Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vaidīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vaidīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (34)

aizsvaidīt

àizsvaîdît, freqn. von sviêst, wiederholt weg-, verwerfen: diež, kur bē̦rns savas lietiņas aizsvaidījis JK.

Kļūdu labojums:
sviêst = aizsviêst

Avots: ME I, 53


aizsvaidīt

I àizsvaidît, ‡

2) (sperrend) vollwerfen:
sieva visu ustabu aizsvaidījusi ar vadmalu Pas. IX, 501. Refl. -tiês, irrend hin-, weggeraten: bēgļi aizsvaidījušies pa malu malām.

Avots: EH I, 54


aizsvaidīt

II àizsvaĩdît Dunika, (mit Butter oder Fett) zuschmieren: a. caurumus (maizes šķēlei) ar sviestu.

Avots: EH I, 54


aizzvaidīt

àizzvaidît: auch Fest.: a. (verschmieren, zuschmieren) visas šķirbas.

Avots: EH I, 65


aizzvaidīt

àizzvaidît, mehrfach verkleben, Bers., Laud.

Avots: ME I, 61


apsvaidīt

apsvaidît: apsvaîdît 2 (= apmẽ̦tât

1) dubļiem Dunika, Kal., Rutzau, (mit ) Wolm.; apsvaîdît 2 (Kal.) oder apsvaĩdît (Dunika) maizi, Brot mit Butter bestreichen (beschmieren): apsvaidītuo maizi Janš. Atpūta № 384, S. 5. Refl. -tiês,

2) sich
(dat.) bestreichen (beschmieren): apsvaidies pats sev maizi! Dunika,Kal.; ‡

3) unversehens bestrichen werden
Dunika: maizes gabals man apsvaidījies pārāk biezs.

Avots: EH I, 118


apsvaidīt

apsvaidît, tr., beschmieren, besprengen, salben: ar šuo mīklu bērniņš pirtī jāapsvaida BW. I, S. 185. tev būs dzīvuokli apsvaidīt II Mos. 40, 9. Refl. -tiês, sich beschmieren, sich salben.

Avots: ME I, 128


apzvaidīt

apzvàidît Jürg., bestreichen, beschmieren: a. sienas ar kaļķiem.

Avots: EH I, 128


atsvaidīt

atsvaidît, wiederholt (oder vieles) wegwerfen Dunika: a. ve̦lē̦nas nuo grāvja.

Avots: EH I, 173


iesvaidīt

ìesvaîdît, tr., freqn. zu iesviest,

1) wiederholt hineinwerfen:
iesvaidiet sìenu šķūnī;

2) einschmieren:
žīds sūta lietuvē̦nu iesvaidīt uori LP. VII, 802. ratus izvilkuši, iesvaida patlaban riteņus Janš.;

3) einsalben, einbalsamieren:
miesa tika iesvaidīta ar dārgām eļļām MWM. VI, 204.

Avots: ME II, 75


izsvaidīt

izsvaîdît (li. išsváidyti), tr., freqn. zu izsviêst 1,

1) umherwerfen, auseinanderwerfen:
siena gubu, akmeņus. izsvaidīti kankari Asp. Gunde̦ga izsvaida ruokas kâ aiŗus Brig.;

2) verschleudern:
mans brālis izsvaida savu labumu LP. V, 308. Refl. - tiês,

1) sich umherwerfen, sich umherwälzen:
mantas guļ izsvaidījušās pa visu istabu;

2) gestikulieren, sich gebärden, sich benehmen:
cik piemīlīgi viņš prata izluocīties un izsvaidīties.

Avots: ME I, 808


izsvaidīt

II izsvaĩdît Dunika, (be)streichend verbrauchen: i. visa sviestu.

Avots: EH I, 484



izzvaidīt

izzvaîdît, tr., ausschmieren: sviestu pa galdu C.

Avots: ME I, 832


nosvaidīt

nùosvaîdît, tr., freqn., wiederholt herab-, weg-, bewerfen: uolinieki nuosvaidīja sīkajām uoliņām BW. 14427. Refl. -tiês, sich hin- und herwerfen: nuosvaidās kâ spuole JR. lV, 88.

Avots: ME II, 863


nosvaidīt

I nùosvaîdît: visa pļava ar bļīniem nuosvaidīta Pas. XI, 360.

Avots: EH II, 93


nosvaidīt

II nùosvaidît: "abschmieren" Stender Deutsch-lett. Wrtb., beschmieren, bestreichen: n. maizi ar sviestu Dunika.

Avots: EH II, 93


pārsvaidīt

[pãrsvaidît,

1) wiederholt od. mehrere Objekte hinüberwerfen:
p. kuokus pār sē̦tu;

2) (bei einem Konfessionswechsel salbend) umtaufen;

3) trocknend umwerfen (eine gegliederte Masse):
p. ābuoliņu.]

Avots: ME III, 180



pasvaidīt

[pasvaidît,

1) wiederholt werfen unter:
p. pakaišus;

2) leichtfertig vergeuden:
piedzēries grib pasvaidīt naudu Golg.]

Avots: ME III, 110


pasvaidīt

II pasvaĩdît Dunika, bestreichen (nach Verben des Könnens): saimniece nespēj p. (ar sviestu) maizi visai saimei.

Avots: EH XIII, 178


piesvaidīt

pìesvaidît, vollwerfen, viel werfen: iedams es piesvaidīšu vēziņu Pas. III, 124.

Avots: ME III, 299


sasvaidīt

I sasvaidît,

1): ziedus ... upītī sasvaidīja Tdz. 50178.

Avots: EH XVI, 452


sasvaidīt

I sasvaidît, tr., freqn. zu sasviest,

l) (mehrfach)zusammenwerfen, auf den Haufen werfen
Dunika (mit 2 ), Spr.;

2) längere Zeit (hin und her) werfen:
stiprinieki sasvaida dē̦lu cauru nakti LP. II, 42.

Avots: ME III, 752


sasvaidīt

II sasvaidît, tr., tüchtig einschmieren, einsalben: vai vē̦de̦rs nesāpēja? -saldu sviestu sasvaidīju (Var.: sasmērēju) BW. 33494, 5. sasvaĩdît (aufschmieren) visu sviestu uz maizi Dunika. Refl. -tiês, sich tüchtig einschmieren, einsalben: viņas sasvaidījās vēl ar smaržuotiem ūdeņiem De̦glavs Rīga I II, I, 580.

Avots: ME III, 752


sazvaidīt

sazvaidît,

1) einsalben:
priesteris sazvaidīja bē̦rnu;

2) verschmieren:
s. vietu vietam saplīsušuo krāsni Jürg.

Avots: ME III, 797


svaidīt

I svaĩdît: auch Lemb., Ligat, Salis, (mit ) AP., Borchow, Erlaa, Heidenfeld, Kaltenbr., Kokenhof, Marzen, N.-Laitzen, N.-Peb., Pilda, Sonnaxt, Trik., Waidau, Warkl., (mit 2 ) Kegeln, Luttr., Morizberg. Refl. -tiês,

1): liesmiņas vējluktuŗuos ... svaidījās un šaudījās vē̦tras grūdienuos Janš. Dzimtene V, 59. visas lietas svaidās pa zemi Kaltenbr. jis tai ("so")
i[r] svaidās (schwankt, zweifelt; russ. колеблется) Pas. IX, 205 (aus Lettg.; ‡

2) hin und her werfen
(intr.): puikas svaidās ar sniegu Kaltenbr., Sonnaxt, Warkl.

Avots: EH II, 611


svaidīt

I svaĩdît (li. sváidyti Leskien Abl. 286, LChr. 398, 3 Liet. pas. II, 317) Tr., Ruj., Alt - Salis, Widdrisch, svāidit 2 Kl., Sessw., svaîdît Wolm., Schwanb., Golg., Jürg., Arrasch, Selsau, Schujen, Warkh., C., PS., Los., svaîdît 2 Bl., Bershof, Salis, Dond., Bauske, Grünh., Dunika, Doblen (in Wandsen dafür mẽ̦tât!) -u, -ĩju, freq. zu sviêst, wiederholt werfen, schleudern, schmeissen, schwenken: šurpu, turpu vējiņš svaida smalku linu zēģelīti BW. 8896, 1. (kumeliņš) svaida manu augumiņu nuo kalniņa lejiņā 30101, 1 (Bd. V, S. 679). kuģi svaidīja (auka) kā riekstu čaumalu šurpu un turpu. uzvilka stuopu un svaidīja ragutini Kra. Vīt. 32. tika svaidīts nuo vienas darbnīcas uz uotras Vēr. 11, 62. Refl. -tiês, sich hin und her werfen, schwanken; (unordentlich) herumliegen: savā nespē̦kā es svaiduos Vēr. I, 1466. tu drudzī svaidījies II, 21. viņas sirds vairs nesvaidās starp šīm pretišķībām A. Up. J. 1. 9. tâ jau ce̦nas svaidās Pērsietis. platums svaidās starp 80 un 60 sentimetriem MWM. Xl, 237. ierauga... vilku gar aitām svaidāmies (schleichen) LP. VII, 865. ar valuodām svaidīties (unbesonnen Ungehoriges reden) Libek Pūķis 42. drēbes, zābaki, kurpes svaidījās pa grīdu Pas. IV, 204 (aus Nīcgale). Subst. svaidîšana, wiederholtes (hin und her) Werfen: sūdu svaidīšana (uz lauka), das Ausstreuen des Düngers Grünh.

Avots: ME III, 1140


svaidīt

II svaĩdît: schmieren (mit ai ) Perwelk.

Avots: EH II, 611


svaidīt

II svaĩdît Tr., svaîdît 2 Bl., Salis, Wandsen, svaîdît Kl., Sessw., Golg., Schwanb., C., -u oder -ĩju, -ĩju, salben, schmieren Brasche: rati jāsvaida Manz. kas labi svaida, viegli brauc Br. sak. v. 1242. zābakus svaidīt (schmieren) Kaudz. R. svaĩdīt sviestu uz maizi Dunika. svaidīts ar zâlēm LP. II, 38 (ähnlich VI, 856). svaidāmas zāles U., Spezereien zum Salben. miesu svaidīja ar eļļu Konv. 2 1047. es, dieva svaidītais Zalktis II, 75. svaidītā (salbungsvoll) balsī Vēr. v. J. 1903, S. 47 und A. XX, 801. miera svaidīts nuogurums Vēr. II, 770. ziedu laiks, tu atkal nāc smaršām gaisu svaidīt Jaunības dzeja 33. Refl. -tiês, sich salben. Subst. svaidîšana, die Salbung Brasche, Vēr. II, 1074, Schmiererei Brasche. svaidĩjums, die (abgeschlossene) Salbung: saņē̦muši gara augstākuo svaidījumu Plūd. Llv. II, 245. svaidîtãjs, der Salbende, der Schmierer Brasche. Zunächst jedenfalls zu sviêsts "Butter", li. svíesti "schmieren" (s. Būga KSn. 1, 288 f.) und weiterhin vielleicht (nach Leskien Abl. 286 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 520) zu svīst "tagen", li. svidė´ti "glänzen" u. a.; oder (nebst sviêsts) vielmehr (vgl. zur Bed. z. B. afries. smîta "schmeissen, werfen": got. gasmeitan "schmieren") identisch mit svaidît I?

Avots: ME III, 1140, 1141


uzsvaidīt

I uzsvaidît,

1) wiederholt hinaufwerfen:
u. sìenu uz kūtsaugšas;

2) wiederholt werfen auf.

Avots: ME IV, 387


uzsvaidīt

II uzsvaidît, aufsalben, aufschmieren: uzsvaidît sviestu uz maizi Dunika. uzsvaidāms siers, der Schmierkäse Brasche.

Avots: ME IV, 387


vaidīt

vaîdît 2 , -u, -īju Siuxt, = vairît I: nuo tam jau dikti vaida. Refl. -tiês "vairīties, sargāties" Siuxt, ("?") Tdz. 44424.

Avots: EH II, 748


zvaidīt

zvaîdît C., Vīt., freqn. zu zviest, = svaidît II, schmieren: zvaidīt šķirbas ar māliem, ķiti.

Avots: ME IV, 761

Šķirkļa skaidrojumā (19)

čagans

III čagans Oppek. n. U., [čagāns Bers.], = čakārnis, Baumwurzel; [čagani"mežā izsvaidīti sprunguļi" Ekau; vgl. čaga 2].

Avots: ME I, 400


dārgzāle

dā`rgzâle, gew. Pl., die Spezerei: it kâ gaiss, dārgzālēm svaidīts MWM. VIII, 940.

Avots: ME I, 448



kārnīt

I kā`rnît,

1): "schleudern; stürzen
(tr.)" N.-Wohlfahrt;

2): roden
Salis. Refl. -tiês: unruhig hin und her treten und mit den Füssen scharren Seyershof: ērzelis kârnās 2 ; "svaidīties" N.-Wohlfahrt; eine Arbeit gut zu verrichten streben Seyershof: kuo viņi kārnījās ar saimniekuošanu!

Avots: EH I, 603


ķirlāt

ķirlât, -ãju, tr., schmaddern - ēdienu pa daļai apēst, pa daļai atstāt un izsvaidīt: putru. Refl. -tiês, schmaddern: kuo tur ķrlājies ap tuo putru Serb.

Avots: ME II, 384


meslienis

mêslienis Bērzgale, Kaltenbr., Kalupe, = mê̦slaîne: ustaba ai skaidām piesvaidīta kai m. ( vieta, kur malku zāģē") Zvirgzdine.

Avots: EH I, 809


ņoga

I ņoga: ņogas Dond. n. FBR. V, 126 "ņugas"; (> tahm. ņo`gs ) Rothof n. FBR. VIII, 111 "same̦stas drēbes, sasvaidītas lietas".

Avots: EH II, 115


olot

uoluôt, Vogeleier (im Walde) sammeln (mit ùo 2 ) Golg.; Ostereier einsammeln: pa lieldienām iet uoluot Drobbusch, Vīt. lieldienās pēc izšūpuojuma puiši uoluo Saikava. Refl. -tiês "svaidīties ar akmeņiem" Salisb.

Avots: ME IV, 418


pakaišam

pakaišam, Adv., = izkaišu (?): monētas, kas atrastas p., bet apmē̦ram vienkuopus, līdz ar saplīsušu ... puodiņu, nuo kuŗa, liekas, tās izsvaidītas Jaun. Ziņas 1932, № 179.

Avots: EH II, 139


peizāt

III peizât, -ãju (li. pelzoti "vituperāre"),

1) verspotten
Römershof;

2) materiell schädigen;

3) "ломать" Spr., "lauzīt" Kokn.; "apvalkāt, apnē̦sāt" Lös., Selsau; "izjaukt un izsvaidīt" AP., Bers., Selsau, Golg.; "saufen; vergeuden"
N.- Peb.; vgl. pèizêt 2 .

Avots: ME III, 192, 193


perņīt

perņît, -ĩju "treiben, stecken": perņījiet sìenu ātri šķūnī, lai ņesalīst! Memelshof; pèrņīt 2 , -ĩju, stossen, schleudern Gr.-Buschhof, Nerft; per̃nît, -īju "jaukt, izsvaidīt" Serben Peb.

Avots: ME III, 202


pērtelēt

pḕrtelêt 2 Linden in Kurl. "svaidīt smillis ar kājām uz visām pusēm": vista pērtelē. Refl. -tiês Linden in Kurl., = pḕrtiês 2: vista pērtelējas pa smilktīm.

Avots: EH XIII, 229



šķirtne

šķirtne,

1) der Scheitel
U., (mit ir̃) AP., (mit ìr 2 ) Bers., Erlaa, Golg. Kl., Lubn., Saikava: pār pašu galvas vidu balta šķirtne re̦dzama Dok. A. matiņi gludi sukāti, šķirtni vidū MWM. VIII, 242. māte skatās spuogulī, nuopūlējas ar taisnas šķirtnes pāršķiršanu Blaum. Skal. ug. 230;

2) eine Fuge
Döbner n. U., "sprauga" (mit ìr 2 ) Gr. - Buschh.: saules seja... pa mākuoņu šķirtnēm... atklājās Janš. Dzimtene 2 III, 81. kuociņi auga... saknītēm klints šķirtnēs turē̦damies Valdis Stabur. b. 17. dakstiņiem, kam šķirtnes piesvaidītas... kaļķiem Vēr. I, 898. lietus iespriezdamies pa mazākām šķirtnītēm Duomas III, 827. caur vārtu šķirtni MWM. VI, 328;

3) ūdens sķirtne, die Wasserscheide:
draudzes... daļu, kas atruodas Salacas un Pē̦rnavas upes ūdens šķirtnē A. Melnalksnis Mazsalaca 10. ūdeņu šķirtne starp Ziemeļu Le̦dusjūŗu un Bēringa līci MWM. VII, 394;

4) das Diaphragma
Dr.;

5) die Zäsur
Plūd. Llv. 176;

6) šķirtnīte 2 , die Strähne
Saikava: kad ieskā galvu, tad pašķiŗ matus mazām šķirtnītēm.

Avots: ME IV, 46


spēlēt

spẽlêt: prs. spẽlu Blieden n. FBR. XVI, 96; "ruotaļās iet" Warkl.; spē̦lē̦dami un gaģinādami pa silu skrēja gulbji un mežzuosis Vēr. II, 1035; verspielen (?) Kand.: es negribu s. nuo savas naudas ne˙kuo. tautiet[i]s lūdza mīļu Māŗu, ruokā maku turē̦dams: spēlēj[u] (setze aufs Spiel?) simtu dālderīšu nekâ savu līgaviņu BW. 1120; "svaidīt": bē̦rni spēlē sukura graudu Ramkau. sveša māte (mani) maldināja, ar kuokiem spē̦lē̦dama BW. 4121 var. kuoki[e]m suņus spē̦le̦dama 6635, I. gāju puišus brāķē̦dama, kâ ābuolus spē̦lē̦dama (Var.: mē̦tādama) 473 var. māte... dzied, ruociņas spē̦lē̦dama RKr. XIX, 133 (aus Plm.).

Avots: EH II, 549



spolēt

spuõlêt,

1): "uz ņiedriņas vai pabieza papīra ar spuolējamuo ratiņu uztīt dziju aušanai" Ramkau;

2): šis pa ceļa vidu vien spuolē uz māju Orellen; ‡

3) "svaidīt, mē̦tāt" (mit ùo 2 ) Līvāni, Saikava: spuolē munu ļaudaveņu, sadauz[i] dzelža kamaneņas Tdz. 51172. meitas tevi kā spundi spuolē nuo viena kakta uotrā Saikava. Refl. -tiês,

2) "mē̦tāties": s. ar sniegu Līvāni.

Avots: EH II, 566


uzkārnīt

uzkā`rnît,

1) (auf etw.) aufkratzen, -scharren:
uzkārnīt zemi kam virsū Schibbenhof;

2) (ein wenig auf etw.) ausbreiten, ausstreuen
(perfektiv): viņš tik mē̦slus tīrumā drusku uzkārnījis (uzmē̦tājis) Base. mē̦slus uz duobes uzkārnīt;

3) = uzdirst: suns uzkārnījis uz ceļa;

4) wühlend, scharrend an die Oberfläche geraten lassen, zum Vorschein bringen:
vista uzkārnījusi graudus;

5) aufwühlen
AP., MSil., Nitau, N.-Peb., Schujen: ar se̦kumiem netīrumus uzkārnīt Bers. pakaviem uzkārnītuos be̦dukļuos Kaln. Ozolk. māc. siena apārņus uzkārna (uzcē̦rt), lai siens labāk žūst Ubbenorm;

6) scharrend ebnen:
uzkārnīt pļavu (= nuolīdzināt kurmju rakumus) Ubbenorm;

7) zusammenscharren:
u. mē̦slus (= izsvaidītus mē̦slus samest kuopā) Grünwald.

Avots: ME IV, 340, 341


vēriens

I vẽriêns,

1): uzsietam aude̦klam pirmuo vērienu veŗuot Lttic. 1259;

4): "cirtiena daļa, kuo nuopļauj izkapts ar vienu griezienu" AP. vālas izsvaidītas, vērieni cirpšļuoti Jauns. J. un v. 139.

Avots: EH II, 776