Paplašinātā meklēšana

‡ apàuška ² Prl. n. FBR. vI, 113. = apakša.

Avots: EH I, 72

auška: BW. 30830 zu ersetzen durch BW. 30830, 4 var.

Avots: EH I, 189

auška, auškâ, auškan BW. 30830, hochle. f. aûgša, aûgšā, augšan.

Avots: ME I, 230

‡ bàuškas ² Saikava "klaudzienï: pa istabas augšu iet b. vien.

Avots: EH I, 207

bibuška, schlechtes Bier, Plämpe Etn. I, 122, II, 137.

Avots: ME I, 293

‡ bļaûška Kaltenbr., comm., wer sehr laut spricht.

Avots: EH I, 233

‡ če̦rmuška Kokn., Setzen, die Eberesche.

Avots: EH I, 288

‡ drabuškas N.-Rosen, = druskas: sīka nauda ar visām drabuškām (Var.: drusciņām) BW. 25638.

Avots: EH I, 328

dzeņauška (unter dzeņaukste): auch Gr.-Sessau.

Avots: EH I, 355

‡ grāvsuška Daudsewas, der Regenbogen.

Avots: EH I, 401

juška, die Ofenklappe, der Schieber. Aus r. вьюшка od. юшка dass.

Avots: ME II, 120

‡ kuška "?" : me̦lnas kuškas gruožas viju BW. 34105 1 var. (aus Kreuzb.).

Avots: EH I, 681

‡ làmpuška ² PV. "kas lamputā".

Avots: EH I, 718

‡ ļapuška, ein Fladen (?): vienu sieku, (sc.: kriķu) samalusi trīs ļapuškas izce̦puse BW. 8132, 2 (aus Nitau).

Avots: EH I, 768

‡ laûška Saikava, eine geschwätzige weibliche Person: klus[i] tu, l., turi muti!... ja tī l. nelanšķē̦tu ... Tdz. 40361 (aus Sessw.).

Avots: EH I, 724

‡ ļe̦puška Auleja,

1) etwas Weiches und Feuchtes (z. B. ein alter Pilz);

2) ein gewisser leicht faulender Pilz.

Avots: EH I, 771

‡ ļuškas Kaltenbr., = juška(s).

Avots: EH I, 775

‡ màseņuška ² Eversmuiža n. FBR. VI, 38 "= māsīca".

Avots: EH I, 793

meituška (unter meîtuka): auch (mit eî ) Baltinow n. FBR: XI; 132, (ein Backfisch) Pilda.

Avots: EH I, 797

me̦kuška Wessen "meķis".

Avots: EH I, 797

me̦lluška, ein schmutziges Frauenzimmer Oppek. n. U.

Avots: ME II, 596

‡ miltuška, ein Mehlbrei Pilda.

Avots: EH I, 815

‡ pe̦luškas AP., = pe̦lušķi.

Avots: EH XIII, 222

pluškaîns, s. plušķaîns.

Avots: ME III, 359

pluškataînis, pluškutaînis, ein Zottiger Zerlumpter: kuo tu nāci, pluškataini (Var.: pluskataini. pluskutaini), jaunu meitu pulciņā 9 BW. 20430, 4 var. (aus Neuhausen). ai vilciņ, pluškutaini! 27075 var. (aus Zierau). plušk- wohl kontaminiert aus plušķ- (in plušķis) und plusk (in pluskatainis u. a.).

Avots: ME III, 359

pluškataîns, plus`kutaîns U., zottig, verfilzt, zerlumpt; schmutzig U.: pluškatains, kankarains mans pirmais brūtgāniņš BW. 15629, pluškutainu dē̦lu māti suņi rēja nātrienā 23619,10 var.

Avots: ME III, 359

‡ I puška, = pušķis 1: ābuolaiņi kumeliņi, zīda puškas zemi slauka BW. 18470; 31237.

Avots: EH II, 336

‡ II puška "kastīte, trauciņš" Bērzgale.

Avots: EH II, 336

puškainis,

1): ar dižu ruožu puškaini Janš. Līgava I, 15;

3): = eglīte 3 ("appuškuota maza eglīte, kuŗu kāzās panāksnu sievas dancināja un sita uz galda, līdza dziedādamas") Frauenb.; ‡

4) puškaiņi, Fingerhandschuhe, die am Schlupfende mit farbigen Troddeln versehen sind
Kaltenbr.: p. ir vairāk guoda cimdi.

Avots: EH II, 336

puškainis,

1) ein Blumenkranz
Manz., Für., Elv., Glück, U.: kuomām iedama puškaini pinu, lai mana pādīte kâ puķe auga BW. 1325. linu puškaiņiem būs uz viņu galvām būt Glück Ezech. 44, 18. laidieta mums puškaiņus ne̦sāt nuo ruozēm! Manz. Post. II, 21. tam suola ... kungs Jēzus duot . . . puškaini un kruoni Post. I, 44;

2) Beiname des Peter
im VL.: ai Jānīti ziedainīti, Pēterīti puškalnīti! Jānīt[i]s ziedus izkaisīja, Pēterītis salasīja BW. 33029;

3) ein Musikinstrument
Konv. ² 133. Zur. Bed. 3 vgl. puškaitis.

Avots: ME III, 437

puškaîns, mit Fransen besetzt St., Bergm. n. U.: puškaini cimdi Bielenstein Holzb. 439. puškaina mice Saul. 1, 100, puškains uozuoliņš BW. 12257 var.

Avots: ME III, 438

puškaitis, eine Hochzeitsklapper (in Form eines Blumen- od. Bänderstrausses Bielenstein Holzb. 735 f. mit Abbild.): puškaitis nuo dzelzs ar dzelzs zvārguļiem Plutte 60.

Avots: ME III, 438

‡ puškala Liepna, Name einer Kuh, die ein Haarbüschel zwischen den Hörnern hat AP.

Avots: EH II, 336

puškalpis: ein Sommerknecht - auch (mit àl ² ) Linden in Kurl.; ehemals ein verheirateter Knecht, der für Wohnung, Verpflegung und fürs Nutzrecht eines geringen Stückes Land je 2 Wochen für den Bauer arbeitete, während jede dritte Woche zu seiner Verfügung stand (mit àl ² ) Kaltenbr.

Avots: EH II, 336

puškalpis Alm., puškalps, ein Sommerknecht LP. VII, 791: turējuši trīs pilnus vīrus un vienu puškalpu JK. Vgl. puskalps.

Avots: ME III, 438

‡ ràuška ² Warkl. n. FBR. XI, 107, ein gefrässiges Pferd.

Avots: EH II, 359

ruška U., comm., rušķe Dr., Karls., comm., rušķis (f. -ķe), der Schürer des Feuers U., Mag. XX, 3, 219; ein Schmutzfink; ein Aschenbrödel (pe̦lnu r.): sēdies, rušķi, rausies, ruš,ki! BW. 18870, 1. Indriķīt[i]s pe̦lnu ruška 15174. cūku puisi, pe̦lnu rušķi! 29154. cūku gans, pe̦lnu ruška 21873. cūku gani, pe̦lnu ruškas, pa pe̦lniem viļājās 29355. dē̦lu māte, pe̦lnu rušķe, ceplī guļ dienas vidu 25273, 2. - papīru rušķis Aap., ein Schreiber, Skribent. Zu ràust.

Avots: ME III, 565

šauška: wer fortwährend zu schiessen liebt; wer sich in fremde Angelegenheiten einmischt; wer in seinem Betragen unbeständig, flatterhaft ist PV.

Avots: EH II, 623

sḕ̦rmauška ² (unter sḕ̦rmauksis ² ): auch Druw.

Avots: EH II, 482

snauška,

1): auch (mit àu ² ) Auleja, Kalupe, Oknist, Zvirgzdine, BW. 1474: taidi snauškas sabraukuši Tdz. 43849; dem. snauškene Tdz. 57563 und snauškeņa Tdz. 59573 (ąus Lettg.); ‡

2) "kaķa pēdiņas (eine Pflanze)",
Auleja (in dieser Bed. öfter das Dem. snàuškeņas ² )

Avots: EH II, 542

snauška L., Vīt., (mit àu ² ) Saikava; Selsau, Warkl., Gr.-Buschhof, snàušķis ² Warkl., snauža U., (mit aũ ) Bauske, Selg., Siuxt, = snaũdulis: mierīgais snauška kâ kaitināts pietrūkās Dz. V. skaļā balsī snauškas (acc. pl.) sauc, lai muostas tie Blaum. Fricim vajadzē̦tu... snaušķim būt Lieventhal Brez. u. Hav. 224. pēdējā guļa un snauža Pas. lāpītājs 21. savē̦lē̦ti ve̦ci ģe̦ne̦rāļi, ...snaužas Austrirlš K. Glūns 26; snàuža ² Saikava, Gr.-Buschhof, jem., der beim Arbeiten träge ist.

Avots: ME III, 974

sunuška, eine kleine Hündin Oppek. n. U.

Avots: ME III, 1123

suška Ronneb., Smilt., Trik., = sušķis 1.

Avots: ME III, 1127

I suška: auch Nötk., Orellen.

Avots: EH II, 605

‡ II suška PV., ein Langschläfer.

Avots: EH II, 605

I šuška, ‡

2) ein schmutziges Kind
Allend., Wrangelshof; ein schmutziges Lebewesen Blumenhof, Wohlfahrt.

Avots: EH II, 658

I šuška, šušķis St., was unansehnlich, mager, klein ist Kurl. n. U. ("in Livl. unbekannt"). Aus suška, sušķis.

Avots: ME IV, 107

II šuška "pastalu adata" Korwenhof.

Avots: ME IV, 107

tuška "?": ak tu tuška tautu meita! BW. 34440.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen) tuška (= adjektīva tušks nom. s. fem. gal.).

Avots: ME IV, 274

I uška: auch Aahof.

Avots: EH II, 716

I uška Seltingshof, = vuška, das Schaf.

Avots: ME IV, 310

II uška Memelshof, = usna: mārnakas, uškas, pērkuoņus un visu niknu zâli vienā kušķī sasies Manz. Post. II, 408.

Avots: ME IV, 310

III uška Wid. "utka".

Avots: ME IV, 310

IV uška: auch Adl., AP., Golg., Kalz., PV., Serben, (uškas) Ramkau.

Avots: EH II, 716

IV uška N.- Peb. "= juška".

Avots: ME IV, 310

‡ V uška Geistershof, N.-Schwanb., PV., Tirsen, = uša 2.

Avots: EH II, 716

viduškais, = viduskais: viduškā māsa Pas. III, 118 (aus Kapiņi). dat. s. viduškājam V1I, 249.

Avots: ME IV, 581

I vuška: auch Atašiene, Kaltenbr., Liepna, N.-Laitzen, Skaista, Višķi; Demin. vušķiņa BW. 23678, 2 var. (aus Lubn.).

Avots: EH II, 799

I vuška Oberl. n. St, und U., Aahof, A.-Annenhof, Alswig, Asūne, Baltinov, Borchow, Dagda, Dweeten, Ilsen, Jaunušāni, Kalnemois, Kaunata, Kolup, Kortenhof, Korwenhof, Krąslava, Lassen, Lettihn, Liewenhof, Lubn., Mahlup, Mar., Marienhausen, Meiran, Mērdzine, Nerft, N.-Rosen, Oppek., Pilda, Preili, Schlossberg, Schwanb., Seltingshof, Šķilbē̦ni, Warkh., Warkl., Welonen, Wessen, Zaļmuiža, Zvirgzdine, Mag. IV, 2, 156 (aus Dubena und Kaltenbrunn), = avs, àita, das Schaf: gans, kur,š... kai vilks plēš... vuškiņas Latgalits 1922, I, 3 _3. balta vuška BW. 30703, 12. vuškas vēkš 29176 1. vušku gane 29574, 1. Etwa aus *a˙vuž-ka (zur Bildung vgl. li. avùžė, le. Annuža u. a. Le. Gr. § 194 a und r. овечка ?) Vgl. auch vuc und vuce̦ns.

Avots: ME IV, 677

II vuška N.-Peb., Smilt., = uts, die Laus. Aus r. вóшка "Läuschen"?

Avots: ME IV, 677

žaûška Gilsen, KatrE., Lis. "= žausteklis I".

Avots: ME IV, 792

ze̦muška: auch Kaltenbr.; lien gar ze̦mušku Višķi n. Ceļi IX, 394. saiminieks sēja ar lāci rāceņus: saiminiekam ze̦muškas, lāčam virsūnes Višķi. ze̦muškā Kalupe, Višķi, Tdz. 58094 (aus Nirza).

Avots: EH II, 805

ze̦muška, = apakša: palīda ze̦m šķirsta ze̦muškas Zb. XVIII, 374. vilki pastatīja ze̦muškā (unter den Baum) tuo vilku... Pas. I, 298 (aus Eglūna).

Avots: ME IV, 713

šauška Erlaa"?"

Avots: ME IV, 9

apakša (aus apa-tjā > li. apačià), dial. apukša, apuša, apuža, apaška, apuška, Lok. apukšā Endzelin Pr. I, 33, das Untere, der untere Teil: kuo tu ņemsi: virsu, vai apakšu? LP. V, 105, was wirst du nehmen, das Obere oder Untere? bez apakšas kre̦klu šūt BW. 20452, 1. pārplēst kre̦klu nuo augšas līdz apakšai Etn. I, 101, von oben bis unten. kalna apakša apaugusi krūmiem, der Fuss des Berges ist mit Gebüsch bewachsen. bē̦rnu pirtī peŗuot, tam pa kāju apakšām (Fussohlen) vien situši BW., S. 178. Anders kāju apakša in: kaķis dabūjis sievai pa kāju apakšu atpakaļ atsprukt istabā, der Latze sei es gelungen, zwischen den Beinen des Weibes wieder ins Zimmer zurückzuschlüpfen LP. IV, 88. vakarā, tā ap saules apakšu LP. VI, 1015, abends, so beim Sonnenuntergang; svētīt saules apakšu LP. VII, 646, den Sonnenuntergang feiern; pa gaismas apakšu, vor Morgengrauen Grünh. nuolieciet jel ratiņu pa tuo pašu saules apakšu Dond., zur Zeit der Abenddämmerung. pa saules apakšām bē̦rnam, neļāva aizmigušam gulēt JK. VI, 21. Der Lok. apakšā "unten" als Adv. und nach einem Genit. als postpositive Präposition beliebt, veraltet apakšan: gultas apakšā, unter dem Bette. apakšā palikt, unterliegen, den Kürzeren ziehen, hintangesetzt werden: cik reiz viņi tev paliks apakšā, tik reiz tev pašam labums celsies LP. IV, 108. saimniece sūtījuse savu meitu arī pie akas vērpt, laine paliktu sērdienei apakšā LP. IV, 216. viņš negribēja ar savu biedri strīdēties un labāk palika apakšā A. XIII, 133.

Kļūdu labojums:
BW., S. 178 = BW. I, S. 178.

Avots: ME I, 73

àuskars (li. aũskaras), gew. Pl. àuskari, auch auškari A. XI, 148, Ohrgehänge (zu àuss und kārt).

Avots: ME I, 227

‡ čē̦rmauksis Kurmene, čē̦rmaukša Pilskalne, Schönberg, Taurkaln, čē̦rmauška Stockm. n. FBR. VIII, 88, Kreuzb., die Eberesche.

Avots: EH I, 289

čē̦rmūška (unter čermaukša): auch Auleja, Gr.- Buschh., Sauken, Sonnaxt, čḕ̦rmuška ² Krape.

Avots: EH I, 289

dze̦naukša (unter dzeņaukste): auch Warkl., Plur. dze̦naûkšas Kaltenbr., Līvāni, dze̦nauška Warkl., (mit aû ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 70, Plur. dze̦nàuškas ² Sonnaxt: dze̦naukšeņas (Var.: dze̦nauškeņas) darināvu BW. 30261, 2 var.; dze̦narsgšas "Strängen am Pflug" Peb. n. BielU.

Avots: EH I, 355

‡ dze̦raukša Warkl., dze̦rauška ebenda, = dze̦ruôklis.

Avots: EH I, 356

‡ èlsinât ² Mahlup, Schnell und schwer atmen, keuchen: karstā laikā suns, vuškas elsina; "atmen" Warkl.

Avots: EH I, 369

gluds,

1): ceļš g. kâ galds Ramkau, Zvirgzdine. vuškai gludas ausis Mahlup, gludi mati Warkl. nuoē̦ve̦lē̦ts kuoks ir g. Saikava.

Avots: EH I, 394

gul˜t: prs. gùlstu ² Auleja, Kaltenbr., Saikava, Sonnaxt,

1): kārkli sāk g. upē Kaltenbr. cūkām tīk g. nedziļā ūdenī Sonnaxt, g. pār slieksni Segew. svārkiem mugura plata, (krūtis) guļ uz pŗiekšu (steht hervor)
ebenda; einsinken: tur zirgs gulstuot (stieguot) vidā (= iekšā) Kaltenbr.;

2) sich stürzen:
Krancis gribēja g. vēršam stilbuos Saikava. g. kam matuos, krūtīs Sonnaxt. guovs gula (lēca) citām mugurā ebenda. vuškas, kâ gula miežuos, tâ nuoēde pamatīgi Auleja. kad gulsim pie pļaušanas, nuopļausim drīz ebenda. Refl. -tiês: mit ul auch N.-Wohlfahrt, Salisb., mit ulˆ ² auch AP., Ramkau,

1): sich legen (z. B. von Wellen)
Segew.; tur guļas viņam labākā zeme ebenda, dorthin erstreckt sich sein bestes Areal. tur viss šis gals guļas pāri ebenda, dort hinüber wird das Vieh aller hiesigen Gesinde auf die Weide getrieben; ‡

2) einsinken
Warkl.: pa pļavu bŗaucuot, zirgs gulās vidā (= iekšā). Zur Etymologie s. auch Būga KZ. LII, 276.

Avots: EH I, 417, 418

‡ ìelûšks ² , Plur. ìelûški ² Nautrēni, ieluškas ² ebenda, = ielūkša 1.

Avots: EH I, 528

‡ iztrankât, = iztre̦ñkât: iztrankāti zirgi ... skrēja pa tīrumu Pas. IV, 369. iztrankā vuškas Evang. 1753, S. 40.

Avots: EH I, 490

izturêt,

2): ve̦cāki tevi iztur un lutina tik ļuoti Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 273; ‡

6) eine Zeitlang (ein Haustier) halten; = izmitinât: vienu gadu mēs izturējam zirgu, bet tad pārdevām Seyershof. kai siena bij pē̦rn, piecas vuškas izturējām Auleja. muļķis nevavarēja jā (= vērša) i. Pas. XII, 346. Refl. -tiês,

1): es svaigi izturuos Pas. XI, 330; ‡

2) "den Verlockungen widerstehen, in alte Fehler nicht verfallen, sich konservieren"
P. Alūnāns.

Avots: EH I, 491

‡ kacanājs Mahlup, ein abgeerntetes Kohlfeld: kad kāpuosti nuoņe̦mti, tad uz kacanāja laiž vuškas, lai nuokre̦mt kacanus.

Avots: EH I, 572

kaķis,

1): Demin, kaķelis Pas. V, 344, kaķitiņš Wainsel n. FBR. XIV, 89; kaķīt[i]s peļu junkuriņš BW. 2251. me̦lni kaķi aizkrāsnē 19830. meža k. 3113, 2; 3): (Bauinstrument)
auch AP., Orellen, Ramkau, Saikava, Salis; die Kerbe, die beim "Katzen" in den Balken gehauen wird AP., Orellen, Ramkau, Saikava, Salis: kaķi izkaķē balkas apuškas pusē Saikava. lai baļķis piegulē̦tu labi apakšējam, tad kaķi izcē̦rt pēc apakšējā baļka muguras Orellen; ‡

4) die Schnur zum Hinaufziehen des Schlagklotzes beim Einrammen von Pfählen
Salis; ‡

5) ein Tauende zum Schlagen:
tad katrs virves gals pārvēršas kaķī Valdess Jūŗas vilki, S. 134.

Avots: EH I, 576

kruši: ceļš iet k. nuo kalna lejā Adsel. negrìez tā zirga tik k. (plötzlich)! Adsel, N.-Rosen, Pilda; Schnell - auch Baltinow n. FBR. XI, 138, Zvirgzdine n. FBR. X, 32, Bērzgale, Golg., Marienhausen: k. strādāt Zvirgzdine; bald Liepna: vuškai k. būs jē̦ri.

Avots: EH I, 661

làušķêt ² : ja tī lauška nelaušķē̦tu ("?") Tdz. 40361. kuo nu laušķi (= mels)? Prl.

Avots: EH I, 724

lêkšaîns: lēkšaina vuška Liepna.

Avots: EH I, 736

III maût [Kr., L., Bers., Lis., C., Trik., N.-Peb., Arrasch, màut Neuenb., Serbigal, Jürg., Wolmarshof, maût ² Tr., Bauske, Dond., Wandsen, Lautb., Kand., Ruj., Salis], mauju od. maunu, māvu brüllen, blöken (meist von Kühen): guovis mauj, kad meklē citas Etn. II, 51. mauniet, guovis, izdze̦nuot! BW. 16519. vai tu māvi ze̦lta kūti, vai sudraba laidariņu? 28902, 18. balta vuška jūŗas māva 7419. teļš maujis [ungewöhnlich für māvis] kâ maujis gribē̦dams dzert JK. V, 1, 64. - Das Partizip maujamais bedeutet in Dond. das Maul: tu dabūsi par maujamuo, kad nestāvēsi klusi! Sassm. - Subst. mâviens, das einmalige Brüllen, Blöken [Zu čech. myjati "muhen", mhd. muwen "brüllen" u. a., s. Walde Wrtb. ² 498.]

Avots: ME II, 570

meîtuka, meituška, meîtuks, das Frauenzimmer, Mädchen: šās meituškas mums tādas me̦lnūksnējas Tirs. n. A. XX, 269.

Avots: ME II, 593

mest,

1): m. (sienuot) dze̦naušku uz zvendzeļa Saikava. dze̦nauškas vaļā m. (losbinden) ebenda. tev katrā vietā me̦t de̦gunā (wirft vor) Siuxt. m. kaulu pierē (vorwerfen) Seyershof. mani rājusi, pat situsi, bet tevi ne˙kad nav me̦tusi man priekšā Janš. Dzimtene II ² , 11;

2): tis aizbļāvēs un kai me̦tams pa luogu ārā nuo kambaŗa Pas. XII, 159. m. (= rakt) granti Saikava. mē̦slus me̦t (= liek ar dakšām ratuos) vīrieši Seyershof. guovis ne˙kad neme̦t ragus ebenda. saimnieks vēlējis m. svē̦tvakaru, lai visi tiktu laikus uz pirti A. Brigadere Dievs, daba, darbs 136;

3): auch Dunika, Orellen, Seyershof; m. kam par slejiem Saikava. m. kam ar dūri par kupri Zvirgzdine. zirgs me̦t (= speŗ) Siuxt. cita guovs tâ me̦t, ka spanni pa gaisu aizme̦t pruojā(m) ebenda;

5): kuo viņš labu pe̦lna, tuo jau viņš me̦t (= žūpuo) Seyershof;

6): Emmai tâ žilba acis, ka tās mela mirgas Janš. Dzimtene V, 374. līdz brucinu (izkapti), līdz (izkapts) me̦t pārasmeņus Janš. Dzimtene II ² , 175. vājas guovis tik lielu starpu nemete (wo?), waren nicht so lange gelt (keine Milch gebend).
suoļus m. "uotram pakalpuot vai kuo pastrādāt" Seyershof. (kuļammašīna) sāka m. savu smuguo suoli Anna Dzilna 96. m. (=spert) lielāku suoli Saikava. kad būšuot kur me̦tuši mājas (sich niedergelassen) uz palikšanu Janš. Mežv. ļ. I, 72. viņa dvieļus meta gar siênu (vgl. sienas mest ME. II, 605) Linden in Kurl. m. drēbi kre̦klam Seyershof. pūrvietu m., laukus m. uz pūrvietām Siuxt (vgl. asi mest ME. II, 604). svārkus, kas nav nuo austas, ne arī nuo me̦stas (gewirkt?) drēbes Pas. IX, 381. tīklu(s) m. (knüpfen) - auch Salis u. a. puiši meta (knüpften) murdus FBR. XVI, 93. spuoles m. Ramkau "savē̦rptuo dziju nuo ratiņa spuoles satīt uz tītavām". Refl. -tiês,

1): man visi (vārdiem) me̦tas virsū Frauenb. re, kâ viņš me̦tas! es tikkuo tieku līdza Janš. Dzimtene V. 10. ar kādām kauna acīm metīsies (griezīsies) uz mātes māti runāt! Seyershof;

2): m. par sevi Seyershof. kur lai mēs me̦tamies (paliekam) Orellen. vilki ķē̦ruši suņus, tâ ka suņi ne˙kur nav varējuši m. (dēties) Seyershof. šuogad ne˙viens putns neme̦tas pie mājas ebenda. kad knauši metīsies (uzlaidīsies), tad nuoēdīs kājas Frauenb. ja rubenis me̦tas bē̦rza galā, tad būs salts laiks Linden in Kurl. piesaka timā (scil.: kruodziņā) nemesties (einkehren)
Borchow n. FBR. XIII, 35;

3): pavasaŗuos, kad sāk mežā, sniegam kūstuot, me̦lnums m. Seyershof. nuo kā tāda vaiņa (Krankheit)
varēja m. Saikava. sirds le̦pna me̦tas (wird) Dobl. n. BielU. ziemu jau viņš me̦tas gurde̦ns (pflegt schwach zu werden) ebenda. suns tâ metās (uzbaruojās, apvēlās) kâ kumeļš, - spīdēja vien spalva Seyershof. kâ me̦tas (= klā-jas, sviežas)? Baar in seinem Exemplar von U. pa šķietam me̦tas aude̦kls (Passivform zu aude̦klu mest?) Auleja;

4): metīsimies ar kauliņiem, ne uz naudu, bet uz cilvē̦ku dvēselēm Pas. IV, 27;

5): me̦tamies biedrinieki! BW. 20828. ne˙maz nemetēs ar mūsiem; aizgāja gaŗām Ramkau. miltēžuos m., Freundschaft schliessen
Wessen;

6): grīda me̦tas Siuxt. mitrs kuoks me̦tas ebenda, Iw.;

7): izbrauču pa tādu starpiņu, - ni˙viens ritenis nemetēs pie cita ratiem Saikava. ce̦lms meties ritiņuos Kaltenbr. aizgāja, ka kājas pie zemes nemetēs Ramkau. laiva jau me̦tas pie dibe̦na BielU. vārdi viņam me̦tas, er liest falsch
Baldohn n. BielU. balss ne˙maz vairs neme̦tas Daugava 1928, S, 53. izkūlām riju tâ, ka ne˙maz nemetās (ohne Verwickelungen) Seyershof. lai re̦dz Pēteris ..., kâ me̦tas darbi, kad trūkst viņas galvas Delle Negantais nieks 80; ‡

9) sich ankleiden
Saikava: es lieku šai m., bet viņa vēl nav apme̦tuses. meties labi drīzi! ‡ 10) = izmestiês 6 Sonnaxt. ‡ Subst. me̦tājs Orellen, ein Säufer. Zur Etymologie s. auch Jokl WuS. XII, 80 f. und E. Hermann IF. L, 238 f.

Avots: EH I, 802

‡ pacila Auleja "ein sehr unruhiges Lebewesen": tī vuška neē̦d uz vietas, bet cilājas kai p.

Avots: EH II, 124

‡ pakrùpinis ² Liepna "pakrūte": vus˙necīstāka vilna vuškai ze̦m vē̦de̦ru un ze̦m pakrūpini.

Avots: EH II, 145

pè̦lnrušķis: pe̦lnarušķis BW. 2917 var., f. pe̦lnuruška BW. 29356, 7 var. (aus Ober-Kurl.).

Avots: EH XIII, 221

pe̦lušķi Līn., pelušķi Salis, peluškas Sassm., vicia sativa dura Konv. ² 3137. pe̦luvas Bw. 29949, 1, = pe̦lavas.

Avots: ME III, 198

plederêt(iês), -ẽju(ôs),

1) (kraftlos)flattern (von Segeln
U.): aizšauts od. jauns putns plederē Lös., Laud., Fest. nuo pērkļa izve̦stie putniņi plederē Druw. n. RKr. XV1I, 74; "arī vista pa le̦du iedama plederē" Etn. IV, 165; cīrulis gaisā plederē vienā vietā turē̦damies; vuška "plederē" (geht unsicher) pa le̦du Sakstagala;

2) plederêt "vējā purināt Bilsteinsh. n. Etn. IV, 165. Nach Bezzenberger BB. XII, 241 wohl aus dem Deutschen (vgl. mhd. vlederen) entlehnt.

Avots: ME III, 333

plederêt(iês), -ẽju(ôs),

1) (kraftlos)flattern (von Segeln
U.): aizšauts od. jauns putns plederē Lös., Laud., Fest. nuo pērkļa izve̦stie putniņi plederē Druw. n. RKr. XV1I, 74; "arī vista pa le̦du iedama plederē" Etn. IV, 165; cīrulis gaisā plederē vienā vietā turē̦damies; vuška "plederē" (geht unsicher) pa le̦du Sakstagala;

2) plederêt "vējā purināt Bilsteinsh. n. Etn. IV, 165. Nach Bezzenberger BB. XII, 241 wohl aus dem Deutschen (vgl. mhd. vlederen) entlehnt.

Avots: ME III, 333

plenderêt Spr., pleñderêt Ruj., Dond., Wandsen, Arrasch, Bauske, Salis, -ẽju, auch refl. plenderêtiês, sich herumtreiben, schlendern, ein unsolides Leben führen: vuška plenderē (bried) pa dubļiem Sakstagala. es tagad plenderēju bez darba apkārt A. v. J. 1901, S. 102, AP., Golg, kas tas būtu par vare̦nu puisi, ja tâ neple̦nde̦rē̦tu! V. Egl. nu es varu Rīgā braukt un pa kruogu plenderēt! BW. 3134. plenderējās, kamē̦r labi izplenderējies aizgāja, tēriņa nesamaksājis Fest., Stelp. Reimt zu kleñderêt.

Avots: ME III, 336

plušķaîns Dunika, pluškaîns U., zottig: plušķainas ce̦pures Druva I, 1110. me̦lns, plušķains suns LP. VII, 1087. plušķainais mežabrālis Druva I, 230.

Avots: ME III, 359

pluskatainis, pluskutainis, f. -ne, ein Zottiger, Zerfetzter, Zerlumpter: kuo tu nāci, pluskataini (Var.: pluskutaini, pluškataini), jaunu meitu istabā? visas tavas pluskas dre̦b ar meitām runājuot BW. 20430, 4. pluskutaini kazu veda BW. 18705 var.

Avots: ME III, 358

pluškutainis, pluškutaîns, s. pluškatainis, pluškataîns.

Avots: ME III, 359

puķainis "?": Pēterīti, puķainīti (Var.: puškainīti)! BW. 33029 var.

Avots: ME III, 405

‡ pušķainis, = puškainis 1: kūmās iedama pušķaini (Var.: nuo ruozēm kruoni) pinu BW. 1325 var.

Avots: EH II, 336

V repis,

3): mazas vuškas kai repīši Zvirgzdine.

Avots: EH II, 366

‡ rūška, in der Verbindung pelnu r. Tdz. 50925, = pe̦lnu ruška.

Avots: EH II, 389

rušķis , s. ruška.

Avots: ME III, 565

ruzgs: r. zirgs, suns A.-Schwanb. vasaru me̦lnās vuškas paliek ruzgas Mahlup.

Avots: EH II, 386

sariet: suņa sariets puika Līvāni n. FBR. XX, 149. vepris viņu sarêja (= sakuoda) Saikava. vucins ... sarēja visas vuškas Pas. XII, 209. Refl. -tiês: sīvi suņi sarejas Tdz. 50943. kad satiekas ērzeļi, tūleņ sarejas ("plêšas") Auleja.

Avots: EH XVI, 442

‡ satrekšķêt "?": sabrauce padruškas kādrātiem (Var.: skārdājiem, skārda) lindrakiem: mūsu puiši dasadūre, - kādri (Var.: skārdi) vien(i) satrekšķēja Tdz. 58442, 7.

Avots: EH XVI, 457

sàuss (li. saũsas, apr. acc. s. sausā, serb. sûh, gr. αῦος, ae. séar "trocken"), trocken, dürr; nüchtern U.: sausa maize, trockenes Brot. Sprw.: sausa maize, liela raize. tā jau ir sausu sausa malka, das ist ja ganz trockenes Holz Mag. XIII, 2, 69. šuo ragu... dzeršu sausu (leer trinken, dass der Boden trocken ist) A. XX, 743. tie jāē̦d ar sausu muti (von nicht wohlschmeckenden Speisen, wenn kein Speichel im Munde abgesondert wird) Konv. ² 776. mute sausa kâ daglis Celm. - sausa sieva, ein Weib, das kein Kind an der Brust hat U. sauss cilvē̦ks, ein nüchterner, einfältiger Mensch U. sausi me̦li, bare Lügen U. Lāčadē̦ls sausās dusmās (in heftigem Zorn) izle̦c stāvus LP. VI, 495. - loc. sausā, adverbial gebraucht, ^a) nüchtern, ohne zu trinken: uz kruogu! sausā... mūsu līgums nav līgstams Seibolt. tâ˙pat pie stoikas sausā sēdēja Blaum.; ^b) ohne Prügel: ja būtu dabūjuši ruokā, tad sausā laikam... nebūtu palicis Janš. Bandavā I, 212. - Subst. sàusums (li. sausùmas),

1) die Trockenheit, Dürre
U.;

2) Plur. sausumi, kleine trockene Holzstücke zum Einheizen
U., Salisb.: citiem dedza zaļa malka, man nededza sausumiņi BW. 18019. Nebst sust "trocken werden", sušķis zu ai. š̍ōṣ̌a-ḥ (< * sōṣ̌a-ḥ) "trocken machend; Trockenheit", av. huška- "trocken", alb. ϑań "trockne" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 447, Trautmann Wrtb. 250 f.

Avots: ME III, 776, 777

‡ *se̦dzē̦ns, = sedzene: vakarā vuškas cirpe, rītā sedze sedzēneņu FBR. XVII, 75 (VL. aus Kaltenbr.). kuplie sedzēniņi BW. 4584 var.

Avots: EH XVI, 474

sḕ̦rga: mit e̦r̃ Autz n. FBR. XVI, 142; kas nu viņiem par sē̦rgu uznākuse? ne˙viens vairs negrib ēst piena putras! AP. puišiem s. uznākuse BW. 12752, 2 var. bērniņi apsirga vē̦de̦ra sē̦rgā 2898. bija iegājuse s.; visas vuškas nuosprāga Zvirgzdine.

Avots: EH II, 482

sḕ̦rmauksis ² Laubern, sē̦rmauksis Stelp., Mag. IV, 2, 84, Wid., Kaudz. M. 34, sê̦rmauksis ² BB. XV1I, 290, sē̦rmaûkšs N.-Peb., Plur. sē̦rmaukši U., sḕ̦rmaûkša Serbigal, Plm., sḕ̦rmaûkša ² Lis., Golg., Adsel, Adsel-Schwarzhof, Grundsal, Alswig, sḕ̦rmauška ² Selb., Sessw., Golg., Sarkaņi, sḕ̦rmàukslis ² Prl., sē̦rmaukslis Bielenstein Holzb. 342, Bers., Saikava, sē̦rmuklis Wid., Blaum., sē̦rmuksis Plm., Plur. sē̦rmukši U., sḕ̦rmukša ² A.-Schwanb., sē̦rmukšķe Ledmannshof, sē̦rmukslis Etn. II, 72, Ruj., Nurmis, sē̦rmukste Etn. III, 53, sḕ̦rmukta ² N.-Laitzen, sē̦rmūklis Erlaa, sḕ̦rmûksis Schujen, Jürg., Sermus, sẽ̦rmûksis Nötk., sē̦rmūksis Serben, sḕ̦rmûkslis Trik., PS., Smilt., Mehrhof, Weissenstein, sḕ̦rmûkslis ² , Kl., sê̦rmûkslis ² und sê̦rmûksis ² BB. XVII, 290, sē̦rmūkslis Wohlfahrt, N.-Wohlfahrt, Wolm., Marzenhof, Oselshof, Fehsen, Modohn, Marzen, Odensee, Fehteln, Kalleten, Iw., sḕ̦rmûkša C., sḕ̦rmûkša ² A.-Schwanb., N.-Rosen, sē̦rmūkša Sessw., Laud., Gotthardsberg, Fossenberg, Annenhof (Kr. Walk), Memelshof, sḕ̦rmûkšs Jürg., Meselau, Mehrhof, sẽ̦rmûkšs AP., sē̦rmūkšs Bers., Meselau, Serben, Schujen, Zirsten, sḕ̦rmūška ² Lös., Meselau, sḕ̦rmùškis ² Lüdern, sē̦rmūkšķis Laud., Memelshof, Abelhof, sē̦rmūsnis LP. V, 141, sē̦rmūkste Brucken, (auch sē̦rmūkstis) Memelshof, sē̦rmūste Liepna, sē̦rmūte Liepna, sē̦rmuoklis Ahswikken n. Etn. I, 121, (mit ḕ̦r) Wolm., mit ê̦r ² ) Gramsden, Bahten, sē̦rmuolis LP. VII, 261, sḕ̦rmuôkslis Smilt., sê̦rmuôkslis ² Rutzau, Wirginalen, Wirgen, sê̦rmuokslis ² Līn., Iw., BB. XVII, 290, sē̦rmuokslis Mag. IV, 2, 49; RKr. II, 78, Trik., Wihzenhof, Karkel, A.-Wrangelshof, Selsau, Wallhof, Misshof, Mesoten, Ekau, Mitau, Kr.-Würzau, Gr.-Sessau, Grenzhof, Hofzumberge, Behnen, Stuhrhof, Lin., Wain., Altenburg, Preekuln, Tadaiken, Pormsahten, Perkunen, Medsen, Krohten, Aistern, Turlau, Durben, Gramsden, Ob.-Bartau, Kalleten, Gaweesen, sē̦rmuoksls LP. VII, 255, sẽ̦rmuoksis Pampeln, Gränzhof, sē̦rmuokšis N.-Bartau, sē̦rmuokša Ramkau, Kreuzb., N.-Laitzen, acc. s. sē̦rmuokšu Alswig, sē̦rmuoksnis Lös.; Garsen, sê̦rmuokšķis ² Behnen, sḕ̦rmuokšķis ² Saikava, sē̦rmuoksta A.-Laitzen, die Eberesche, der Vogelbeerbaum (sorbus aucuparia L.). Zu li. šermùkšlė, šermùkšnė od. šermùkšnis dass., sloven. srê̦msa "Faulbaum" (gemeinsam ist ein scharfer Geruch), sowie vielleicht (s. Torbiörnsson LiqMet. II, 13) serb. srȉjemuša "Art wildes Zugemüse"; vgl. auch Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 91 und Trautmann Wrtb. 128, sowie le. ce̦rmaûkša.

Avots: ME III, 829, 830

‡ skaba (von einem mageren Lebewasen) Auleja "?": kad jē̦ri nuozīž. vuška paliek kai s.

Avots: EH II, 496

sleja, slejs, auch sleija ("Ackergewende" L.), sleijs geschr.,

1) der Strich, die Linie, ein gerader Streifen
U., ein Längsstreifen Bielenstein Holzb. 684: ādas sleja, ein Streifen Leder, aus der ganzen Haut geschnitten U. saimniekam brīv izdīrāt nuo puiša muguras vienu sleju ādas Etn. IV, 54. pastalu sleja (Autz n. U.) od. slejs (N.-Sessau n. U., Grünh.), ein Streifen Leder in Breite der Pasteln: puisis mērījis ķēvei sānus, cik pastalu sleju tur iznākšuot LP. VI, 424. kas pirmais vārdu teiks, tam trīs slejus nuo muguras nuovilks 383. griezi, kur gribi, tādas skrandu slejas vien! V, 187. zaļām slejām apšūtā uzvalkā Janš. rudzu sleja, ein Strich im Roggenfelde U. laba sleja zemes, ein uter Strich (Strecke) Landes U. drusku augstāk sākas vīksnu un guobu sleja Konv ² 2716. krusas sleja pārgāja pār dārzu, ein Strich Hagel ging über den Garten U. - rakstu sleja, eine Zeile U.; ein Absatz in der Schrift Wid. laikraksta slejas, die Spalten in der Zeitung;

2) das Wagengeleise
St., Bergm. n. U.;

3) Plur. slejas U. (geschr.: sleijas), Karls., Selsau, Selb., sleji (li. šlejai Tiž. I, 119) N.-Kurland, Mar., Vīt., das Pferdegeschirr (Hinter-geschirr, die Sielen): melnis . . . saplēsa . . . se̦dulku un slejas Latv. pie lencēm jeb slejām zirgam šķē̦rsu pār muguru . . , misiņa vaši Kaudz. M. 32. zirgam gruožus aiz slejām sabāzis Duomas II, 30. zīda gruoži, ze̦lta sleji BW. 29640. sakas, sleji, dze̦nauškas A. XI, 171;

4) slejs, der Wuchs,
"cilvē̦ka garums, sevišķi muguras daļa" Sessw:: tam garš slejs Vīt. viņš nuogāzās ar visu sleju id. slātavieši ir pēc sava stāva jeb sleja visur pazīstami Kaudz. M. 30. dē̦ls... divas reizes klāja gar sleju ve̦lnam ar spriguli LP. VI, 393. Juris . . , dabūja vēl pāris labu šļācienu pa visu sleju Vīt. 80;

5) sleja, die Schicht
Wid. In den Bedd. 1-2 und 4-5 wahrscheinlich (vgl. Leskien Abl. 286 und Trautmann Wrtb. 309) zu slìet (zur Bed. 5 vgl. speziell slav. slojь "Schicht"); urspr. etwa "etwas streifenartig Angelehntes, Hingesunkenes". slejas 3, das von Leskien Nom. 315 gleichfails zu slìet gestellt wird, ist nebst li. šlajai dass. wohl entlehnt, vgl. r. шлея, poln. szleja u. a. bei Miklosich Etym. Wrtb. 307.

Avots: ME III, 924, 925

snauža (unter snauška ): auch (mit aũ ) AP., A.-Ottenhof, (mit àu ² ) Fest.

Avots: EH II, 542

‡ spìrât ² Auleja, Zvirgzdine, (zur Abwehr mit den Füssen) ausschlagen, zappeln: s. kājas Auleja. guovs sāka s. ar kājām Zvirgzdine. Refl. -tiês (s. ME. III, 1004): auch (mit ì ) C., (mit ì ² ) Auleja, Borchow, Eglūna, Kaltenbr., Lubn., Pilda, Preiļi, Warkl.: vepris spìrājas ² Sonnaxt. bē̦rns mātes miesās spìrājas ² ebenda. vuška spìrājas ² , kad cē̦rp Auleja. kliedza in spīrājās pa zē̦nu apašku Jauns. Raksti VIII, 324.

Avots: EH II, 553, 554

‡ I stùopât ² "ātri e̦lsāt": zirgs stuopā Linden in Kurl. vuškas stuopā nuo karstuma Zvirgzdine. piekusis vai nuobijies cilvē̦ks stuopā kai vuška ebenda; husten (verächtlich) Warkl. Vgl. stùopuôt ² .

Avots: EH II, 598

‡ šuska Blumenhof, Wohlfahrt, = šuška I ‡ 2.

Avots: EH II, 658

sušķis (li. sùskis "Krätze, Grind; ein Räudiger, Krätziger" bei Jaunis Pon. gov. II, 29 und Jušk. LD., No 9, ₇ ),

1) jem., der sich unreinlich hält
U., Wolm.;

2) etwas Geringeres, Minderwertiges:
sušķi ābuoli A. 1892, II, 257. sušķa vilna Naud., Schafswolle vom Bauch und von den Beinen: tu, mazā sušķe! (zu einem kleinen Mädchen gesagt) Janš. Bandavā I, 179;

3) ein harziges und hartes Stück Kieferholz
Dunika. Nebst av. huška- "trocken, dürr" zu sàuss, vgl. W. Schulze Lat. Eigennamen 2091.

Avots: ME III, 1127

svēpt,

1): "kūpināt" (mit ê ) Līvāni; s. (mit ê; "kvēpināt" ) vuškas Auleja; bites s. (mit ê; "kūpināt" ) Sonnaxt; s. (mit ê ) visus ve̦lnus nuo istabas laukā Heidenfeld; in Saikava auch: "ar ļaunu dzīt laukā nuo dzīvuokļa vai nuo vietas" (mit ê ); ‡

3) "spēji, aši sist" Auleja: kai svêpe zuobuos, taî tam zuobi nuo mutes laukā.

Avots: EH II, 616

tukšs,

1) leer, ledig
U.: Sprw. tukšs kā laidars vasarā Br. sak. v. 596. tukšs kā izšauta plinte. tik tukšs, ka ne acīs duŗams nevar redzēt JK. II, 612. tukša muca skan, pilna neskan Br. sak. v. 764. tukša muca tāļi skan. viena ruoka tukša, uotra ne˙ka Br. sak. v. 1028. tu pārnaci tukšam ruokām LP. IV, 153. tukšas kabatiņas kâ sunīša izlaizītas Celm. liela galva, bet tukša kā dīķis nuo gudrības Lapsa-Kūm. 262. kad Grieta atnāca, Jura sirds bij gluži tukša Vēr. II; 190. tukšs gads, ein Misswachsjahr U. tukšs pavasaris (weil die vorjährige Ernte aufgebraucht ist) Aps. III, 28. tukši laiki, kümmerliche Zeiten U.: krājumi aizsargā . . . nuo bada, kad nāk tukšāki laiki A. XX, 228. tukša ruoka, Mittellosigkeit, Armut U. tukša sirds; tukša dūša, das Nüchternsein, Nichtsgegessenhaben U.: tukšā dūšā būt LP. IV, 6. tukšā dūšā nedrīkst peldēt SDP. VIII, 64. ja pavasarī pirmuo reizi dabū dze̦guzi dzirdēt tukšā sirdī, tad tam tai gadā jāmirst Etn. II, 171;

2) arm
U.: radi nu gan . ., nav tukšie Aps. Bag. radi 19. bagātai brūtei bija 11-15 vedēju, tukšākām 7-11 BW. III, 1, S. 52;

3) leer, leichtfertig:
tukši, puisīt, tavi vārdi .. ., kur nu ira tavi vārdi, kuo mēs pē̦rn runājām? BW. 10082, 12. tev, puisīti, tukša daba . . .; kuŗu meitu ieraudzīji: šī ir mana, tā ir mana 12398 var. tukša valuoda, ein leeres Gerücht U. tukšu runāt (pļāpāt 294) Kaudz. M. 332, leeres Zeug sprechen. kam nu tukšas pasakas teici! Plūd. Rakstn. I, 128. tas nuo tukša teikts B. Vēstn. lai piedraudēšana nebūtu tikai tukši vārdi Vēr. I, 1252;

4) vergeblich, unnütz; unverrichteter Sache:
tukša, puisi, tava duoma . . .: kuŗas meitas tu gribēji, viņa tevis negribēja BW. 12399, 3. tukšas, puisi, tavas duomas, ka es tava līgaviņa! 15237 var. kaimiņiene pasle̦pus iegājuse kūtī un tukša neizgājuse, juo uotrā rītā piens tāds, ka ne˙kur likt LP. VI, 8. par (pa) tukšu, umsonst, vergeblich U.: izbraukties pa tukšu LP. lI, 75. par tukšu ... aukstu, unnütz, ohne Grund: nebija jau pirmā reize, ka viņu tīri par tukšu aukstu tre̦nkāja A. XXI, 526;

5) Varia:
sarus jāsāk pērt ar tukšu galu (t. i. gŗūstuotā jeb nuoņe̦mtā mē nesī) JK. VI, 39. tukšais mācītājs, Pastor emeritus Blieden n. Mag. XIII, 5. tukšas stundas od. tukšais laiks, die Zeit um Mittag od. Mitternacht: spuoki vis˙vairāk mē̦dzuot rādīties cilvē̦kam nuo pulksten 11 līdz 1, juo tuo laiku sauc par tukšuo laiku LP. VII, 95. tukšajās stundās dzirdē̦ts mazu bē̦rnu raudam 443. baidekļi parādījušies arī pa pusdienas laiku, tukšajās stundās Etn. IV, 86. tukšais vējš, Nord(west) wind U. tukšie, das Ausbleiben der monatlichen Reinigung U.: tie tukšie izšķīst, die menses stellen sich wieder ein U. - aukla . .. dreijājuot duod abpusīgugriešanuos: "pilnuo" un "tukšuo" A. XXI, 440. - Lok. s. tukšā, adverbial gebraucht,

a) auch tukšajā, leer, ohne etwas, nichts habend: Jē̦kus nebij gluži tukšā Alm. Kaislību varā 56. tukšā palikt, nicht erhalten
U., leer ausgehen: kas kāruotuo tietu nedabū, tas paliek tukšā LP. II, 30. tukšā aiziet LP. V, 373, keinen Erfolg haben U. tukšā braukt, ohne Fuder oder Gepäck fahren U. zirgs nāca tukšā un savā vaļā Kaudz. M. 328. pūķis skrien pa gaisu pilnā zils, tukšā sarkans LP. VII, 716 (ähnlich: VI, 60). es tukšā nepārnākšu: pārnesīšu baltus cimdus BW. 13943. ne tukšā atnācām, ne tukšā pāriesam: ar māsiņu atnācām, ar māsiņu pāriesam 26250. Zemturi savu dē̦lu tukšā vis neizlaidīs LA. viņš ne˙vienu nabagu vairs tuk-šajā nelaidīs pruom Pas. V, 213 (aus Planhof);

b) ka tevi tukšā! Blaum., (oder: ka tu tukšā palicis!) Golg., Schwanb., eine Redensart, mit der man seinen Ärger ausdrückt.
- Subst. tukšums,

1) die Leere:
plikums mugurā un tukšums vē̦de̦rā MWM. VIII, 338. sabiedrības se̦klumu un tukšumu Vēr. I, 1229. dzīves tukšums Baltpurviņš I, 117;

2) Plur. tukšumi, die Weichen in der Seite bei Menschen und Vieh
U., Wessen: (zirgam) tukšumi plēšāt plēšā Janš. Bandavā I, 18;

3) tukšumi, der Norden
LP. VII, 95, Andrupiene, Bolwen, Domopol; Nordwest U.: ziemeļus sauc arī par tukšumiem, tādēļ ka tur ne˙kad nav saules Soma. tukšumi, kur saulīte nespīd N.-Schwanb. kad pē̦rkuons vakaruos izceļas un uz tukšumiem nuoiet Etn. II, 126. tukšuma vējš Etn. I, 51; 11, 126, Nord(wes)wind U. Nebst. tuksna, tuksnis, (hochle.) tušks, tûšks dass. zu li. tùščias, aksl. tъštь, ai. tucch(y)a-ḥ "leer", av. taošaye ⁱ ti "macht los" u. a., s. Le. Gr. 166, Walde Vrgl. Wrtb. I, 714, Trautmann Wrtb. 333, Thomsen Beroringer 233. Le. tukša- < *tuks(t)ja- < *tusktja- (kontaminiert aus *tuskja- . *tustja-, woher li. tuščia-; der li. nom. pl. tuštì kann setn š für s aus tuščia bezogen haben); hochte, tuška- entweder direkt aus *tuskja- resp. *tustja-, oder aber aus *tukšķa- < *tukstja- < *tusktja-.

Avots: ME IV, 256, 257, 258

I tušķis,

1) = kušķis, ein Büschel, ein Wisch Alswig, Rentzen, Ruj., Salis: sìena, salmu, lupatu tušķis; der Zulp U.;

2) "ein unsauberer Mensch, dem nichts vonstatten geht"
Serben; ein Trildler Salis. Zur Bed. 1 vgl. tūšķis I 2 und li. tuškas "соска, рожекъ (bei Miežinis); Lutschbeutelchen der Kinder" (bei Geitler Lit. Stud. 118).

Avots: ME IV, 274

tušks: auch Fest., Saikava, Sonnaxt; nuo tuška var izme̦luot Selb. Subst. tuškumi: auch Kaltenbr., Sonnaxt.

Avots: EH II, 706

vecine: auch Atašiene, Daudsewas, Nerft,

1): auch Kaltenbr.;

2): auch Kaltenbr.; v. (älter als 1 Jahr)
vista, vuška Pilda; ‡

3) = veciene 3: (akmentiņus) pa vecini lasīdami Tdz. 42312 (aus Sonnaxt).

Avots: EH II, 766

vekšêt, ‡

2) schreien (von Schafen):
lai vuškas paē̦dušas ni˙kad nevekšē̦tu Lttic. 243.

Avots: EH II, 768

vervele,

1): vuškai vilna vervelēs ("?") sagriezusies Warkl.

Avots: EH II, 772

vìlnîgs ² Zvirgzdine, wollig, mit (dichter) Wolle bedeckt: vilnīgas vuškas Zvirgzdine.

Avots: ME IV, 595

voška (?) BW. 25168, 1 (aus Lubn.), vuška I.

Avots: ME IV, 675

vuce̦ns U.,Dubena n. Mag. IV, 2, 156, Asūne, Borchow, Golg., Lettihn, Lubn., Mar., Marienhausen, Meiran, Schlossberg, Schwanb., Selb., Sessw., Wessen, vucins Baltinov, Borchow, Dweeten, Gr.-Buschh., Kolup, Kreuzb., Liewenhof, Lubn., Meiran, Mērdzine, Oknist, Pilda, Šķilbē̦ni, Warkh., Warkl., Wessen, Zaļmuiža, Zvirgzdine, vucans Adl., Meiran, vucuns Baltinov, Marienhausen, Šķilbē̦ni, der Schafsbock; vuce̦ns Alswig, Augull, Fehgen, Geistershof, Mar., N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Stom., das Lamm (hauptsächl. von kleinen Schafsböcken gesagt): vucineņa vilniņā BW. piel.2 10291, 2. Vgl. vuška, vuc, (und zum Suffix) avins.

Avots: ME IV, 675

‡ zemuôška Marienhausen, = ze̦muška

Avots: EH II, 805