Paplašinātā meklēšana

‡ bīstīkls Dunika "bīstaklis".

Avots: EH I, 223

[mastīkls Ruhental "ein zackiger Stock zum Flechten von Strumpfbändern".]

Avots: ME II, 565

prìekštìkls, das Vornetz, ein einfaches, längliches Netz, welches - um das Entweichen der Fische zu verhindern - in der Nāhe der grossen Endwuhne mit einem Pfahl an jedem Encle im See festgesteckt ist Bielenstein Holzb. 666.

Avots: ME III, 398

strīķtīkls, ein lakenförmiges Zugnetz, an dessen beiden Enden Stangen befestigt sind u. mit dem von zwei Büten aus gelischt wird Kurl. (am Stendefluss) n. Bielenstein Holzb. 667 f.

Avots: ME IV, 1092

‡ taņtîkls ² Gipken n. FBR. XII, 71, das Spinngewebe.

Avots: EH II, 666

tìkls: mit ĩ Gipken n. FBR. XIII, 66; ein nom. s. tīklas Evang. 1753, S. 53. skaidu t. Kaugurciems, ein Netz für die grossen Strömlinge. jūra krāca smalka tīkla BW. 30764; Demin. tīkliņš Salis, eine Art Muster.

Avots: EH II, 685

tìkls (li. tiñklas "Netz"), tīklis Glück (neben tīkls), das Netz; ein Setznetz Bielenstein Nolzb. 652: tev būs . . , vienu resti kâ tīkli taisīt Glück 11 Mos. 27, 4. kâ viens mežazvē̦rs tīklī Jesaias 51, 20. tīklu mest, adīt, aust, das Netz stricken U. tīklu uzmest, anfangen zu stricken U. tīklu laist, das Netz mit dem Strome treiben lassen U. - me̦tams tīkls, ein einwandiges Setznetz Nordkurl. n. Bielenstein Holzb. 670; smeļams t., ein kleines Zugnetz Talsen n. Bielenstein Holzb. 670 (mit Abbild.); zirnekļa t., das Spinngewebe. Nebst apr. sasintinklo "Hasengarn" zu tît.

Avots: ME IV, 200

vārtîkls ² Dunika, das Spinngewebe: Zu vāris I . tikls.

Avots: ME IV, 510

‡ vidējtîkls Kaugurciems "?": vidējtīkluos zvejuo virāk reņģes.

Avots: EH II, 780

vîstîkls (li. vystyklas [plur. vystyklaĩ] "die Windel"), ein Bündel Jürg.

Avots: ME IV, 643

tīkls (?) L. "gefallig; tugendhaft".

Avots: ME IV, 200

àizspieds, ein bestimmtes Fischernetz: mazs e̦ze̦ra tīkls, ar kuŗu zivis dze̦n murdā Perkuhnen n. Jan.

Avots: ME I, 51

akls (li. ãklas), blind, [zu li. apàkti, blind werden; nach Būga KSn. I, 268 zu li. akìs "Auge" usw.], des Lichtes antbehrend:

1) nicht sehend, blind;

a) leiblich:
lūkuojies tautu dē̦ls, ne aklām actiņām BW. 10215. Sprw. tas atgadījās tā, kā aklai vistai miežu grauds. akls aklam ceļu rāda; abi iekrīt grāvī. turpat ir, bet nere̦dz, kā akls. vai tu akls, ka neredzi? Als Interjection aber drückt vai akls! auch vai akls! Überraschung, Erstaunen aus: vai akls! vecenei nu tāds prieks! LP. VI, 136. vai akls! šie nu ar atplēš mutes, kuo nu darīšuot? LP. IV, 219. aklais dundurs, aklās spāres, aklie, auch Subst. akli, kleine Bremsen, die nach der weitverbreiteten Vorstellung vieler Völker als blind bezeichnet werden: dievs salasījis visus uodus, dundurus, spindzeles, akluos, mušas LP. V, 179. ak tu aklā muša! ein Schimpfwort, etwa: ach du Schafskopf!

b) geistig blind:
akla kaislība, blinde Leidenschaft, akli citiem se̦kuot, blind, ohne Überzeugung folgen; aklas pūles (Mēlgalis), blinder Eifer, vergebliche Mühe;

2) lichtlos, finster, dunkel:
akls mežs, dichter, dunkler Wald; aklajā biezumā, im dichten Dickicht; akla tumsa A. XIII, 135, blinde Finsternis, akla nakts, blinde Nacht. pielīst pa akluo pusi, auf dem Schleichwege, heimlich sich nähern, das Gesetz umgehend. puisis arvienu mācējis izluocīties pa akluo pusi LP. IV, 110, der Bursch habe stets ein Hinterpförtchen gefunden. tu aklā nelaimē iestigi LP. IV, 140, du hast dich in jähes (ungesehenes) Verderben gestürzt. viņš nerādās ne akls, er denkt nicht daran, zu erscheinen, eig. wohl: er erscheint nicht einmal dunkel. nenāks ne akls kāds uz manu pusi, niemand wird sich sicherlich mir nähern Alm. Die Dunkelheit ist vielfach durch die Dichtheit des Gegenstandes bedingst. Ganz besonders in den Vordergrund tritt der Begriff der Dichtheit in akls tīkls = biezs tīkls, engmaschiges Netz. linums (das Gemäsch des Netzes) ir skaidrāks, ja vada acis ir lielākas, un aklāks, ja acis mazākais Etn. II, 105;

3) nur dem Schein und nicht dem Wesen nach gleichend, blind, taub, falsch:
aklās nātres, Nesseln, denen das wesentliche Merkmal der eigentlichen (das Brennen) abgeht, taube Neseln, Hohlzahn (Galeopsis L.) RKr. II, 71; Mag. IV, 2, 55. akli (Var.: sausi) kārkli BW. 12076, 4; 12224, 1, Weiden, die nicht recht grünen. es nee̦smu ne akla graša vē̦rts viņa acīs, in seinen Augen bin ich nicht einmal einen Heller (eig. einen falschen Groschen) wert. mirt akluo badu, Hunger u. Not leiden Sessw. barības maz, luopiem aklais bads JK.

Kļūdu labojums:
lūkuojies = lūkuojies,
Subst. akli = Subst. akli (?) U.
Neseln = Nesseln
izmetams (zu streichen) RKr. II, 71;

Avots: ME I, 63

apvìlkt (li. apvil˜kti), tr.,

1) ringsum ziehen:
apvelci ar krītu gultai riņķi LP. VI, 299. sienas apvilktas baltiem palagiem BW. III, 1, 16. prāts ar tumsību apvilkts, sein Verstand ist verfinstert;

2) anziehen Kleidungsstücke, die man nicht umlegt, sondern eigentlich anzieht:
kre̦klu, svārkus, kažuoku, cimdus, zeķes, zābakus. Sprw.: kādu vīzi apvilcis, tāda jāvalkā. Refl. -tiês,

1) sich um etw. ziehen, spannen:
ap prātu viņam apvilcies it kā tīkls Aps.;

2) sich anziehen:
apvelcies manu kažuociņu Blaum.; apvìlkums, das ringsum Gezogene, eine ringsum gezogene Linie: līdz zuobeņa apvilkumam salmi nuode̦guši Kaudz. M.

Avots: ME I, 136

bìedrs (li. beñdras, Teilhaber ), [auch bìedris], der Gefährte, Genosse, Kamerad: kas nāca biedram līdz? (U.) iet līdzi biedruos [ od. biedram Manz.], mitgehen als Gefärte. So auch: aicināt, duot, paņemt, pasaukt, palikt kam biedruos: ķēniņš iedevis biedruos divus kaŗa-vīrus LP. IV, 4. naktī mēnesis man biedruos uzle̦c A. XI, 152. biedruos ēst, von gemeinschatlichem Vorrate zehren U. darba, amata b., der Fachgenosse. mūža biedrs, der Lebensgefährte, skuolas b., der Schulkamerad; biedra gabali, Streuländereien L., wohl: Gemeinland; cf. biedru tīkls, ein gemeinsames, allen gehoriges Netz BW. 2706. Weiterhin zu gr. πενϑερός "Vater der Frau", ai. bándhu-h. Verwandtschaft, Verwandter", bandhati "bindet", got. bindan "binden", [la. offendimentum "Kinnband an der Priestermütze" u. a., s. Walde Wrtb. ² 537 f. und Feist. Wrtb. ² 68].

Kļūdu labojums:
BW. 2706 = BWp.2706

Avots: ME I, 305, 306

desêtiês "sich wursten gleichsam", sich verwickeln: tīkls de̦sas PK. n. U.

Avots: ME I, 459

dùņas, dûņi ² [Salis], gew. Pl.; Sing. tant. in Saussen.

1) Schlamm:
dūņu purvs. [vai aši aug bez dūņiem ? Glück Hiob 8. 11]. iegrūdi kāju šķidrā dūņā Jauns. kur velēšu brāļa kre̦klu ? dūņa vien e̦ze̦rā BW. 7524;

2) dūņi Mag. II, 3. 118. nach der Blüte zu Boden sinkende und an dem Schlamm wachsende Wasserpflanzen:
tīkls piene̦sts dūņām; [in Zabeln: dûņa ^{2 =} "Schlamm" neben dûņas ² "schleimige Wasserpflanzen "];

3) dūņu niedras. Schilf. Rohr. Dazu die gleichbed. Ableitungen dūnis BW. 21331 var. [aus Absenau und Edwahlen] (tâ kâ dūnis [Var.: duonis] jūŗmalā) und dūniņi: dūniņi. duoniņi aug dumbra zemē pāris pē̦du gaŗumā un tai re̦snumā kâ rudzu stiebrs LP. IV. 179. [Nach Persson Beitr. 44 zu mndl. dūne "Düne ",
ae. dūn "Hügel" u. a.]

Avots: ME I, 528

‡ dzītenis "me̦tamais tīkls" Lubn.

Avots: EH I, 362

[V iẽmeklis "ein zu stricken angefangenes Netz; tīkls, kas iesākts mest" Roop, N. - Peb.]

Avots: ME II, 43

‡ iẽmetenis Salis "tīkls ar liekaci".

Avots: EH I, 530

iemetnis: "tīkls, kuo ielalž e̦ze̦rā, lai zivis ietinas" Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616.

Avots: EH I, 530

‡ izgraut, = izgraût 1; aufreissen, -schlitzen Kaugurciems: vietām tīkls uz akmeņiem izgrauts vairāk, vietām mazāk.

Avots: EH I, 449

kari, das Gehänge: ir gan smalks tīkls ze̦lta kariem pārvilkts LP. V, 365.

Avots: ME II, 161

ķê̦rãjs, ķêrẽjs, jem., der etwas ergreift, erfasst, der Häscheŗ der Dieb: ķē̦rājs ir kaut kuŗa lieta, kur tīkls jūŗā aizķeŗas: akmeņi, ce̦lmi LP. VII, 380. mūkat, gani, nu nāk kazu ķērējiņi Ltd. 4357. reiz ķē̦rāju laukuos puisis, nuo zaldātu ķē̦rājiem mukdams, iemucis rijā LP. VI, 131. bē̦rnu ķērēja, die Hebamme: kur tā bē̦rna ķērējiņa BW. 1433. Zu ķer̂t.

Avots: ME II, 375

‡ ķẽrneklis Stenden,

1) eine knitfliche, lästige Arbeit:
tāds ķ.: jālāpa saplīsis tīkls!

2) = ķe̦za 2, ķibele: uznāks vēl policija: tad būs ķ.

Avots: EH I, 700

I klipis: "ve̦lkamais tīkls" PlKur. Aus nd. klippe "kleines Zuggarn, Wadegarn", s. Sehwers Unters. 51.

Avots: EH I, 619

krîts, gew. Demin. krîtiņš,

1) Krebsnetz
Smilt., [Serbigal], gew. ķesele;

2) ein Fischkescher, Handfischnetz
Kaugershof, Buschh.; krīts - ap Kuldīgu tīkls zivju ķeršanai vienam cilvē̦kam Etn. I, 121;

[3) ein kleiner Netzbeutel, Fische aus der Kumme zu holen
U.] Nebst li. krýtis (gen. krýties fem. od. krýčio) "ein Fischkescher" (wohl zu li. krieti "fischen" le. kriet (s. dies), vgl. Leskien Abl. 275 und Būga KZ. LI, 141].

Avots: ME II, 283

I kulā: auch Liepna, Mahlup, Marienhausen, N.-Rosen; mēs pieci sē̦bri k. ganījām Mahlup. k. graut Stom., zertrümmern, zerschlagen. tie nu saies gan k. (= sanaiduosies) Smilten. tīkls sameties k. Salis. Zu kuls II.

Avots: EH I, 669

I kũris, ein Setznetz: kūris ir me̦tamais tīkls Lubb - Essern, Etn. II, 182; [kũrs Salis "ein Netz"].

Avots: ME II, 337

laîstîgs ,* schillernd, glänzend: nuo svārkstūŗiem divas asins strūklas laistīgā rencelē līst Bārda; laistīgs atlass Egl. laistīgs tīkls zaļu pavedienu sāk mirdzēt trīsē̦dams starp zaļiem zariem Fr. Bārda. S. laîstîtiês.

Avots: ME II, 413

liẽlacaîns, grossmaschig: lielacains tīkls. [pie lielacainās vakara zvaigznes Valdis Stabur. b. 87.]

Avots: ME II, 497

me̦tams [li. mẽtamas, slav. metomъ], Part. praes. pass. von mest: me̦tams tīkls, das Setnetz, me̦tama ķesele, der Setzkescher zum Krebsen; me̦tama mašīna, die Wurfmaschine; gara me̦tamais, = garmetis; me̦tamais, der Prügel, ein Stock zum Hauen, Schlagen: saimnieks paķēris me̦tamuo LP. VII, 476. viens savīsta nuo lakata labu me̦tamuo Etn. III, 186; me̦tamie, ein Gestell zum Aufscheren Nurm., Gold. [n. Etn. IV, 146], Aufschersel L.

Avots: ME II, 606

‡ nùovãruôt Nogallen, Perfektivum zu vãruôt: šis tīkls ir dikti nuovāruots.

Avots: EH II, 106

pavizuļuôtiês, ein wenig, hin und wieder schimmern: ze̦lta tīkls pavizuļuojas Plüd. LR. III, 274.

Avots: ME III, 139

rīža Üxkül, Barbern, (mit ĩ ) Schrunden, auch rižs Schrunden, rīžus, -us, ein lakenähnliches Netz zum Fischefangen Barbern: rīžus lietuots Lielupē vimbu un citu zivju ķeršanai Plutte 103. "rīža jeb rīžs ir īlels tīkls bez astes; katrā pusē turēšanai 2 kārtis. laivā sēžuot kārtis tur ruokā" Schrunden. Vgl. rĩze.

Avots: ME III, 542

II rūsa,

1) rũsa Kurs., Frauenb., der Haufe: tādu rūsu sūdu nuokŗāvis Alksnis-Zundulis, vienā rūsā, auf einem Haufen (von zusammenliegenden Bauerhöfen gesagt)
Biel. n. U.;

2) rûsa ² Karls., Gr.-Essern, Bauske, Naud:, Fockenhof, Schibbenhof, rũsa Kursiten, Gaiken, rûsis ² (li. rūsỹs "Grube für Kartoffeln"
) Gr.-Essern, Schrunden, Schwitten, rūsis Memelshof, ein mit Erde (U.) od. Stroh bedeckter Kartoffelhaufe auf dem Felde, auch eine flache Kartoffelgrube: kartupeļus uzglabā pagrabuos, bedrēs, rūsās Konv. ² 1646. burkāni jāuzglabā vē̦sā, sausā te̦lpā vai arī rūsā Mazvērsītis Luopkuopība. tā ne̦susi pusmaisiņu uz rūsu (salmiem izklātu padziļinājumu zemē) Alm. Kaislību varā 122;

3) rũsa Segew., Sussikas, PS., C., Wenden, Wolmarshof, Jürg., Arrasch, Schutt, Abfall, aufgehäufter Schutt, wie es z. B. bei Bauten sich findet
U.; in Fäulnis übergegangener Mist Alksnis-Zundulis: kur amatnieks strādā, tur rūsas bez gala Adiamünde. sagramstija rūsu (roidu) Etn. II, 67. tīkls jāizkvēpina ar tādiem dūmiem, kur dedzinātas ve̦cas ādas tupeles un šāda, tāda rūsa Etn.II, 108 (aus Jerkull). - Nebst li. pelen-rūsà "Aschenbrödel", r. pюхa "Grube" (nach Būga PФB. LXXV, 142), an. reyrr "Steinhaufen", dän. ros "Abfall" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 355 f.) zu ràust (s. dies).

Avots: ME III, 572

saglumêt: vārīti zirņi saglum, kad ilgi stāv Ramkau. tīkls saglum ūdenī Austriņš Raksti V, 254.

Avots: EH XVI, 409

sameteklis, das Hindernis, das MaIheur: sameteklis nāca starpā Stelp. tur ir kāds sameteklis, ka tīkls (ve̦lkuot) nenāk Fest.

Avots: ME II, 684

sarekties (?), sich ineinander verwickeln: tīkls, dzijas sarekšas Für. I (unter rekties).

Avots: ME II, 715

sîkacis ² od. sîkacu ² tīkls, ein Strömlingsnetz mit kleinen Maschen: ar sīkacu tīklu zvejuo reņges Libau.

Avots: ME III, 851

skaĩdrs (li. skáidrus "hell, klar" Tiž. II, 473), Adv. skaĩdri,

1) hell:
tik agrs, un jau skaidrs Dond. skaidrs iztaisījās Pas. IV, 506 (aus Welonen);

2) klar, durchsichtig; undicht
U.; grossmaschig Bielenstein Holzb. 648: skaidrs kâ avuota ūdens JK. II, 97. skaidrs gaiss, laiks, klares Wetter U. acu skaidrais spuožums Kra. Vīt. 142. skaidrs mežs, ein durchsichtiger, wenig dichter Wald U. ļaudis skaidri palikuši, die Menschenzahl hat abgenommen U. skaidrs tīkls Nogallen. skaidrāks lînums, ja vada acis lielākas Etn. II, 105;

3) rein:
kâ lai tādas bezsaņķes stalli uztur skaidru, kas tik daudz ēde un dzēre? Pas. II, 179 (aus Ober-Bartau). spannī nav skaidra ūdens Gramsden. skaidra karuote Neuenb. skaidra āda, eine gesunde Haut (ohne Ausschlag) U.;

4) fig., klar, deutlich:
skaidra valuoda, eine reine, deutliche Sprache U. skaidra lieta, es ist klar, unzweifelhaft. tas ir skaîdri kâ pieci pirksti Kaudz. M. 249. skaidra, neliedzama patiesība, absolute Wahrheit Brasche. skaidrs atlikums, der endgültige Rest, der Netto-Verdienst. pus˙uotra rubļa skaidrā naudā Vēr. II, 972, in barem Gelde. apskatās: nav vis putna, - skaîdras cilvē̦ka pē̦das LP. IV, 159. meitā visu skaidri nuoskatījās Dīcm. pas. v. I, 62. kas viņu tik skaidri atmina LP. VI, 133. muižkungs nuo bē̦dām skaidri pie beigām I, 72, ist ganz gewiss dem Tode nah. kruogs skaidri tukšs Kav., ist ganz und gar leer. skaidrā prātā, bei vollem Bewusstsein;

5) auch skaidrā (galvā), nüchtern :
viņš nav skaidrs, er ist betrunken U., Kav. nuo kruoga gluži skaidrs iznācis LP. VII, 984. viņš šuoreiz bij gluži skaidrā Blaum. viņî vairs nav skaidrā galvā Kaudz. M. 73;

6) rein, redlich
U.: skaidrs ciivē̦ks, ein redlicher Mensch, der volles Vertrauen verdient U. tā bijuse skaidrs ciivē̦ks LP. VI, 176. viņš nav skaidrs, es steht mit ihm nicht richtig (hinsichtlich der Ehrlichkeit) U. - Subst. skaĩdrums, die Helligkeit, Klarheit U.; die Deutlichkeit; die Reinheit: sāks . . . šim mēness skaidrums spīdēt acīs Pas. lI, 107. prāta skaidrums viņai tuomē̦r vēi nebij zudis Kaudz. M. 62. Zu šķiêst.

Avots: ME III, 864, 865

šļurkstêt, -u, -ẽju, schallnachahmendes Verbum (= žļurkstêt, ļurkstêt 1), bezeichnend den Schall, der beim Herausschnellen oder Rieseln einer Flüssigkeit, beim Waten durch Dickflüssiges, beim Gehen mit nassen Stiefeln oder in nasser Kleidung entsteht Ahs., Jürg., N. - Wohlfahrt, PS., Selg., Grünwald (mit ur̃), Adl., Stockm. (mit ùr ² ), Mar., Nötk., Kl., Kalz., Saikava (mit ur̂), Stenden (mit ur̂ ² ), Spr., Bers., Adsel, Alswig, Fest., Golg., Kroppenh. bei Kokn., Nerft, Sessw., Ramkau, Ruj., Meselau, N. - Peb., Lennew., Lasd., Laud., Erlaa, Drosth., Wessen, Smilten, Schujen, Sermus, Salisb., Druw., Selsau, Adl., Odsen, Oppek., Warkl.; schlürfen Mar.: ūdens cauruos zābakuos šļurkst Mar. u. a. gāju ar cauriem zābakiem, ka šļurkstēja vien Fest. zābakuos piegāja ūdens, un tie staigājuot sāka šļurkstēt Saikava. dūņas šļurkstēja pie katra suoļa A. v. J. 1898, S. 162. brauc, ka šļurkst vien (über mit Wasser bedecktes Eis) N. - Wohlfahrt. ūdens sagāja zemē šļurkstē̦dams Kroppenhof (bei Kokn.). pavasaŗa ūdeņi te̦k šļurkstē̦dami Jürg. ja tīkls bieži austs, tad ūdens brāzdamies pa actiņām šļurkst Golg. juo spēcīgāki savilka, juo pīpīte vairāk sāka šļurkstēt A. v. J. 1893, S. 422; šļur̃kstêt, laut schlürfen MSil.

Avots: ME IV, 76

tīmeklis,

1) das Spinngewebe (vorzugsweise das, welches man im Herbst unter freiem Himmel antriftt)
Lubn., Sessw., (mit ĩ) Bixten, Hofzumberge, Kalleten, Neuenb., Schibbenhof, (mit ì ² ) Adsel, Fest., (tĩmēklis) Dobl., Nötk., (tĩmē̦kls) Behnen, Bixten, Schnickern; "pinē̦kls, tīkls" (mit î) Domopol; "worin man sich verfangen kann (tĩmêklis) Nötk.; sehr feines Gewebe (mit ĩ) Schibbenhof: saule apspīd rugājuos neskaitāmus sidraba tīmeklīšus St. n. Plūd. Llv. II, 182. nāc rudens tīmekļuos vērpties! Rainis Gals un sākums 48. vecīte bij sapinusies ...dzijās un ...luocījās kâ muša pa tīmekli Ezeriņš Leijerk. I, 155. kâ pē̦lē̦ks tīmeklis pie kailās siênas MWM. IX, 2. kâ tīmekli sev aizvilkusi priekš acīm Austriņš Necilvēks 9. kaut kuo smalku, kâ zīda diedziņus, kâ tīmekļa audus A. Brigader Daugava I, 842. tīmekļu pavedieni Alm. Kaislību varā 30. nuo tīmekļu dzijām JR. VII, 152;

2) die Schlingpflanze
Lubn.;

3) schlaff gesponnenes Garn:
kur nu nuo tāda tīmekla var labu izaudināt! Alksnis-Zundulis;

4) ein schlaffer Mensch:
kuo nu tāds tīmeklis rudzu barā darīs! Alksnis-Zundulis;

5) tìmeklis ² (?) Meiran "eine Arbeit, die man nur zum Zeitvertreib tut".
Vgl. timeklis.

Avots: ME IV, 201

I tina (ahd. dorta "Ranke", air. tan "Zeit") Erlaa, Kokn. und Riga n. U., Oberkurl. n. Bielenstein Holzb. 670, Aps., Arrasch, Bers., C., Erlaa, Golg., Gr.-Buschh., Lubn., Marzen, Nötk., N.-Peb., Odsen, Ogershof, Saikava, Schwanb., tinis Adsel, Orellen, Wandsen, Plur. tinas Infl., Serben und Sessw. n. U., AP., Erlaa, Meselau, Nötk., tiņas Peb. n. U., ein Setznetz: tina ir tāds tīkls, kur zivis galvas sabāž un žaunas aizķeŗas Bers., Lubn. vējs piedauzīja pie siênas tinas plukstus Austriņš Nopūtas vējā 90. Zu tît, s. dies und Bezzenberger GGA. v. J. 1896, S. 948.

Avots: ME IV, 192

I tine: auch Sessw. ("tīkls bez maisa"), Jauns. Raksti IV, 96, Sārts Str. 134.

Avots: EH II, 683

vãrtâkslis Nigr., = vārtīkls: pa rugāju laukiem saulē... vizēja... daudzums vārtakšļu Janš. Čāp. 17.

Avots: ME IV, 510

‡ varzīši Lng. (unter tīkls) "kleine, runde Körblein, die Fische mit Brot zu fangen".

Avots: EH II, 759

vimbenis: "ein Einschlagnetz" Lng. (unter tīkls).

Avots: EH II, 785

zir̃neklis Segew., Selg., Widdrisch, (mit ir̂ ² ) Bl., zirneklis L., U., zir̃ne̦klis Ruj., zìrnē̦klis ² Gr. - Buschh. n. FBR. XII, 74, zir̃nêklis A. - Ottenhof, AP., C., Jürg., Nötk., PS., Wolm., zir̃nêklis ² Siuxt, zìrnêklis ² Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 11, Heidenfeld, Jummardehn, KatrE., Lubn., Prl., Saikava, Selsau, Sessw., zìrnaklis ² Mar. n. RKr. XVII, 123, Schwanb., zir̃nakls Iw., zir̃nâklis ² Frauenb., Gramsden, Grobin, Pankelhof, Schnehpeln, Siuxt, zirnâklis ² Ahs. n. RKr. XVII, 65, zìrnauklis ² Sussei n. FBR. VII, 132, zìrnûklis ² Warkh., zirnekslis Glück, zir̃nêkslis ² Schibbenhof, zirnēkslis Manz. Lettus, zirnakslis St., zir̃nâkslis ² Dunika, Frauenb., Grobin, Schnehpeln, zir̂nâkslis ² Ahs., die Spinne; nach U. auch: das Spinngewebe (nach St. so nur im Plur˙!): zirnekslis auž ar abejām ruokām Glück Spr. Sal. 30, 28. pievē̦rpusi... zirneklim (Var.: zirnākslim, zirnakļam) ce̦kuliņu BW. 21974. muļķītis gribējis zirnakļus ēst LP. VI, 651. zirnekļa tīkls, das Spinngewebe, - jūŗas zirnekļi, majidae Konv. ² 1890. Etwa, weil der Bauch einer Spinne an eine Erbse (s. auch zirnis 2 - 4) erinnert, zu zir̃nis??

Avots: ME IV, 728

‡ žubeds Lng. (unter tīkls), = žeberklis, ein Stecheisen.

Avots: EH II, 821