Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vēpa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vēpa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

kvēpains

kvê̦paîns, qualmig, russig: kvē̦painas fabrikas Duomas I, 1198. saule pa kvē̦painiem mākuoņiem lied Latv.

Avots: ME II, 354


kvēpala

kvē̦pala: diese Form (mit l !) scheint nur aus dem Deminutiv kvē̦paliņa erschlossen zu sein, das aber auch zu einem *kvē̦paļa gehören kann; und BW. 12346 heisst es: dūmaļiņa, kvē̦paļiņa.

Avots: EH I, 690


kvēpala

kvê̦pala, eine, die sich bei der Arbeit beschmutzt hat: dūmaliņa, kvē̦paliņa, tā darbiņa darītāja BW. 6885 ; 12346.

Avots: ME II, 354


vēpa

vē̦pa Bieienstein Holzb. 429, vēpe ebenda 422, ein (leinenes) Umschlagetuch (s. die Abbild. S. 436). Aus nd. wepe dass. (bei Frischbier II, 464).

Avots: ME IV, 559

Šķirkļa skaidrojumā (5)

izkvēpt

izkvêpt, intr.,

1) unter dem Qualm leiden, dulden:
nebūs vis jāizvē̦pst visas rijas putekļi A. XXI, 267;

2) verkommen, zu Grunde gehen:
dzīvuoja un kvēpa, kamē̦r beidzuot pa˙visam izkvēpa J. Kaln.

Avots: ME I, 759


izsvēpt

izsvēpt,

1) verrauchen, quienen, verkommen, sich nicht mehr halten können:
svēpa, svēpa, kamē̦r izsvēpa nuo mājām Druw.;

2) tr., ausrotten:
blusas, prūšus Spr.

Avots: ME I, 809


kvēpt

kvêpt, -pstu, -pu, intr.,

1) qualmen, rauchen
[Fest.] ; sich beräuchern lassen, unter dem Qualm, Rauch schmachten: pa bē̦rnu galvām kvē̦pst lampas sarkanā liesma Vēr. II, 516. nuo fabriku gar,ajiem skursteņiem kvēpa maziem mākuonīšiem me̦lnie dūmi Latv. skursteņi slaukāmi ve̦cā mēnesī, tad ne- kvē̦pst. kāpēc es lai kvē̦pstu fabrikā? U. b. 126, 22. ve̦se̦lu gada laiku bij jākvē̦pst nama dūmuos LP. VI, 151 ;

2) duften:
debess malas kvē̦pst nuo smaršas MWM. X, 902. luogi tikai atmirzēja vasaras saulē un vīnstīgu vītnes kvēpa ap ve̦cuo verandu Akur. virsū kvē̦pst dažs zieds nuo pīlādža ;

3) verkommen:
viņš dzīvuoja un kvēpa, kamēr izkvēpa Druw. ;

[4) sich mit Russ bedecken. -
Zu kûpêt (s. dies.), li. kvė˜pti "hauchen", kvepė´ti "duften", kvãpas "Hauch, Duft" u. a., s. Boisacq Dict. 408, Berneker Wrtb. I, 565].

Avots: ME II, 354, 355


svēpt

svēpt,

1) (gew. in der Zstz. mit iz-), ausräuchernd vertreiben
(mit ê) Warkh., Saikava (prs. -pju); = (iz)skaust Bers.: nuo uomas nez kas ārā visas (sc.: duomas) svēpj V. Egl.;

2) svêpt, (materiell) herunterkommen:
viņš bija nuolaidīgs saimnieks, svēpa kâ svē̦puoņa, kamē̦r izsvēpa nuo mājas Druw. n. RKr. XVII, 80,

Avots: ME III, 1153


viept

viept, viepju, viepu,

1) "sich mit einer
viepe verhüllen" L.; richtiger wohl: verhüllen (so bei Wid.): miglā viepta zināšana Izgl. III, 19, in Nebel gehülltes Wissen;

2) verziehen (das Gesicht)
Dunika. Refl. -tiês,

1) sich verkleiden, maskieren
L. ("nicht bek."U.); sich bekleiden, verhüllen Bielenstein Holzb. 429: vīru brāņas viepies Lautb. Ind. u. Arija 40;

2) = viebties Rutzau (mit ) Dunika, ("mit iê" ) Meiran. Nebst viepe, vieplis, atviept, vīpnuot zu li. atvìpti "herabhangen", vaipýtis "das Maul verziehen, gaffen", vypsóti "mit offenem Munde dastehen", apr. wipis "Ast", get. biwaibjan "umwindem", an. veifa "in zitternder Bewegung sein; schlingen, umwickeln", vīfinn "verhüllt", ai. vēpa "zittert, bebt" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 240 f. und Persson Beitr. 235 ff.

Avots: ME IV, 669