vairāk nekâ gribēju, es passierte mir, dass ich versehentlich mehr abwog, als ich wollte. Subst. uzsvêršana, das Hervorheben Vēr. II, 614; uzsvè̦rums, das abgeschlossene Hervorheben; die Arsis Konv. 2 2256.
Avots: ME IV, 387
1) mit dem Hebel (hin)aufheben
U.: u. akmeni ar svirām. namu (māju) uzsvērt, ein Haus emporheben, emporschrauben Mag. XIII; 2, 47;
2) aufwiegen, aufwägen
LKVv., Spr.: pēdējuo skaidiņu ar naudu e̦suot uzsvēris Neiken 44;
3) mehi als vörgesehen abwiegem:
uzsver vēl vienu mšrciņu virsū!
4) an Wert gleieh kommen (aufwiegen)
LKVv.;
5) hervor heben (mit Nachdruck), betonen: u. runā zināmus vārdus. runā lē̦nām, katru vārdu nuodalīdams un uzsvē̦rdams Stari III, 228 (ähnlich Vēr. I, 770, LP. V, 319). mātes vārdu uzsvē̦rdama A. XX, 620 (ähnlich A. v. J. 1897, S. 519; Konv. 2 599). pretim prāta attīstībai uzsvēra sirds izglītību Latvju tauta XI, l, 37. Refl. -tiês,
1) sich heben
Spr.;
2) man uzsvērās vairāk nekâ gribēju, es passierte mir, dass ich versehentlich mehr abwog, als ich wollte. Subst. uzsvêršana, das Hervorheben Vēr. II, 614; uzsvè̦rums, das abgeschlossene Hervorheben; die Arsis Konv. 2 2256.
Avots: ME IV, 387
virsvērtība
virsvẽrtĩba,* der Mehrwert: nuo katra darba . . . prasa kādu nieku virsvērtības, t. i. drusciņ vairāk, kâ izgājis pārtikai tuo darinuot Deglavs Rīga II, 1, 363.
Avots: ME IV, 616
Avots: ME IV, 616
Šķirkļa skaidrojumā (3)
birdeklis
‡ bìrdeklis 2 ,
1) Schneewetter, wenn der Schnee in klelnen Flocken fällt
PV.;
2) einer, der aus Geiz od. Ungeschicktheit ein bestimmtes Pensum nicht auf einmal, sondern allmählich schüttet
PV.: šis buodnieks ir tāds b.: uz reizes nevar nuosvērt, pamazām birdeklē, lai nuosvē̦rtu uz acs:
3) was geschüttet wird oder heruntergeschöttet ist
PV.
Avots: EH I, 220
1) Schneewetter, wenn der Schnee in klelnen Flocken fällt
PV.;
2) einer, der aus Geiz od. Ungeschicktheit ein bestimmtes Pensum nicht auf einmal, sondern allmählich schüttet
PV.: šis buodnieks ir tāds b.: uz reizes nevar nuosvērt, pamazām birdeklē, lai nuosvē̦rtu uz acs:
3) was geschüttet wird oder heruntergeschöttet ist
PV.
Avots: EH I, 220
bomis
buõmis,
1) der Hebebaum:
ar buõmi ceļams, von schwachen Mensch und Tieren; ar buomi celt, izsvērt. Sprw.: iet kâ buomis, er geht wie ein Peitschenstiel, überall anstossend. tāds slinkais buomis (Faulenzer) viņš jau bijis nuo jaunām dienām Dok. A. trinas gar kājām, buomi (d. h. den Schwanz) izslējies (Rätsel: die Katze) Vīt. 38;
2) eine dicke, runde Stange, die über ein Heu - od. Strohfuder gebunden wird:
buomi liek pār siena vai labības ve̦zumu;
3) der Weberbaum:
krūšu buomis, der Weberbaum vor der Bank (aužuot stāv pie krūtīm); ceļu b., der Weberbaum vor den Knien des im Webstuhle sitzenden Webers; baķa b., der Weberbaum, um welchen sich das Gewebe wickelt; dziju od. pakaļas b., der Weberbaum, auf welchen die Kette aufgezogen ist;
4) buomītis, ein Teil des Spinnrades,
kuoks, kurš iestiprināts uz rāceņa un kuŗā stāv ruociņas A. XI, 83. [Nebst li. bómas "Hebebaum" und estn. pōm dass. aus mnd. bōm "Baum".]
Avots: ME I, 362
1) der Hebebaum:
ar buõmi ceļams, von schwachen Mensch und Tieren; ar buomi celt, izsvērt. Sprw.: iet kâ buomis, er geht wie ein Peitschenstiel, überall anstossend. tāds slinkais buomis (Faulenzer) viņš jau bijis nuo jaunām dienām Dok. A. trinas gar kājām, buomi (d. h. den Schwanz) izslējies (Rätsel: die Katze) Vīt. 38;
2) eine dicke, runde Stange, die über ein Heu - od. Strohfuder gebunden wird:
buomi liek pār siena vai labības ve̦zumu;
3) der Weberbaum:
krūšu buomis, der Weberbaum vor der Bank (aužuot stāv pie krūtīm); ceļu b., der Weberbaum vor den Knien des im Webstuhle sitzenden Webers; baķa b., der Weberbaum, um welchen sich das Gewebe wickelt; dziju od. pakaļas b., der Weberbaum, auf welchen die Kette aufgezogen ist;
4) buomītis, ein Teil des Spinnrades,
kuoks, kurš iestiprināts uz rāceņa un kuŗā stāv ruociņas A. XI, 83. [Nebst li. bómas "Hebebaum" und estn. pōm dass. aus mnd. bōm "Baum".]
Avots: ME I, 362
paizums
paizums,
1): p. un bē̦gums (Flut und Ebbe)
Salisb. n. BielU.;
2): p. (mit àI 2 ) cilvē̦ku Sessw. tāds p. puišeļu kuopā Janš. Līgava I, 58. šuo lieluo paizumu (von einem goldenen Stuhl)
ne˙kâ nevarēja nuosvērt Pas. XII, 99.
Avots: EH II, 137
1): p. un bē̦gums (Flut und Ebbe)
Salisb. n. BielU.;
2): p. (mit àI 2 ) cilvē̦ku Sessw. tāds p. puišeļu kuopā Janš. Līgava I, 58. šuo lieluo paizumu (von einem goldenen Stuhl)
ne˙kâ nevarēja nuosvērt Pas. XII, 99.
Avots: EH II, 137