Paplašinātā meklēšana

‡ bulstaks (mit hochle. a aus e̦?) Nautrēni, ein Stab, dessen éin Ende rundlich verdickt ist.

Avots: EH I, 251

‡ celtaka NB., = ceļte̦ka 1.

Avots: EH I, 264

kārtaks Etn. I, 110, = kārtākslis.

Avots: ME II, 201

ļorstaks, ein schmutziger, zerlumpter Vlensch Adsel; [ļorstaks"kaut kas šķidrs, nenuoteikts" (von Kieidern od. Menschen) Neu-Laitzen. Mit hochle, o resp. a aus a resp. e̦?]

Avots: ME II, 541

nùotaksêt, tr., abtaxieren, abschätzen: nama vērtību.

Avots: ME II, 871

‡ I pantaks Bērzgale, pantaška ebenda, jem., der viele (und nichtige) Einwendungen macht viel zu sprechen liebt.

Avots: EH II, 160

‡ II pàntaks ² N.-Laitzen n. FBR. IV, 53, = pantāgs.

Avots: EH II, 160

‡ petaks U., BW. 11332, ein (russisches) Fünfkopekenstück.

Avots: EH XIII, 225

I pietaks, s. pietaka 1.

Avots: ME III, 302

II pietaks, das Fünfkopekenstück U.: es gulēšu vēl mīļāki, pietaks vidū izkusīs BW. 11514, 4 var.; aus r. пятакъ.

Avots: ME III, 302

sistaks "?" : uz˙reiz nuo vilka vairs ne vēsts, izlīdis Žib-Kriša kâ sistaks iz saknes Etn. II, 78.

Avots: ME III, 850

šmataks, ein grosses Stück Golg., Lubn., Meiran, Wessen: nuogriêz labu gaļas šmataku! Mar. n. RKr. XV, 140. Aus r. шматóкъ "Stück".

Avots: ME IV, 81

I staks: auch Lauternsee n. FBR. XVII, 97 (mit einer Beschreibung), Auleja, Erlaa, Gr.-Buschh., Linden in Kurl., Līvāni, Lubn., Memelshof, Morizberg, Saikava, Warkl. (das Rezept dazu aus Warkl. Ceļi VIII, 224); staka ciba Tdz. 47440.

Avots: EH II, 569

I staks, gestossener Hanf U., Ogershof n. Etn. I, 20, Nerft, Bielenstein Holzb. 267 (hochle.), Stelph., Vīt. 52; vāli, ar kuŗu mē̦dz piestā staku grūst A. Grīns Septiņi un viens 118. kur būs ņemt staka piestu BW. 20213. ar tiem staka (Var.; kaņepju) pīrāgiem 33259, 1 var. jāsmērējuot ar staka sīvu, t. i. ar tuo sulu, kas izceļas staku grūžuot Etn. III, 174. viņš uz staka, kâ lācis uz me̦dus, er liebt so den Hanf, wie der Bär den Honig Saussen. vgl. staknît 1.

Avots: ME III, 1041, 1042

II staks "?": izputējis kâ staks (= staks I?) pa zāli, sagt man von jem., dem es schlecht geht od. der ein unordentliches Leben führt Etn. II, 63.

Avots: ME III, 1042

štaks: auch Lubn.

Avots: EH II, 656

štaks Grünw., Wessen, = staks I.

Avots: ME IV, 102

taks: auch Behnen, Iw., Puhren, Pussen, Plvv. I, 88, 100, 148, 165, 178, 221, 229. 242, 260, 263, 266, 272, 280, 285, 289, 296, 297, 300. tec[i], upīte, citu taku (od. zu taka?)! BW. 8959 und 14579. taciņa malā 33586. treji taki Tdz. 58537.

Avots: EH II, 665

taks (li. tãkas "Fusssteig", slav. tokъ "Fliessen, Strömung", av. taka- "Lauf" ) Autz, Bauske, Dunika, Gr.-Essern, Frauenb., Kandau, Katzd., Kurs., N.Bartau; Nigr.,Rutzau, Stenden, Wandsen, taka Spr., der Pfad, Fusssteig: taka (Var.: takas, te̦ka, te̦kas) maliņā BW. 33827. visi taki man zināmi 30535, 1. saules ze̦lta taks R. Sk II, 33. iekuopti taciņi Austr. kal. v. J. 1893, S. 43. mežuos ve̦d zāļaina taka A. XX, 137. žē̦l... ir iemītuo taku Vēr. I, 1154; Lauf und Gang des Wassers; Wasserbett L.; zaķi iet takā Aahof, die Hasen sind läufisch. Zu tecêt.

Avots: ME IV, 126

vìlkataks ² Kaltenbrun, = vilkacis 1. S. die Notiz unter vilkacis.

Avots: ME IV, 587

zemetaks "vagabundus" Elger Diction.107.

Avots: ME IV, 710

zistaks "?": izlīdis Žibu Kriša kâ zistaks nuo saknes LP. VII, 903.

Avots: ME IV, 729

‡ àizlumpât "langsam hin-, weglaufen" Warkl.: taksis (ein Dachshand) aizlumpājis uz viņu sē̦tu; ungewandt hin-, weggehen (mit ùm ² Golg.; wackelnd, schwankend hin-, weggehen Gr. - Roop, Tirsen.

Avots: EH I, 37

atglitêt, wieder glatt werden, von der Erde bei eingetretenem Tauwetter: taks atglitējis pavisam glits Jan. Cf. li. glitùs, glatt.

Avots: ME I, 159

attaka, atte̦ka (li. attakas), ein Flussarm, der in den Fluss wieder zurückfliesst: starp Lielupi un viņas atte̦ku Driksi Tēv.;

2) altes Flussbett, welches bei hohem Wasserstande mit Wasser erfüllt wird
Mag. III, 1, 101; Konv. ¹ 61; Konv. ² ; A. X, 2, 66;

3) ein Teich, ein See, namentlich ein solcher, der sich im früheren Flussbett gebildet hat:
vadātājs savu vadāmuo iemaldina attakā, e̦ze̦rā LP. 942. aize̦k upīte nuo attakas. attaka četri verstes gaŗa LP. VII, 945;

4) die Flusskrümmung, wo eine Aufstauung des Wassers stattfindet:
attaku priekšā, kuŗās ūdens vārās jeb te̦k atpakaļ Etn. II, 129; [bei L. attaka und attaks "ein Wasserbusen"];

5) der Holm, eine kleine übers Wasser hervorragende Insel, an welcher sich die Wellen brechen
(atte̦k): kas man duotu tuo puķīti, kas aug jūŗas attakā BW. 11220, 10 (Var.: saliņā); Mag. IV, 2, 108;

6) der Flussarm, ein kleiner Fluss, der sich von einem andern Fluss abteilt:
tā upīte iztecēj deviņām atte̦kām Etn. IV, 125, A. X, 2, 66.

Kļūdu labojums:
Konv. ¹ = Konv. 147
upīte iztecēj = upīte iztecēj[a]

Avots: ME I, 203

‡ bulstakuôt Nautrēni, mit einem bulstaks ins Wasser schlagen.

Avots: EH I, 251

čaĩbîtiês, sich freundlich stellen, eine freundliche Miene machen, sich zu einer freundlichen Miene zwingen: Taksis čaibījās reizu reizēm, lūpas atviezdams, kâ smiedamies Vīt. 82.

Avots: ME I, 401

glits (li. (glitùs "glatt; клейкiй, слизистый; водянистый"),

1) schlüpfig, weich:
pēc lietus ceļš tik glits, ka kājas iekšā vien līp Nigr. taks atglitējis pa˙visam glits Apsk. I, 176;

2) schliefig, glitschig
Naud.: glita maize kâ klīsteris LP.; gliti kartupeļi, wässrige Kartoffeln (in gekochtem Zustand) Naud., [Neuenb.]; gliti rāceņi Gold. [Zu glids (s. dies), glietēt, la. glis (gen. glitis) "humus tenax", ae. œtclíƥan "ankleben" u. a. bei Trautmann Wrtb. 92.]

Avots: ME I, 627

‡ jũrspus Salis, Präp., seewärts von: j. Avuotkaln[u] ir attaks.

Avots: EH I, 569

kãjniẽks (unter kãjiniẽks),

1): kājnieku taks, ein Fusspfad
Frauenb.; ‡

5) "wer sich ohne eigenes Fischergerät am Fischen beteiligt"
Kaugurciems.

Avots: EH I, 599

kankans, ein schlechtes Pferd: tagad nu e̦suot tāds kankans, kuŗu nuotaksējuši uz 10 rubļiem A. XXI, 354. [Vgl. kankāns.]

Avots: ME II, 155

kârtâkslis ² (li. kartókšlis) Tr. IV, 639, Gaw., Gr. - Sessau, [kārtâksnis Kr., Rönneb, Wadaxt, kartāksnis MSil.], kārtaksnis Elv., Irmelau, kārtuoksnis [Grendsen], U., kārtūksnis [vgl˙li. kartunkslis dass.], der Blättermagen: par kārtaksni nuosaucuot kādu kuņģa daļu Etn. II, 150. [Zu kā`rta.]

Avots: ME II, 201

maĩkats, [mājkats Für.], f. maĩkata [Trik.], maĩkatene Naud., Blieden, ein Mann, eine Frau, der resp. die während eines Festes (einer Hochzeit, Taufe) den Hauswirt od. die Wirtin vertritt, die Wirtschaft besorgt, so namentlich zur Zeit, wo das Hausgesinde zum Abendmahl gegangen ist; maikatuos od. maikatas iet, die Wirtschaft für die Nachbarin besorgen Karls. maikatene gudra sieva, liela viesu mieluotāja: ciema klēts, ciema ruovis, neba pašas krājumiņš Naud. In Blieden uz maikatām od. maikatās iet, seinen Besuch den Nachbarn machen, die zum Abendmahle gegangen sind. [Anscheinend zu māja; aber der zweite Bestandteil ist unklar. Etwa durch Metathese aus *mājtaks (zu tecêt?]

Avots: ME II, 549

I pakarcinât [Lis.], [ein wenig schütteln, zappeln]: taksītis pacela priekškājiņas, pakarcināja vēl ar tām Baltp. [Refl. -tiês, = pakacinâties: viņš ar mani pakarcinājās Adiamünde.]

Avots: ME III, 41

patakas (li. patãkos "Bierspülicht"), [pataks Grawendahl], das Dünnbier, ["das kleine Bier" Bielenstein Holzb. 298 ¹ ]: patakas ir vis+plānākais alus, kam gan+drīz nav reibuma Bers., Lasd. [lietus kâ patakas St., lang anhaltender Regen.] Zu tecêt.

Avots: ME III, 118

‡ petuks U., BW. 27043 var., = ‡ petaks.

Avots: EH XIII, 225

piêtaka ² Behnen,

1) pietaks L., der Zufluss, das Zufliessen;

2) der Flussarm, ein kleiner Nebenfluss:
upes pietaciņa burbuļuoja MWM. X.

Avots: ME III, 302

pietuks BW. piel. ² 11514, 3, = taks%20II">pietaks II.

Avots: ME III, 306

pij! Zuruf an Hunde, wenn man sie hetzt U.: "pij! taksīti!" Vēsminiete pucināja MWM. VII, 894.

Avots: ME III, 212

putākslis Dunika (mit â ), Wid., Mag. 1V, 2, 38 (hiernach auch putākšļu krūms), takslis">putakslis RKr. II, 80, Konv. ¹ 707, der Schneeball (viburnum oputus L.); vgl. putenes I, 1.

Avots: ME III, 440

riẽpniẽks C., der Seiler; riepnieka taks, die Drehbahn.

Avots: ME III, 546

sātns: auch (mit à ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 73, 1): auch (mit à ² ) Kaltenbr., Nerft, Sonnaxt: staks ir s. ēdiens Sonnaxt. pīrāgs diezgan s. ebenda. nav sātna maize Kaltenbr. ieēd nesātnu, negribas vis dzert; ieēd sātnu - dzert vien gribas Sonnaxt;

2): viņš ... atteicās nuo dzīŗuošanas priekiem, palikdams ... s. visās dzīves lietās Vindedze 156. ar ... sātnu ... prieku Veselis Jaun. Ziņas 1940, № 100, S. 2;

3): auch (mit à ² ) Kaltenbr., Nerft; (fig.) liesmuojuošās, sātnās krāsās Veselis Cilv. sac. 88. ‡ Subst. sātnums,

1) die Nahrhaftigkeit, Kraft (einer Speise):
gards pīrāgs, aizleja diezgan klāt; kad cukurs dame̦sts vis, tad diezgan sātnuma, - dzert vien gribas Sonnaxt;

2) die Sattheit: (fig.)
pilnas ze̦mgaliskas vasaras sātnuma Veselis Cilv. sac. 88.

Avots: EH XVI, 473

stags "was sich fest, kompakt verdichtet hat": biezputra izvārīta cieta kâ stags Tirs.; vgl. staks I.

Avots: ME III, 1038

I stags: "= taks">staks I" Lasd.

Avots: EH II, 567

staka, eine Speise - Erbsenbrei mit Fett und Grieben Ringmundshof. Zu staks I.

Avots: ME III, 1040

I stakans Nerft, = taks">staks I.

Avots: ME III, 1040

staknît, -ĩju,

1) stossen; stopfen
Nerft;

2) "stehen bleiben":
zirdziņš var tikkuo demīt pa līdze̦numu, bet pretkaļņš braucuot vie˙nādi bij jāstaknī Vīt. 77;

3) schwerfällig, aber eilig gehen
C. Refl. -tiês,

1) ringen, kämpfen
C.;

2) sich auf die Beine stellen, sich erheben, aufstehen (von Rekonvaleszenten)
Nitau;

3) stehen bleiben
Bers. In der Bed. 2 zu li. stokà "Mangel" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 611)? In der Bed. 1 (wenn eigentlich: fest machen) nebst staks I zu stakans II?

Avots: ME III, 1041

‡ II stempis Morizberg "taks">staks, grūslis".

Avots: EH II, 576

‡ stikle A.-Laitzen "eine Speise aus Hanfsamen, die man aufs Brot streicht" (= staks I?).

Avots: EH II, 578

stuburs (li. stùburas "Baumstumpf", serb. stàbar "Baumstamm"),

1) stuburis Bl., U., ein
(hoher Freiziņ) Baumstumpf Wid., Lennew.: viņa skrēja pa krūmiem un stuburiem Sadz. viļņi 233; (stuburs) das nachgebliebene Ende eines amputierten Beines oder Armes; ein kurzer (mit abgebrochener Spitze) Ast Lennew.;

2) ein Pfosten
Spr., Lievenhof, Luhn.; der Ofenpfosten (stuburiņš) Bielenstein Holzb. 72; der Eckpfosten des Webstuhls (stuburis) Bielenstein Holzb. 398: vārtu stuburā BW. 13304; 28842 var.; 33242; LP. VI, 268. piemetzīs sīku putnu pilni vārtu stuburiņi BW. 16235. atsa, vārti, veraties līdz pašam stuburam! 18601. re̦dz akas stuburu nuolūstuot Lievenhof;

3) ein alter abgenutzter Besen
Durben: nuoslaucīts sluotas stuburs Purap. stuburus izmetis ce̦rē̦dams jaunas sluotas saņemt Neik. 15;

4) ein Zweig
Bielenstein Holzb. 425: kaltē... (svārkus) tai liepā, kur deviņi stuburiņi! BW. 34043, 10;

5) ein in der Erde gebliebener Kohlstrunk
Golg., Kreuzb., Ruj.: pe̦lav[u] maize kulītē, stubur[u] staks cibiņā BW. 31293;

6) "= mìets" Odensee;

7) "?": nuostatīja stuburiņu RKr. XI, 86. Nebst staubenis, stauberis, stubs, stublājs, stube̦ns, stuba u. a. zu mnd. stoppe "Stoppel",
stūpe "Schandpfahl", ae. stéap "hoch, ragend" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 619), vgl. Zupitza Germ. Gutt. 28 und Būga Изв. XVII, 1, 39 und 51, resp. (s. Trautmann Wrtb. 290) an. stúfr oder stubbr "Stumpf", gr. στυφλός "fest", (n. Lewy KZ. XL, 420) ai. stōbhaḥ "Starrkrampf" u. a., s. auch Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 20 f.

Avots: ME IV, 1100

II stũķis,

1): auch Seyershof; ‡

2) "staks" (mit ū ) Kurmene; "kamuoli nuo sagrūstiem kartupeļiem un kaņepēm" Seyershof.

Avots: EH II, 597

taciņš,

1) "?": bļuodi bij piesme̦lti pilni taciņiem, un gaļas gabali salikti virsū Dünsb. RKr. VI, 94;

2) auch taciņa Gr.-Essern, Kandau, Deminutiv zu taks.

Avots: ME IV, 121

II tacis,

1) ein Steg
(laipa) zum Wasserschöpfen Lieven-Behrsen;

2) = taks">taks, ein Pfad Widdrisch: ej tik pa šuo taci! Zu tecêt.

Avots: ME IV, 121

I taka, s. taks.

Avots: ME IV, 126

tecêt (li. tekė´ti "laufen"), -ku, -cẽju,

1) fliessen (von Flüssigkeiten):
siekalas te̦k Aus. I, 26. asinis tecēja strautiem 60. man te̦k sviedri matu galu (Var,: galus, galiem) BW. 8053. upe sīku straumi te̦cē̦dama Stāsts Krieviņ 20. alus ne˙maz netecējis LP. VI, 16. ausis te̦k Etn. III, 160. - te̦kuošs, te̦kuots, fliessend, laufend: te̦kuošs od. te̦kuots (U., Etn. II, 122) ūdens. ar te̦kuoti ūdeni Glück III Mos. 15, 13. te̦kuošu upītē BW. I, S. 884, No 1332, 2; BW. 21261, 10;

2) leck sein:
spainis te̦k; ķimenes labi jāaizdrīvē, tad netecēs Dond. Sprw.: ve̦cas mucas te̦k Br. sak. v. 767;

3) schwären
Brasche: te̦kuoša ruoze Br. 182. te̦kuošu jeb sūpuojuošu kāju ... izārstējis Etn. IV, 2;

4) (in kleinem Trab) laufen:
lai tas mūsu krustdēliņš drīzi te̦k kājiņām BW. I, S. 186. ciemā te̦ku villainītes BW. 6909 (ähnlich: 6917). lai te̦k mans kumeliņš deviņiem celiņiem 30216. zirgi gaŗu ceļu tecējuši 32334. cielaviņa tiltu te̦k 13932. ē̦rkulītis ceļu te̦k 6973. ze̦lta gailis daiļi te̦k RKr. VII, 1254;

5) fig., laufen (von Rädern u. a.); fliessen (von Korn, Sand u. a.); sich abwickeln; gebraucht werden, umgesetzt werden (vom Geld):
saule te̦k Br. 546. te̦k saulīte te̦kamā (Var.: te̦kamuo) BW. 4224. dzīves gadiņi te̦k Kundziņš Vecais Stenders 105. ceļš te̦k ar ļaudīm, die Strasse wimmelt von Menschen U. visi ceļi tecēja kâ upes ar tirdziniekiem Kaudz. M. 30. Sprw.: te̦k kâ smē̦rē̦ts. pa iebrauktu sliedi viegli te̦k Br, sak. v. 1123. viegli te̦k dzirnaviņas BW. 8130 (ähnlich: 7943). (meitiņas) audekliņu nemācēja, tas tecēja čuokarā 942, 4. tec, mātīte, pa diedziņu čuokarā! Br. 10. ar visām stāvuošām un te̦kuošām virvēm Konv. ² 4104. te̦kuošā smiltī (Flugsand) Mzv. m. 71. nuo pūķa te̦k rudzi vienā tecēšanā JK. V, 150. sudrabs te̦k te̦kamuo (Var.: te̦kamā) BW. 31012, 3. naudu, kas precinieku starpā te̦k Glück II Kön. 12, 4. šī nauda vairs nete̦k (neiet), dies Geld geht nicht mehr U. ka . . . kunga vārds te̦k un guodāts tuop Glück Thessal. 3, 1. te̦k apinis te̦kamuo BW. 19673. Refl. -tiês,

1) um die Wette laufen
U.: iesim, irbe, tecēties pa . . . atmatiņu! BW. 30609. kalnā gāja tecēties 4639. kâ varēsi tu tad tecēties ar jātniekiem Glück Jerem. 12, 5;

2) sich begatten (von Tieren):
kad aitas sāk tecēties (pāruoties) JK. VI, 40;

3) reifen
U. - Subst. tecêšana, das Fliessen; das Laufen (eig. und fig.); tecêšanâs, das Umdiewettelaufen; tecẽjums, das einmalige, vollendete Fliessen, Laufen (eig. und fig.), der Lauf Spr.: es tautieša dzinumiņu te̦k[u] ar vienu tecējumu BW. 33643, 3. kuo vē̦rts man tecējums ve̦cas vien māmuļiņas 557. auzu kumeļam par tuo jūdzu tecējumu! 971. pazīst kunga braukumiņu, dze̦lza ratu tecējumu (Var.: te̦kumiņu) 13481. tu nevari izskaitīt vienas dienas tecējumu 4662, 2; te̦cê̦tãjs (li. tekėtojis), wer (was) fliesst, läuft (eig. und fig.). Nebst taks, teciels, teksnis, tekt, tē̦kât u. a. zu li. tėkmė˜ "Flüsschen", apr. tackelis "Schleifstein", lattako "Hufeisen", slav, točiti "fliessen lassen", bulg. tečen "fliessend, flüchtig", ai. tákti "eilt", av. tačaiti "läuft, fliesst", taka- (masc. g.) "Lauf", hantačina- "zusammenfliessend" vitaxti- "Zetfliessen", ir. techim "fliehe", alb. ndjek "verfolge" u. a., s. Trautmann Wrtb. 316 f., Stokes Wrtb. 125 und IF. II, 172, Pedersen Kelt. Gr. I, 128, Mikkola IF. VI, 311, Liden Tochar. 35.

Avots: ME IV, 152, 153

te̦ka,

1) te̦ka U., Spr., te̦ks U., Gļiebava, Siuxt, der Pfad, der Fusssteig
U.: visas te̦kas man zināmas (es zināju visus te̦kus 30535) bāleliņa birztalā BW. 13575, 1. sāskrēja vedēji pa cūku te̦kām 16238, 4 var. kuopā viņi bija izte̦kājuši ganu te̦kas Janš. tikvien gan nuo . . . cilvē̦ka mūža ir, kâ nuote̦kāt visas savas te̦kas Siliņš 31. viņš ierauga teciņu un gāja, gāja pa šuo teciņu JK. V, 1, 58. kur viņas te̦ka uzgāja uz braucamuo ceļu Kaudz. M. 109. tu staigātu . . . Golgatas te̦ku 57. ērkšķu te̦ks Stari II, 871. brīžam taisna mūža te̦ka, brīžam gāja līkumā BW. 325. rāmuo te̦ha ir labi iestaigāta Glück Spr. Sal. 15, 19. skudras te̦ka Etn. II, 134. saules te̦ka Br. 227;

2) galvas te̦ks N.-Autz n. U., der Scheitel;
peļu te̦ka, ein dunkler Streifen dem Rücken entlang: salnis zirgs ir... skaistāks nekâ briedis, un šim vēl tāda kuoša peļu te̦ka pa muguru Janš. Dzimtene ² I, 339;

3) upes te̦ka, ein Flussbett:
nuogulu daudzums upes te̦kā augs MWM. VIII, 853;

4) der Wechsel (vom Wilde)
Dr.;

5) ceļa te̦kas, plantago Ranken n. Birsman. Für taka, taks mit dem e von tecêt.

Avots: ME IV, 158

I tem̃pis Arrasch, Ruj., Segew., = taks">staks Jerkul n. Etn. II, 136, ein Gericht aus gestossenem Hanf W.-Livl. n. U., Karls., Renzen, Salisb.; kaņepju templs Karls. vakariņas sastāvēja nuo kartupeļiem, tempja (stūķa) . . . A. Melnalksnis Mazsalaca 52. Aus estn. temp "Speise aus Hanfsamen" resp. aus liv. temp "Klumpen" (zur Bed. vgl. pika 2); nach Loorits Eesti keel 1929, S. 181 stammt dagegen das estnische Wort aus le. tempis, das selinerseits germanischen Ursprungs (aber woher?) sei.

Avots: ME IV, 162

tìešām (li. tiesióm "geradeaus"), Wolm. u. a., tiêšam ² Bauske, Segew., tiešam U., (mit iê ² ) Iw., tiešā Kumbern, Wormen, Adv.,

1) tiêšam ² Rutzau, tiešu (li. tiesiau "geradeaus"
Lit. Mitt. I, 307), tiešum LP. VII, 1046, tìešu tìešam ² Bers., gerade, gerade aus Kurl. n. U., direkt, unmittelbar: taks iet tiešam Rutzau n. FBR. VII, 126. te jau ceļš iet tiešam, hier geht ja der Weg gerade Mag. XIII, 3, 57. tiešu devuos pa ceļu D. 116, 73. ieraudzīja uguni gaiši spīdam. gāja tiešām uz spīdumu Pas. IV, 496 (aus Leegen). ieraudzīju vīru . . . tiešām pretim n˙ākam 124. viņš aizgāja tiešu tiešam Bers. duraks grìež savu ve̦zumu tiešu tiešam, lai arī sabrauktu vai cilvēkus kuopā LP. VI, 344;

2) wahrhaftig, gewiss
U.: tiešam saku, neme̦luoju BW. 6404, 1; 15231. sak[i] tiešam, tautu meita, būsi mana, vai nebūsi? ja tiešam būsi . . . 14800. tiešam tiesa Kundziņš Vecais Stenders 91. tik tiešam ka viņš latviešu draugs e̦suot (so wahr er ein Freund der Letten sei) Latvju tauta XI, 1, 71;

3) = tīšām Salis: es tiešam liels neaugu, nedar[u] grūti kumeļam Biel. 2283.

Avots: ME IV, 215

vẽdinât (li. vėdìnti "lüften") Līn., (mit è ² ) KL, Prl.,

1) intr., wehen:
auksti (salti 17063) vēji vēdināja BW. 7408;

2) tr., lüften, wedeln, fächeln
St., U., schwenken, schwingen: lai paliek galuotnīte vējiņam vēdināt BW. 13268 ¹ , 10 (ähnlich: 2764). apsītei lapas dre̦b maza vēja vēdināmas 14857 (ähnhch: 8835, 1). vējiņš manus paladziņus kâ smildziņas vēdināja 6998. linu druvu visi vēji vēdināja 28424, 1. nuoņēmuos ce̦purīti, nuost migliņu vēdināju (Var.: vēcināju, vedzināju, vīcināju) 529, 1 var. nevar... ne ruociņas vēdināt (Var.: pacilāt) 6934. kāju viņš vairs nevēdināja pa gaisu A. XX, 772. taksis vēdina asti Purap. Kkt. 15. bē̦rzi vēdinuot ar zariem... smaršu izplata Rainis Gō"tes dzeja 28. ar... sluotiņām vēdinuot uz kapsē̦tas pusi Etn. II, 41. ruokā jāvēdinuot ... nē̦zduogs LP. VI, 229. vēsmiņa ... vēdināja matus Balss. vēdināt vē̦smu Kundziņš Vecais Stenders 114. mieru sirdī vēdināt Latvju tauta XI, 1, 52. sirdī pavasaru vēdināja MWM. X, 254;

3) lüften
(Kleider Frauenb., Stuben; unbek. in Golg., Schwanb., Sessw., Stenden): (ābelītei) zari nuolīkuši villainītes vēdinuot BW. 7121 var. vẽdināt ("= atdzisināt") istabu Wandsen. bē̦rnu istaba labi jāvēdina Tuberkulōze 17. dzīvuokli sildīt un vēdināt RKr. lai istabās būtu tīrs gaiss, viņas bieži jāvēdina SDP. VIII, 58. (fig.) balsi vēdināt BW. 270. Refl. -tiês, sich answettern Brasche Kâ Palejas Jānis, sich lüften St. - Subst. vẽdinâšana, das Lüften: siênās ievietuo vēdināšanas caurumus Konv. ² 362; vẽdinâtãjs, der Ventilator Lopkopība II, 137. Nebst ahd. wāzan "wehen" u. a. zur Wurzel von vējš, s. Bezzenberger BB. IV, 341 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 222.

Avots: ME IV, 549, 550

vilkacis (li. vil˜kakis "der Werwolf"),

1) vilkacis AP., C., Jürg., Wolm., (mit ilˆ ² ) Salis, (mit il˜ ) Dond., Segew., Siuxt, Pankelhof, Tr., Frauenb., U., Linden n. Mag. XIII, 3, 60, vilkatis, vilkats (li. vilkãtas ) St., U., vilkata (li. vilkatà ) Tr., vilkate Kaudz. Atmiņas I, 27, comm., der Werwolf:
Sprw. kad vilkaci pie vārda sauc, tad suņi plēš Br. s. v. p. 111. vilkaci tik var ar sudraba luodi nuošaut Mag. XIII, 3, 60. mežsargs nuopratis, ka tas vilkatis - ielādējis dzīvsudrabu un tad nuošāvis LP. VI, 146. vai viņš nav pārvērties par vilkaci vai lāci? Janš. Bandavā I, 274. tie gādājuši par visiem vilkatām LP. VII, 930, pazinu Jurīti vilkača (Var.: vilkaša) rada BW. 19392. vilkatas bērniņus 19392, 2. vilkačuos skriet, sich in Werwölfe verwandeln und davonlaufen Frauenb. pazinuši . . . vīru un sievu, par kuriem visi runājuši, ka tie Jāņu naktī skre juot vilkatās Janš. Bandavā I, 274;

2) ein heisshungriger Mensch
Linden n. Mag. XIII, 3, 60. vilkacis dürfte nach acs "Auge" aus vilkat- umgebildet sein. vilkat aber erinnert an ai. ved. vṛkáti-ḥ "gefährlicher, bösartiger Mensch" ; und W. Schulze Jagič Festschr. 3435 findet dasselbe Suffix in gr. αἰετός "Adler". Būga dagegen meint PФB. LXXI, 466 und KSn. I, 300, dass li: le. vilkata- durch *viltaka- (vgl. le. vilte̦ka) aus einem urbalt. *vilkatakas (vgl. le. vilkataks) "žmogus, kuris vilku teka" entstanden sei.

Avots: ME IV, 587

vilkate̦ks LP. VII, 912, = taks">vilkataks.

Avots: ME IV, 587

zaķuôt,

1) Hasen jagen
U., AP., Bers., Frauenb., Gilsen, Golg., Grenzhof, Kalzenau, Kl., Kosenhof, Laud., Lubn., Mar., Meiran, Nötk., N.-Peb., Saikava, Stom.: puisis aizgājis zaķuot AP. taksis nav ne˙kas par ganu suni, cauru dienu skrien tikai zaķuot Frauenb.;

2) (fliehend) laufen
Lubn., Meiran; fliehen Laud.: zaķuo vaļā! laufe! Neuhausen;

3) ej zaķuot! geh zum Teufel!
Lubn., Meiran.

Avots: ME IV, 683