istuba
istuba (unter istaba ): auch Gramsden n. FBR. IX, 96, Kal., OB., Rutzau;
3): istubiņa Dunika, Grob., Kal.; OB.;
4): auch Grob.
Avots: EH I, 431
3): istubiņa Dunika, Grob., Kal.; OB.;
4): auch Grob.
Avots: EH I, 431
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tuba' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tuba' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
krustubas
krustubas (unter krustabas): auch A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 84, Serbigal n. FBR. IV, 53, Dunika, Frauenb., OB., Perwelk.
Avots: EH I, 661
Avots: EH I, 661
pietubagot
stuba
stuba
stubans
stubarēt
stubars
tuba
‡ tuba Veldre Dzīve pie jūras 19, ein ganz kleiner Fisch, der als Köder für Dorschangeln benutzt wird. Vgl. tubjis.
Avots: EH II, 700
Avots: EH II, 700
ustuba
ustuba (unter ustaba): auch Daudsewas, Fehteln, Kreuzb., Lasd., Marzen, Saikava, Tdz. 53864 (aus Laud.), Pas. VIII, 103 (aus Preiļi in Lettg.).
Avots: EH II, 716
Avots: EH II, 716
Šķirkļa skaidrojumā (22)
aiztiekties
‡ àiztiektiês,
1) hinreichen
(intr., bis zu einer gewissen Stelle) Salis: a. līdz griestiem;
2) tangsam hin-, weggehen
(mit iẽ ) Dunika: a. pie darba;
3) sich (heimlich) verkriechen, sich hinter etwas verstecken
(mit iẽ ) Dunika, Kal., Rutzau: a. aiz istubas stūŗa.
Avots: EH I, 58
1) hinreichen
(intr., bis zu einer gewissen Stelle) Salis: a. līdz griestiem;
2) tangsam hin-, weggehen
(mit iẽ ) Dunika: a. pie darba;
3) sich (heimlich) verkriechen, sich hinter etwas verstecken
(mit iẽ ) Dunika, Kal., Rutzau: a. aiz istubas stūŗa.
Avots: EH I, 58
apmukt
apmukt,
1): muca apmukusi (= mucai stīpas nuomukušas) Wolm. tev spuole apmukusi Renzen; ‡
2) fliehend um etwas herumlaufen
(perfektiv) Dunika, Kal., Rutzau: puišelis apmuka ap istubas stūri; ‡
3) unter etwas fliehen
(perfektiv) Salis: a. nuo lietus apakš kuoka.
Avots: EH I, 103
1): muca apmukusi (= mucai stīpas nuomukušas) Wolm. tev spuole apmukusi Renzen; ‡
2) fliehend um etwas herumlaufen
(perfektiv) Dunika, Kal., Rutzau: puišelis apmuka ap istubas stūri; ‡
3) unter etwas fliehen
(perfektiv) Salis: a. nuo lietus apakš kuoka.
Avots: EH I, 103
apsprukt
‡ apsprukt, eilig, flüchtend herumlaufen (um) Dunika, Kal. u. a.: nepaspēju a. ap istubas stari, kad suns jau ieķērās man biksēs.
Avots: EH I, 116
Avots: EH I, 116
atvastu
atvastu (unter atvasu): auch FBR. IX, 1.59, Borclnow n. FBR. X1II, 30, Kaltenbr., Saikava, Komparativform atvastâk FBR. IX, 137, Erlaa, Prl., Saikava, Sessw.: kuls nuo ustubas atvastu Kaltenbr. aizskrien labi atvastu ebenda. pabrauc atvastāk! Prl. n. FBR. VI, 113. nāc atvastāk nuo galda! Erlaa n. FBR. XI, 21.
Avots: EH I, 178
Avots: EH I, 178
bādrs
‡ bâdrs Kaltenbr., furchtbar, unheimlich: ustuba palika smagi bādra (d. h. leer, still, nachdem die Einwohner ausgezogen waren); dazu ein Adv. bâdrai Kaltenbr.: paliek ļuoti b. Zu bādêt.
Avots: EH I, 208
Avots: EH I, 208
gruižļots
istaba
istaba, dial. auch istuba [Dunika], BW. 11417, ustaba [BW. 3833; 3273; 3319], ustaba [BW. 1704], Demin. verächtl. istabele,
1) die Stube, das Zimmer:
viņš nāca nuo nama istabā. dibe̦na istaba, das hintere Zimmer: skuoluotājs iznāca nuo dibe̦na istabas Kaudz. M. saimes od. ļaužu od. lielā istaba, die Gesindestube. rakstāmā istaba, das Zimmer, wo genäht, gestickt wird: vai tu būsi glabājusi (meitas) rakstāmajā istabā? lai tur šuva, lai rakstīja BW. 33361; jetzt in der Bed. von Schreibezimmer;
2) dūmu istaba,
a) die Küche:
jaunākie sievieši bij sataisījuši sev vietu dūmu istabiņā Kaudz. M. viņam bij viena pati dzīvuojamā istaba, aiz tās tad nāca dūmu istaba un uotrā galā pieliekamais kambaris;
b) der Hausflur:
naktī priekš bērēm ienesa līķi namā (dūmu istabā) BW. III, 3, 871;
3) istabiņa die Korndarre, die Hitzriege:
istabiņa - rija, kur labību kaltē Etn. I, 138. [āci piesēja istabiņā pie ārdcilas LP. VI, 170;
4) das Wohnhaus:
paaicina talciniekus un ceļ jaunu istabu LP. V, 368. Aus ar. истъба "Wohnhaus" entlehnt; [das a zwischen t und b beruht am ehesten auf r. o im Deminutiv истобка].
Avots: ME I, 711
1) die Stube, das Zimmer:
viņš nāca nuo nama istabā. dibe̦na istaba, das hintere Zimmer: skuoluotājs iznāca nuo dibe̦na istabas Kaudz. M. saimes od. ļaužu od. lielā istaba, die Gesindestube. rakstāmā istaba, das Zimmer, wo genäht, gestickt wird: vai tu būsi glabājusi (meitas) rakstāmajā istabā? lai tur šuva, lai rakstīja BW. 33361; jetzt in der Bed. von Schreibezimmer;
2) dūmu istaba,
a) die Küche:
jaunākie sievieši bij sataisījuši sev vietu dūmu istabiņā Kaudz. M. viņam bij viena pati dzīvuojamā istaba, aiz tās tad nāca dūmu istaba un uotrā galā pieliekamais kambaris;
b) der Hausflur:
naktī priekš bērēm ienesa līķi namā (dūmu istabā) BW. III, 3, 871;
3) istabiņa die Korndarre, die Hitzriege:
istabiņa - rija, kur labību kaltē Etn. I, 138. [āci piesēja istabiņā pie ārdcilas LP. VI, 170;
4) das Wohnhaus:
paaicina talciniekus un ceļ jaunu istabu LP. V, 368. Aus ar. истъба "Wohnhaus" entlehnt; [das a zwischen t und b beruht am ehesten auf r. o im Deminutiv истобка].
Avots: ME I, 711
izklumzāt
‡ izklum̂zât 2 Dunika, in schwerem Schuhwerk die Füsse schleppend hinausgehen (herauskommen): i. nuo istubas.
Avots: EH I, 456
Avots: EH I, 456
izsmaržot
‡ izsmar̂žuôt,
1) (pupas) sen jau izsmaržuojušas me̦dainuo smaržu Virza Straumēni 3 170, (die Bohnen) haben schon längst (ihren) Honigduft ausströmen lassen;
2) ganz durchduftet werden
Dunika: istuba izsmaržuojusi.
Avots: EH I, 481
1) (pupas) sen jau izsmaržuojušas me̦dainuo smaržu Virza Straumēni 3 170, (die Bohnen) haben schon längst (ihren) Honigduft ausströmen lassen;
2) ganz durchduftet werden
Dunika: istuba izsmaržuojusi.
Avots: EH I, 481
krustabas
nokāpelēt
‡ nùokāpelêt, eine gewisse Zeit hindurch auf und ab steigen: visu rītu n. pa ustubas augšu un leju Saikava.
Avots: EH II, 52
Avots: EH II, 52
noskaidāt
padrāzt
padrāzt, ‡
3) "sadrāzt un nuomest" Dunika: istubas vidū padrãztas skaidas; ‡
4) stossend einen Schlag versetzen
Seyershof (mit â 2 ): p. ar skruķi pierē.
Avots: EH II, 128
3) "sadrāzt un nuomest" Dunika: istubas vidū padrãztas skaidas; ‡
4) stossend einen Schlag versetzen
Seyershof (mit â 2 ): p. ar skruķi pierē.
Avots: EH II, 128
papļekāt
‡ papļe̦kât Dunilta, = pabradât: p. pa dubļis. kāds (dubļainām kājām ejuot pē̦das atstādams) papļe̦kājis istubas vidū.
Avots: EH XIII, 164
Avots: EH XIII, 164
paskaidāt
‡ paskaîdât 2 Dunika, Rutzau, (beim Arbeiten) Späne hinterlassen: istubas vidū paskaidāts.
Avots: EH XIII, 172
Avots: EH XIII, 172
sastaipīt
sastàipît,
1) ausrecken, streckend, dehnend beschädigen:
s. muguru, dzīslas, pakrūti;
2) hinüberziehen
(von mehrern Objekten): zirnākslis sastaipījis istubas stūrī savus tīklus Dunika. s. diegus pār lecekti Saikava;
3) (Schweres) zusammenschleppen:
s. maisus;
4) Schweres ziehen lassend überanstrengen:
s. zirgu ar lielu ve̦zumu C. - Refl. -tiês, sich beim Schleppen, Heben usw. überanstrengen, sich überheben: es maz˙liet sastaipījuos MWM. VIII, 415.
Avots: ME III, 745
1) ausrecken, streckend, dehnend beschädigen:
s. muguru, dzīslas, pakrūti;
2) hinüberziehen
(von mehrern Objekten): zirnākslis sastaipījis istubas stūrī savus tīklus Dunika. s. diegus pār lecekti Saikava;
3) (Schweres) zusammenschleppen:
s. maisus;
4) Schweres ziehen lassend überanstrengen:
s. zirgu ar lielu ve̦zumu C. - Refl. -tiês, sich beim Schleppen, Heben usw. überanstrengen, sich überheben: es maz˙liet sastaipījuos MWM. VIII, 415.
Avots: ME III, 745
strigts
strigts: auch Gramsden, Perkunen (ein Fischlein als Lockspeise), Preiļi (Kur. Nehrung); pavasaŗuos gan gŗūti dabūt striktu (tâ saucamās tubas, mazas zivtiņas, kuo liek ē̦smai uz me̦ncu āķiem) Veldre Dzīve pie jūŗas 19.
Avots: EH II, 588
Avots: EH II, 588
stubens
stube̦ns,
1) der Stumpf:
īsu astes stubeniņu Konv. 2 3908;
2) stube̦ns U., stubans, stubans Oppek. n. U., ein Baumstumpf, ein Baum, der den oberen Teil eingebüsst hat
U.: bābas salīdušas... bē̦rza stubanā (Var.: stumburā, stumbe̦nā, stimbe̦nā u. a.) BW. 13158, 4 var. (aus Linden in Livl.);
3) stubenis Salis, ein abgebrauchter Besen.
Avots: ME IV, 1099
1) der Stumpf:
īsu astes stubeniņu Konv. 2 3908;
2) stube̦ns U., stubans, stubans Oppek. n. U., ein Baumstumpf, ein Baum, der den oberen Teil eingebüsst hat
U.: bābas salīdušas... bē̦rza stubanā (Var.: stumburā, stumbe̦nā, stimbe̦nā u. a.) BW. 13158, 4 var. (aus Linden in Livl.);
3) stubenis Salis, ein abgebrauchter Besen.
Avots: ME IV, 1099
stubere
stuburs
stuburs (li. stùburas "Baumstumpf", serb. stàbar "Baumstamm"),
1) stuburis Bl., U., ein
(hoher Freiziņ) Baumstumpf Wid., Lennew.: viņa skrēja pa krūmiem un stuburiem Sadz. viļņi 233; (stuburs) das nachgebliebene Ende eines amputierten Beines oder Armes; ein kurzer (mit abgebrochener Spitze) Ast Lennew.;
2) ein Pfosten
Spr., Lievenhof, Luhn.; der Ofenpfosten (stuburiņš) Bielenstein Holzb. 72; der Eckpfosten des Webstuhls (stuburis) Bielenstein Holzb. 398: vārtu stuburā BW. 13304; 28842 var.; 33242; LP. VI, 268. piemetzīs sīku putnu pilni vārtu stuburiņi BW. 16235. atsa, vārti, veraties līdz pašam stuburam! 18601. re̦dz akas stuburu nuolūstuot Lievenhof;
3) ein alter abgenutzter Besen
Durben: nuoslaucīts sluotas stuburs Purap. stuburus izmetis ce̦rē̦dams jaunas sluotas saņemt Neik. 15;
4) ein Zweig
Bielenstein Holzb. 425: kaltē... (svārkus) tai liepā, kur deviņi stuburiņi! BW. 34043, 10;
5) ein in der Erde gebliebener Kohlstrunk
Golg., Kreuzb., Ruj.: pe̦lav[u] maize kulītē, stubur[u] staks cibiņā BW. 31293;
6) "= mìets" Odensee;
7) "?": nuostatīja stuburiņu RKr. XI, 86. Nebst staubenis, stauberis, stubs, stublājs, stube̦ns, stuba u. a. zu mnd. stoppe "Stoppel",
stūpe "Schandpfahl", ae. stéap "hoch, ragend" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 619), vgl. Zupitza Germ. Gutt. 28 und Būga Изв. XVII, 1, 39 und 51, resp. (s. Trautmann Wrtb. 290) an. stúfr oder stubbr "Stumpf", gr. στυφλός "fest", (n. Lewy KZ. XL, 420) ai. stōbhaḥ "Starrkrampf" u. a., s. auch Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 20 f.
Avots: ME IV, 1100
1) stuburis Bl., U., ein
(hoher Freiziņ) Baumstumpf Wid., Lennew.: viņa skrēja pa krūmiem un stuburiem Sadz. viļņi 233; (stuburs) das nachgebliebene Ende eines amputierten Beines oder Armes; ein kurzer (mit abgebrochener Spitze) Ast Lennew.;
2) ein Pfosten
Spr., Lievenhof, Luhn.; der Ofenpfosten (stuburiņš) Bielenstein Holzb. 72; der Eckpfosten des Webstuhls (stuburis) Bielenstein Holzb. 398: vārtu stuburā BW. 13304; 28842 var.; 33242; LP. VI, 268. piemetzīs sīku putnu pilni vārtu stuburiņi BW. 16235. atsa, vārti, veraties līdz pašam stuburam! 18601. re̦dz akas stuburu nuolūstuot Lievenhof;
3) ein alter abgenutzter Besen
Durben: nuoslaucīts sluotas stuburs Purap. stuburus izmetis ce̦rē̦dams jaunas sluotas saņemt Neik. 15;
4) ein Zweig
Bielenstein Holzb. 425: kaltē... (svārkus) tai liepā, kur deviņi stuburiņi! BW. 34043, 10;
5) ein in der Erde gebliebener Kohlstrunk
Golg., Kreuzb., Ruj.: pe̦lav[u] maize kulītē, stubur[u] staks cibiņā BW. 31293;
6) "= mìets" Odensee;
7) "?": nuostatīja stuburiņu RKr. XI, 86. Nebst staubenis, stauberis, stubs, stublājs, stube̦ns, stuba u. a. zu mnd. stoppe "Stoppel",
stūpe "Schandpfahl", ae. stéap "hoch, ragend" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 619), vgl. Zupitza Germ. Gutt. 28 und Būga Изв. XVII, 1, 39 und 51, resp. (s. Trautmann Wrtb. 290) an. stúfr oder stubbr "Stumpf", gr. στυφλός "fest", (n. Lewy KZ. XL, 420) ai. stōbhaḥ "Starrkrampf" u. a., s. auch Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 20 f.
Avots: ME IV, 1100
stucele
ustaba
ustaba A.-Kalzenau, AP., Bers., Dagda, Fistehlen, Kaunata, Kārsava, Lis., Lös., Lubbel, N.-Peb., N.- Rosen, Ogershof, Plm., Saikava, Sawensee, Sessw., Warkl., Zaļmuiža, Zvidzine, tuba">ustuba Aiviekste, A.-Kalzenau, AP., Fest., Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, Kokn., Odensee, Plm., Preili, Selb., Stockm., = istaba: rentnieks uztaisījis jaunu ustabu LP. VI, 71. eirna, brāļi, uz ustabu! BW. 13646. 28. eima, kūmas, padancuot ustabiņas vidiņā! BW. 1, S. 186. ar dziesminu malti gāju, ar valuodu ustubā (Var.: istabā) BW. 619 var. kavējās ruokas darbs ustubā (Var.: istabā) 7954 var, me̦lna ustaba, derjenfge Raum, wo die Küche ist und wo das Gesinde isst, schlaft und arbeitet Ulanowska Łotysze 18; balta ustaba, ein Raum mit ungetünchten Wanden, gewöhnlich ohne Ofen, wo im Sommer geschlafen und bei Festlichkeiten getanzt wird ebenda. Wohl aus istaba infolge des Schwankens zwischen uz und iz- (Le. Gr. § 537).
Avots: ME IV, 309, 310
Avots: ME IV, 309, 310