Paplašinātā meklēšana

‡ supine NB., ein dicker, ungewandter Mensch. Vgl. supe̦na.

Avots: EH II, 603

upine: auch Gr.-Buschh., Oknist, Tdz. 59953; upinītes Aizsils Sen. k., S. 263.

Avots: EH II, 713

upine, s. upene.

Avots: ME IV, 300

aviêška Andrupine, (mit ìe ² ) Oknist, Sonnaxt, = avene.

Avots: EH I, 190

‡ garvèdze ² Auleja, garvēdze Andrupine Bērzgale, Malta, Ružina, Vijāni, = ‡ gàrvèlce ² .

Avots: EH I, 385

jũŗa: auch Lesten n. FBR. XV, 20, Schrunden n. FBR. XIII, 102, Degahlen, Dunika, Kal., OB., Peterskapelle, Rutzau, Demin, jūriņš BW. 30862, 1 (aus Angermünde),

1): ik dieniņas j. krāca BW. 23289. j. viņu nepanesa 33625. staigāja pa jūras krastu Pas. X, 455 (aus Jāsmuiža). kad es skrēju par jūreņas BW. 33612, 1. pārbrauču par jūrūm Pas. X, 224 (aus Bikava). iesviede juo jūrās 415 (aus Welonen). jūru putni 4088, 1 (aus Andrupine). palaist jūrās (ins Meer)
Pas. IX, 110 (aus Lettg.); 3): ļaužu j., eine grosse Menschenmenge.

Avots: EH I, 569

‡ lūzinêt, = lûzât ‡ II (?): pa ustabu dzirdies pa sienas i[r] visām malām taida plīsāšana i[r] lūzinēšana Andrupine.

Avots: EH I, 765

megžt (unter megzt): auch (prs. megžu) Auleja, Perkunen, Warkl.: tīklu megž ar saivi un galdiņu; ķīpi tik ar sauju megž Grob. tiklu megž (oder zu megzt ?) ar saudekli Andrupine. ruokteņus megždama Janš. Paip. 35. ‡ Refl. -tiês Strods Par. vōrdn. 109 "?".

Avots: EH I, 796

miêgt,

1): auch Wessen, Pas. VIII, 218; mazas kurpes miedz kājas Auleja. sirdī miedz (sāp, it kâ spiestu) ebenda. m. (zwingen)
da darbam (zur Arbeit) ebenda. kad cieši miedz (wenn man sehr geizt), kaidu mārceņu var salasīt (sakrāt) ebenda. pate miedze (trat heimlich) jam uz kājas Pas. XII, 400 (aus Makašēni). maizi miêgt (kneifen) Saikava. jā čigāns ve̦lnu uzvarēs akmeņa miegšanā Pas. XI, 111 (aus Andrupine);

2): schiessen:
zaķis pašā de̦guna galā; miêdz tik zemē! Saikava;

3): auch Auleja; ‡

4) essen
Lems.: miêdz tik iekšā! Grawendahl. ‡ Refl. -tiês, sich drücken, drängen Bērzgale: cāļi pie vistas miedzas Skaista n. FBR. XV, 48. bē̦rns pie mātes miêdzas Auleja. ļaudis miedzas, gribē̦dami visi baznīcā tikt ebenda.

Avots: EH I, 824

‡ netiklīca Tdz. 45812 (aus Andrupine), eine arbeitsscheue weibliche Person.

Avots: EH II, 21

pakalas: auch Pas. XI, 318, Gr: Buschh. n. FBR. XII, 65, Kalupe n. FBR. XVIII, 33, Kl.-Laitzen n. FBR. VIII, 28, Lubn. n. FBR. XVII, 117, Skaista n. FBR. XV, 34, Andrupine, Auleja, Heidenfeld, Kaltenbr., Nerft, A.-Laitzen, Oknist, Prl., Saikava, Sonnaxt, Warkh., Warkl., Zvirgzdine.

Avots: EH II, 139

pārplaust,

3): plaudim (für plaudin?) pārplaudīšu Tdz. 40728 (aus Andrupine); ‡

5) über etwas hin ausgiessen, verbreiten (?):
par ne˙vienu gadskārtu nav ... tāda kuoša spuodrība pārplausta kâ par parudeni Par piemiņu (1875), S. 389.

Avots: EH XIII, 208

pelēji (unter pelējas I): auch Andrupine, (auch sg. pelējs) Auleja.

Avots: EH XIII, 221

pupana: auch Auleja, Tdz. 53906 (aus Naujene), 53907 (aus Kapiņi), 54574 (aus Kalupe), 56646, 6 (aus Andrupine), 57547 (aus Jāsmuiža), ("?") Kalupe n. FBR. XVIII, 41.

Avots: EH II, 326

pupurs,

1): auch Auleja, Kaltenbr., Saikava Warkh., Tdz. 39064 (aus Andrupine), 41169 (aus Kalupe), 47644 (aus Preiļi), 49084 (aus Warkl.), 56256 (aus Zvirgzdine), 56256, 3 (aus Welonen); "kuoka pumpurs ar sē̦klām" Wessen; "lapu kuoku spurdze, kad tā vēl nav izziedējusi" Ramkau.

Avots: EH II, 327

reibîgs: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74,

1): r. alus - auch Andrupine, Auleja, Kaltenbr., Zvirgzdine. r. dzēriens Pas. IV, 204, 515. reibīgi taisīt alu Auleja. (dzēriens) kļūstuot stipri r. Janš. Mežv. ļ. II, 468. ‡ Subst. reibīgums Brīvā Zeme 1939, № 152, S. 2, das Betäubendsein.

Avots: EH II, 363

sàimestība ² : auch ("saime, saimniecība") Višķi n. Ceļi IX, 401, Andrupine; jis tai i[r] veŗas, vai neaties kaida jaunava da saimestībai Pas. XII, 449.

Avots: EH XVI, 412

‡ II saive, = saiva ‡ II 1: linu s. Strods Par. vōrdn. 152, (mit ài ² ) Andrupine.

Avots: EH XVI, 413

saũt,

1): auch (mit àu ² ) Andrupine, Auleja, Kalupe, Liepna, Marienhausen, Sakstagals, Skaista, Viški; jis saun putnam Pas. VIII, 353 (aus Eglūna); ‡

2) bannan s. Lng. (unter banna), in Bann tun;
‡

3) "?": cik rīteņa migla sàve ² , neredz saules izlē̦cuot BW. 6694, 4 var. (aus Lettg.).

Avots: EH XVI, 462

skrituļnieks, ‡

2) "?": patmaļnieki, skrituļnieki putru vira skritulī Tdz. 59433 (aus Andrupine).

Avots: EH II, 510

smā`rdîgs ² (so ist das Stichwort ME. III, 955 zu lesen!): auch Andrupine, Auleja, Kaltenbr., Oknist, Warkl.

Avots: EH II, 534

statît,

1): s. bluķi uz gala Auleja. seņāk visi statīja (= lika e̦ze̦rā) nartus ebenda. linus s. (= klāt) Linden in Kurl. s. kūļus stapī Oknist, Pilda. s. rudzus statiņuos Burtn., Kaltenbr., Kolberg, Luttr., Oknist; pflanzen
(stādīt, dēstīt) Andrupine, Malta, Marienhausen, Pilda, Ruhental, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, Tdz. 42449 aus Lettg.), Pas. XI, 381 (aus Lettg.); ‡

2) bauen:
statīja jaunuo baznīcu. Pas. XV, 270 (ähnlich XII, 353 aus Višķi); ‡

3) befehlen:
statīja tīrīt nuo ustabas biezputru Pas. VIII, 122. ‡ Refl. -tiês, sich hinstellen: stāvu vien statējās Tdz. 55905 (ähnlich 56998 var.). ‡ Subst. statîtājs, wer hinstellt, aufstellt: sēja kūlīšus. īpaša statītāja nebija Janš. Mežv. ļ. I, 209.

Avots: EH II, 571

upene Grünh., Wolm. u. a. (unbek. in Bauske, Dond., Dunika, Kandau, Pilda, Segewold, Selg., Sessau, Siuxt, Stenden, Widdrisch, Zvirgzdine, wo dafür sustrene resp. zustrene), upine">upine Warkl., schwarze Johannisbeere: bričuo, dē̦ls, upenes! Etn. II, 31. me̦lnuo upeņu lapas Kat. Kalend. 1901, S. 120. aiviekšas, upines baltas ziedēja,... sarkanas kārsa (die Himbeeren, oder Johannisbeeren?) BW. 33612 aus Warkl. Vgl. li. upìnis (fem. -ė) "dem Fluss angehörig".

Avots: ME IV, 300

vaĩcât: fragen Frauenb., (mit ài ² ) Kaltenbr.; suchen: biezumiņu vaicādams Tdz. 57058, 1 (aus Mērdzine). gāja vaicātu savu brāli Pas. VIII, 206 (aus Pustiņa). kā tu vaicā? IX, 539 (aus Domopol). vaicāšu, vai nazis nav kabatā Lubn.; bitten: vaicā, kab tev duotu zarnas munas tīrīt! Zbiór XVIII, 305. vaicājis parādīt ceļu Pas. XIII, 25 (aus Andrupine). Refl. -tiês: meita meitu vaicājās, cik ... Ramkau. Subst. vaĩcâtājs: pave̦duši gabaleņu, vaicā ze̦lta, sudabreņa. vai jūs gudri, vaicātāji? kur es jimšu? BW. 4890, 9.

Avots: EH II, 748

‡ vālavīdza Tdz. 50739 (aus Jāsmuiža), 53418 (aus Andrupine), = ãlava 1.

Avots: EH II, 762

val˜kât,

1): auch Dunika, Rutzau, (mit àl ² ) Sonnaxt; valkādams (wiederholt ziehend)
nuo maisa Pas. VIII, 110 (aus Lettg.). jās nevar v. ve̦zumu X, 301 (aus Rositten). nespēja kājas v. XI, 395 (aus Sakstagals). ar šuo virvi valkāšu nuo e̦ze̦ra ve̦lnus 91 (aus Kapiņi). sācis pār mēli v. (danci) XII, 423 (aus Lubn.). visus 15 gadus sulainis valkāja viņu ratiņuos Jürgens 138. aiz mateņu valkādams Tdz. 37437 (aus Nautrēni);

3): kai tikai jie sāka tuo naudu v. Pas. XV, 61 (aus Domopol). vai es tevi viens valkāju? Tdz. 55911 (aus Stirniene); ‡

4) sich umhertreiben:
čigans valkāja pa pasauli Pas. XI, 112 (aus Andrupine). Refl. -tiês,

1): auch (mit àl ² ) Kaltenbr., Liepna, Pas. IX, 508 (aus Lettg.), X, 146 (aus Lettg.), XI, 216 (aus Eglūna), XII, 439 (aus Kaunata); puišiem rāpu v. Tdz. 56091 (aus Lettg.). uz meitām v. 56370 (aus Zvirgzdine).

Avots: EH II, 752

val˜stĩba,

1): de̦be̦su v. Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 280); "= pagasts 3" (mit àl ² ) Andrupine;

3): Macht(befugnis)
Saikava: tī dze̦ltānā bij munā vàlstībā ² (= valdīšanā).

Avots: EH II, 753