Paplašinātā meklēšana

čur̃ra, die Fensterschwalbe (hirundo urbica L.) Sassm.

Avots: ME I, 423

‡ knur̃ra Lems., = ‡ knur̃ga.

Avots: EH I, 634

[ļur̃ra Dond. "ein schlechter nlensch"; ļur̃rât"nelāgi darit": sāks atkal ļurrāt Dond.]

Avots: ME II, 545

ņur̃ra,

1): ai, runcīti, peļu ņ˙! Tdz. 57201.

Avots: EH II, 117

ņur̃ra, s. ņura.

Avots: ME II, 907

pļur̃ra drēbe, ein dünner und schwacher Stoff: žīds piedāvāja tādu pļurra drēbi pirkšanai Dond.

Avots: ME III, 374

purrata, comm., einer, der sich oft ärgert, böse, unzufrieden ist: purrājas kâ purrata!

Avots: ME III, 419

*skur̃ra od. *skur̃re, in der tahmischen Verbindung iekrist skur̃re, (loc. s.) "plêst matus" Rothofn. FBR. VIII,131; vgl. skura I 2.

Avots: ME III, 906

‡ spur̃ra Stenden, ein Spielzeug ("vilciņš").

Avots: EH II, 565

‡ ur̃#ŗa Frauenb., eine Grube auf dem Weg.

Avots: EH II, 716

ur̂ra ² Dond. n. RKr. XVII, 60, comm. = urza 1.

Avots: ME IV, 307

urraciņš Grünwald, ein Tanzabend, eine lustige Abendgesellschaft.

Avots: ME IV, 307

ur̃ravas Bauske, (mit ùr ² ) Kl., Ogershof, Hurrahschreien.

Avots: ME IV, 307

ur̃ravât C., = urrât 2.

Avots: ME IV, 307

‡ kar̂nans ² Salis, mager: karnana guovs. bij tāds karnanāks zirgs, tāds kâ caurrauts.

Avots: EH I, 589

‡ nùolievêt, Perfektivform zu ‡ lìevêt: nuolievējuot pret Kaugurragu Bigauņc. 50.

Avots: EH II, 64

‡ nùour̃rât,

1) "?": pēc nuoplaukšķināšanas un nuourrāšanas Janš. Līgava I, 390;

2) eine Zeitlang hurra schreien:
nuourrāja tâ, ka visa pamale atskanēja;

3) n. jumtam kruoni Mesoten, nach der Bedachung eines Gebäudes mit Hurrageschrei auf dem Dachfirst einen Kranz anbringen;

4) mit Geschrei (vom Katheder) verjagen:
n. runātāju nuo katedras.

Avots: EH II, 103

ņurĩtis, der Schnurrende, Sptnnende, der Kater Lub. Vgl. ņura, ņurra.

Avots: ME II, 906

pãrnest, ‡

2) vertragen:
ruokas darba nepārne̦s, augums ļaužu valuodeņas Tz. 54820. kam jāpārne̦s caurrauja vējš Pēt. Av. IV, 102.

Avots: EH XIII, 207

‡ urãjas Ramkau, Hurrahgeschrei: nuokliegt urājas.

Avots: EH II, 714

uravas Gr.-Buschh., Saikava, = urravas">urravas; lautes und verwirrtes Gerede, Lärmen Wid.

Avots: ME IV, 301

uravât Gr.-Buschh., Saikava, Hurrah schreien Wid,

Avots: ME IV, 301

uŗavât Dunika, "hurrah" rufen.

Avots: ME IV, 309

urjà U. (= u˙ja), urjaja, urjo, Interj.: uz vikiņu [saku]: urjaja! BW. 30603. urjà, urjà (Var.: urjo; urrà; urra; ūjà), pe̦lē̦ki vilki! 18260, 3 var. Vgl. u˙ra.

Avots: ME IV, 305

urjavas A. XV, 423, (mit ùr ² ) Golg., Sessw., lautes Geschrei, Gejohle Adsel; "Hurrah schreien nach Beendigung des Säens oder Mähens" N.-Peb.: urjavu pavadīts A. 1899, S. 361. nuokliedzām urjavas XXI, 341. spē̦ruši vaļā, urjavas kliegdami LP. VI, 208. ieguva . . . skaļākās urjavas (Beifallsgeschrei?) Almansor. kad esi dzīvs, tad dzīvuo uz urjavām ("?")! Jauna Raža IV, 111. urjavu patrioti MWM. VIII, 746, Hurrah.Patrioten. nu būs mazajam sišam prieka vai ar urjavām (?) Austrums. Von urjà abgeleitet?

Avots: ME IV, 305

uŗŗā Dunika, hurrah!

Avots: ME IV, 309

urrājiêns A. XXI, 204, das einmalige Hurrahrufen.

Avots: ME IV, 307

urrât, ‡ Refl. -tiês AP. (mit ur̃), "hurrah" rufen.

Avots: EH II, 715

urrât, -ãju,

1) urr! urr! rufend Vieh nach Hause treiben
Wid.;

2) "hurrah" rufen; laut schreien
(klaigāt) Bers.: tad dzēra brundvīnu un urrāja BW. III, 1, 60. vis˙pirms urrāja (liessen hoch lebeu) Kārli Apsk. 1903, S. 500. urrātājus stedeles galā kāds pārkliedza Zeif. III, 2, 290;

3) schnurren (von Katzen gesagt)
V., (mit ùr ² ) Adsel.

Avots: ME IV, 307

II uŗ̃ŗât, -ãju, "hurrah" schreien Ahs. n. RKr. XVII, 60.

Avots: ME IV, 309

uzurrât, ‡

3) "hurrah!" rufend (Glück) wünschen:
uzurrā ... augstas laimes, kuplu labklājību un ilgu mūžu Janš. Līgava II, 391.

Avots: EH II, 738

uzurrât,

1) "hurrah!"rufend aufheben, hinaufschaffen:
uzurrāt kuo gaisā. runas vīri viņu... nuosēdināja krē̦slā un uzurrāja par... skuoluotāju Seibolt;

2) "hurrah!"rufend aufwecken:
uzurrāt nuo miega.

Avots: ME IV, 395