Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vāre' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vāre' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)

izvāres

izvāres, Ausgekochtes, das Nachgebliebene von Ausgekochtem, z. B. ausgekochter und schon einmal gebrauchter Hopfen; apiņus ar izvārēm jaukt, den Hopfen verfälschen L.

Avots: ME I, 825


pavāre

pavāre Bielenstein Holzb. 279 (mit Abbild.), = pavārnīca, der Kochlöffel: nuo pavāres putru. mutē iesūkdama Janš. Čāp. 9.

Avots: ME III, 134


pavāre

I pavāre: auch BW. piel. 2 18938, I, Samiten, Seyershof, (mit ã) Behnen n. FBR. XVI, 146, Frauenb.

Avots: EH XIII, 188


pavāre

‡ *II pavāre, die Köchin: pavārītes bē̦dājās, nu ir zupa saskābusi Tdz. 56966.

Avots: EH XIII, 188


savāre

savāre,

1) Rute zum Binden beim Dachdecken
(Depkin n. U., L.), bei den Eggen (Bergm. n. U.);

2) s. savara.

Avots: ME III, 782


tvāre

tvāre,

1) = tvāra, ein Zaun Pilkaln n. U., Mag. IV, 2, 152, Memelshof;

2) der Fallbaum
V.

Avots: ME IV, 289



vāre

II vãre (?) "Fähigkeit" Nötk.

Avots: ME IV, 503


vārekļi

vārekļi Grawendahl, Spinngewebe; vâre̦kļi 2 Stenden, Spinngewebe im Zimmer.

Avots: EH II, 763


vārekļi

vâŗe̦kļi 2 Stenden, vâŗi 2 Lipsthusen, Stenden, Spinngewebe (namentl. in Stubenecken): istabā ar vāŗiem bij pilni visi kakti Stenden. zirneklis uztiņājis savus vāŗus ebenda. vāŗe̦kļus liek uz pušumiem, lai ātrāk dzīstuot ebenda. Zu vāris l.

Avots: ME IV, 511


vāreklis

I vāreklis,

1): virtuvē vāra uogu vārekli Sudr. E. Velnu dzinējs (1941), 71.

Avots: EH II, 763


vāreklis

I vāreklis,

1) auch vàre̦kls 2 Lubn., das Gekochte, das Gericht Sessw. (mit à 2 ), Wid.;

2) einer, der viel und schnell spricht
(mit à ) AP., (mit à 2 ) Erlaa, Lubn., Seltingshof, Sessw., (mit â 2 ) Salis; wer viel und laut spricht (vāraklis) Golg.; wer viel spricht Frauenb., Pernigel, Santen; ein Grützkessel, einer, der alles verwirrt Oppek. n. U.;

3) ein aus der Ferne hörbares Stimmengewirr
Jürg.: tur dzirdams tāds vàreklis;

4) der Kessel
LKVv.

Avots: ME IV, 503


vāreklis

II vàreklis 2 (?) "grosse Türhängen·" Aiviekste.

Avots: ME IV, 503


vārens

vāre̦ns Erlaa, Lemburg, (mit ã ) Nötk., = vare̦ns: vāre̦ni lini. Das ā hier (für a ) ist wohl bloss emphatisch.

Avots: ME IV, 503


vāret

‡ *vãret, zu erschliessen ausìevãret.

Avots: EH II, 763

Šķirkļa skaidrojumā (5)

pavare

pavare Blieden n. FBR. XVI, 99, = pavāre.

Avots: EH XIII, 188


pavārs

pavãrs, Demin. pavārītis Konv. 2 2318, f. pavāriene BW. 20217, pavārene RKr. XVI, 147, 219, BW. 19466, pavārīša Kaudz. M., der Koch, die Köchin. Aus r. поваръ.

Avots: ME III, 134


sargāt

sar̂gât, -u od. -ãju, -ãju, hüten, bewachen, bewahren, in acht nehmen: Sprw. sargā kâ suns siena ve̦zmu Etn. II, 44. sargā kâ savu acu raugu (acu ābuoli Austr. kal. v. J. 1893. S. 39). puisis ķēniņa meitu sargājis LP. III, 90. kad nuomiršu, tad, dē̦li, nākat uz kapiem katrs savu kārtu mani sargāt! IV, 55. lai tik gudrie brāļi savas ādas sargā IV, 220. kas ļuoti glābjama un sargāma, ka nenuozuog Kaudz. Ve̦cpiebalga 42. sargi savu mēli! Blaum: meita, sargi (Var.: glabā) savu augumiņu! BW. 6528 var. Refl. -tiês, sich hüten, sich in acht nehmen U.: Sprw. sargies pats, tad dievs tevi sargās! nuo tā visi sargājušies tik˙pat kâ nuo niknas sē̦rgas LP. VII, 685. sargies ne vārda nerunāt! ebenda S. 1041. - Subst. sar̂gâšana, das Hüten, Bewahren, Inachtnehmen; der Schutz Brasche; sargâšanâs, das Sichinachtnehmen; sar̂gãjums, das einmalige Hüten, Bewahren, Inachtnehmen; sar̂gâtãjs, wer hütet, in acht nimmt, der Wächtet: krusta dē̦ls būs sunīšu sargātājs BW. 2012, 3; sar̂gâtãjiês, wer sich hütet, sich in acht nimmt. zu li. sérgêti "behüten", pasirgė´jimas (poln.) "pilnos<ć", apr. acc. Absergisnan "Schutz" und weiterhin, wenn mit s- aus ts-, zu aksl. strěgǫ, r. стерегý "hüte", gr. στέργω "liebe", čech. ostraha "Sorge, Schutz", r. стóрожъ "Wächter". Sonst (vgl. Persson Beitr. 563, Walde Vrgl. Wrtb. II, 498 f.) zur Wutzel von av. haraiti od. haurvaiti "hat acht, schützt", la. servāre (dessen s- wegen des av. h- wohl ursprünglich ist) "unversehrt bewahren" u. a.; noch anders Fick KZ. XLIII, 132 und Bechtel Lexilogus 141 (zu gr. ὄρχος "eingeschlossener Raum" u. a.).

Avots: ME II, 716


savara

savara U., savare(s) U., Bielenstein Holzb. 489, savari U., Bielenstein Holzb. 489, savāri U., Bielenstein 1. c., savāre U., Bielenstein 1. c., savires Erlaa n. U., die Querstangen bei der Egge (was die Eggenhölzer zusammenhält) Bielenstein Holzb. 489 (s. Abbild. ebenda), Ubbenorm (savari), savāri "apgalveņu virsējā daļa" Wohlfahrt n. Etn. II, 157. Nebst. li. suvara "die Klammer, ein Querholz, das zwei Balken zusammenhält", apývaras "ein Band um den Hut", apvarė˜ "Schnur", per̃vara od. pavarà "Netzleine", per̃varas "der Langbaum am Leiterwagen", poln. zawora "Riegel", r. об(в)óра "Riemen an den Bastschuhen" u. a. wohl zu aksl. -vrěti "stecken", le. vẽrt "reihen, fädeln" (s. dies), vgl. Būga KSn. I, 298, Trautmann Wrtb. 352, Persson Beitr. 500.

Avots: ME III, 780, 781