Paplašinātā meklēšana

àizbruzdêt, dröhnend sich entfernen, wegrollen: pa ielām aizbruzdēja rats MWM. VIII, 740.

Avots: ME I, 20

‡ àizgràuzdêt, anfangen zu rösten: aizgrauzdē̦tas kaņepes. Refl. -tiês, anfangen zu schwelen: kuoks lielā karstumā aizgrauzdējies.

Avots: EH I, 25

‡ àizgruzdêt, refl. àizgruzdêtiês, anfangen zu schwelen: malka aizgruzdējusi (aizgruzdējusies).

Avots: EH I, 25

‡ apgràuzdêt, ringsum rösten (perfektiv), "поджарить" Wid.: apgrauzde̦ta maize. gaļa.

Avots: EH I, 83

‡ apgruzdêt (li. apgruzdė´ti) Bers., Dunika, Kal., Rutzau, Siuxt, = apgrust: gaļa apgruzdējusi. baļķu gali apgruzdējuši. cimdi pie krāsns apgruzdējuši.

Avots: EH I, 84

‡ apgŗuzdêt Stenden, = ‡ apgruzdêt.

Avots: EH I, 85

brauzdêt, - u, - ēju, brauzît [?], - u, - īju, intr., poltern, Geräusch machen, knopfen: kas rīb, kas brauza [fehlerhaft für brauzd?] gar istabiņu? svē̦ta Māŗa rībēja, svē̦tā Māŗa brauzdēja BW. 1443; Mag. XX, 3, 206. [Vgl. bruzdêt "klappern".]

Avots: ME I, 327

bruzdêt,

1): ķēķī kaut kas bruzd Pas. VI, 89; donnern, rollen
Rutzau n. FBR. VIII, 136: pē̦rkuons bruzd Dunika, OB.; ‡

2) unaufhörlich schwatzen
Dunika: kuo tu bruzdi vienā bruzdēšanā?

Avots: EH I, 245

bruzdēt, - u, - ēju, intr., knattern, rasseln, klappern: bruzd rati, riteņi, kažuoks. lai skaliņi nebruzdēja BW. 16742; vgl. brauzdēt [und li. bruzgė´ti "rascheln"].

Avots: ME I, 340

grauzdēt,

1): auch AP., Ramkau, (mit àu ² ) Warkl. ‡ Refl. -tiês, rösten
(intr.) Kalz. n. Fil. mat. 27 (mit àu ² ): kaņepes, ciguoriņi grauzdējas.

Avots: EH I, 399

gràuzdêt [Wolm., PS., Arrasch, Jürg., Schujen u. a.], -u, - ẽju,

1) rösten:
kafiju, ciguoriņus, kaņepes. Jē̦kaba dienā vajaguot dzert nuo visādas labības grauzdē̦tu kafiju, tad labība izduoduot daudz graudu Etn. IV, 91. čūskas āda jāgraudzē uz uguns un bē̦rns viņas dūmuos jākvēpina BW. I, 185;

2) brenne:
alkšņi, kuŗus... saskalda un grauzdē. uogles grauzdē arī nuo rudzu salmiem Konv. ² 379;

3) [graũzdêt Bl.], brennend härten:
sē̦rdzelzi vis+pār apdedzina jeb grauzdē Konv. ² 682. pa vēja grauzdē̦tuo klinti A. XX, 770. [Zu gruzdinât "rösten", li. griaũsti praet. (griauzdžiaũ) "пряжить, подсушивать (на огнѣ)", grūdinti "härten"; s. Leskien Abl. 297].

Kļūdu labojums:
-u, -ēju = -ēju
rösten: = 1) rösten
pirmajai nozīmei jāpiešķir fraze no Konv. ² 682 (die Phrase aus Konv. ² 682 gehört zur Bed. 1)

Avots: ME I, 640

[gŗaũzdêt Nigr., = gràuzdêt.]

Avots: ME I, 673

‡ gràuzdê̦rtava,* eine Vorrichtung zum Rösten; die Rösterei.

Avots: EH I, 399

grauzdêtiês, lärmen, toben.

Avots: ME I, 640

‡ gŗuzdêt, = gruzdêt: pagale gŗuzd Siuxt. zem plēnēm un. pe̦lniem vēl gŗuzdēja ... uguns Janš. Dzimtene I ² , 383. dega un gŗuzdēja Mežv. ļ I, 247.

Avots: EH I, 415

gruzdêt (li. gruzdė´ti), -u, -ẽju, auch grust, prs. grùzdu oder grùstu C., prt. gruzdu Dr., Ruj. (li. grū,zdu, gruzdaũ, grùsti), intr. schwelen, glimmen: vairāk gruzda nekâ dega sveķu ce̦lmi līdumā BW. 12986. Miķeļa vakarā ugunī jāsame̦t ve̦cas vīzes, lai gruzd. Fig.: nemiers, gruzdams audzis, ar liesmu pilsē̦tu sāk rīt. galvā smadzenes gruzd arvien vairāk JK. IV, 151. ienaids sirdī gruzdēja Neik. [Vgl. Persson Beitr. 129.]

Avots: ME I, 666

[ìegrauzdêt,

1) unvollkommen rösten:
viņš kaņepes iegrauzdējis, bet nav sagrauzdējis Ruj. iegrauzdēt gaļu N. - Peb.;

2) (ein beschränktes Quantum zu einem bestimmten Zweck) rösten:
iegr. miežus kafijai Bauske.]

Avots: ME II, 18

ìegŗuzdêt Frauenb., = ìegruzdêt.

Avots: EH I, 515

izgrauzdêt, tr., ausbrennen, verbrennen, abrösten: akmins (karsts) tam rīkli izgrauzdējis LP. VII, 874. izgrauzdējām melderienei visas kaņepes MWM. XI, 198.

Avots: ME I, 739

izgruzdêt, izgrust, intr., verglimmen: kâ pe̦lni pie izgruzdušas uogles Skalbe.

Avots: ME I, 740

nùobruzdêt: aizbrauca pāri tiltam, ka nuobruzdēja vien Dunika.

Avots: EH II, 35

nùobruzdêt, intr., eine kurze Weile laut poltern: pēc laciņa nuobruzd skurstenī, un zārks ar miruoni ir nuokritis JK. V, 39.

Avots: ME II, 766

nùograuzdêt: auch (mit aû ² ) Salis.

Avots: EH II, 46

nùograudzêt, tr., abrösten: maizi.

Avots: ME II, 786

pagrauzdêt: p. gaļu AP.

Avots: EH II, 134

[pagrauzdêt, ein wenig rösten: p. ciguoriņus.]

Avots: ME III, 30

[pãrgràuzdêt, zu lange oder noch einmal rösten: p. kaņepes.]

Avots: ME III, 156

pìegràuzdêt,

1) röstend anbrennen
(tr.): p. gaļu;

2) röstend anfüllen:
p. pilnu pannu zirņu;

3) noch dazu rösten:
p. vēl klāt.

Avots: ME III, 251

pìegrust, piegruzdēt, leicht anbrennen (intr.): putra piegruzdusi jeb (Zögenhof, Adiamünde) piegruzdējusi.

Avots: ME III, 252

sagràuzdêt, ‡ Refl. -tiês Fil. mat. 27, tüchtig (ganz) geröstet werden.

Avots: EH XVI, 409

‡ sagŗaûzdêt ² Grob., = sagràuzdêt.

Avots: EH XVI, 411

sagràuzdêt, tr., tüchtig rosten: sagrauzdē̦tās linu lupatās D. Kleinb. J. 63. mē̦slus cepis un grauzdējis, kamē̦r sagrauzdējis LP. VI, 150. driģenes sagrauzdē pirtī VII, 260. sagrauzdētu krupi Etn. IV, 69. kvēle sagrauzdēja dvēseli MWM. VIII, 312.

Avots: ME II, 628

sagruzdêt: ābuoliņam atāls kalst laukā, - tīri sagruzd Heidenfeld. "VII, 312" ME. III, 630 ist zu streichen.

Avots: EH XVI, 410

sagruzdêt, sagrust, intr., verschwelen U., verglimmen: sagruzdēt kâ uogle zem pe̦lniem Stari II, 341. pilsē̦ta pe̦lnuos sagruzdēja Launitz Stāsti 84. burvis bijis jau pa˙visam sagruzdējis LP. V, 5. atraduši . . . krupi sagruzdējušu VI, 58. sagruzdējis katla kāsis VII, 312. viss, kas nuo kuoka, sagruzdīs Kaudz. M. sagruzduse kārta MWM. VIII, 481. liesmas sagruzda, iznīka R. Sk. II, 111. viņa kâ uogle sagruzdīs pe̦lnuos Kļav. sūdi sagruzdējuši, der Mist ist verbrannt, hat sich in sich selber verzehrt U. kažuociņš (uz uoglēm) sagruss Pas. IV, 510.

Avots: ME II, 630

uzdēt (li. uždė´ti "hinauflegen"),

1) auflegen, aufsetzen:
uzdēt trauku uz pašas malas Fest.;

2) (Eier auf etwas) legen (von Hühnern gesagt;
perf.): vista man uzdēja uolu uz galvas;

3) (Eier) legen
(perfektiv): vista uzdēja bē̦rnam dzimumdienā vienu uolu;

4) von neuem (Eier) legen:
lieldienām vistas uzdēja vēl pa uolai Arrasch;

5) (ein Stück Eisen od. Stahl) anlegend, anschweissend zurechtmachen
(perfektiv): uzdēt cirvi, lemesi. uzdēj asus lemesīšus! BW. 34601; uzdẽt ("uzdzīt") arklam lemešus N. - Wohlfahrt.

Avots: ME IV, 324

uzgràuzdêt,

1) rösten
(perfektiv): kaņepes;

2) von neuem rösten:
ciguoriņi atlaidušies, vajag tuos vēl uzgrauzdēt.

Avots: ME IV, 333

uzgruzdêt, = uzgrust.

Avots: ME IV, 334

I dēt, dēju (li. dė´ti, aksl. дѣти "legen" ), tr.,

1) dêt, legen (Eier):
vista dēj uolas;

2) duori dẽt, [dravu dēt Für.], einen Waldbienenstock anlegen, einen Baum zum Bienenstock herrichten, ihn aushöhlend und Fluglöcher darin ausbohrend. So auch
egli, priedi, uozuolu dẽt, eine Tanne, Fichte, Eiche zum Bienenstock herrichten: tautu meita skaidas lasa, man dējuot uozuoliņu BW. 11508. In dieser Bedeutung n. BW. 11479, 4 das Präs. deju st. dēju in Sinohlen, das Part. perf. pass. diets st. dē̦ts in AP. n. BW. 8851, Selsau, Erlaa, Nitau, Meiran BW. 11479. skrej, bitīte, sit spārniņus pie nedieta uozuoliņa 12333, 2. [Wenn deju und diets hier alt wären, sprächen sie für die Zusammenstellung von dēt 2, dẽjala und r. дѣль "Waldbienstock" mit ahd. zīdalweida "Waldbezirk, wo Bienenzucht getrieben wird", slav. dĕlъ "Teil", ai. dáyatē "zerteilt", dāti "teilt, gr. δαίς "Portion" u. a., s. Wood PBrB. XXIV, 533 und Gauthiot MSL. XVI, 275. Aber man hätte auch deju, dēju, diets etwa nach leju (giesse), lēju, liets bilden können, und dēt in duori dēt könnte urspr. die Bed. "machen" gehabt haben];

3) roden, aushauen [?]:
krustiem dē̦tu [gelegt?] (Var.: cirstu, līstu) bē̦rzu birzi sav māsiņu cauri ve̦stu BW. 13701, 1;

4) dẽt C., PS., ein Stück Eisen od. Stahl anlegen, anschweissen:
šie lemeši jau trešuo reizi dē̦ti. So besonders in der Zstz. mit uz-: uzdēt cirvi, lemešus;

5) dẽt Smilt., machen (Würste):
kausim circeņus, dēsim desiņas, kārsim (Jānīša) de̦guna galā, sagt man, um ein weinendes Kind zum Lachen zu bringen;

6) bē̦rnam pupu dēt [wohl durch dēt "saugen"
beeinflusst], dem Kinde die Brust geben St.;

7) wetten
Spr.;

[8) pūru dēt U., an der Aussteuer arbeiten
]. Refl. dẽtiês Wolm., Smilt., [Līn.], in Kurl. dêtiês,

1) sich lassen, sich bergen, Schutz, Ruhe finden:
kur lai es dējuos? kur lai dējamies, kad mums pat šīs te̦lpas jāatstāj Seib. aiz priekiem viņš nezina, kur dēties. nelabi gari ik nakti nuoblandās pa istabu, ka ne˙kur dēties LP. V, 207. ze̦ltmatim prāts vairs ne˙kur dēties VI, 460;

2) sich machen, geschehen:
kad man būtu kāds 1000 dāldeŗu par padē̦klu, tad dē̦tuos tâ, ka par 10 gadiem man būtu kāds pūrs ze̦lta ābuolu Stāsti kraukļu kr. 58;

3) herkommen:
tik daudz ūdens katru dienu izpumpē̦ts, kur tad lai viņš dejas [mit e!], vajaga vienreiz trūkt Siuxt. [Zu apr. acc. pl. senditans "gefaltete", ai. ádhām, arm. edi "ich setzte", gr. ϑήσω "ich werde setzen", la. fēcī "ich machte", got. gadēƥs "Tat", ahd. gitān "getan" u. a., vgl. Hübschmann Arm. Gr. 439, Walde Wrtb. ² 266 unter faciō, Boisacq Dict. 969 f., Berneker Wrtb. I, 193 u. a.]

Avots: ME I, 464, 465

grust, s. gruzdēt.

Avots: ME I, 666

staukšķinât,

3): s. (mit àu ² ) zirņus uz pannas Kokn., Stockm. s. (mit àu ² ; "grauzdēt" ) kaņepes pannā Grawendahl.

Avots: EH II, 572

taukšêt Adl., C., PS., Serbigal, Wolm. (mit aû), AP., Arrasch, Salisburg (mit aû ^2), Gr.-Buschhof, Sessw. (mit àu ^2), Waidau u. Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 617, Kosenhof, A.-Ottenhof, Schujen, Smilten, U., taûkšķêt Festen, KL, Saikava, (mit aû ²⁾ Salisb., (mit àu ²⁾ Fehteln, Kokn., Stockm., taûšķêt Prl. n. FBR. VI, 93, Bers., Golg., Kalz., Saikava, Schwanb., -ẽju, Fett schmelzen, schmoren U., (Erbsen) mit Butter oder Fett schmoren U., rösten (in Golg., Bers., Schwanb., Salisb. nur von Erbsen: "kaņepes, ciguoriņus grauzdē" Salisb.): (Hanf) zwischen glühenden Steinen gar machen Allunan n. U.; stowen V.: tuo . . . uz uguni mest un taukšķēt (in spätern Ausgaben: cept) II Makk. 7, 5. taukšķē̦tu tev būs tuo nest III Mos. 6, 21. taukšķē̦ti (LP. VII, 294, Etn. I, 47) od. taukšē̦ti (Ronneb., Serbigal, AP., Smilten, A.-Ottenhof) resp. taušķē̦ti (Selb., Jauns.) zirņi. kaņepes taukšēt (=grauzdēt) Wolmarshof, Etn. I, 3, Smilten, Schujen, (=cepinât) A-.Ottenhof, AP., (= piesta sagrūst eļļainas) Serbigal, (taušķêt) Palzm. n. RKr. XVII, 83. taukšêt (= cepinât) pupas AP. vaguļu vāceli taušķēsim BW. 19280, 1. rutkus taušķēt Prl. n. FBR. VI, 101. taukškē̦tus kāpuostus MWM. VII, 815; "puffen" V.; schlagen, prügeln Palzm. n. RKr. XVII, 83 (taušķêt): ar... kūjām taukšēja (taûšķēja Golg.) ve̦lnus LP. VI, 164. tevi . . . varuot taukšķēt pēc patikšanas Baltp. R. I, 113. garu redžus viņš prata taukšēt ("?") ar sava prāta sietu Stari I1, 523. Da beim Rösten von Erbsen diese knallend emporschnellen, etwa zu li. taukšė´ti "klappern" (An. 146, LChr. 352,6, Būga PФB. LXVI 231); mit taušķêt "prügeln; stampfen" vergleicht Būga KZ. LII, 287 f. li. tauškė´ti "anklopfen". Anders Scheftelowitz KZ. LVI, 185 und 195.

Avots: ME IV, 137