Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tiru' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tiru' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

stirulis

stirulis "ein Flatterhafter" Gr. - Sessau.

Avots: ME IV, 1074

tiru

tiru, s. tiri.

Avots: ME IV, 197

tirulis

tirulis, ‡

2) "wer ohne Grund Unruhe erregt"
Bartau.

Avots: EH II, 684

tirulis

tirulis "ein Platterhafter" Gr.- Sessau.

Avots: ME IV, 197

tiru tirumis

‡ tiru tirumis "?": tâ viņai iet dziesma t. t. A. Brigadere Dievs, daba, darbs 71. kad puspuisis nesa pilna maisu, kājas tam gāja t. t. Frauenb.

Avots: EH II, 684

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

tiroties

tiruôtiês "?": mazais sāka tiruoties (zappeln ?), - man bija jāpaceļas viņu apmierināt Veselis Trīs laimes.

Avots: ME IV, 197

Šķirkļa skaidrojumā (10)

atirt

II atir̃t (li. atìrti), nach Spr. auch atirties, intr., inch., sich auftrennen: vīle atirusi, mati atiruši.

Avots: ME I, 161

bagatirs

bagatirs, der Reiche Vornehme (nebst li. bagotyrus auss russ. богатырь): kad es jāju par laukiem, sauc man lielu bagatiru BW. 2990.

Kļūdu labojums:
suac man = sak[a] man[i]
2990 = 29900

Avots: ME I, 249

izzibt

‡ izzibt,

1) schimmernd entschwinden
(?): izziba nuo acīm; nevaru saskatīt vairs (vom Aeroplan in der Luft gesagt) N.-Peb.;

2) = izzibêt 2: kre̦kliem šūles atirušas, viens kamiess ar jau izzibis Dünsb. Trīs romant. gadīj. 117.

Avots: EH I, 497

nostirt

‡ *nùostirt "?": māte, kas brida laidaru un gāja visuos darbuos, nuostirusi kâ kalpuone Jauns. Augšz. 51.

Avots: EH II, 91

pluska

pluska, pluskata Bergm. n. U.,

1) die Zotte
Irmelau n. U., der Fetzen, Pl. pluskas, Lumpen U. (li. plùskos "Haarzotten" PФB. LXV, 319): ve̦cajām drē: bēm piedurknes vienās pluskās (diegu gali atiruši) Dunika. kuo tu nāci, pluskataini, jaunu meitu istabā? visas tavas pluskas dre̦b ar meitām runājuot BW. 20430, 4. tam zīmes nuoplēsa un saraustīja pluskās A. v. J. 1899, S. 18. pluskas bārzdele Vēr. II, 1304, ein dünner, zottiger Bart. -plusku pluskām, in lauter Fetzen, Zotten: nuošļukušie brunči plusku pluskām kuļājas ap kājām A. v. J: 1900, S. 1079;

2) comm., ein zerkodderter Mensch; ein Lump
U.: sauc dzīrās kruopļus, tizlus, pluskas Druva I, 413. grābiet tuos pluskas naguos! LP. IV, 3. Nebst plušķis I zu li. pláuzdinis apr. plauxdine "Federbett", mnd. vlūs(ch) "wolüges Schaifell", mhd. vlius od. vlies "Flies", schwed. dial. flur "zottiges Haar", mir. luascach "zottig" u. e., s. Bezzenberger BB. XII, 241, Fick Wrtb. III 4 , 255, Thurneysen IF. XIV, 128 f., Persson Beitc.239, 806 und 881, Walde Vrgl. Wrtb: II, 96, Vasmer, Studien zur alban. Wortf. I, 52.

Avots: ME III, 358

saplūznīties

saplūznîtiês, zerfasern: kad aukla vai dzija atirusi vaļā vai nuodilusi, tad viņa ir saplūznījusies Lemburg.

Avots: ME II, 704

satirt

satirt "?": saviju viju, satiru taru RKr. VII, 1008.

Avots: ME III, 763

tiri

tiri, tiru">tiru, Interjektion, bezeichnend das Kollern, Falzen des Birkhahns (Birkhuhns): tiri, tiri (Var.: tiru, tiru), rubenīti, . . gan tu rītu tirināsi mana tē̦va kulītē BW. 2552, 1 (ähnlich: VL. aus Bers. n. Etn. II, 49).

Avots: ME IV, 195

tirt

I tirt Erlaa n. U., tirstu, tiru, = irt II: svārki tirst der Rock trennt sich auf (in den Nähten) U. Andern Personen aus Erlaa jetzt unbekannt; vielleicht aus atirt (als* at-tirt aufgeiasst) entnommen.

Avots: ME IV, 197

trauceklis

trauceklis PS., tràucekle 2 Mar. n. RKr. XVII, 139, wer od. was stort, die Sttirung, das Hindernis: viņa tam būtu tikai par traucekli A. Upītis J. 1. 8. necēlās jukas un traucekļi Apsk. v. J. 1903, S. 434. kruogs iemeties kâ nepiederīgs trauceklis A. v. J. 1896, 2. bez traucekļiem nuo ārienes Pūrs III, 87.

Avots: ME IV, 223