Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vēle' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vēle' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (18)
atvēle
atvẽle, die Erlaubnis: atvēli duot, dabūt LP. V, 210, VII, 1885.
Kļūdu labojums:
1885 = 16361, 1
Avots: ME I, 209
Kļūdu labojums:
1885 = 16361, 1
Avots: ME I, 209
atzvēles
izvēle
izvẽle ,* die Auswahl, Wahl: brīvība parādās tikai izvēlē starp labu un ļaunu MWM. VIII, 874.
Avots: ME I, 827
Avots: ME I, 827
kvēle
kvèle, ‡
2) zuobu k., Zahnweh
Stender Deutsch-lett. Wrtb., mit Geschwulst (aus einem Manuskript).
Avots: EH I, 690
2) zuobu k., Zahnweh
Stender Deutsch-lett. Wrtb., mit Geschwulst (aus einem Manuskript).
Avots: EH I, 690
kvēle
novēle
‡ *nuovẽle, der (einem andern ausgesprochene) Wunsch: paldies ... par tādu labu nuovēli Dünsb. Apakš Ziemassvētku eglītes III, 93.
Avots: EH II, 106
Avots: EH II, 106
pavēle
pavēle
pretpavēle
sarkankvēle
svēle
svèle 2 Kreuzb., die Glut Bers.: svēle un svelme šuo jau apņē̦muse LP. VI, 286. Valdis pilns straujas, kaislīgas svēles Apsk. v. J. 1903, S. 432. saules, krāsns svēle Bers. Zu svelt I.
Avots: ME III, 1153
Avots: ME III, 1153
vēle
I vēle,
1) eine durch vẽlîgs I 1 ausgedrückte Eigenschaft als Substantiv:
lustīt mana, vēlīt mana, nāc man Iīdza tautiņās! BW. 85, 1. lustīt[e] mana, vēlīt[e] mana, bāliņuos palikuse 21838, 1;
2) der Wunsch
Wessen: Martai nebija ne˙kad tādas vēles A. v. J. 1900, S. 387. meiču pārgalvīgās vēles Druva II, 1151;
3) "Befehl, Erlaubnis":
tuo viņš darīja uz manu vẽli Nötk.
Avots: ME IV, 556
1) eine durch vẽlîgs I 1 ausgedrückte Eigenschaft als Substantiv:
lustīt mana, vēlīt mana, nāc man Iīdza tautiņās! BW. 85, 1. lustīt[e] mana, vēlīt[e] mana, bāliņuos palikuse 21838, 1;
2) der Wunsch
Wessen: Martai nebija ne˙kad tādas vēles A. v. J. 1900, S. 387. meiču pārgalvīgās vēles Druva II, 1151;
3) "Befehl, Erlaubnis":
tuo viņš darīja uz manu vẽli Nötk.
Avots: ME IV, 556
vēle
vēleris
vẽleris, der Pfeiler (?): duobja, dārduoša akmens vēleŗa gāšanās Veselis Saules kapsēta 139.
Avots: ME IV, 556
Avots: ME IV, 556
vēlestība
vēlestība
vēlestība,
1) die Erlaubnis
U.;
2) der Wunsch
U.: kuo stīvējies un vēlestību slēpi? Lautb. Vidv. II, 30;
3) "Gefälligkeit
(iztapība), Freundlichkeit" (?) Nötk.
Avots: ME IV, 556
1) die Erlaubnis
U.;
2) der Wunsch
U.: kuo stīvējies un vēlestību slēpi? Lautb. Vidv. II, 30;
3) "Gefälligkeit
(iztapība), Freundlichkeit" (?) Nötk.
Avots: ME IV, 556
virspavēle
Šķirkļa skaidrojumā (28)
bauslis
baũslis, [bei Glück öfters auch bausls, gen. S. bausla], (li. bauslỹs "Befehl"),
1) der Befehl:
[bauslis... izgāja Manzel Post. I, 47]. ka bauslis duots taptu Est. 8, 13, dafür jetzt: pavēle;
2) das Gebot
(bibl.): baušļus skaitīt, die Gebote aufsagen;
3) der Schwätzer
Nerft. [bauslis 1 nebst bàudît zu bust u. a. (wozu auch ae. bod "Gebot" u. a.), vgl. Leskien Abl. 294, Trautmann Apr. Spr. 314 und v. d. Osten-Sacken IF. XXXIII, 200 f.; bauslis 3 zu bauzt.]
Avots: ME I, 268
1) der Befehl:
[bauslis... izgāja Manzel Post. I, 47]. ka bauslis duots taptu Est. 8, 13, dafür jetzt: pavēle;
2) das Gebot
(bibl.): baušļus skaitīt, die Gebote aufsagen;
3) der Schwätzer
Nerft. [bauslis 1 nebst bàudît zu bust u. a. (wozu auch ae. bod "Gebot" u. a.), vgl. Leskien Abl. 294, Trautmann Apr. Spr. 314 und v. d. Osten-Sacken IF. XXXIII, 200 f.; bauslis 3 zu bauzt.]
Avots: ME I, 268
dvēlis
gaile
gàile [C., AP.],
1) bei Spr. gaila, das Glimmen,
karstu uogļu kvēle A. XII, 869. zilās liesmiņas virs uoglēm: uogles tagad pašā gailē Druw., Etn. IV, 18;
2) eigentlich u. fig., die Glut,
oft im Pl.: kādās gailēs zvē̦ruo pasaule! Asp.; kas ieskatījās viņu acu gailēs Stari I, 299.
Avots: ME I, 584
1) bei Spr. gaila, das Glimmen,
karstu uogļu kvēle A. XII, 869. zilās liesmiņas virs uoglēm: uogles tagad pašā gailē Druw., Etn. IV, 18;
2) eigentlich u. fig., die Glut,
oft im Pl.: kādās gailēs zvē̦ruo pasaule! Asp.; kas ieskatījās viņu acu gailēs Stari I, 299.
Avots: ME I, 584
iedzemdināt
‡ ìedzemdinât, erzeugen (?): garīgās avis, ... kas tikušas iedzemdinātas nuo manu gurnu kvēles A. Grīns Septiņi un viens 8.
Avots: EH I, 511
Avots: EH I, 511
izpildīt
izteika
izteĩka ,* gew. iztèiksme *,
1) der Ausdruck, die Ausdrucksweise, die Aussage:
pastiprinātai dzīves sajūtai vajadzīgs arī pspēcinātas izteikas A. XI, 633. balss dabūja pareizuo izteiku Apsk. neatrazdams jūtām patiesas izteiksmes Egl. runāt tirdznieciskā izteiksmē MWM. X, 137. runāja me̦klē̦tā izteiksmē Apsk. viņa izteiksmes veids Vēr. I, 1322; auch vom Gesichtsausdruck: gan˙drīz nikna sejas izteiksme MWM. XI, 227;
2) die Äusserung, Erklärung:
Brandess atturas nuo savu uzskatu izteikas A. XIII, 143;
3) der Modus, die Aussageweise:
a) īstenības,
b) pavē̦lamā od. pavēles,
c) vajadzības,
d) atstāstāmā izteiksme,
a) der Indikativ,
b) Imperativ,
c) Debitiv,
d) der Konjunktiv od. modus relativus.
Avots: ME I, 816
1) der Ausdruck, die Ausdrucksweise, die Aussage:
pastiprinātai dzīves sajūtai vajadzīgs arī pspēcinātas izteikas A. XI, 633. balss dabūja pareizuo izteiku Apsk. neatrazdams jūtām patiesas izteiksmes Egl. runāt tirdznieciskā izteiksmē MWM. X, 137. runāja me̦klē̦tā izteiksmē Apsk. viņa izteiksmes veids Vēr. I, 1322; auch vom Gesichtsausdruck: gan˙drīz nikna sejas izteiksme MWM. XI, 227;
2) die Äusserung, Erklärung:
Brandess atturas nuo savu uzskatu izteikas A. XIII, 143;
3) der Modus, die Aussageweise:
a) īstenības,
b) pavē̦lamā od. pavēles,
c) vajadzības,
d) atstāstāmā izteiksme,
a) der Indikativ,
b) Imperativ,
c) Debitiv,
d) der Konjunktiv od. modus relativus.
Avots: ME I, 816
kašņāt
kašņât, - ãju, tr., freqn. zu kast, scharren, die Erde aufwerfen: staigā vērši bauruodami, smilšu kalnu kašņādami BW. 12956. pavēleja putniem smiltis kašņāt LP. VI, 718. Refl. - tiês, emsig scharren (intr.): es palikšu par vistu..., tad kašņāšuos pa kaņepēm LP. III, 10.
Avots: ME II, 171
Avots: ME II, 171
kvēla
kvè̦la, kvèle, neuerdings in der Poesie kvē̦ls,
1) die Flamme glühender Kohlen, Feuerbrand, Feuerglut:
es sveicinu tevi, saules kvē̦las karali Vēr. I, 1220. viņš nuoņēmis nuo kvē̦las katlu LP. VII, 435. meita meklējuse pa pe̦lniem, uoglēm uguns kvē̦lu VII, 329. viņa acis kâ divas kvēles raudzījās uz ziemeļiem Skalbe. kluss, ugunīgs saules kvē̦ls JR. V, 78 ;
2) fig., die Glut, das Feuer:
sen, sen jau karstā kvē̦la viņa dzisusi Aps. [viņi savu kvē̦lu grib apliet krūzītēm Leijerk. I, 255.] tad ņē̦mat manu lūpu pēdējuo kvē̦li. tas kvē̦ls, nuo kur,a dzelzs un šķē̦pi kūst Rainis. kuo palīdz man šie jūtu kvē̦li? Rainis. elektriska kvē̦lu lampa, elektrische Glühlampe Konv. 2 485 ;
[3) kvēle, Entzündung einer Wunde
U.].
Avots: ME II, 353
1) die Flamme glühender Kohlen, Feuerbrand, Feuerglut:
es sveicinu tevi, saules kvē̦las karali Vēr. I, 1220. viņš nuoņēmis nuo kvē̦las katlu LP. VII, 435. meita meklējuse pa pe̦lniem, uoglēm uguns kvē̦lu VII, 329. viņa acis kâ divas kvēles raudzījās uz ziemeļiem Skalbe. kluss, ugunīgs saules kvē̦ls JR. V, 78 ;
2) fig., die Glut, das Feuer:
sen, sen jau karstā kvē̦la viņa dzisusi Aps. [viņi savu kvē̦lu grib apliet krūzītēm Leijerk. I, 255.] tad ņē̦mat manu lūpu pēdējuo kvē̦li. tas kvē̦ls, nuo kur,a dzelzs un šķē̦pi kūst Rainis. kuo palīdz man šie jūtu kvē̦li? Rainis. elektriska kvē̦lu lampa, elektrische Glühlampe Konv. 2 485 ;
[3) kvēle, Entzündung einer Wunde
U.].
Avots: ME II, 353
kvēlains
nelabvēlis
neabvẽlis, f. -le, der (die) Nichtwohlgesinnte, Neidische: visus viņš tur par saviem nelabvēļiem Apsk. glāžu šķirstam nelabvēles kâ virves aptinušas re̦snas lēles Asp.
Avots: ME II, 720
Avots: ME II, 720
noramstīt
nùoramstît, tr., stillen, beruhigen: lielajās acīs likās apslē̦pts kluss karstums, kas kâ nuoramstīta kvēle gaidīja nuoderīgas dve̦smas AR. Refl. -tiês, sich beruhigen, sich legen: tikai kuo daudz maz nuoramstījusies jautrība tagad sacēlās juo augstuos viļņuos A. XII, 335; [allmählich zu weinen aufhören AP. n. U.].
Avots: ME II, 837
Avots: ME II, 837
nulējs
padevīgs
padevîgs,
1) ergeben, untertänig, gehorsam:
vīrs, būdams lē̦ns un padevīgs cilvē̦ks, neiedruošinājās pretuoties sievas pavēlei Etn. III, 61. tiesas vīrs sacīja padevīgā balsī Kaudz.;
2) günstig:
padevīgs laiks.
Avots: ME III, 16
1) ergeben, untertänig, gehorsam:
vīrs, būdams lē̦ns un padevīgs cilvē̦ks, neiedruošinājās pretuoties sievas pavēlei Etn. III, 61. tiesas vīrs sacīja padevīgā balsī Kaudz.;
2) günstig:
padevīgs laiks.
Avots: ME III, 16
piesliet
pìesliet, anlehnen, stützen Nigr.: pie vārtiem es piesleju savu dzelžu zuobeniņu BW. 13740. pie piedarba stendeŗa pieslieta nūja Lapsa Kūm. 60. galdi nebij klāti, un krē̦sli bij pieslieti pie tiem Vēr. II, 142. Burtnieks atvilka vaļā luogus un pieslēja abās pusēs lubiņas Lāčplēsis 53. Refl. -tiês, sich anlehnen, anschmiegen, sich stützen : pieslieties pie sienas. kundzes pavēle tâ pieslējās viņas sirdsduomām, kâ cimds ruokai A. v. J. 1900, S. 875. pieslieties duomām, uzskatam, mit einer Meinung, einer Ansicht einverstanden sein.
Avots: ME III, 292
Avots: ME III, 292
pretoties
pretuôtiês, pre̦tuôtiês C. (hier neben pre̦t!), Jürg., Gr.-Buschhof, sich widersetzen: tas se̦kuojis nepretuodamies LP. VII, 33. vīrs, būdams lē̦ns un padevīgs cilvē̦ks, neiedruošinājās pretuoties sievas pavēlei Etn. III, 61.
Avots: ME III, 390
Avots: ME III, 390
rēdīt
I rēdît, -u od. -ĩju, -ĩju, auch rēdêt U.,
1) in Ordnung bringen
Biel. n. U., Mar., Grünh.;
2) vorstehen, anordnen:
(kalpuonīte) paša (= pati) rē̦da, paša dara BW. 4731. darbiniekus rēdīdama (Var.: stādīdama) 22637, 5 var. vai nevaru valdīt un pavēles duot, kâ tīk, visu rē̦duot un rīkuojuot? MWM. VI, 88;
3) zanken, schelten, schimpfen:
nu jau saimniece atkal lielajā: rēdī... kaut kuru, kas pakājē gadās. mācītājs.., rēdīja tuos, kas ceļa nebija griezuši Dobl., Naud. n. Etn. I, 31;
4) ausstatten, verheiraten
Kurl. n. U.;
5) bfiissen
Elv., bezahlen U : parādus Mag. XIII, 3, 40. Refl. tiês, sich zurecht-, fertigmachen Rutzau n. Etn. II, 1: kad kūmās rēdījuos, es darbiņa nedzievāju BW. 1309. Nebst li. rėdýti "bekleiden" aus r. ряди́ть "putzen, in Ordnung halten, zubereiten".
Avots: ME III, 517, 518
1) in Ordnung bringen
Biel. n. U., Mar., Grünh.;
2) vorstehen, anordnen:
(kalpuonīte) paša (= pati) rē̦da, paša dara BW. 4731. darbiniekus rēdīdama (Var.: stādīdama) 22637, 5 var. vai nevaru valdīt un pavēles duot, kâ tīk, visu rē̦duot un rīkuojuot? MWM. VI, 88;
3) zanken, schelten, schimpfen:
nu jau saimniece atkal lielajā: rēdī... kaut kuru, kas pakājē gadās. mācītājs.., rēdīja tuos, kas ceļa nebija griezuši Dobl., Naud. n. Etn. I, 31;
4) ausstatten, verheiraten
Kurl. n. U.;
5) bfiissen
Elv., bezahlen U : parādus Mag. XIII, 3, 40. Refl. tiês, sich zurecht-, fertigmachen Rutzau n. Etn. II, 1: kad kūmās rēdījuos, es darbiņa nedzievāju BW. 1309. Nebst li. rėdýti "bekleiden" aus r. ряди́ть "putzen, in Ordnung halten, zubereiten".
Avots: ME III, 517, 518
sacīt
sacît: saka (man spricht, erzählt) jau visādi, bet vai nu tu visu vari ticēt! AP. tev sacīja (=lika) rudzus pļaut Saikava. Refl. -tiês,
2): eine Absicht äussem:
sakās vairāk neganīšuot luopu Auleja. Subst. sacîtãjs: saki, saki, s., kuo redzēji Lietavā! BWp. 2617, 2 var.; wer in den religiösen Zusammenkünften der Brüdergemeinde die Funktionen eines Predigers ausübt AP.; ‡ sacĩjums, ("pavēle" ??? sic!) eine Redensart (?): tas viņiem tāds s.: kad kuoks nuokaltējis, tad jācē̦rt nuost Seyershof.
Avots: EH II, 400
2): eine Absicht äussem:
sakās vairāk neganīšuot luopu Auleja. Subst. sacîtãjs: saki, saki, s., kuo redzēji Lietavā! BWp. 2617, 2 var.; wer in den religiösen Zusammenkünften der Brüdergemeinde die Funktionen eines Predigers ausübt AP.; ‡ sacĩjums, ("pavēle" ??? sic!) eine Redensart (?): tas viņiem tāds s.: kad kuoks nuokaltējis, tad jācē̦rt nuost Seyershof.
Avots: EH II, 400
sagrauzdēt
sagràuzdêt, tr., tüchtig rosten: sagrauzdē̦tās linu lupatās D. Kleinb. J. 63. mē̦slus cepis un grauzdējis, kamē̦r sagrauzdējis LP. VI, 150. driģenes sagrauzdē pirtī VII, 260. sagrauzdētu krupi Etn. IV, 69. kvēle sagrauzdēja dvēseli MWM. VIII, 312.
Avots: ME II, 628
Avots: ME II, 628
savelt
savelˆt, Refl. -tiês, ‡
4) eine gewisse Zeit hindurch rollen (intr.):
kukulīt[i]s sa[sa]vēle līdz ... kalnam Pas. V, 403.
Avots: EH XVI, 464
4) eine gewisse Zeit hindurch rollen (intr.):
kukulīt[i]s sa[sa]vēle līdz ... kalnam Pas. V, 403.
Avots: EH XVI, 464
sebenīte
sebenīte "?": sebenīte (Var.: ciba) izavēle līdumiņa maliņā BW. 28214 var.; vgl. zebenieks.
Avots: ME III, 810
Avots: ME III, 810
sveiļa
sveilīgs
sveĩlîgs Jürg., (mit èi 2 ) Golg., Lubn., Saikava, Selsau, Sessw., heiss: vaigu kvēle tapa ar˙vienu sveilīgāka A. 1896, S. 408; gut brennend Lubn.
Avots: ME III, 1147
Avots: ME III, 1147
sveilis
sveilis,
1) s. sveile; svèilis 2 Odensee "heisses, trockenes Wetter";
2) ein Tier von brandgelber Farbe
St., U. ("scheint nicht bekannt"), (mit eĩ) Bl.; wer vor Korpulenz oder in der Glut rot geworden ist: viņš nuo tukluma ir sarkans kâ svèilis 2 Tirsen n. RKr. XVII, 80; nuobaruojies kâ sveils Druw. n. Etn. II, 161;
3) eine ausgebrannte oder ausgehauene Stelle im Walde;
sveiļa kvēle, die Sonnenglut in einem solchen sveilis N. - Peb.;
4) wer viel raucht oder stark heizt
(mit èi 2 ) Vīt. Zu sveils.
Avots: ME III, 1147
1) s. sveile; svèilis 2 Odensee "heisses, trockenes Wetter";
2) ein Tier von brandgelber Farbe
St., U. ("scheint nicht bekannt"), (mit eĩ) Bl.; wer vor Korpulenz oder in der Glut rot geworden ist: viņš nuo tukluma ir sarkans kâ svèilis 2 Tirsen n. RKr. XVII, 80; nuobaruojies kâ sveils Druw. n. Etn. II, 161;
3) eine ausgebrannte oder ausgehauene Stelle im Walde;
sveiļa kvēle, die Sonnenglut in einem solchen sveilis N. - Peb.;
4) wer viel raucht oder stark heizt
(mit èi 2 ) Vīt. Zu sveils.
Avots: ME III, 1147
sveils
sveils,
1) rotbraun, dunkelrot
Wid.;
2) "?": sveila sārtuma kvēle pārviļņuoja pār viņas vaigiem A. 1896, S. 411. Zu sveilêt.
Avots: ME III, 1147
1) rotbraun, dunkelrot
Wid.;
2) "?": sveila sārtuma kvēle pārviļņuoja pār viņas vaigiem A. 1896, S. 411. Zu sveilêt.
Avots: ME III, 1147
svelt
I svelˆt 2 Bl. (li. svelti "schwelen"), sveļu, svēlu, tr., intr., sengen St., U.; glühen: svelme sveļ Asp. R. IV, 79. līksme de̦g un sveļ Rainis Tie kas neaizmirst 69. ar... guntiņām sveļ Skalbe. Nebst svilt, svals, svelme, svēle zu gr. έ'λη "Sonnenwärme", ae. swelan "langsam verbrennen", mnd. swalm "Qualm, Dunst", ae. swol "Hitze", nd. swōl "chwül" u. a., s. Persson Beitr. 579, Walde Vrgl. Wrtb. II, 531 f., Solmsen Untersuch. 196.
Avots: ME III, 1149
Avots: ME III, 1149
vairākums
vaĩrâkums, der Überschuss, die Majorität: ar balsu vairākumu ievēlet, mit Stimmenmehrheit erwählen.
Avots: ME IV, 441
Avots: ME IV, 441
versmot
versmuôt, glühend wallen: sejā versmuoja kvēle Veselis Tīr. ļaudis. versmuoja jaurtuo asiņu ... prasība A. Brigader Daugava I, 694.
Avots: ME IV, 542
Avots: ME IV, 542
visnotaļ
vis˙nuotaļ, vis˙nuotuļ, vis˙nuotuļi. Adv., überhaupt; durchaus, ganz und gar, gänzlich; immer, überall; "samt" Brasche: tie ir vis˙nuotuļ nelietība Glück Jesaias 41, 29. es gribu tev vis˙nuotuļ maksāt (ich will dir alles bezahlen) Matth. 18, 26. tas ... vis˙nuotaļ savērpjams LP. VI, 811. pavēle vis˙nuotaļ izpildamā 1032. kur šis vis˙nuotaļ bailes būšuot atrast VII, 203. vis˙nuotaļ nabagi bijuši mieluojami 314. tas vis˙nuotaļ bij vajadzīgs Poruk V, 197, tas jau ir, pēc kā es vis˙nuataļ meklēju A. XI, 570. vai Jupis latviešiem vis˙nuotuļ bijis Deglavs Rīga II, I, 276. līdze̦ns lauks vis˙nuotuļi Rainis Gō"tes dzeja 48. tautas dzeja vis˙nuotaļ un leišu un latviešu it sevišķi RKr. X, 14.
Avots: ME IV, 624
Avots: ME IV, 624