Paplašinātā meklēšana

‡ kā`rtukslis ² Mahlup, = kârtâkslis ² .

Avots: EH I, 605

[le̦tuksis, ein Art Boje Bielenstein Holzb. 653]; le̦tukši, recht dicke Schnüre am Netze: le̦tukši - pare̦snas auklas ar lielu korķa plūksnu un lielu uolu Etn. II, 107.

Avots: ME II, 455

meîtuks (unter meîtuka): auch (mit eî ² ) Kal.

Avots: EH I, 797

‡ petuks U., BW. 27043 var., = ‡ petaks.

Avots: EH XIII, 225

pietuks BW. piel. ² 11514, 3, = pietaks II.

Avots: ME III, 306

‡ setuks Stom. "pēc dabas niecīgs, gaiļam līdzīgs cilvē̦ks" (Schimpfname). Aus estn. setukas?

Avots: EH XVI, 479

‡ šme̦tuks Frauenb., ein ungewandter Mensch.

Avots: EH II, 649

smìlštuksnesis, die Sandwüste J. R. VIl, 94.

Avots: ME III, 964

spe̦rtuks "speŗamais, liels gabals" Kaugershof.

Avots: ME III, 990

stuks,

2): auch OB.; "womit man stückt"
ebenda; "ein 60--65 Ellen langer aude̦kls" AP.

Avots: EH II, 593

stuks,

1) die Radspeiche
N. - Bartau n. Etn. II, 97;

2) ein Stück:
brunčuos jau stuks stuka galā (um Hasenpot). Nebst stuķis II und li. stùkis "Radfelge; Stück" aus mnd. stucke "Stück".

Avots: ME III, 1102

štuks,

2): štuki: "juoki" Bers., Kalz., N.-Peb.

Avots: EH II, 656

štuks,

1) das Stück
Seew. n. U.;

2) Plur. štuki, Ränke, Kniffe, Schabernack, Streich
U.: štuki, štuki, brīnumiņi, elkšņiem zied ruožu ziedi BW. 13106 (ähnlich: 12950, 2). Nebst stuks 2, štuka und li. štukà "Spass" - teilweise vielleicht durch slavische Vermittelungaus dem Deutschen.

Avots: ME IV, 104

te̦tuks,

1) der Vater
Blumenhof, Kalz., Lubn., Saikava, Grossvater Blumenhof; ein (katholischer) Geistlicher Dweeten, Rubinen;

2) der Hahn
Bixten. Zu li. tetė´nas "Oheim" n. a. bei Trautmann Wrtb. 320.

Avots: ME IV, 169

tẽ̦tuks: auch Anekd. IV, 11; Demin. zu tē̦vs; der Gatte (im Munde der Frau; mit è ² ) Sonnaxt.

Avots: EH II, 678

tẽ̦tuks Bauske, (mit ẽ ) Segew., tè̦tuks ² A.-Schwanb., Deminutivform zu tēte, Väterchen: atnāca tam ziņa, ka tētuks pēšņi miris MWM. VIII, 486.

Avots: ME IV, 176

‡ tituks A.-Schwanb., ein Hühnchen (in der Kindersprache).

Avots: EH II, 684

‡ tuks, das Knieholz im Boot (branga, kneija) Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "tuks").

Avots: EH II, 701

tuksība "?": tuksībā dzīvuot Kav.

Avots: ME IV, 255

tuksna Elger Dict. 340, die Wüste.

Avots: ME IV, 255

tuksnešaîns Wid., öde, wüst, wüstenartig: tuksnešaina vieta Apsk. v. J. 1905, S. 105. tuksnešains krasts Stari II, 684. tuksnešaini smilšainā daba MWM. IX, 260.

Avots: ME IV, 255

tuksnesãjs "= damaksnējs".

Avots: ME IV, 255

tuksnese, s. tuksnesis.

Avots: ME IV, 255

tuksnesĩba,* die Einöde : šinī tuksnesībā, kādā viņš še dzīvuoja A. v. J. 1896, S. 571.

Avots: ME IV, 255

tuksnesîgs,* = tuksnešains: tuksnesīga apkārtne Norv. 50. tuksnesīgā klajumā MWM. VI, 924. pe̦lē̦ks, tuksnesīgs bija dzīvības riņķis Veselis Saules kapsē̦ta 36. tuksnesīgi puostīgajā dzīvē Netic. Toma mīlest. 165.

Avots: ME IV, 255

tuksnesis U., auch tuksnese Manz. Lettus, Glück IV Mos. 1, 1, acc. s. tuksnisi (3X) Ev. und Ep., die Wüste: tuksnese ir vis˙apkārt viņiem Glück II Mos. 14, 3. tie mirtin mirs tuksnesī IV Mos. 26, 65. pilssāti taps par mūžīgām tuksnesēm Jerem. 49, 13. tuksneša ceļu I Makkab. 5, 28. Zu tukšs: mit tuksn- aus tuskn-: zum n vgl. li. tušnas "leer" (aus *tusk̑nos?).

Avots: ME IV, 255

‡ tuksnešnieks Pas. X, 50 (aus Nīcgale), 107 (aus Atašiene), XIV, 112, ein Eremit (r. пустынник).

Avots: EH II, 701

tuksnība Manz. Lettus, Gliick, U., Elger Dict. 340, die Wüste, Einöde: viņš dzina . . . avis pakaļ... tuksnības (weiter hinein in die Wüste) Glück II Mos. 3, 1. kunga balss dara... tuksnību dre̦bam Psalm 29, 8. . taps... augstumi par tuksnībām (sollen... die Hohen zur Einöde werden) Hesekiet 6, 6.

Avots: ME IV, 255

I tuksnis "tukša vieta" Gr.-Buschh.

Avots: ME IV, 255

II tuksnis Vīt., einer, der tuksnī: kuo nu tuksnī, tuksnīti! Vīt.; "ein abgemästetes Jungschwein, das nicht recht gehen kann" Bauske.

Avots: ME IV, 255

tuksnît Vīt., = tusnît.

Avots: ME IV, 255

tuksnītis Zbiór XVIII, 485, der Einsiedler.

Avots: ME IV, 255

tukstêt: hinter "Brigader" ME IV, 255 zu ergänzen "Dievs, daba, darbs" 140.

Avots: EH II, 701

tukstêt, -u, -ẽju,

1) pochen, klopfen
U.: sirds man tukst Ruj. n. U. deniņuos viņam tukstēja Saul. IIl, 92, 190 (ähnlich: Zalktis I, 103). asinis pa . . . dzīslām tukst Lautb. Vidv. 52. galvā tam duobji asinis tukst Vēr. I, 834. dzīvība, kas tukst manuos pulsuos Latv. pulkstenis . . . tukst nemitīgi A. Brigader;

2) laut atmen:
viņš tukst vien Bauske. Reimwort zu pukstêt. Nebst tucinât II (?) anscheinend zu li. tuksêti ("kas ti tuksi, kas ti audtiä Niemi 350), sowie (?) zu slav. tъkati "stossen", gr. τύχος "Hammer". In der Bed. 2 wohl durch tuksnīt beeinflusst.

Avots: ME IV, 255

‡ vītuksnis A.-Schwanb., ein im Sterben begriffener Mensch; ein verdorrender Baum.

Avots: EH II, 794

‡ tuksnīgs, öde: tuksnīguo jūŗu Dünsb. Odiseja 6.

Avots: EH II, 701

tuksîgs: dumm, geschwätzig, lügnerisch AP.

Avots: EH II, 701

àizdzìt, tr.,

1) weg -, ver -, hintreiben:
garus pamieluojuši un aidzinušI Etn. IV, 46. vē̦sais gaiss aizdzina viņa reibumu Blaum. Muozus aizdzina avis aiz tuksneša 2. Mos. 3, 1. vagu aizdzīt BW. 9912, die Furche hinziehen; gew. die Querfurche am Rande des Grabens oder des Zaunes ziehen;

2) hintreibend zumachen, befestigen:
bluķim aizdzina galus ar klučiem cieti Dok. A.; (asij) bij abās pusēs aizdzītas stipras tapas Abtr. II, 19. aidzīts ceļš, vom Schnee verwehter Weg. Refl. - tiês, nachjagen, verlogen: viņi aizdzinušies zagļiem līdz pilsē̦tai pakaļ. mēs aizdzināmies aiz kalna Druva I, 1460, wir jagten (intrans.) hinter den Berg hin.

Avots: ME I, 24

aptukt (li. aptùkti), -tùku, -tuku J. Kaln., und aptûkt, intr., ringsum Fett ansetzen, anschwellen: putni bija aptūkuši Skalbe. brangs un aptucis kā miesnieks J. Kaln. vai bijāt (vistas) aptukušas, ka laktā nelēcāt BW. 25124. ilga guļa pabalsta cilvē̦ka aptūkšanu A. XI, 725. [aptukt (prs. aptukstu) bedeute in Tittelmünde "müde geworden eine Arbeit abbrechen", z. B. aptuki gan! es jau tuo duomāju, ka tu aptuksi.]

Kļūdu labojums:
nelēcāt = nelē̦cat

Avots: ME I, 131

I bàlss, -a [C., Kreuzb., Mar., Laud., Warkhof, Kaunata], Kand. (li. bal˜sas), bàlss, -s [Wolm., PS., Saussen, Ruj., Lis., Bers., Glück], auch balse BW. 407 [u. Glück], Demin. balsiņš, balstiņš, balsiņa, balstiņa, balsīte BW. 318, 2437,

1) die Stimme, der Ton:

a) eig., aizsmakusi, baiga, barga, duobja, klusa, le̦daiņa, maza, mīlīga, rauduoša, rupja, skaļa, skaņa, skarba, skumīga, smalka, vāja, žēlsirdīga balss, eine heisere, furchtbare, strenge, tiefe
od. dumpfe od. Basstimme, leise, eisige, kleine, liebliche, weinende (weinerliche), grobe, helle, laute, herbe, traurige, feine, schwache, barmherzige Stimme;

b) übertragen: sirds balss, die Stimme des Herzens,
pē̦rkuoņa b., des Donners Stimme;

c) bibl., saucēja balss tuksnesī, die Stimme des Rufers in der Wüste;

d) balss aizkrīt, aizņemta, balss cieti, die Stimme versagt;

e) balsi luocīt, modulieren, oft von der Stimme der Nachtigall, aber auch von Menschen:
luoki balsi tautu meita. balsi pazaudēt, verlieren; balsi cilāt, mit dem Ton steigen (St.), nuolaist, mit dem Ton fallen; balsi vilkt, den Ton ziehen;

f) pilnā balsī bļaut, rāties, raudāt, saukt, aus vollem Halse schreien, mit lauter Stimme schelten, weinen, rufen.
Ebenso: šķaudīt, vaimanāt visā balsī, aus voller Kraft niesen JK. III, 2, mit lauter Stimme jammern A. XIII, 1, 37. es visā balsiņā saucu savus bāleliņus BW. 13332. nelabā balsī bļaut, mit jämmerlicher, unnatürlicher Stimme schreien; kliegt vienā balsī, unaufhörlich schreien Kaudz. M.; aber auch: dzīvuot vienā balsī (immerfort) pa kruogu; viņš kasās vienu balsu vien, er kratzt sich immerfort (Saulhof);

2) die Stimme, das mit Hilfe der Stimme Ausgedrückte:
dievs paklausīs tavu balsi, Gott wird deine Stimme erhören;

3) die bei Beratungen, Beschlüssen, Wahlen abgegebene Stimme:
savu balsi nuoduot, seine Stimme abgeben; balsu vairums, Stimmenmehrheit;

4) tev ir jauka balss, du hast eine schöne Stimme.
ja būs mums vieni balsi, būsim brāļu līgaviņas BW. 310. dziesma neskanēja gan˙drīz kā uz balsīm Kaudz. M. 131; stabule uz divpadsmit balsīm, eine Flöte mit 12 Stimmen LP. IV, 222. ērģeļu balsis, Orgelstimmen; lūpu, mēlīšu, palīgu, stabuļu balsis, Labial-, Zungen-, Neben-, Flötenstimmen Konv. ² 771. - balss nuolaidums un pacē̦lums, die Senkung und Hebung der Stimme. Zu bildêt, li. bal˜sas "Stimme, Ton", apr. billīt "sprechen", adh. bellpn "bellen", [ai. bhaṣ̌a-ḥ "bellend", bhāṣ̌atē "redet" u. a.; s. Fick Wrtb. I ^4, 92, Fortunatov BB. VI, 217 f. und Z. XXXVI, 31, Trautmann Apr. Spr. 312, Petersson Ar. u. arm. Stud. 75 u. a.].

Avots: ME I, 255

bezvẽ̦tru,- sturmlos, sturmfrei: vai visa dzīve nebūtu kā bezvē̦tru tuksnesis * R. A.

Avots: ME I, 287

[III buokstît,

1) irren
Manz.;

2) buõkstît Ruj., stossen.]
Refl. buôkstîtiês, - uôs, - ījuôs, auch buokšķuôtiês Lasd., buokstît,

1) sich herumtreiben, sich herumstossen; trödeln, sich bewegen od. etwas tun, ohne vom Fleck zu kommen; unsichere Aussagen machen,mit der Sprache nicht recht herauswollen
[PS., Wandsen.]: kuo nu buoksties? ķeries sparīgi pie darba. duodi, ja esi devējs, kuo buokšķuojies? Lasd. šurpu un turpu buokstīties Manz. Sir. 2, 14. tā gāja nuost un buokstījās (maldījās) Be̦rzabas tuksnesī I Mos. 20, 13;

2) untreu werden:
neir buokstījušies, kad Izraeļa bē̦rni buokstījās Ezech. 48, 11;

[3) buôkstîtiês Bers., Jux treiben, Possen reissen;
vgl. buošķu dziesma und buoknît].

Avots: ME I, 361

dûksne [Jürg., dùksne ² Bers.], auch düksna [Zabeln], Izgl. 1910, 713, dûksnis ² Dond., [bei Manz. Post. I, 67 ein Lok. dūksnī], ein Sumpf, eine einschiessende Stelle, eine Pfütze, n. St. und U. auch eine ausgefahrene, sumpfige Stelle: viņš nuokrita zemē un pie tam vēl kādā purva dūksnē. caur dažādiem dūkšņiem un tuksnešiem Dünsb. Vgl. dùksts.

Avots: ME I, 525

II dum̃pis [C., Nigr., dum̂pis ² Angern], auch bada dumpis, der Rohrdommel (ardea stellaris): es e̦smu it kâ dumpis tuksnesī Ps. 102, 7. [Zugrunde liegt wohl mnd. raredump "Rohrdommel", s. Sehwers 146.]

Avots: ME I, 515

gatavs (li. gãtavas),

1) fertig, bereit, vollendet:
ēdiens jau gatavs. [nevar gatavu dirst U., man kann's nicht fertig blasen.] nuo gatava izlīguoja, gatavā ielīguoja Ltd. 1748. lai gatava taisījuos līdz citam rudenim Ltd. 692. kuģi stāvēja uostā gatavi uz iešanu. žīds bij gatavs gaili pirkt LP. VI, 272. tā gatava nācēja, sie ist bereit zu kommen (oft: in des Freiers Haus, d. h. zu heiraten). mudīgi strādnieki jau ap pusdienu bijuši gatavi (fertig mit ihrer Arbeit) Etn. III, 172. kad lini gatavi (wenn die Flachsarbeit beendet ist), tad viņi ve̦d granti Etn. III, 73. gatavi milti! basta!

2) reif:
labība, augļi jau gatavi;

3) fertig, zu Ende, tot:
dabūjis netīšu sitienu pa deniņiem - gatavs LP. VII, 37. kâ lika galvu pret bē̦rzu, gatavs bija LP. V, 166;

4) fertig, dass nichts daran fehlt, leibhaftig, echt:
saimniece bijuse gatava pūce LP. IV, 146. vīrs bijis tāds dieva duots - gatavs vientiesītis VI, 344. sala gatavs tuksnesis IV, 111. ūdeni nest bijušas gatavās muokas Jauns. Balt. gr. I, 16. [Wohl aus slav. gotovъ " fertig" entlehnt.]

Avots: ME I, 609

[ìerušinât, ìeružinât, tr., einscharren: raganas vēmekļi ierušināmi spirkstīs LP. VII, 583. nabadziņi tika tuksneša smiltīs ieružināti Dok. A.

Avots: ME II, 59

[ķèrpi "ārdi"Lemsal]; ķērpiņi, Erbsenstaken L., U. [Aus estn. kärp "ein Stamm mit den Aststummeln, Trockengerüst auf dem Felde", s. Ojansuu Lisiä suomalais - balttilaisiin kosketuksiin 48 f.]

Avots: ME II, 376

I kul˜mãji, Hanfschäben (Abfall) L.; Flachsstengel ohne die Köpfchen Rosenberger; Hülsen, abgeschnittene Enden vom Flachs U. [Alt-Ottenhof]; Lein-, Buchweizen-, Erbsenstroh, N.-Kmph. [Vielleicht kontaminiert aus kulāji (s. dies) und *kulmi, das vielleicht in kul˜mastis steckt. Nach Ojansuu Lisiäsuomalais-balttilaisiln kosketuksiin 51 aus den finnischen Sprachen (vgl. finn. kulmu "zerriebenes Heu, Strohhalm").]

Avots: ME II, 307

kûre [auch Kl., Kreuzb., Kr.], die Karausche [tahm. n. St.], Druw. [Vgl. dazu Ojansuu Lisiä suomalais - balttilaisiin kosketuksiin 50, der es aus dem estnischen herleitet.]

Avots: ME II, 337

lãnis, lãns,

1) lãns [Naukschen], Salisb., ein grosser, undurchdringlicher Wald
Karls.: es redzēju Sāra lānu trim reizām nuocē̦rtam BW. 27301 (Sāra lāns, Wald an der estnischen Grenze). vai tādēļ nemācēju lielu lānu (Var.: dižu mežu) trīcināt Neu Ottenhof BW. 22352. kur palikuši jūs, prūšu sirmie lāņi Sudr. E. tur tālāk aiz kalnāju lāņiem Sudr. E. tur cēla pilsē̦tu, kas sēž starp lāņu dumbriem MWM. Sudr. E. slimnieci tu guldi mitrā lānā uz saltas zemes K. Kaln.;

2) die Pfütze
U.;

3) labība lāniem (stellenweise) [für
lāmiem?] izgulē̦ta Str.;

4) lāns, eine feuchte Wiese
Aahof - Wohl aus estn. lāń "dichter Laubwald auf feuchtem Boden; ausgedehnte Fläche"; [s. Ojansuu Lisiä suomalais - balttilaisiin koskatuksiin 52. In der Bed. 4 vielleicht mit hoche. ā aus ē, (vgl. lê̦na 2)].

Avots: ME II, 438, 439

lasmenis [Grünwald], lasminis L., lāsmenis, eine offene Stelle im Eise Lasd., Iluxt, eine im Winter nicht zugefrorene Stromschnelle im Flusse, auch im See (wegen quelligen Grundes) Brasche: skrien, spiežas e̦ze̦rvietās vaļējās, kur lasmeņi pleš plati me̦lnuo rīkli Plūd. aizsaluši jūtu lasmeņi Plūd. drīz tāļākie lāsmeņi klusi kļūs Druva I, 857; die Wuhne: lasmenis - le̦dū izcirsts āliņģis, kur zvejnieki venteŗus liek Lasd. [Nach Leskien Nom. 419 und Ojansuu Lisiä suomalais - balttiaisiin kosketuksiin 52 f. aus estn. lasme "grosses, viereckiges Loch im Eise (zum Hineinlassen der Netze)".]

Avots: ME II, 424

lìesma [Serbigal, C., PS., liêsma ² Ruj., Līn., Popen, Rutzau, Tr., liẽsma Salis, Bl.], lìesme ² Mar. n. RKr. XVII, 139, [liêsme ²

I wanden], die Flamme:
Sprw. salmi drīz liesmas ķeŗ. liesma šaudās, die Flamme flackert; liesmās celties, ņemties, in Flammen ausbrechen. liesmās stāvēt Etn. I, 12. māja deg zilās liesmās LP. V. 83. mīlestības liesma, die Liebesflamme. [Zur Not könnte es im Hinblick auf li. liepsnà dass. auf * liepsma zurückgeführt und mit le. lipt

5 verbunden werden (woran z. B. Būga Aist. Stud. 74 und Petersson Balt. - slav. Worstud. 13 gedacht haben). Nun weist aber Ojansuu Lisiäsuomalais - balttilaisiin kosketuksiin 53 für liv. liesm dass. (das an und für sich aus dem Le. entlehnt sein könnte) Entsprechungen in andern finnischen Sprachen nach, weshalb seine Ansicht, dass le. liesma aus dem Livischen entlehnt sei, wahrscheinlicher ist.]

Avots: ME II, 504

lûznis, der Ort im Walde, wo viele gebrochene Bäume sind Naud.: līdz tie par puostašu un lūzni neizvirtīs... MWM. VI, 487; [Matiņa lūznis, ein Wald in Segewold RKr. IV, 112.] Der Pl. lûžņi,

a) Fall-, -Lagerholz.
rāceņiem vīknes kâ lūžņi, von üppigen Kartoffelstauden Kand. caur dažādiem dūkšņiem un tuksnešiem un lužņiem un gravām un brikstuļiem Dünsb.;

b) allerlei Kram:
sentē̦vu lūžņi, Urväterhausrat. Vgl. lûžņa. Zu lûzt.

Avots: ME II, 521

màldît, -u, -ĩju,

1) intr., irren, fehlen
L., St.: [tie, kas tuksnesī maldīja Psalm 107, 4.) kālab velti lai mans gars bezgalībā malda (gew. maldās)? JR. V, 16;

2) tr., irre führen, täuschen:
jeb mani acis malda? Apsk. Refl. -tiês, irren, sich verirren: dē̦ls maldījās visu dienu pa mežu. es e̦smu maldījies savās duomās. prātiņš tāļi maldījās BW. 9944. Subst. màldîšana, das Irreführen, Täuschen; màldîšanâs, das Irren, Fehlen; màldîtãjs, wer irre führt; màldîtãjiês, wer irrt, den Weg nicht finden kann LP. VII, 942. [Wohl zu me̦li (s. dies), mèlst, gr. μέλεος "vergeblich, nichtig", arm. molor "irrend", ir. mellaim "betrüge", av. mairya- "betrügerisch", s. Walde Wrtb,2 457 und Pantzerhielm Thomas Festskrift til Prof. Alf Torp, S. 151,1

Avots: ME II, 557

meîtuka, meituška, tuks">meîtuks, das Frauenzimmer, Mädchen: šās meituškas mums tādas me̦lnūksnējas Tirs. n. A. XX, 269.

Avots: ME II, 593

nevedĩba ,* die Unförmlichkeit: tā suoļu nuoskaņa nuo mūža spē̦ka, kas nāk caur neveidības tuksnesi Rainis.

Avots: ME II, 739

[patukt,

1) ein wenig anschwellen
(intr.): graudi mitrumā jau labi patukuši C.;

2) "zu schimmeln anfangen":
patukuši mieži Warkh. (prs. -tukstu).]

Avots: ME III, 125

I pese N.-Bartau, Rutzau, der Zündschwamm, aus der de̦gla bereltet wird Aahof, Serbigal; polyporus igniarius RKr. II, 76: ve̦ca bē̦rza pese Planhof, Alswig, Nötk.; sauss jeb ciets kâ pese Wolmarshof, Alswig. Aus estn. pess dass., s. Ojansuu, Lisiä suomalais-balttilaisiin kosketuksiin 54.

Avots: ME III, 202, 203

pussvē̦ta Kurl. n. U., N.-Bartau, Rutzau, Dunika, Kurische Nerung, Lasd., JK. VI, 31, pussvẽ̦ta Katzd., der Sonnabend: piektdien dzima, pussvē̦t[u] auga, svētdien jāja precinieki BW. 2839, pirmdienām aizve̦d, pussvē̦tām pārve̦d (nuo skuolas) Janš. Dzimtene ² I, 170. In Gr.-Essern sei pussvē̦ta der Donnerstag gewesen (an dem man in den Schulen nur vier Stunden abgehalten hätte). Vgl. est. pōľ-püha "Sonnabend" und dazu Ojansuu Lisiä suomalaisbalttilaisiin kosketuksiin 55.

Avots: ME III, 435

ruodele U., Adsel, ruodene, ruõdiņš Adiamünde, ruodiņa U., Bielenstein Holzb. 21 (hier auch ruodiņš), eine dünne, biegsame Stange zum Befestigen des Strohs auf dem Dache. Aus estn. rōde od. rōdle "Stange", s. Ojansuu Lisiä suomalais-balttilaisiin kosketuksiin 56.

Avots: ME III, 577

sa-uôst, freqn. sa-uostît, tr., intr., erwittern, riechen; etwas Geheimgehaltenes spüren U.: sauož pelējuma smaku Vēr. II, 1238. suns nevarēs tavas pē̦das sauost Dīcm. pas. v. I, 55. tuksneša iemītnieks jau ar de̦gunu sauož, kas ir braucis pa ceļu A. XXI, 583. sa-uoduši Dreimanim kviešu sili sē̦tmalī BW. 14431. ragana bij sauoduse, ka kungs taisuoties viņas pameitu precēt LP. IV, 102. Refl. -tiês, viel riechen (tr.): svešu smaku sauodies LP. I, 93.

Avots: ME III, 778, 779

I se̦l˜ga,

1): auch Kaugurciems (hier - 20 Faden Tiefe),
Salis n. FBR. XV, 55; ‡

3) "?": tik sausa smilšu s., it kâ še tuksnesis būtu Skalbe Raksti III (1938), 205.

Avots: EH XVI, 476

sẽre C., PS., Jürg., Lindenhof, Karls., Smilt., AP., Angern, sère ² Lis., Golg., Adsel, Modohn, sēre U., Aps., Mar., Bers., die Sandbank im Meere U., die Sanddüne im Fluss Celm.; ein flaches, mit Kieseln bedecktes Ufer Altenwoga; "smilts, rupjāka par pesi, kuŗu ūdens saskaluojis" Stürzenhof: nuo šiem maziem slīkuoņiem izcēlās jūŗā pie krasta Sēre D. Wohl zu sērt II; dagegen nach Ojansuu Lisiä suomalais-balttilaisiin kosketuksiin 57 nebst sērklis entlehnt aus estn. sǟŕ "Sandbank" (umgekehrt?).

Avots: ME III, 828

II stuciņš, ein Stückchen: šim (sc.: siera) stuciņu (Var.: stūrītis), tam stuciņu, man pašai viducīti BW. 32771 var. Deminutiv von stuks 2.

Avots: ME IV, 1100

štuka U., = tuks">štuks.

Avots: ME IV, 103

štukants Br. m. 766, štukars (vgl. li. štukõrius "Spassmacher") LA., štukalnieks U., štukelnieks, štukaunieks Wessen, štukavnieks Wid., štukmanis MWM. X, 6, 87, štukmeisteris U., einer, der sich auf allerlei Stückchen versteht, ein Pfiffikus, ein abgefeimter Kerl U.: štukaunieks viņam piepēši iegrūž galvu ūdenī RKr. XVI, 247. esi gan tu štukelnieks! gan˙drīz mani samāni! Vīt. 58. Zu štuks 2.

Avots: ME IV, 103, 104

II stuķis, ein Stück U.; vgl. stuks.

Avots: ME III, 1102

‡ štukuôt Seyershof "juokuot". Refl. -tiês (s. ME. IV, 104),

1): auch Adsel, Allasch, Alswig, A.-Autz, Amboten, Baldohn, Bers., Daudsewas, Erlaa, Heidenfeld, Hofzumberge, Kokn., Lubn., Mar., Matkuln, Neuenburg, Neuhausen, N.-Peb., Rönnen, Salgaln, Sawensee, Schibbenhof, Schujen, Serbig., Smilt., Walk, Widdrisch: dancuodami, štukuodamies un citādi kâ laiku kavē̦dami RKr. XVII, 26; "niķus izgudruot, blēžuoties, krāpt" Ruj.; "niķuoties, tiepties" Nigr.; ‡

2) auf Geld Karten spielen
Salis (kad banka pilna, tad saka: "štuks").

Avots: EH II, 656

te̦ldas U., teldes L., ein bedeckter Wagen, Karosse U. ("scheint nicht bekannt"). Aus estn. tōld "Kutsche" (oder direkt aus mnd. telde "Zelt" ?), s. Thomsen Beröringer 281 und Ojansuu Lisiä suomal.-balttil, kosketuksiin 61 f.

Avots: ME IV, 159

I tosa, dichter Nebel (auf der See) Dond.; der Dampf Walk; schwere, stickige Luft Adsel, Walk; ein schlimmer Geruch, ein giftiger Dampf Allend. n. U.; "nelaba dvaša" Mag. IV, 2, 151. Aus est. toss "Dampf, Dunst, Hauch", s. Thomsen BertSringer 282 und Ojansuu Lisiä suomal.-balttil. kosketuksiin 62.

Avots: ME IV, 216

II tucinât (?) Nötk. "= ducinât (vom Gewitter)". Vgl. tukstêt.

Avots: ME IV, 254

tukšêt, = tukst%C3%AAt">tukstêt: kuģītis tukšē̦dams laidās... tālāk A. v. J. 1901, S. 101.

Avots: ME IV, 255

‡ tukšķêt, = tukstēt 1: (sirdis) tukšķēja ātri Atpūta № 489, S. 4. duduk, du-duk, zem vaguona grīdas duobji tukšķēja Daugava 1934, S. 796.

Avots: EH II, 701

tūksnesis Fehsen (mit ù ² ), Kalleten, Niedra Kad mēnesis dilst 279, = tuksnesis">tuksnesis: pa kalniem un lejām un tūksnešiem Lapsa-Kūm. 80.

Avots: ME IV, 279

tukšs,

1) leer, ledig
U.: Sprw. tukšs kā laidars vasarā Br. sak. v. 596. tukšs kā izšauta plinte. tik tukšs, ka ne acīs duŗams nevar redzēt JK. II, 612. tukša muca skan, pilna neskan Br. sak. v. 764. tukša muca tāļi skan. viena ruoka tukša, uotra ne˙ka Br. sak. v. 1028. tu pārnaci tukšam ruokām LP. IV, 153. tukšas kabatiņas kâ sunīša izlaizītas Celm. liela galva, bet tukša kā dīķis nuo gudrības Lapsa-Kūm. 262. kad Grieta atnāca, Jura sirds bij gluži tukša Vēr. II; 190. tukšs gads, ein Misswachsjahr U. tukšs pavasaris (weil die vorjährige Ernte aufgebraucht ist) Aps. III, 28. tukši laiki, kümmerliche Zeiten U.: krājumi aizsargā . . . nuo bada, kad nāk tukšāki laiki A. XX, 228. tukša ruoka, Mittellosigkeit, Armut U. tukša sirds; tukša dūša, das Nüchternsein, Nichtsgegessenhaben U.: tukšā dūšā būt LP. IV, 6. tukšā dūšā nedrīkst peldēt SDP. VIII, 64. ja pavasarī pirmuo reizi dabū dze̦guzi dzirdēt tukšā sirdī, tad tam tai gadā jāmirst Etn. II, 171;

2) arm
U.: radi nu gan . ., nav tukšie Aps. Bag. radi 19. bagātai brūtei bija 11-15 vedēju, tukšākām 7-11 BW. III, 1, S. 52;

3) leer, leichtfertig:
tukši, puisīt, tavi vārdi .. ., kur nu ira tavi vārdi, kuo mēs pē̦rn runājām? BW. 10082, 12. tev, puisīti, tukša daba . . .; kuŗu meitu ieraudzīji: šī ir mana, tā ir mana 12398 var. tukša valuoda, ein leeres Gerücht U. tukšu runāt (pļāpāt 294) Kaudz. M. 332, leeres Zeug sprechen. kam nu tukšas pasakas teici! Plūd. Rakstn. I, 128. tas nuo tukša teikts B. Vēstn. lai piedraudēšana nebūtu tikai tukši vārdi Vēr. I, 1252;

4) vergeblich, unnütz; unverrichteter Sache:
tukša, puisi, tava duoma . . .: kuŗas meitas tu gribēji, viņa tevis negribēja BW. 12399, 3. tukšas, puisi, tavas duomas, ka es tava līgaviņa! 15237 var. kaimiņiene pasle̦pus iegājuse kūtī un tukša neizgājuse, juo uotrā rītā piens tāds, ka ne˙kur likt LP. VI, 8. par (pa) tukšu, umsonst, vergeblich U.: izbraukties pa tukšu LP. lI, 75. par tukšu ... aukstu, unnütz, ohne Grund: nebija jau pirmā reize, ka viņu tīri par tukšu aukstu tre̦nkāja A. XXI, 526;

5) Varia:
sarus jāsāk pērt ar tukšu galu (t. i. gŗūstuotā jeb nuoņe̦mtā mē nesī) JK. VI, 39. tukšais mācītājs, Pastor emeritus Blieden n. Mag. XIII, 5. tukšas stundas od. tukšais laiks, die Zeit um Mittag od. Mitternacht: spuoki vis˙vairāk mē̦dzuot rādīties cilvē̦kam nuo pulksten 11 līdz 1, juo tuo laiku sauc par tukšuo laiku LP. VII, 95. tukšajās stundās dzirdē̦ts mazu bē̦rnu raudam 443. baidekļi parādījušies arī pa pusdienas laiku, tukšajās stundās Etn. IV, 86. tukšais vējš, Nord(west) wind U. tukšie, das Ausbleiben der monatlichen Reinigung U.: tie tukšie izšķīst, die menses stellen sich wieder ein U. - aukla . .. dreijājuot duod abpusīgugriešanuos: "pilnuo" un "tukšuo" A. XXI, 440. - Lok. s. tukšā, adverbial gebraucht,

a) auch tukšajā, leer, ohne etwas, nichts habend: Jē̦kus nebij gluži tukšā Alm. Kaislību varā 56. tukšā palikt, nicht erhalten
U., leer ausgehen: kas kāruotuo tietu nedabū, tas paliek tukšā LP. II, 30. tukšā aiziet LP. V, 373, keinen Erfolg haben U. tukšā braukt, ohne Fuder oder Gepäck fahren U. zirgs nāca tukšā un savā vaļā Kaudz. M. 328. pūķis skrien pa gaisu pilnā zils, tukšā sarkans LP. VII, 716 (ähnlich: VI, 60). es tukšā nepārnākšu: pārnesīšu baltus cimdus BW. 13943. ne tukšā atnācām, ne tukšā pāriesam: ar māsiņu atnācām, ar māsiņu pāriesam 26250. Zemturi savu dē̦lu tukšā vis neizlaidīs LA. viņš ne˙vienu nabagu vairs tuk-šajā nelaidīs pruom Pas. V, 213 (aus Planhof);

b) ka tevi tukšā! Blaum., (oder: ka tu tukšā palicis!) Golg., Schwanb., eine Redensart, mit der man seinen Ärger ausdrückt.
- Subst. tukšums,

1) die Leere:
plikums mugurā un tukšums vē̦de̦rā MWM. VIII, 338. sabiedrības se̦klumu un tukšumu Vēr. I, 1229. dzīves tukšums Baltpurviņš I, 117;

2) Plur. tukšumi, die Weichen in der Seite bei Menschen und Vieh
U., Wessen: (zirgam) tukšumi plēšāt plēšā Janš. Bandavā I, 18;

3) tukšumi, der Norden
LP. VII, 95, Andrupiene, Bolwen, Domopol; Nordwest U.: ziemeļus sauc arī par tukšumiem, tādēļ ka tur ne˙kad nav saules Soma. tukšumi, kur saulīte nespīd N.-Schwanb. kad pē̦rkuons vakaruos izceļas un uz tukšumiem nuoiet Etn. II, 126. tukšuma vējš Etn. I, 51; 11, 126, Nord(wes)wind U. Nebst. tuksna, tuksnis, (hochle.) tušks, tûšks dass. zu li. tùščias, aksl. tъštь, ai. tucch(y)a-ḥ "leer", av. taošaye ⁱ ti "macht los" u. a., s. Le. Gr. 166, Walde Vrgl. Wrtb. I, 714, Trautmann Wrtb. 333, Thomsen Beroringer 233. Le. tukša- < *tuks(t)ja- < *tusktja- (kontaminiert aus *tuskja- . *tustja-, woher li. tuščia-; der li. nom. pl. tuštì kann setn š für s aus tuščia bezogen haben); hochte, tuška- entweder direkt aus *tuskja- resp. *tustja-, oder aber aus *tukšķa- < *tukstja- < *tusktja-.

Avots: ME IV, 256, 257, 258

tũkstuotis (li. túkstantis),

1) tūkstuotis Adiamünde, AP. (mit uõ), Līn., Ruj., Salis, (mit uô) PS., tùkstuotis ² Lös., Prl., (mit uô ) Kl., tūkstuotis U., tūkstuots, tūkstuote Rainis Vēja n. 1. 27, tūkstuôšs Serbigal, (mit uô ² ) Iw., tùkstuošs ² Krāslava, Nerft, Preili, tûkstušs Aahof n. FBR. IV, 43, tūkstuša, tùkstužs ² Mar. n. RKr. XVII, 141, N.Laitzen n. FBR. VIII, 41, N.-Rosen, acc. s. tùstušu ² Aahof n. FBR. N, 43, substantivisch gebraucht, das Tausend: puisis saņēmis nuo fabrikanta tūkstuotu Dīcm. pas. v. I, 75. uz beidzamuo tūkstuoti nuodzīvuojies, ganz heruntergekommen Grünh. viņš sarakstījis nuo tūkstuota līdz pus˙uotra tūkstuotam lugu A. v. J. 1896, S. 313. dažuos pagastuos ir līdz pus˙uotrai tūkstušai zemes pieprasītāju Latg. 1922, VI, 21. atdzina trīs tūkstuoti veršu LP. VI, 638. paņema visi trīs tūkstuoti ebenda. - gadu tūkstuotis, das Jahrtausend;

2) tūkstuots, tukstuoš U.; Golg., Salis, tūkstuošu, tausend:
ar tūkstuots puķēm A. v. J. 1896, S. 756. uz viena cirtiena tūkstuots cilvē̦ku nuotriec LP. VI, 956. līdz simts tūk-stuots ubagu A. v. J. 1896, S. 320. tūkstuoš jūdzes LP. VI, 956. lāči ve̦lnu sapluosījuši tūkstuošu gabaluos 727. Auch adjektivisch: purvs ņudzēja . . . nuo tūkstuošu tūkstuošam čūskām LP. VII, 1263. S. Le. Gr. § 336 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 707.

Avots: ME IV, 279

tukt,

1): prs. tùku ² od. tuksta Auleja; vē̦de̦rs tukst Behnen, Ermes.

Avots: EH II, 701

tukt (li. tùkti "fett werden"),

1) Praes. tùku Drosth., (mit ù ² ) Bers., Gr.-Buschh., Kl., Saikava, (mit û ² ) AP., U. od. tūkstu U., Praet. tuku, = tūkt, fettwerden, schwellen U., Wessen: Sprw. juo lāci lād, juo lācis tūk Br. sak. v. 591. tu . . . tukdams par negantu milzeni audz Vēr. I, 911;

2) fett werdend nicht mehr Eier legen:
vista tukst Wessen. Zu tàuks.

Avots: ME IV, 258

tuktât, klopfen, pochen : iekšas sāk tuktāt, das Herz beginnt zu klopfen Lubn. Vgl. tukstêt.

Avots: ME IV, 258

tvìkt (li. tviñkti "anschwellen") C. u. a., (mit ĩ ) Dunika, (mit ì ² ) Kl., Prl., (mit î ) Adsel, N.-Wohlfahrt, -kstu, -ku, Schwüle fühlen U., vor Hitze schmachten U., dursten Manz. Lettus, U. (nach U. auch unpers. gebraucht); (fig.) nach etwas dürsten: ja auss tvīkst (brennt), tad aprunājuot Etn. II, 110. sirds man tvīkst Rainis Ant. un Kl. 90 (ähnlich: Purap. Kkt. 114). tu tvīksti vienā kaislībā JR. IV, 182. ruoze tvīkst Br. 175. kâ zari vare̦ni tev saules tvīkst U. b. 85, 67. patiesības tvīkstuošuo garu Vēr. I, 1311. pēc tās ( taisnības) tvīkst un cenšas visi krietnākie gari 1290. kauli tvīkst L., man hat innerliche Hitze. mute tvtkst L., man lechzt. ja nekaltē̦tu ābuoliņu sakrauj gubā, tad tas sāk tvìkt ² (pelēt, vai degt) Meiran. - Subst. tvīkšana, das Schmachten, Dursten: tuksnesī, kur . . . tvīkšana (Dürre) Glück V. Mos. 8, 15. caur badu un tvīkšanu (Hunger und Durst) nuomirt II Chron. 32, 11; tvīkums, die Schwüle, innere Hitze U.; grosser Durst U.: bezmiega nakšu tvīkumā MWM. VI, 559. tas būs jel rasas piliercs tvīkumā Juris Brasa 202. sārtuos apklāj bāls tvīkums Kaln. Ozolk. māc. 45. Zu li. tveñkti "anschwellen machen; schwül sein", tvankùs "schwül" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 709. tvenk- neben tveik- (in tvaiks u. a.) nach tven (in tvans u. a.)? Li. tvykti "tvīkt" bei Miežinis dürfte aus dem Le. entlehnt sein.

Avots: ME IV, 292

ur̃diņš Kand. "?": dze̦lte̦ns kâ urdiņš Kand.; wohl zu urdijs. izsiks kâ urdiņš (urdziņs?) tuksnesī B. W.

Avots: ME IV, 303

I vārde,

1) vãrde Dond., Karls., Ruj., Salisb,, Stenden, vārde N.-Bartau, vãrds, -s Karls., der Streckbalken ander Zimmerdecke; zwei an den Streckbalken aufgehängte Stangen zum Aufbewahren von Sachen, auch von Nutzholz und Pergeln (um dort namentl, über dem Ofen) zu trocknen
(mit ãr) Edwalen n. U., (vārdes) Dond., Iw., eine solche Stange Lasd.; eine Stange, auf welche man Wäsche hängt Kurl. n. U., Lasd.; eine Stange, wo Fische zum Dörren aufgehängt werden Lasd.; eine Stange, wo Fleisch zum Räuchern aufgehängtwird (mit ãr ) N.-Bartau; "eine in der Badstube eingebaute Stange" (mit ãr ) Dunika, Ober-Bartau; der unterste Streckbalken, auf dem die grīdas baļķi ruhen U.; Plur. vãrdi Stenden, vãrdis Kalnazeem, die Stangen im Mantelschornstein od. in der Badstube, wo das zu räuchernde Fleisch aufgehängt wird; vãrdi Dond. n. FBR. III, 104 "ārdi"; vārdes Kabillen n. BW. V, 628 "istabā pie griestiem ietaisīti plaukti, kur skalus kaltē": vārdi bij nuokapējuši me̦lni tâ kâ piķis Stenden. klētī ieiedama mārte zieduo cimdus (zeķes), uzliekuot uz vārdi (kārti) RKr. XVI, 191. istabā ieiedama jaunā sieva uzliek uz vārdi ziedu 264. virs krāsndeķa ir ietaisītas vārdis, kur skalu malku žāvē. vārdis arī tās, kur kukņā gaļu žāvē Gr.-Würzau n. A. X, 307. vadžus, kas istabā ietaisīti uz krāsns, sauc par vārdēm A. X, 307. linus saliek rijā uz vārdēm, uz lauka gar vārdēm Dond.;

2) vãrde N.-Bartau "rindā sakŗauti linu bāliņi": saimniekam šuogad divas garas linu vārdes N.-Bartau. Zu li. apývardė "Hopfenstange", vìrdis, -ies "Querbalken", s. Būga KSn. 1, 21; nach Leskien Nom. 588 zur Wurzel von vẽrt. Der Anklang an estn. warras (gen. warda) "Stange" u. a. (worüber Ojansuu Lisiä suomalais-balttilaisün kosketuksün 63) dürfte zufällig sein.

Avots: ME IV, 499, 500

ve̦lgs,

1): bez ve̦lga es dvēselē tuksnesi jūtu Skalbe Raksti III (1938), 205;

2): jūs apdveš zâļu ve̦lgā dvaša Straumēni 10.

Avots: EH II, 769

vidiena Wid., vidiene, vidienis, die Mitte, das Innere eines Geländes: purva vidienā e̦suot .., sala Vēr. II, 5. Tibetas vidienis Konv. ² 1193. salas... vidiene - tuksnešaina augstiene 408.

Avots: ME IV, 578

vispasaũle,* die (ganze) Welt: kâ nuojucis vispasaules tuksnešuos Vēr. I, 1110. vispasaules kongress A. v. J. 1897, S. 409. vispasaules slava Stari II, 383. vispasaules gravitācijas likums III, 57.

Avots: ME IV, 624

I vĩžāˆt Orellen n. FBR.. XI, 44, AP., C., Dunika, Karls., Pernigel, PS., Salis, Trik., Wolm., (mit ì ² ) Kl., Prl., vīžât U., -âju, vĩžuôt AP., BL., Frauenb., Iw., Jürg., N.-Bartau, Pankelhof, Ramkau, Schnehpeln, Selg., Siuxt, Wandsen, (mit ì ) Erlaa, Kalzenau, Kl., Selsau, Sessw., (mit î ) Gr.-Buschh., Sonnaxt, vīžuôt U., mögen, wollen U., Karls.; nicht faul sein, etwas gern tun Neik. n. U.; verstehen, geschickt zu etwas sein Allunan n. U.; nevĩžât nevīžuôt St., nicht mögen, nicht pflegen (zu tun u. s. w.), sich nicht die Mühe geben U. (unbek. in Oknist): Sprw. sliņkis pat mirt nevīžuo Br. sak. v. 1129. pa˙priekšu ne̦s ar sietu, vē̦lāki ir pat ar spanni nevīžuo Br. s. v. p. 81. ve̦ca... māte, nevīžuoja kalnā kāpt BW. 9282. slinkas meitas nevīžuoja 1928. ve̦cs un slinks uz tuo pēdējuo puostu - ne spaini ūdens vīžuo ķēķī îenest Upītis Dzim. 21. tādi sievišķi nevīžuo ne ceļa pagrìezt Frauenb. viņa nav vīžuojuse ne˙maz strādāt LP. N, 227. tu nevīžuo saprast Ver. I, 774. duod, cik ruoka vīžuo RA. viņš... vīžuo saudzēt savu meiteni Janš. Līgava I 419. Eher wohl. aus estn. wīzima "vermögen, mögen, Lust haben" (s. Thomsen Beröringer 287 und Ojansuu Lisiä suomalais-balttilaisiin kosketuksiin 13 f.), als nach Leskien Abl. 289 (mit Zweifel) und Scheftelowitz KZ. LIV, 251 zu li. užsivíežti "sich überwinden".

Avots: ME IV, 651