pavaibstīt
pavaibstît, verziehen: pavaibstīja biezās lūpas A. v. J. 1900, S. 1076. Refl. -tiês, ein wenig das Gesicht verstellen: Boriss pavaibstīsies brītiņu Boriss God. 3.
Avots: ME III, 131
Avots: ME III, 131
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vaibstīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vaibstīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
vaibstīt
vaîbstît: auch (mit ai) Sermus, Wessen. Refl. -tiês,
1): auch (mit aî 2 ) Ekau, Grünw., MSil., (mit ai) Sermus.
Avots: EH II, 748
1): auch (mit aî 2 ) Ekau, Grünw., MSil., (mit ai) Sermus.
Avots: EH II, 748
vaibstīt
vaîbstît Erlaa, Fest., Mahlup, Meiran, Oknist, Peb., Saikava, Sessw., Sonnaxt, -u, -ĩju, (das Gesicht) verziehen, verzerren, verdrehen Bers., Lubn., Memelshof: vaibsti ģīmi, vai nevaibsti - smuku vaibstu tev nav Vīt. Refl. -tiês,
1) das Gesicht verziehen, verdrehen, verzerren
Wid., Ascheraden, Autz, Bers., Blumenhof, Erlaa, Fehteln, Kalzenau, Mar., Ramkau, Rosenbeck, Seltingsh., Serben, Schwanb., Vīt., Wirgin., (mit aî) C., Ekengraf, Golg., Kl., Nötk., Peb., Sessw., (mit aî 2 ) Arrasch, Bauske, Hofzumberge, Schibbenhof, Siuxt;
2) "gausties" Rutzau: tas vaibstās ar zuobis (von einem, der wegen heftiger Zahnschmerzen jammert) Rutzau. Zu viebt; vgl. aber auch atviept.
Avots: ME IV, 433
1) das Gesicht verziehen, verdrehen, verzerren
Wid., Ascheraden, Autz, Bers., Blumenhof, Erlaa, Fehteln, Kalzenau, Mar., Ramkau, Rosenbeck, Seltingsh., Serben, Schwanb., Vīt., Wirgin., (mit aî) C., Ekengraf, Golg., Kl., Nötk., Peb., Sessw., (mit aî 2 ) Arrasch, Bauske, Hofzumberge, Schibbenhof, Siuxt;
2) "gausties" Rutzau: tas vaibstās ar zuobis (von einem, der wegen heftiger Zahnschmerzen jammert) Rutzau. Zu viebt; vgl. aber auch atviept.
Avots: ME IV, 433
Šķirkļa skaidrojumā (6)
oloties
uoluôtiês,
1) "šķuobīties, vaibstīties" (mit uõ ) Sepkull;
2) =tūļât 1: kuo tik ilgi uoluojies? Selb. Zu uolât I.
Avots: ME IV, 418
1) "šķuobīties, vaibstīties" (mit uõ ) Sepkull;
2) =tūļât 1: kuo tik ilgi uoluojies? Selb. Zu uolât I.
Avots: ME IV, 418
šķobīt
šķuobît, -u, -ĩju, freqn. zu šķìebt, neigen, zum Wackeln, Wanken bringen U.; (das Gesicht) verziehn (mit uô) Arrasch, Bers., C., Ermes, Golg., Lis., Nötk., PS., A. - Schwanb., (mit uô 2 ) Dond., Dunika, Grünw., Iw., Mesoten, Salis, Siuxt, Wandsen, Widdrisch, Zögenhof, (mit ùo 2 ) Gr. - Buschh., KL, Kr., Meiran, Saikava, Fratzen, Gesichter schneiden Oppek. n. U.: atte̦kā vēži ūsus vien šķuoba Jaun. mežk. 18. viņš... runājuot šķuobīja muti Vēr. I, 366. šķuobīja lūpas A. XX, 947. vaigu šķuobīšana Sadz. viļņi 77. kuo te savu... ģīmi šķuobi kâ mē̦rkaķe! R. Sk. II, 134. Refl. -tiês,
1) wanken, wackeln
U.: šķuobās kâ rats uz vienu un uotru pusi RKr. VI, 658, viņai likās, ka siênas šķuobās Sadz. viļņi 203. zaķītis gan šķuobījās, gau gruozījās JK. V, 63. viņš šķuobās, bāl un gaisu tver A. XXI, 597. ve̦ci zuobi šķuobījās BW. 13008. šķuobās gurni staigājuot 11108;
2) "vor Hochmut nicht wissen, wie sich betragen"
(mit ùo 2 ) Stomersee;
3) = vaibstīties, Fratzen schneiden: šķuobījās gan, bet izdzēra Grünwald, (mit uô 2 ) Gramsden. Trotz šķiebt (s. dies) schwerlich mit uo aus on; vielleicht mit uo statt ai nach Mustern wie griezt: gruozît; vgl. auch das Reimwort uobīt.
Avots: ME IV, 57
1) wanken, wackeln
U.: šķuobās kâ rats uz vienu un uotru pusi RKr. VI, 658, viņai likās, ka siênas šķuobās Sadz. viļņi 203. zaķītis gan šķuobījās, gau gruozījās JK. V, 63. viņš šķuobās, bāl un gaisu tver A. XXI, 597. ve̦ci zuobi šķuobījās BW. 13008. šķuobās gurni staigājuot 11108;
2) "vor Hochmut nicht wissen, wie sich betragen"
(mit ùo 2 ) Stomersee;
3) = vaibstīties, Fratzen schneiden: šķuobījās gan, bet izdzēra Grünwald, (mit uô 2 ) Gramsden. Trotz šķiebt (s. dies) schwerlich mit uo aus on; vielleicht mit uo statt ai nach Mustern wie griezt: gruozît; vgl. auch das Reimwort uobīt.
Avots: ME IV, 57
švēplēt
vaipstīties
vaipstîtiês "?": uz viņa sejas vaipstījâs sle̦pe̦ns smaids Dr.; könnte (vgl. vaibstīties) auch mit bst geschrieben sein.
Avots: ME IV, 440
Avots: ME IV, 440
žaipstīties
žnaibīt
žnaibît, = žņaîbît Memelshof; "vaibstīties" Selb. Refl. -tiês, = žņaibîtiês: ne˙kādas koķetēšanas, ne˙kādas žnaibīšanās: viņš pat liedzās meiteni nuoskūpstīt Vizulis R. Sk. I, 41.
Avots: ME IV, 823
Avots: ME IV, 823