Paplašinātā meklēšana

krustabas: auch Sonnaxt n. FBR. XVI, 42, AP., Fest., Linden in Kurl., Ramkau. nāk... krustabu dzert BW. 1443.

Avots: EH I, 660

krustabas [PS., Lis., C.], krustĩbas, krustubas [Kl., Ruj.,] BW. 21094; 26023, die Taufe, gew. kristĩbas.

Avots: ME II, 288

ustaba: auch Alswig, Bērzgale, Borchow, Daudsewas, Druw., Erlaa, Fest., Kalnemois, Kalupe, Lautemsee, Liepna, Līvāni, Lubn., Marienhausen, Marzen, Nerft, N.-Laitzen, Ramkau, Sonnaxt, Višķi, Tdz. 54342, Pas. IX, 158 (aus Michailova), (ustabeņa) 107 (aus Eglūna), 328 (aus Silajāņi), Austriņš Raksti VII, 25.

Avots: EH II, 716

ustaba A.-Kalzenau, AP., Bers., Dagda, Fistehlen, Kaunata, Kārsava, Lis., Lös., Lubbel, N.-Peb., N.- Rosen, Ogershof, Plm., Saikava, Sawensee, Sessw., Warkl., Zaļmuiža, Zvidzine, ustuba Aiviekste, A.-Kalzenau, AP., Fest., Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, Kokn., Odensee, Plm., Preili, Selb., Stockm., = istaba: rentnieks uztaisījis jaunu ustabu LP. VI, 71. eirna, brāļi, uz ustabu! BW. 13646. 28. eima, kūmas, padancuot ustabiņas vidiņā! BW. 1, S. 186. ar dziesminu malti gāju, ar valuodu ustubā (Var.: istabā) BW. 619 var. kavējās ruokas darbs ustubā (Var.: istabā) 7954 var, me̦lna ustaba, derjenfge Raum, wo die Küche ist und wo das Gesinde isst, schlaft und arbeitet Ulanowska Łotysze 18; balta ustaba, ein Raum mit ungetünchten Wanden, gewöhnlich ohne Ofen, wo im Sommer geschlafen und bei Festlichkeiten getanzt wird ebenda. Wohl aus istaba infolge des Schwankens zwischen uz und iz- (Le. Gr. § 537).

Avots: ME IV, 309, 310

‡ ustabaugša Austriņš Raksti V, 214, der Bodenraum.

Avots: EH II, 716

‡ vidsustaba AP., das mittlere Zimmer.

Avots: EH II, 781

‡ vidustaba Austriņš Raksti V, 216, das mittlere Zimmer (?).

Avots: EH II, 781

àizaûdzêt,

1) : kad bacviņi aizaudzē̦ti ar zâli, tad jie labi neaug Zvirgzdine; ‡

2) sich allmählich mit Schmutz anfüllen lassen:
ustaba aizaudzē̦ta ai dubļiem Zvirgzdine. ausis aizaudzē̦tas netīras kai cūkai ebenda.

Avots: EH I, 6

àizdegt, ‡

3) in Brand geraten:
ustaba aizde̦ga Pas. IX, 444.

Avots: EH I, 18

‡ àizklupinêt, hilflos (wiederholt dem Fallen nah) hin-, fortgehen: tik, tik aizklupinēja da ustabai Ass. - Kalt.

Avots: EH I, 32

‡ bir̂gums Nautrēni, = bir̂ga 1: ustaba pilna birguma, ka zils līdz grīdai.

Avots: EH I, 220

brakšêt (unter brakstêt): nuo saltuma ustaba brakš Zvirgzdine.

Avots: EH I, 236

‡ cìsts ² ,

1) rein, sauber
Bērzgale, Cibla, Liepna: c. trauks Pilda n. FBR. XIII, 57. cīsta ustaba ebenda. kas ir . . . vis˙cīstākais Pas. X, 238 (aus Lixna);

2) unschuldig, jungfräulich
Warkl.: cīsta meita. Ungewiss, ob verwandt mit slav. čistъ "rein", oder daraus entlelmt.

Avots: EH I, 276

čuobele: auch (mit ùo ² ) Kaltenbr.; ein kleines, enges Gefäss Auleja: ustaba maza kai čùobele ² . dêļu č. "dēļu, gliemežu čaula" ebenda.

Avots: EH I, 299

‡ dùmêt ² Pilda "rauchen (r. дымить)": ustaba nuo cepļa dūmej. Vgl. li. dũmyti dass.

Avots: EH I, 347

‡ grìdinieks ² Warkl., = grìdse̦ga: ustaba grīdiniekiem pieklāstīta.

Avots: EH I, 406

istaba, dial. auch istuba [Dunika], BW. 11417, ustaba [BW. 3833; 3273; 3319], ustaba [BW. 1704], Demin. verächtl. istabele,

1) die Stube, das Zimmer:
viņš nāca nuo nama istabā. dibe̦na istaba, das hintere Zimmer: skuoluotājs iznāca nuo dibe̦na istabas Kaudz. M. saimes od. ļaužu od. lielā istaba, die Gesindestube. rakstāmā istaba, das Zimmer, wo genäht, gestickt wird: vai tu būsi glabājusi (meitas) rakstāmajā istabā? lai tur šuva, lai rakstīja BW. 33361; jetzt in der Bed. von Schreibezimmer;

2) dūmu istaba,

a) die Küche:
jaunākie sievieši bij sataisījuši sev vietu dūmu istabiņā Kaudz. M. viņam bij viena pati dzīvuojamā istaba, aiz tās tad nāca dūmu istaba un uotrā galā pieliekamais kambaris;

b) der Hausflur:
naktī priekš bērēm ienesa līķi namā (dūmu istabā) BW. III, 3, 871;

3) istabiņa die Korndarre, die Hitzriege:
istabiņa - rija, kur labību kaltē Etn. I, 138. [āci piesēja istabiņā pie ārdcilas LP. VI, 170;

4) das Wohnhaus:
paaicina talciniekus un ceļ jaunu istabu LP. V, 368. Aus ar. истъба "Wohnhaus" entlehnt; [das a zwischen t und b beruht am ehesten auf r. o im Deminutiv истобка].

Avots: ME I, 711

‡ izspangât Bērzgale, scheltend heraus-, hinaustreihen: i. kuo nuo ustabas.

Avots: EH I, 481

‡ izvilnît. heraus-, hinausstolzieren Ronneb., Smilt.; heraus-, hinauslaufen Oknist: zē̦ns izvilnīja nuo ustabas.

Avots: EH I, 496

‡ kravalga Warkl.,

1) = krãms: ustabas augša piemē̦tāta ar vienām kravalgām;

2) ein Ort, wo Gerümpel aufgehäuft ist; unordentlich durcheinandergeworfene Gegenstände
Prl.

Avots: EH I, 644

krustĩbas, die Taufe: krustībās od. krustībām ielūgt radus. Vgl. kristības, krustabas, krustūbas.

Avots: ME II, 289

krustubas (unter krustabas): auch A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 84, Serbigal n. FBR. IV, 53, Dunika, Frauenb., OB., Perwelk.

Avots: EH I, 661

kûpinât, ‡

2) = kvêpinât 2: k. guovis ar svētītām zâlēm Liepna, Zvirgzdine. k. ustabas ar dūmiem Zvirgzdine. ‡ Refl. -tiês,

1) = kûpinât 1: kuo tu te kūpenies ar slapju malku? Saikava;

2) = kvêpt 4 (?): dzīvuot pa tumsu vai k. skala dūmuos Janš. Mežs. ļ. I, 20.

Avots: EH I, 684

malcirksnis: auch (mit alˆ und ìr ² ) Borchow, Sonnaxt, (mit alˆ ² und ir̂ ² ) AP., Ramkau: m. stāv vairâk. nuo ustabas nuô: viņš jau stāv netīrs.

Avots: EH I, 780

‡ mêslienis Bērzgale, Kaltenbr., Kalupe, = mê̦slaîne: ustaba ai skaidām piesvaidīta kai m. ( vieta, kur malku zāģē") Zvirgzdine.

Avots: EH I, 809

nùorãpât (unter nùorãpuôt): Ignāts bez kājām nuorāpāja uz mežu Pas. VII, 408 (aus Bewern), vaguliņš līdz rītam nuorāpāja nuo ustabas IX, 158 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 80

*palaids,

1) "?": nuo palaida balkas vežu, tās bij labas ustabai BW. 5175;

2) "= palaîda 3" Lubu.

Avots: EH II, 148

piñkulis,

1): lai nuosvila pinkulīši BW. 16247;

2): "pika" Seyershof; pinkuļi, Erdklösse auf dem Acker Infl.
n. BielU.; mākuoņu pinkuļuos Upītis Pirmā nakts 15; piñkuļi "visādi (biezi) ēdiena atkritumi" AP.: vistas salasa visādus pinkuļus nuo ustabas priekšas un paē̦d pilnu maltīti;

4): auch Seyershof;

5): pats mazais pinkulīt[i]s ("?") BW. 12674 var.

Avots: EH XIII, 235

‡ pùoškas ² ,

1) "neapdzīvuota vieta; tukša, auksta māja" Zvirgzdine: ustaba salta kaî p.; vārti vaļā kai p. ("?") Warkl. ruokas izplè̦stas kai p. ("?") ebenda. tik liels caurums kai p. ("?") ebenda;

2) der Norden
Zvirgzdine: vējš pūš nuo puoškām. Zu puõsts 1; zur Bed. vgl. tukšumi 3.

Avots: EH II, 347

‡ pušvid, pušvideņ, Adv. und Präp., in der Mitte ("tâ, ka, atrazdamies kam vidū, sadala tuo divās līdzīgās daļās"): veldines taišņi p. (scil.: galdautā). vienu dẽli p. ustabas (scil.: grīdā) bij salauzis (wo?). dvēselīte pušvid gaisā lidinē Tdz. 59253, 13.

Avots: EH II, 337

renêt: kerben (mit -êt ) Kaltenbr.: r. ustabai sijas.

Avots: EH II, 366

‡ rùošt ² , -šu, -šu Auleja "puost, gre̦znuot": jī mazgā da ruoš ustabas. tie brāļi ruoš savu māsu. Refl. -tiês (s. ME. III, 583),

1): sich hübsch ankleiden, sich schmücken
(mit ùo ² ) Auleja; ‡

2) sich zum Weggehen (Aufbruch) anschicken
Auleja.

Avots: EH II, 392

sarûgt, 1): buļbas sarūga (= sapuva) nuo slapņuma Zvirgzdine. kad tu sa˙rūgtu ("?") laukā! Janš. Dzimtene II, 276. slinkumā sarūdzis (sehr faul geworden) Jürg.; ‡

3) = pìekvêpt Nidden. tādā ustubā smagi sarūgst drēbes Kaltenbr. sarūga ustaba nuo dūmu Zvirgzdine. visi sarūguši ar dūmiem Auleja.

Avots: EH XVI, 444

sist,

1): kad jumtus juma, tad sita (= kūla) gaŗus salmus (= kūla tâ, lai salmi nesalūst) Frauenb. nei tās grima ūdenī, nei sit vilnis maliņā Zemzare Lejasc. 126. man iekrita kuopā sistā (pļautā) vāle (d. h., ein Doppelschwaden)
ārdīt Linden in Kurl. sit ce̦puri padusē! BW. 18996. dažs ratenis sit (bildet beim Spinnen) gruodu dziju Sonnaxt. vīri paši sita (= taisīja) un vija virves Siuxt. kluonu s. "taisīt kluona grīdu" ebenda. sienas s. "ē̦kas liet" ebenda. es duomāju cepli s., ar Pieteri mālu vest Tdz. 58789. (krītuot) pilieni ... sit (bringen hervor) burbuļus Apsk. 1903, S. 485. sitis pēdējs gals (die letzte Stunde hat geschlagen) Virza Kar. Nameitis (1939), S. 47. kāpuosti bij jāsit (piespiežuot jāapbīda ar smiltīm), kad lietiņš bij vai slapjš Seyershof. kad kāpuostus sit, tad nuoravē ar viņus Iw. tie kuoki sit (treiben) atvases Linden in Kurl., Siuxt;

5): auch Siuxt; ‡

7) migla sita BW. 6694, 4, Nebel bildete sich (erhob sich);
‡

8) ziepes s. "ziepēt": ganu kulēm ne˙maz ziepes nesita Ramkau, Siuxt, Sonnaxt; ‡

9) vējš sit iekšā (bläst hinein)
liêtu Seyershof. kad (ziepes vāruot) pieliek zâles, tad tūliņ sit smaku (fängt an zu stinken) ebenda. smārds sit (dringt) nāsīs Auleja. krūmuos nesit (dringt nicht) vējš ebenda. dūmi (krāsnij kuŗuoties) sit (strömt) ustaba ebenda. kviešu šalka sit (der Weizen rauscht) Skalbe Raksti I (1938), 308; ‡

10) atkala sit Schwanb., es glatteist.
Refl. -tiês,

1): "kauties, plêsties" Salis: laiž aunus, lai sitas; "badīties" Seyershof: aitas sitas. kur kājiņa nesitās ce̦lmainā līdumā? BW. 8562, 5 var. kad vanags virsū sitas ("strauji uzbrūk ar sitieniem"), tad cālis beigts Seyershof. vakarā sitas ("strauji steidzas") lejā uz tīrumu ebenda. ap ugunskuru sitās jauni spāri un liduoja kuopā ar dzirkstelēm gaisā Anna Dzilna 74. vai tā bija Kristīnas balss vai pūces brēcieni, kas laikiem sitās ap viņu Stērste A. Z. 64. dziedāja tik skaņi, ka atbalss priedēs sitās Jauns. R., dz. un j. 161. kad ātri steidzas, tad mē̦dz teikt: "iet, kâ (= ka?) sitas" Strasden;

2): tavs gars pie mums laid sitas (= piestājas) Manz. Spred. ⁴ 378. kuiļi sitas ("ātri apgriežas") sunim pretī Siuxt. viņam vajadzēja tikai ... s. klātu un iepazīties Jauns. Raksti III, 332. s. citādās duomās, auf andere Gedanken kommen
Diet. nav kur s. (= dēties) Meselau;

3): kab sistuos ap zemi, pašiem labāk būtu Auleja. tagad viņš sitas viens Kaltenbr. saimnieks smagi sitas ar pienu (visādi mēģinādams iejemt vairāk naudas) Kaltenbr. ar badu sitas Daudsewas n. FBR. XVII, 159; ‡

7) ausschlagen
(intr.), sich bilden: mazam bē̦rnam pēc dažam nedēļām sāk s. tādas mazas pūtelītes Sonnaxt. mātei bresme citūr nesitās kâ ģīmī Siuxt; ‡

8) fallend od. geschlagen entzweigehen
Seyershof: galuodiņas sitas (= sasitas), kad krīt uz kuo cietu. Subst. sitējs: bundziņas sitējiņš BW. 2686, 7. pārveda ... mātei pliķu sitējiņu 23325.

Avots: EH II, 490

skans, ‡

2) = skaņš I: s. zvans, balss Zvirgzdine; jauna ustaba ir skana ebenda. skanu balsu Tdz. 36037 (ähnlich 36056). skana meža 36080.

Avots: EH II, 500

‡ II šķìvenis ² "?": apsagâze š. ustabas vidā; sargies, šķīven, trūks tavas stīpeņ[a]s BW. p. 16372.

Avots: EH II, 639

I spãre: dieva dē̦ls pirti dara, ze̦lta spāres spārē̦dams BW. 33844, 1. zīle dzied staļļa spāres galiņā 1036; 13948. uz ustabas, aiz spārītes Tdz. 59097, 5.

Avots: EH II, 547

statît,

1): s. bluķi uz gala Auleja. seņāk visi statīja (= lika e̦ze̦rā) nartus ebenda. linus s. (= klāt) Linden in Kurl. s. kūļus stapī Oknist, Pilda. s. rudzus statiņuos Burtn., Kaltenbr., Kolberg, Luttr., Oknist; pflanzen
(stādīt, dēstīt) Andrupine, Malta, Marienhausen, Pilda, Ruhental, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, Tdz. 42449 aus Lettg.), Pas. XI, 381 (aus Lettg.); ‡

2) bauen:
statīja jaunuo baznīcu. Pas. XV, 270 (ähnlich XII, 353 aus Višķi); ‡

3) befehlen:
statīja tīrīt nuo ustabas biezputru Pas. VIII, 122. ‡ Refl. -tiês, sich hinstellen: stāvu vien statējās Tdz. 55905 (ähnlich 56998 var.). ‡ Subst. statîtājs, wer hinstellt, aufstellt: sēja kūlīšus. īpaša statītāja nebija Janš. Mežv. ļ. I, 209.

Avots: EH II, 571

I stiga (aksl. stьdza "Pfad"),

1) ein Pfad, Fusssteig
U., Fusspfad Spr., Bers., Lasd., Laud., Fest., (stidzīte) Gr. - Buschh.; die gerade Linie, die der Feldmesser durch den Wald schlägt U., der Durchhau Spr., Dond.: ej pa stidziņu! tur nav rasas Bers. u. a. stidzīte nua ustabas uz klēti Gr. - Buschh. kāju stidziņa nuove̦d pie upītes Aps. IV, 12. pa mežu neliela stidziņa iet Pas. IV, 316. stigu dzīt (U.), cirst, izvilkt (Etn. II, 75), einen Durchhau schlagen Kaudz. M. 84. dzelzceļa stiga, die Eisenbahnlinie;

2) der Dienst
(vgl. gàita), die Dienstpflicht Spr.: kunga stiga, der Gehorch, Frohndienst Spr. kungu stigas iet, herrschaftliche Frohndienste leisten St. divi stigas iet, trešu ne, zwei Wochen zur Arbeit gehen, die dritte zu Hause bleiben St. stigu dienas iet, zum Frohndienst gehen ("die Wege im Park zu säubern") Golg. Zu stèigt.

Avots: ME IV, 1065, 1066

I stute,

1): "re̦sna, strupa rīkste" Bērzgale; eine Rute zum Prügeln
Zvirgzdine;

3): das männliche Glied:
Čūļam s. nuotrūkuse BW. 34722; ‡

4) Schimpfname für eine weibliche Person, die "ihr Haus nicht hütet":
tu kai s. skraidi nuo vienas ustabas uz uotru Zvirgzdine; ‡

5) "ein alter, steifer Klepper"
Bērzgale.

Avots: EH II, 596, 597

upača, = istaba, ustaba">ustaba (in der Kindersprache gebraucht): iesim uz upaču! upačā būs silti Gr.-Buschh.

Avots: ME IV, 300

I upuča Laud., Marzen, Saikava, Schwanb., Sessw., Warkl., die Stube (in der Kindersprache). Vgl. upača (neben ustaba !) und I pa (neben istaba!).

Avots: ME IV, 301

ustuba (unter ustaba): auch Daudsewas, Fehteln, Kreuzb., Lasd., Marzen, Saikava, Tdz. 53864 (aus Laud.), Pas. VIII, 103 (aus Preiļi in Lettg.).

Avots: EH II, 716

vẽjuôt,

1): (dejuojuot) brunči vējuoja straujuos luokuos A. Upītis Pirmā nakts 164. gaisā vējuoja silti maija vēji Ciema spīg. 3. Annele, vējuodama (hauchend, blasend)
kâ plēšas A. Brigadere Dievs, daba, darbs 20. krē̦sla vējuoja augstu pār pilsē̦tu J. Veselis Dienas krusts 99:

2): auch Frauenb.;

3): kaltē̦tuos sapalus, kas ... vējuoja aiz ustabas paspārnē Austriņš Raksti VII, 205; ‡

4) stieben (?):
smiltis vējuoja zem braucēju zirgu pakaviem Ciema spīg. 212. Refl. -tiês,

2): albern sein
Serben; ‡

3) sich leicht bewegen (?):
katra matu cirta viņai vējuojās gaišā priekā Jauns. Kapri 137.

Avots: EH II, 775

vidin, Präp., mitten in: vidin ustabas (in der Mitte der Stube) Pas. III, 45? (aus Asūne). vidin brāļu kulā gāju, vidin māršu dirveņā BW. 10084, 1. vidin tautu ... sēd māseņa 19124, 6. vidin jūru saleņā 5 13595, 20. vidin jūru zvejājuot 30754, I.

Avots: ME IV, 578