Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'trucis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'trucis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

strucis

strucis: auch Borchow, Skaista, strucītis Mahlup.

Avots: EH II, 589


strucis

strucis Infl. n. U., N. - Rosen, Golg., Saikava, Warkl., Preili, = trucis, eine (kleinere) Tonne; strucis Lubn. n. Etn. II, 81, Golg., Schwanb., Erlaa, Mar., Stomersee, Aahof, Lis., strucīte Oppek. n. Mag. XIII, 25, U., ein Tönnchen, ein Anker: kruodzinieks... bij ve̦cs un re̦sns kâ alus strucis Dz. V. Nebst strukuls anscheinend zu li. stiukas "kurz, gestutzt" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 634).

Avots: ME IV, 1093


trucis

I trucis,

1): trucītis AP.; tručam spundi izspardīji Tdz. 56104. pasitis trucīti zem mēteļa Jürgens 46. mazu trucīti, kāduos parasti turēja miestiņu Anna Dzilna 73.

Avots: EH II, 698


trucis

I trucis,

1) auch trucītis, ein Tönnchen, ein Anker
Aahof, Bers., Drosth., Druw., Erlaa, Fest., Heidenfeldt, Laud., Lis., Nötk., Saikava, Schwanb., Selsau, Sermus, Sessw., Sinolen, Stomersee: kārtuosim alus tručus BW. 26435; "trauks skābputrai" Üxküll;

2) ein dickes Kind Fehsen; ein kurzer und dicker Mensch
Nötk., Pe̦nkule: ir gan tas Ancītis tāds kâ viens trucis Fehsen; etwas Kurzes und Dickes überhaupt (z. B. ein Holzblock) Pe̦nkule. Zu traũks?

Avots: ME IV, 244

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

tr

II trucis Serbigal, = trusis, das Kaninchen.

Avots: ME IV, 245

Šķirkļa skaidrojumā (10)

piestrukt

pìestrukt (prs. -strùku), volltröpfeln (intr.): trauks piestrucis pilns ar lietus ūdeni Dond.

Avots: ME III, 298


strucināt

strucinât,

1) tr., intr., träufeln, sudeln,
(gew. in der Zstz. mit nùo-): sāksi atkal strucināt, vai nevari strēbt rāmāk? Dond. strucināt uz galda putru ebenda;

2) tropfenweise regnen
Dond.: sāk jau strucināt;

3) "(Bier) aus einem
strucis langsam fliessen machen" Schwanb. Zu strukt.

Avots: ME IV, 1093


strucins

strucins Lubn. n. FBR. XVII, 126 "paliels strucis".

Avots: EH II, 589


strucīte

strucīte (unter strucis ): ein Achtelfässchen Lubn. n. BielU.

Avots: EH II, 589


strukuls

strukuls, ein Tönnchen, worin man den Arbeitern aufs Feld zu trinken mitgibt, auch ein Biertönnchen Druw.: uz pļavu braucuot es ieliku vāģuos strukulu dzeŗamā Druw. nuopirc brūzī strukulu bairiša! ebenda. Zu strucis.

Avots: ME IV, 1094


strupjš

strupjš PS., Schujen, Widdrisch, Salis, L., strups BL, U., Schwanb., Golg., Kl., Bauske, Sessau, Siuxt, Bershof, Wandsen, Selg., Dond., Dunika, Wessen, Ermes, Adv. strupji, strupi U.,

1) kurz abgestutzt
U.; kurz: nuoskanēja... sitiens uz izkapts, un linu sauja kluva strupa Druva I, 1209. strupu lindraciņu BW. 29132, 1. strupja pipelīte 34721, strupie burkāni, Karotten Peņģ. Sakņu dārzs 33. kad par ļaunu piemin, žagi raunuot strupi un stipri Etn. I, 54;

2) fig., kurz angebunden
U., einsilbig; barsch: strupji atteikt Kaudz. M. 113. ķēniņš nuosaka īsi un strupi LP. IV, 64. jālietuo briesmīgi strupi līdzekļi, kas viņu ķer līdz īkstim De̦glavs Rīga II, 1, 241. - Subst. strupjums, strupums U., Dr.,

1) das Gestutztsein
U., die Kürze;

2) das Kurzangebundensein
U., die Einsilbigkeit Dr.: strupums valuodā Dr. Dies stru-p- (wozu vielleicht - wenn mit b aus ide. p - nl. dial. strobbe "Stumpf, Strunk", sowie mnd. strûf "rauh; kurz angebunden" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 635 und Persson Beitr. 446) neben stru-b- (in strube u. a.) und stru-k- (in strucis u. a.).

Avots: ME IV, 1095, 1096


trucans

trucans "?": mazais Jānis ir gan t. AP.; vgl. trucis I 2 undtruculs.

Avots: EH II, 697


trucēns

trucē̦ns Lubn., Demin. zu trucis I 1.

Avots: EH II, 698


trucīgs

II trucîgs, untersetzt AP.; dick, tulpelhaft und träge Nötk. Zu trucis I 2 ?

Avots: ME IV, 245


truksnis

truksnis,

1) ein Päckchen, ein Bündel
Bauske, Jürg., Naud., Pe̦nkule, Siuxt, (truksnītis) L.; ein Ränzel, Mantelsack (truksnītis) Biel. n. U.: sasien vilnu truksnī LP. V, 286. viņš sasēja visas savas pudas truksnītī Naud. ne̦sdamas lielās baltās drānās sasietuos trukšņus PIūd. LR. III, 273;

2) die Flachsknocke
Depkin n. U. (truksnītis);

3) eine Knuppe
(truksnītis) L., der Zulp für Säuglinge (truksnītis) Schibbenhof: iebāz bē̦rnam truksnīti mutē!

4) ein Stückchen, ein Wenig
(truksnītis) Gramsden, Naud., Schrunden: ieduod man kādu truksnīti tabakas! Naud.;

5) = trucis">trucis I, ein Tönnchen N.-Peb.: nuopirkām brūzī truksnīti N.-Peb.;

6) "eine grosse, leere Tüte"
Jürg.;

7) ein untersetzter Mann
N.-Peb., ein solcher Mensch überhaupt A.-Laitzen, Drosth. Leskien Abl. 332 stellt es in der Bed. 1 nebst li. trùkšmas "Zug, Menge" zu trūkt. Zur Bed. liesse sich teilweise ahd, thruken "zusammendrängen" vergleichen.

Avots: ME IV, 245