Paplašinātā meklēšana

atãls: auch AP., mit ā` ² Borchow, Sonnaxt, Warkl. mit â Heidenfeld, Saikava mit â ² Dunika, Grob., Frauenb., Kal., OB., Rutzau, Siuxt, Strasden: agri pļāvu tuo pļaviņu, lai atauga atāliņš BW. 28580, 1. pļaujat sienu atāliņu! 28688.

Avots: EH I, 133

atãls, [ostle. otūls aus atuols in Bierži], atals [Bergfr.], (Kand.), [atala Wandsen], das Nachgras, das nach der ersten Mahd wieder wachsende Gras auf der Wiese oder der wiederwachsende Klee auf dem Felde, das Grummet. atãla od. atala zâle, Herzblatt (Parnassia palustris L.) RKr. II, 75. lai ar būtu nediže̦ns, kad nebūtu atāliņš, wenn er nur nicht der Sohn einer Wittwe aus der zweiten Ehe wäre BW. 21453. Auch attāls, attals geschrieben, und so wohl richtig, cf. li. ato`las, apr. attolis, la. tālea, Setzling, gr. τῆλις, Hülsengewächs nach Prellwitz Wrtb. ² 448. [So auch Fick Wrtb. I ^4, 440 und III ^4, 184, Walde Wrtb. ² 761 und Boisacq Dict. 939, die auch ai. tāla-ḥ "Weinpalme" u. a. heranziehen und eine Wurzel tāl- "spriessen, grünen" voraussetzen. Aber eine solche Wurzel mit dieser Bedeutung ist nicht sicher nachweisbar. La. tālea kann ein "Stäbchen" überhaupt bedeuten und zu la. taxillus "kleiner Klotz, kleines Stäbchen zum Losen" gehören; gr. τᾶλις "mannbares Mädchen" hat man auch an arm. ταλιϑα dass. angeknüpft, und gr. τηλεϑᾶν "gedeihen, strotzen, üppig sein" könnte dissimilatorisch aus * ϑηλεϑᾶν entstanden sein, vgl. das synonyme ϑαλέϑειν, sowie ϑηλεῖν "grünen"; und die Pflanzennamen gr. τἠλις, ai. tāla-ḥ u. a. beweisen nichts für eine W. tāl- "grünen". Thomsen Ber. 92 und 159 f., Bezzenberger BB. XXIII, 296 ¹ und Trautmann Apr. Spr. 305 sehen in balt. atāla- (und slav. otava "Grummet" ) eine Ableitung von atā-v (in li. ató-krytis = ãtkrytis u. a.); aber da gegen spricht le. atālêtiês ^2, das der Bedeutung wegen nicht gut eine Ableitung von atāls "Grummet" sein kann. Eher gehören balt. atāla- und le. atālêtiês zu got. alan "wachsen", alƥeis "alt", gr. ἄλϑομαι "wachse, heile", ἄλμα "Schössling", la. alere "ernähren, grossziehen", alēscere "heranwachsen" u. a. bei Walde Wrtb. ² 28 und Feist Wb. ² 25.]

Avots: ME I, 149

attâls, attâļš, auch attâlẽjs, attâlīns Livl. Etn. III, 167, entfernt: attāla, attāļa Aps. II, 16, attālēja radiniece Aps. IV, 12; attālins rads Stari II, 208. attāļš lauks Etn. I, 65. reiz saimniekam gadījies uz attāļu vietu jāt LP. III, 93. Subst. attâlums, -ļums, die Entfernung: ieraudzījis attālumā tādu kaudzi Etn. IV, 232.

Avots: ME I, 204

attãls, Grummet A. XIII, 923. So oft für attāls geschrieben: tur atauga attāliņš BW. 28580.

Avots: ME I, 204

‡ netâļš, nicht fern, unweit, nahe: nuoskreja pie netālā rudzu lauka Janš. Mežv. ļ. I, 32.

Avots: EH II, 21

[patâls,] patâļš, ziemlich entfernt, weit: patāļa radeniece Apsk. tas labi patāļi (patāļu, patālu) nuo šejienes.

Avots: ME III, 119

‡ re̦tāls AP., eine gewisse Blume (= retēlis?).

Avots: EH II, 367

skreĩtãls (unter skrèitals ² ): auch AP.

Avots: EH II, 508

tâls: auch Alswig, C., Heidenfeld, Mahlup, Meselau, Nerft, N.-Laitzen, N.-Peb., Smilt., (mit â ² ) Lemb., Lems., Ruj., Siuxt, Talsen. Adv. tâli (s. ME. IV, 146 unter tâlu) - auch Kaltenbr. (neben tâļi), Saikava, Salis, Sonnaxt. Subst. tâlums; nebē̦dāju tālumiņu BW. 18687.

Avots: EH II, 671

tâls (li. tolùs) AP., Bers., KL, Lös., Prl., Ronneb., Schujen, Schwanb., Selsau, Sessw., Warkl., Wolm., Wolmarshof, (mit â ²⁾ Bershof, Dond., Dunika, Nigr., Stenden, tāls Memelshof, tâļš AP., Nerft, Serbigal, (mit â ²⁾ Bl., Kab., PlKur., Ruj., Salis, Sessau, tālš U., weit, fern: viņi nāk nuo tāļas zemes Glück Jesaias 13, 5. tāļš ceļš Kra. Vīt. 60. tāļi viesi BW. 8033 var. tālajā ciemiņā 10331 var. kurš tāļāka rada bija Biel. 1459. tāļu tālie (aus grosser Ferne kommende) braucēji LP. VII, 341. vakars nuoritēja bez tāļākiem traucēkļiem MWM. - Subst. tâlums (li. tolùmas), tâļums U., die Ferne, die Entfernung U., der Abstand: šāviena tāļumā Stāsts Krieviņ 26. nepieduošu māsiņai aiz tāluma gājumiņa (Var.: tā tālā gājumiņa) BW. 18090, 7 var. tāļu tāļumā sniega mākuonis JR. V, 125. auga arī tāļumi arvien lielumā Kaudz. M. 233. kur debess ar zemi tiekas, kur tālums neplūst vairs Rainis Tālas n. 54. Zu apr. tālis "weiter" und (nach Matzenauer LF. XII, 177 und Zubatý AfslPh. XVI, 388 f.) čech. otáleti "cunctari"; slav. dalь "Ferne" nach Zubatý I. c. mit d- statt t- unter dem Einfluss von davě und dьlgъ.

Avots: ME IV, 146

‡ tâlskanîgs,* weit schallend: uzve̦lk tālskanīgu "līguo" Austriņš Raksti VII, 229.

Avots: EH II, 671

tâlskats,* tâļskats*,

1) eine weite Aussicht
Kundziņš Smiltene 20: tā (= istaba) atruodas pašā jumtā ar debešķīgu tāļskatu A. Brigader Daugava I, 571. juta plašu tāļskatu 832;

2) tâļskatis* Konv. ² 1078; Baltpurviņš I, 155, das Fernrohr
MWM. VIII, 150: caur milzu tālskatu stikliem nuoskatīties izplatījuma tāļumuos Pūrs I, 37.

Avots: ME IV, 146

tâltâls,* sehr fern: iz tāltālās... debess JR. IV, 192. tāltālajās le̦dus aizās R. Sk. II, 235.

Avots: ME IV, 146

apgãda, apgãds, das Versorgen, Verpflegen, die Pflege, das Besorgte: apgādu kapitāls, das Verpflegungskapital Rīg. A.; man apgāda nebija kuģī. kāzu apgāds bij bagāts JU.

Avots: ME I, 86

‡ apganît (li. apganýti),

1) ein wenig hüten, weiden, ans Weiden gewöhnen:
luopus pavasarī vis˙pirms apgana;

2) tīrummalas apganītas, das Gras an den Feldrainen ist (vom weidenden Vieh) ringsum abgefressen.
atāls jau brangi apganīts.

Avots: EH I, 81

‡ II atvāls Auleja, Nautrēni, Pilda (mit à ² ), Zaļmuiža n. Latv. Saule S. 168 (geschr.: atvols), = atāls.

Avots: EH I, 179

baîlîgs,

2): b. jis izskatās Kaltenbr. bailīgi laiki Orellen. aviesenes ir bailīgi ēst: viņas ir tārpainas ebenda. ar basām kājām tāds b. iet (ist es gefährlich zu gehen)
Heidenfeld. tik bailīgu tārpu (von einer Schlange gesagt) Pas. VIII, 107. - Adv. bailīgi, sehr, ungeheuer: atāls bij b. saņēmies Ramkau. man tas b. patīk AP. šitās sēnis b. jānuovāra, citādi nelaba slimība sitas ebenda.

Avots: EH I, 199

ìeguldît,

1) ein -, hineinbetten:
viņu ieguldīja dzimtenes vieglajās smiltīs Krišs Laksts 51;

2) hineinstecken (vom Kapital):
ieguldīts kapitāls Konv. ² 556.

Avots: ME II, 20

ìespiêst, tr.,

1) eindrücken, hineindrücken, hineinpressen:
zaglis iespiedis rūti un atvēris luogu. viņš tam iespieda saujā naudu suns bailīgi iespiedis asti kāju starpā;

2) iespiest (oft mit dem Zusatz rakstuos), drucken;

3) aufdrängen:
man jau viņu neiespiestu ņemt. Refl. - tiês, sich eindrücken, sich hineindrücken, sich hineinpressen, Eingang finden: saule ar saviem stariem iespiežas istabā. Kristus mācības iespiežas mūsu sirdīs. kapitāls iespiežas tautsaimniecībā MWM. VII, 127. es nevē̦luos iespiesties jūsu nuoslēpumuos A. X, 622. viņš sēdēja iespiedies ratu stūrī.

Avots: ME II, 70

I izgriêzt,

1): kad pārāk izgriež (= izpļauj) zâli, atāls neaug Heidenfeld; ‡

2) (eine Sense) schärfen
(perfektiv) Heidenfeld: ar izkapts duncīti izgriež izkapti Linden in Kurl.; ‡

3) aushauen: viņi izgrieza asi malkas Pas. IV, 175 (aus Jāsmuiža). - Subst. izgriêzums: der Halsausschnitt, das Decolté.

Avots: EH I, 449

izšļàupt, tr., konkav machen: glāzes tālskatī duobumuotas (uz iekšu lietas, izšļauptas) Astr., C.

Avots: ME I, 813

latvisks [li. lãtviškas; auch: latuvisks Mar. n. Dzimt. Vēstn. v. J. 1912, № 77], lettisch: Rōzentāls savuos darbuos ļuoti latvisks Stari I, 311; latviski, pa latviski, [latiskis Nigr.], auch pa latviskis (Wend.), latviskus (Wibingen) runāt, lettisch sprechen.

Avots: ME II, 425

mir̂guôt,

1): auch Segew.; tāls uguntiņš kuras nelīdzi mirguojuot Rainis Tālas noskaņas ⁷ 65. jāberzē acis,... lai pārliecinātuos, vai tās nemirguo Janš. Līgava I, 404;

3): auch Ramkau.

Avots: EH I, 817

nelĩdzs (unter nelĩdze̦ns): tāls uguntiņš kuŗas nelīdzi mirguojuot Rainis Tāl. n. ⁷ 65.

Avots: EH II, 15

ņerkstis U., ņerkšķis, ņerkšis Lös. n. Etn. IV, 161, [ņerkša, comm., Vīt.], = ņe̦rka 1: [viņš jau nebija bāba, ne arī sentimentāls ņerkšķis Veselis Saules kapsē̦ta 190].

Avots: ME II, 901

‡ netālējs, = ‡ netāls: netālēji ciemi Pas. IV, 278 (aus Ludsen).

Avots: EH II, 21

rìcĩba,

1) das Handeln, die Handlungsweise:
saprātīga, gudra, uzma-nīga rīcība. valdības rīcība. atbildība par dzimtas luocekļu rīcību. Bisars e̦suot pielaidis savā rīcībā . . . lielu kļūdu Kaudz. M.;

2) rīcības kapitāls, das Betriebskapital;

3) eine gegebene Anordnung
U.: rīcību duot U., = rikuôt, Anordnungen treffen;

4) die Verhandlung vor Gericht
Döbner n. U.; "das Gemeindegericht" Lubn.;

5) die Zucht
Oppek. n. U.: bē̦rni tur uzaug bez rīcības. Wohl zu rīkuot(ies).

Avots: ME III, 535

sagruzdêt: ābuoliņam atāls kalst laukā, - tīri sagruzd Heidenfeld. "VII, 312" ME. III, 630 ist zu streichen.

Avots: EH XVI, 410

saņemt,

1): Lāčaugainis saņēma sausas dusmas Pas. VIII, 441;

2): ar vē̦de̦ru kaiti saņe̦mts (ergriffen, erkrankt)
Latv. vēst. instit. žurn. III, 107 (v. J. 1782); 4): empfangen Getzel (s. IMM. 1934 I, 425 und 430); vietniece saņēma ļaunā (nahm übel) un palika pikta A. Upītis Sm. lapa 179; labam s., guten Gebrauch davon machen Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Gebrauch"); ‡

7) vernehmen, verstehen:
es nesaņēmu, kuo tu teici Heidenfeld. nuo šās bāršanās viņš nevar ne˙kuo s., juo tur˙pat ... ce̦p un vāra ..., nuo kam ... izceļas ... truoksnis Pas. V, 126 (aus Lubn.). Refl. -tiês,

1): saņēmuos dūšu un padarīju Siuxt;

3): atāls bij bailīgi saņēmies Ramkau. sakņu dārzs arī saņēmies Anna Dzilna 41. s. miesā, dick werden, zunehmen
Diet.

Avots: EH XVI, 434

saspiêst, tr., zusammendrücken, niederdrücken,zerdrücken, bedrücken (eig. u. fig.): saspiest grāmatas vākus kuopā. viss liekas mazs, saspiests, sažņaugts Stari III, 225. ar saspiestu balsi Kaudz. M. 115. ar saspiestu sirdi Turg. Muižn. per. 47. gulēšana saspiedīs ubadzībā Birk. Sakāmv. 126. Refl. -tiês, sich zusammendrücken, sich zusammendrängen: pie tiem ļaudīm, kas ap... galdu kâ mūris saspiedušies stāv Liventāls Brez. un Hav. 7.

Avots: ME III, 741

‡ sirsnenīte, parnassia palustris (?): nuora ... bij nuo vietas baltām sirsnenītēm pārklāta, kâ jau tas rudenī mē̦dz būt valgās pļavas, kur zeļ atāls Jauns. Raksti V, 272.

Avots: EH II, 489

spèjš: auch Smilt., (spèjs ² ) Oknist,

1): auch Jürg., (mit ẽ ) Dobl., Kolberg, Lems., Morizberg, Schwitten; uznāce spējas sāpes AP. vakars... tumsa s. un dziļš Anna Dzilna 159;

2): heftig
Jürg. Adv. spēji: s. (plötzlich) palika slims Ramkau. spèji ² ("ātri") rāve ve̦zumu, tâ ka pārlūza ilkss KatrE. atāls s. (bald, schnell) dze̦nas ārā AP. "rīts ir labs...", labrītu atņe̦muot s. teic kāds... P.W. 1.

Avots: EH II, 549

uzkrât, aufsparen, ansammeln: mantu, naudu. Refl. -tiês, sich ansammeln: man uzkrājies liels kapitāls.

Avots: ME IV, 344