Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'taukāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'taukāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)
izstaukāt
piestaukāt
pìestaukât,
1): einigemal stossend andrücken:
puisis piestaukā maisu, lai tur vairāk miltu saietu Weissensee;
2): piestaukāju maisu ar vilnu, ka tikkuo nepārplīsa Golg. piestaukājis vȩ̄dȩru (hat sich vollgegessen)
Wahnen. ‡ Refl. -tiês, sich satt (voll) essen Wahnen.
Avots: EH II, 273
1): einigemal stossend andrücken:
puisis piestaukā maisu, lai tur vairāk miltu saietu Weissensee;
2): piestaukāju maisu ar vilnu, ka tikkuo nepārplīsa Golg. piestaukājis vȩ̄dȩru (hat sich vollgegessen)
Wahnen. ‡ Refl. -tiês, sich satt (voll) essen Wahnen.
Avots: EH II, 273
piestaukāt
pìestaukât,
1) "?" : cik stipri piestaukājis! kâ kluonul Austriņš Zalktis II, 117;
2) auch piestauķēt Lennew, vollstopfen
Schujen, Golg., (mit aũ ) Schibbenhof, Wolm., Arrasch: p. kabatas; cibu ar kaņepēm Ronneb.; p. putraimu de̦sas N.- Peb,;
3) anschweissen (Eisen)
Golg.;
4) "izmĩt": luopi piestaukājuši mīkstuo zemi Vank.;
5) "piekaut" Ronneb.
Avots: ME III, 296
1) "?" : cik stipri piestaukājis! kâ kluonul Austriņš Zalktis II, 117;
2) auch piestauķēt Lennew, vollstopfen
Schujen, Golg., (mit aũ ) Schibbenhof, Wolm., Arrasch: p. kabatas; cibu ar kaņepēm Ronneb.; p. putraimu de̦sas N.- Peb,;
3) anschweissen (Eisen)
Golg.;
4) "izmĩt": luopi piestaukājuši mīkstuo zemi Vank.;
5) "piekaut" Ronneb.
Avots: ME III, 296
pieštaukāt
sastaukāt
sastaukât, ‡
2) Perfektivform zu staukât I 1 (mit aũ) Frauenb., N.-Wohlfahrt; ‡
3) fest zusammenstampfen
(sablīvēt) Aahof, Grawendahl (mit àu 2 ): s. biezpienu traukā, lai nepe̦l. (kluonu taisuot) s. mālus N.-Peb.
Avots: EH II, 451
2) Perfektivform zu staukât I 1 (mit aũ) Frauenb., N.-Wohlfahrt; ‡
3) fest zusammenstampfen
(sablīvēt) Aahof, Grawendahl (mit àu 2 ): s. biezpienu traukā, lai nepe̦l. (kluonu taisuot) s. mālus N.-Peb.
Avots: EH II, 451
sastaukāt
staukāt
staukāt
I staukât,
1) schlagend dicker und kürzer machen
(mit aũ ) N. - Wohlfahrt; staukāšana re̦snumā, pie kam dzelzs gabals saraujas āmura sitiena virzienā un tuop re̦snāks Konv. 1563;
2) auch stauķêt Bers., stossen (mit aũ ) Jürg., (auch: knautschen) Arrasch; staukāt kaņepes Meiran; staukāt piestā jē̦lus taukus uzglabāšanai Bers.; kneten (mit àu 2 ) Adleenen;
3) verstauchen
(mit aũ ) Wahnen;
4) dicht vollstopfen Schibbenhuf, Schujen
(mit aũ ), Aahof (mit àu 2 ); viel essen Wahnen, Schibbenhof;
4) = izmĩt 1; luopi, ganuoties mīkstā pļavā, tuo stàukā 2 Aahof, Fehteln. Anscheinend aus d. stauchen "stossen, stampfen" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. Il, 616).
Avots: ME III, 1049
1) schlagend dicker und kürzer machen
(mit aũ ) N. - Wohlfahrt; staukāšana re̦snumā, pie kam dzelzs gabals saraujas āmura sitiena virzienā un tuop re̦snāks Konv. 1563;
2) auch stauķêt Bers., stossen (mit aũ ) Jürg., (auch: knautschen) Arrasch; staukāt kaņepes Meiran; staukāt piestā jē̦lus taukus uzglabāšanai Bers.; kneten (mit àu 2 ) Adleenen;
3) verstauchen
(mit aũ ) Wahnen;
4) dicht vollstopfen Schibbenhuf, Schujen
(mit aũ ), Aahof (mit àu 2 ); viel essen Wahnen, Schibbenhof;
4) = izmĩt 1; luopi, ganuoties mīkstā pļavā, tuo stàukā 2 Aahof, Fehteln. Anscheinend aus d. stauchen "stossen, stampfen" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. Il, 616).
Avots: ME III, 1049
staukāt
štaukāt
štàukât 2 Saikava, schlagen: štaukāt vadzi siênā; stampfen (mit àu 2 ) Bers. Vgl. staukât I.
Avots: ME IV, 103
Avots: ME IV, 103
taukāt
taukāt
tàukât 2 Stockm., stampfen: t. kāpuostus mucā. Aus estn. toukama "stampfen, stossen"? Oder aus staukât I in livischer Aussprache resp. in der Zusammensetzung mit iz- entstanden ?
Avots: ME IV, 136
Avots: ME IV, 136