Paplašinātā meklēšana

‡ apveikt (li. apveĩkti), = ‡ apvãrêt: visi darbi apveikti.

Avots: EH I, 125

‡ atsveikt Mar. "seinerseits mündlich oder schriftlich bewillkommnen".

Avots: EH I, 173

‡ atveiktiês "?": stāstīšanas brīži nenāca ik˙katru vakaru, bet vienīgi... kad krusttē̦viem prāts atveicās bezrūpīgs un jautrs Kaudz. Atmiņas I, 74.

Avots: EH I, 179

ìevèikt, tr., bewältigen, überwinden: darbus, ienaidniekus.

Avots: ME II, 87

izveikt (li. išveĩkti), zustandebringen, beenden Wid.] Refl. - tiês, gelingen, von statten gehen, Gewandtheit, Geschick haben, guten Fortgang haben: izveicās man dziedāt, izveicās runājuot BW. 415. izšķīrās man darbiņš, izveicās valuodiņa 17317. nee̦suot ne˙kad ar luopiem izveicies Etn. II, 37.

Avots: ME I, 826

nùosvèikt, ‡

6) sehr schnell beenden
("itin kâ nebūtu strādājuši, bet tik apsveicinājuši - tik īsā laikā") Nötk.

Avots: EH II, 93

nùosvèikt,

1) ["beglückwünschen"
Ar.; eifrig rühmen Lis.]: abas mātes nuosveica un nuoslavēja viņa gudrību Dok. A.;

2) ["sich beklagen über"
Lis.]: "skāde, ka plinte nav pielādē̦ta!" krusttē̦vs nuosveica MWM. VI, 29. [kaimiņienei izsaluši kartupeļi, viņa nuosveica vien Lis. vai, kâ viņš nu nuosveica (dich beneidend) par tevi Druw., N.-Schwanb. čigāni mani tâ piemānīja, ka nuosveicu(ôs) ("= nuosaucuos") vien Golg.;-

3) "viel Schlechtes (über andere) erzählen"
Tirsen u. a.;

4) "(einem Weggehenden) Böses nachrufen":
viņš pakaļ vien nuosveica N.-Schwanb.;

5) "apsveikt" Kursiten.) Refl. -tiês,

1) [sich verwundern
Lis.]: ļaudis nevarēja nuosveikties un nuobītnēties par tādiem brīnuma darbiem Aps.;

[2) "sich begrüssen"
Bers.).

Avots: ME II, 863, 864

nùovèikt: es viņu nuoveicu U. (unter veikt).

Avots: EH II, 106

nùovèikt [li. nuveĩkti], tr., überwinden, bewältigen: bruņenieki, nevaruot tuo nuoveikt, gāja lūgt palīdzības MWM. VIII, 119.

Avots: ME II, 884

pãrvèikt, tr., überwinden, bewältigen: pirmā cilts pārveica bulgārus MWM. VI, 868. sveša, ļauna griba bija pārveikusi, nuomākusi manu labuo gribu Plüd.

Avots: ME III, 187

paveikt, ‡

2) bewältigen:
mazais ... nepaveice ... vilku Pas. VII, 386. Refl. -tiês, ‡

2) eine Weile ringen
Pas. VIII, 217.

Avots: EH II, 189

paveikt (li. paveĩkti), zustande bringen, fertig bringen: kâ nu paveikšuot tādu darbu? LP. V, 334. ērģelnieka pienākumu tikpat paveiksit MWM. VIII, 505. Refl. -tiês, vonstatten gehen, gelingen: kulšana ātrāki paveiktuos Purp. Kkt. 114. tam kas labi paveicies Etn. II, 46. viss bija jau tik tālu paveicies, ka ne˙kādi šķēršļi... ceļā vairs nestāvēja Janš. Dzimtene ² III, 68.

Avots: ME III, 135

pìevèikt, tr., bewältigen, bemeistern, mit jem. oder etw. fertig werden: stiprākais pieveiks vājākuo juo˙pruojām Stari II, 323. trīs balsis pieveica vienu Citu t. r. XIV, 80. kamē̦r nuokavē̦tuos darbus pieveikšuot Vēr. I, 1155. Refl. -tiês,

1) passen, anstehen:
pin, māsiņa, ruožu kruoni, tas tev skaisti pieveicās (Var.: piede̦ras ) ! BW. 5810. labāki jau pieveicas mazais skulbenis: tas tik mīlīgi aicina kauliņus dusēt Janš. Dzimtene IV, 214;

2) sich anpassen:
priekšgājējiem šai jāpieveicas Pūrs III, 87.

Avots: ME III, 309

sasvèikt, tüchtig durchprügeln Golg., Gr.-Buschhof. Refl. -tiês, sich begrüssen: tie sasveicās ar galvām De̦glavs Rīga II, l, 259.

Avots: ME III, 752

savèikt, (abquälend) bewältigen, erschöpfen Wessen: ēda, ēda, bet nevarēja saveikt (aufessen) Austriņš Nuopūtas vējā 70. Refl. -tiês, zusammenpassen (intr.): mēs māsiņas svešinīcas, mums balsiņas saveicas A. XX, 470.

Avots: ME III, 784

svèikt,

3): zellis tūlītās sulaiņiem sveic vaļā, ka šis e̦suot ... Pas. XII, 81 (aus Smilt.). sveicis saimniekam, ka šim ... 116 (aus Serbig.). arī bāliņi sveic par Jersiku Vindedze 106;

4): ņēmās viņu s. (mit eî ² ; = paļāt) Lemb.

Avots: EH II, 613

svèikt C., -cu,

1) begrüssen
U. ("selten"), grüssen Bauske, Bershof (mit eĩ), Bers.: tuo dziedādami sveica LP. VII, 328. kas mīļi tuos sveica Lapsa - Kūm. 166. gailis... jaunu rītu sveicis Treum. Sap. un sm. 29; grüssend herunterholen: cīrulīt[i]s... augstu skrēja dziedādams, zernē sveikdams vasariņu BW. 2645;

2) loben, rühmen
(mit èi) C., (mit èi ² ) Bers., Sessw.;

3) aufgeregt, hingerissen erzählen
(mit èi ² ) Golg.: kuo viņš labu sveica? was hat er Gutes erzählt? Celm.;

4) schelten
(mit eĩ) Bauske. Refl. -tiês, einander begrüssen: tie ar meitiņām mīlīgi sveicās Lautb. Niedr. Vidv. VIII, 96.

Avots: ME III, 1147

uzvèikt: cūka ve̦llu ... uzveikusi Pas. XIV, 173.

Avots: EH II, 738

uzvèikt, besiegen, bezwingen, bewältigen: uzveikt uotru cīkstuoties Dond., Siuxt. uzveikt (smagu) darbu.

Avots: ME IV, 397

vèikt: auch Ermes, Smilt., (mit eî ² ) Lemb., Morizberg, (mit eĩ) Dunika, Lesten, Siuxt; nevar v. cilāt (sìenu) Heidenfeld. visas revolūcijas zaudē, lai veiktu nākamais laiks Rainis Dz. un d. I ² , 371. te̦lpu pilda zilgana gaisma, bet tuo ... veic ze̦ltaini apgaismuotais altāris Jauns. Raksti 81. Refl. -tiês,

2): palaiž uz citiem stipriniekiem veiktuos Pas. VIII, 491. lai skrien veiktuos Skaista n. FBR. XV, 49. Subst. veicējs, wer etwas bewältigt:
es darbiņa veicējiņa BW. 10447, 4 var.

Avots: EH II, 768

vèikt (li. veĩkti "machen") C., Serbigal, Wolm., (mit eĩ ) Iw., Lin., (mit èi ² ) Bers., KatrE., Kl., Preili, Prl., Saikava, Sehren, (mit eî ² ) AP., Ruj., Salis, -cu, einen glücklichen Ausschlag erringen L.; ausrichten U.; besiegen, bezwingen U., Spr., bewältigen (unbek. in Dond., Dunilta, Oknist, Salisb., Schwanb., Selg., Stenden, Wainsel, Wandsen): darbus veikt LP. IV, 145. nevarēs darāmuo darbu veikt VI, 435. darbs vienā nāktī veicams VII, 1320, durakam nācies mājas kuopu veikt VI, 345. guodam veikuši... uzde̦vumu Stari III, 34. mednieks zin, kâ lapsu veikt JR, III, 33. Sprw.: divi ir lāci veic Br. sak. v. 592. salielījies ar gudrību viņu veikt LP. V, 97. aizsteidzies ar bīstaragu sumburu veikt 346. varēju puišus veikt BW. 2939. pruotu sāpes veikt Rainis Gō"tes dzeja 27. ilgi viņš ar tuo muocījās, bet... nevarēja veikt Vēr. II, 907. nevaram paši vis tik daudz veikt Kaudz. M. 41. dažs vēl divi gadi pēc tam nav varējis veikt mērnieku laiku miltu un salde̦numu 6. man beigtais un veiktais (beim Kartenspiel) Etn. I, 83. Refl. -tiês,

1) gedeihen
BI. (mit eĩ ), PS. (mit èI ), gelingen, guten Ausgang, Fortgang haben, vonstatten gehen U.: veicās (Var.: suokas) manai māmuliņai, man, meitiņai, neveicās BW. 6889, 4 var. man veicās ruoku darbs 7276. ar tām tautu me̦lnacēm nešķīrās, neveicās 312, 2. darbs vedās un veicās Etn. IV, 105. priekšdarbi veiknšies brangi LP. VII, 374. tev ar liniem veiksies 229. kâ ar ganīšanu veicas IV, 101, saimniekam... dzīvē neveicies VI, 49, valuoda veicās Kaudz. M. 79. ar valuodām visai neveicās Smilga Aizsnig. ceļi 22. vēžuošana negribējuse lāgā veikties LP. III, 103. lai aitas labi veicas BW. III, 1, S. 17. spirgtāk atkal veicas iet JR. V, 103;

2) ringen, kämpfen:
tu ar šuo veikties gribi Zbiór XVIII, 490. veikdamies ar raganām Pas. III, 384 (aus Bikava). Subst. veikšanâs, Gedeihen, Fortgang U. Nebst veikls und vīkt "gedeihen" zu li. vikrùs "munter", véikus "geschwind", viẽkas "Lebenskraft" u. a., serb. vȉjek "Lebenszeit", got. weihan "kämpfen", an. veig "Kraft", ahd. weigar "sich widersetzend", ir. fichim "kämpfe", lat. vīcī "habe gesiegt", peruicāx "hartnäckig", (nach W. Schulze Quaest. ep. 495 ¹ und Bechtel Lexil. 132) gr. οὐχ ἐπιειχτός "unbezwinglich" u. a., s. Trautmann Wrtb. 339, Walde Vrgl. Wrtb. I, 232 f., Stokes Wrtb. 279, Fick Wrtb. III ⁴ , 408, Güntert Der ar. Weltk. 138. Anders (zu vīkne, vīcinât u. a.) Persson Beitr. 85 und Iľjinskij PФB. LXXVI, 244.

Avots: ME IV, 524, 525

‡ apkamât, in der Hauptsache bewältigen: a. darbus ("veikt darba lielumu") Lubn., Saikava.

Avots: EH I, 89

apsveĩcinât, apsvèikt, tr., begrüssen, willkommen heissen: Dāvids apsveicināja savus brāļus I Sam. 17, 22. šis atgadījums visā zemē ar prieku apsveikts Tēv. viens uotru guodam apsveica Dünsb. Refl. -tiês, sich begrüssen: apsveicinājušies ar meitas ve̦cākiem BW. III, 1, 51. apsveicinãjums, apsveiciens, apsvèikums, die Begrüssung.

Avots: ME I, 128

cilât,

1): c. acis, die Augen öffnen
(in einem handschriftl. Vokabular); ‡

2) "savākt" (vom Heu, Klee, Getreide gesagt) Heidenfeld: nevar veikt c. sienu; ‡

3) c. telti, ein Zelt aufschlagen
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; ‡

4) c. nuoskumīgu, einen Traurigen aufmuntern
Stender Deutsch-lett. Wrtb. Refl. -tiês, ‡

3) sich langsam hebend (und senkend) gehen:
pīlē̦ni cilājas pakaļ Kaltenbr.; ‡

4) (wiederholt) fortgehen, fortziehen:
muižā bija ... zemes kalpi, un tie nuo savām vietām necilājās Janš. Bandavā II, 341; ‡

5) sich begatten (von Kühen):
kad guovs necilājas, tad vajaga duot utis ar maizi, tad cilāsies AP. - ‡ Subst. cilâtājs, wer (wiederholt) hebt: pūra cilātāja BW. 1170, 1. paminu c. 6908.

Avots: EH I, 270

dar̂bs, die Arbeit, das Werk, die Tat: labi, ļauni darbi, grūti, viegli darbi; pļaujamie darbi, die Erntearbeiten. darbs sekmējas, suokas, šķiŗas, ve̦das, veicas. kas tas nu par darbu? wie kann man so handeln? wie kann man eine Arbeit so verhunzen. uznāk dusmas, un nu tik pletnei darbs. tam darba pilnas ruokas od. tam darbs darba galā. viņš jau darbā od. pie darba. [darba diena, Werkeltag; darba vīrs U., ein Arbeitsfähiger, ein rüstiger Mann.] darbuos od. gaitās iet od. darbus klausīt, Frohndienste leisten. darbu darīt, pagūt, veikt. lauka od. zemes, mājas, ruokas od. ruoku darbi, Feld-, Haus-, Handarbeiten; rudens, vasaras, ziemas darbi. blēņu darbs, Unfug, naga darbs, eine schwere Arbeit, Aufgabe, varas d., Gewalttat, spaidu darbs, Zwangsarbeit. Sprw.: kunga guods, kunga darbs. zirga darbs, suņa ēdiens od. vistas barība. me̦lns darbs, balta maize. kam darbs, tam maize. darbs nav zaķis, pruojām neskries. bē̦g nuo darba kâ nuo uguns. pēc darba paduomi velti. darbam galu nepanāksi. labam darbam labi augļi. darbam sūras saknes, bet saldi augļi. ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē."kas laba darba", sagt man in Wain. n. Līniņ bei der Erzählung, wenn der Erzähler im Begriff ist, etwas besonders Wichtiges mitzuteilen. [Nebst li. dárbas (pl. darbaĩ) "Arbeit" zu li. dìrbti "arbeiten", ae. deorf"Arbeit, Mühsal", vgl. Zupitza KZ. XXXVII, 388, van Wijk IF. XXIV, 230 f., Wood AJPh. XX, 258 f., Bezzenberger Lit. Mitt. I, 42, Pogatscher IFA. XXI, 57.]

Avots: ME I, 439

gribêt, -u, ēju,

1) wollen, verlangen, wünschen :
labāk duot nekā gribēt. vai gribi, vai negribi, gaspažas duots, jāē̦d. gribēt grib, bet nevar, kâ grib, tad vajag gribēt, kâ var. juo jau labi iet juo vēl labāki grib. gribuot negribuot, unwillkürlich, ob man will oder nicht, wider Willen : meitai gribuot negribuot jājāj līdz LP. VI, 45. tam uznācis snaudiens un gribuot negribuošam bijis zemē jāatgulstas Etn. III, 91. tas kumoss man gribuošam (od. gribīšam), dieser Leckerbissen ist für die Zeit, wenn ich Appetit dazu bekomme. lai taupās gaļa gribīšam Salisb. Was man haben, besitzen will, steht

a) im Gen. od. Akk. : es apņēmu ve̦cu vīru, naudas, mantas gribē̦dama BW. 22053, 2 (Var. : kāruodama). zirgi grib jājējiņu 13645, 4. kuo gribēji, tuo dabūji, kuo pats negribi, tuo nedari uotram. vē̦ders savu tiesu grib. gribuots mani sen gribēja, begehrte mich zur Frau
BW. 15127, 1. meitas gribeēja skaistuo princi kâēst. gribu tavu dē̦lu arājiņu RKr. XVI, 225. izluocīju valuodiņu, kādu pati gribē̦dama ;

b) im Inf. : gribu rītu Rīgā braukt. (Der Inf. ist oft aus dem Vorhergehenden zu ergänzen : viņš dzeŗ negribē̦dams (scil. dzert), er trinkt ohne zu wollen, er zwingt sich zum Trinken) ;

c) im Part. pass. praes., selten praet. : peliet mani, niciniet, es teicama negribēju BW. 8803. daudz(i) meitu māmiņai, visas grib precējamas 11705. visi grib sēdināti 19137 ;

d) in einem abhäng. lai - od. ka - Satz : ve̦cāki gribēja, lai dē̦ls pre̦cas od. ka dē̦ls pre̦cē̦tuos. Mit unpersönlichem Subj. und abgeschwächter Bedeutung : sacēlās briesmīgs viesulis, it kâvai gribē̦tu apgāzt visu pili Dīcm. I, 34. darbs ne˙maz negribēja sekties LP. VII, 972. vēžuošana negribēja lāgā veikties III, 103.
dzeršana negribēja ne˙maz mitēties Kaudz. M. grib zemīte labi aŗama, vēl grib labi ecējama Lt d. 267. Ganz verblasst ist die ursprüngliche Bedeutung in Fällen, wo von einem Wollen eigentlich keine Rede sein kann, sondern von einer aus der Situation notwendig entspringenden Handlung, wie auch im Deutschen wollen gebraucht wird : viņs gribēja aiz smiekliem pušu plīst, er wollte sich totlachen. par tuo žīdiņš gribēja vai nuo ādas sprukt Dīcm. es, pie puikas gulē̦dama, cik gribēju nenuosalt BW. 12554, 3 gribēju gan˙drīz piemirst Asp. Das Part. gribē̦dams vertritt häufig Finalsätze : dē̦ls tâ runāja, gribē̦dams tē̦vam iztapt (= lai tē̦vam iztaptu). Refl. -tiês,

1) von einem Verlangen angewandelt werden, wollen :
juo ē̦d, juo gribas. pašam gribas, uotrs prasa. Der Gegenstand des Verlangens steht im Gen. (selten im Nom.) : man gribas gaļas ; sonst sind die Konstruktioene dieselben wie beim Aktiv : brūtes brālis, negribē̦damies apkŗams RKr. XVI, 146. Es muss noch hier erwähnt werden, dass neben der häufigern unpersönlichen Konstruktion (dē̦lu mātei gribējās) auch die persönliche im Gebrauch ist : dē̦lu māte (Var. : dē̦lu mātei) gribējās, lai es viņu guodināju BW. 23213 ; 9939, 1. nauda gribas skaitāma. gribējās sirmi zirgi miežu salmu streijājam 24939, 2 gribēties gribējās grūtu dzirnu ritināt 8041. gribēt man gribējās Jānīšam mutes duot 20205, 1. man gribas ēst. tāli mani māte deva, tāli man gribējās BW. 18117. Auch das Pass. kommt zuweilen vor : laikam gribē̦ts aplaupīt, wahrscheinlich hat man berauben wollen Aps. Zu greibt (s. dies). griepsta u. a., [s. Leskien Abl. 273 f., Zupitza Germ. Gutt. 176 u. a.].

Kļūdu labojums:
1) wolen = wollen
vīru... gribē̦dama ... (Var.: kāruodama) = sievu... gribē̦dams... (Var. kāruodams).
9939, 1 = 9939
streijājam = streijājami

Avots: ME I, 653, 654

izmĩzinât, ‡

2) "saveikt pēc saviem ieskatiem; līdz patikai nuostrādināt" Wessen: beidzuot dabūjis brāli pie siena pļaujas, tuo tad arī labi izmīzināja.

Avots: EH I, 467

izmuoderêt: tevi izmuoderēšu ("?") tâ, ka tu man uotrreiz vairs nebalamutēsies Janš. Dzimtene V, 170; "veikt">paveikt, pārspēt" Wessen: es viņu gan izmuoderēšu.

Avots: EH I, 468

jàusmîgs,

1) anregend, heiter stimmend
Oppek. n. U.;

2) unthusiastisch, begeistert:
jausmīgi tuo apsveikt Jan. jausmīgi saņēma ķeizaru B. Vēstn. dzejnieks atradis tautas prātā un sirdī jausmīgu atbalsi Pūrs I, 45. tās visas ir jausmīgas rakstu zīmes dzīvības uzvarē̦tājas karuogā Aps.

Avots: ME II, 103

II kamât "spaidīt, kutināt, mīlinuot saveikt" Wessen. Vgl. kamuot. I.]

Avots: ME II, 149

klaîda (li. klaidà, acc. klaĩdą "der Irrtum", kláida "блудяга, шатун"),

1) die Irre, [der Irrtum, Fehler]:
jūk dzīve klaidā Rainis. [tas ir liels... sarežģīts darbs, uz bez klaidām tuo veikt gan˙drīz nav iespējams Latgalītis No 1.] klaidu klaidām, durcheinander, verwirrt: vējš iznē̦sāja lapas klaidu klaidām pa rugāju;

2) klaida, der Herumtreiber:
putnu suns palicis klaida Dond. tas sadevies ar nerīšu un klaidu Adam.

Avots: ME II, 208

II kuopa, die Pflege, Sorge, Besorgung der Hausarbeiten, Beschickung des Viehs Siuxt, Etn. IV, 97: durakam nācies mājas kuopu veikt LP. VI, 345. vakara kuôpa ^2, die Futtervorlage am Abend Grünh. viņš padara žigli kuopu LP. VI, 894. meita, kam tai dienā kuopa bijuse, nuoņe̦m aplikumus VII, 576. pa sē̦tu un kūtīm saimniece bij visas vakara kuopas nuobeiguse Alm. ļaudis izklīda pie kuopas Apsk. Zu kùopt. [Identisch mit li. kuopà "Lösegeld für gepfändetes Vieh"?]

Avots: ME II, 344

mickât "saveikt, sakamât" Wiessen; "gründlich prügeln" Domopol.]

Avots: ME II, 623

I mikât, kneten (den Teig) AP., "veikt, kamāt, spaidīt" Selb., Kokn., Wessen, Baltinov; "liebend knutschen; mit Fäusten schlagen; walken" Bers.; "schlecht (etwas) tun" Mar.; "ņurcīt, kutināt" Sessw., Fehsen, Kalz., Fest., Laud., Tirsen., Lös., N. - Schwanb.; prügeln (nicht sehr ernst)" Sauken, Schwanb. - Refl. -tiês"meņģēties" Fest.]

Avots: ME II, 625

mizuôt,

1): auch Frauenb. (bet kartupeļus luoba), Grawendahl, Hasenp., Schnehpeln (bet kartupeļus laupa), Sessw.;

3): auch AP., C., Gr: Sessau, Sessw.; stark regnen
Seyershof;

4): eilig gehen
Nötk. ‡ Refl. -tiês,

1) eifrig schälen
Orellen: mizuojaities nu! cilvē̦ki gaida ēst;

2) "neatlaidīgi cīnīties kuo sasniegt (paveikt)" Seyershof: es mizuojuos māsai līdz (vom Lernen in der Schule);

3) m. pa kruogiem Seyershof "dzert un uzdzīvuot".

Avots: EH I, 820

mustît: nevar m. ("veikt">veikt, spēt") AP: mustī ("dari! pasteidzies!·) nu jel maz! N.- Peb. Zur Bed. vgl. auch ‡ ìemustît.

Avots: EH I, 836

nùomuļît, - ĩju,

1) ohne Zähne aufessen:
n. gaļu Salis;

2) erwürgen, erdrosseln:
laupītāji ceļavīru nuomuļījuši Jürg.; "uzveikt" Kalz.; "nuogalināt" Vīt., Lös.;

3) "besudeln"
Gramsden, Dickeln, Neu - Wohlfahrt;

4) "mit stumpfem Messer abschneiden"
Dickeln, Kalz.; s. auch nùomuļât.]

Avots: ME II, 822

I pangât "saveikt; atriebties" Wessen.]

Avots: ME III, 77

‡ pìebìrzît ² Saikava, in grosser Menge Saatfurchen ziehen: piebirzījis tik daudz birzumu, ka es nevaru veikt visu apsēt.

Avots: EH II, 244

‡ putlêtiês, -ējuos Liepna,

1) irren, irre gehen :
p. pa mežu;

2) "neveikties": jam putlējas vien; jam nav ni˙kādas šķermes. Zur Bed. vgl. auch ‡ nùoputlêtiês II 1.

Avots: EH II, 339

rùocība,

1): auch (mit uô ² ) Salis; "iespēja kuo veikt, turība" (mit ùo ² ) Kaltenbr.: kam ir r., tam līdzekļu netrūkst Seyershof. "Wohlhabendheit" ME. III, 576 zu verbessern in "Wohlhabenheit".

Avots: EH II, 390

‡ II sapangât,

1) "saveikt; atriebties" Wessen;

2) sapanget Laidsen, durchschelten.

Avots: EH II, 434

sastrēgt: upē sastrēga le̦dus Peb. upē sastrē̦guši kuoki Ekau, Grünw. darba tik daudz sastrēdzis, ka nevar veikt ebenda.

Avots: EH II, 452

sasveicīt "?": viņš man[i] ar labu nūju sasveicīja, er empfing mich mit einem guten Prügel Für. I (unter sveikt); "anstatt einer Begrüssung durchschetten, durchschimpfen" Nötk.; regnend ganz durchnässen: nu gan lietus mūs sasveĩcīs Kl.-Dselden.

Avots: ME III, 752

suitme (??) "= grūtums, Schwierigkeit, Mühe" angeblich "ehemals" in AP.: ar lielu suitmi veikt darbu.

Avots: ME III, 1116

sukata "?": sukatu izdevies tikai pašā vakarā veikt L. A.

Avots: ME III, 1117

II svèicinât ² Pilda, Warkh., Saikava "= rāt (schelten); pērt"; svèicît Nötk. "prügeln"; vgl. sveikt 4 und sasveicît.

Avots: ME III, 1146

trijatâ, trijātâ JK. III, 70, trijtâ Dunika, trijati, trijatis Dond. n. FBR. V, 136; VI, 63, Adv.; drei zusammen, zu dreien: mēs bijām trijatā A. v. J. 1896, S. 51. varēs sēdēt trijatā S. 883. trijatā jau sāka i[r] valuodas daudz labāk veikties A. v. J. 1897, S. 457. viņi aiziet trijati LP. VI, 242.

Avots: ME IV, 233

vâkt: prs. vâcu Skaista, vâcu ² Jürg., Morizberg, Ruhtern, Selg., vâķu ² Behnen, Dunika, Iw., Nigr.,

1): auch Skaista n. FBR. XV, 48;

2): "veikt" Siuxt;

3): aita kādreiz nevāķ jē̦ra Iw. (ähnlich Lttic. 320). Refl. -tiês,

2): v. kam līdz Iw. vāķies gulēt! Dunika. Subst. vāķējs,

1): es tā priežu (Zugaben)
vāķējiņa BW. 33484;

2): bē̦rna vâķēja ² , die Kinderwärterin
Dunika.

Avots: EH II, 762

I vèicinât C., Wolm., (mit èi ² ) Kl., Prl., (mit eĩ ) Iw., Wenden, gelingen lassen, fördern St., U.; segnen (von Gott gesagt) U.: daudz ruociņas, daudz kājiņas, tās darbiņus veicināja BW. 28417. tas kāpuostu augšanu veicinuot LP. VII, 344. veicinām visu tuo, kam pamatu likuse skuola Vārpas 19. arāja gājumu un kuopumu veicināt Pūrs II, 65. - Subst. veicinâšana, das Fördern: zinātnisku mērķu veicināšanai Āronu Matīss Kr. Valdemārs 17; veicinâtãjs, der Förderer: audzelības veicinātājs Stāsts Krieviņ 6. kultūras veicinātājs Vēr. I, 1288. Zu veikt.

Avots: ME IV, 522

veĩkls (li. *veiklas Lit. Mitt. II, 238 und 240 oder veiklùs "gewandt, tätig") AP., C., Iw., Līn., PS., Ruj., Salis, Serbigal, Wolm., (mit èI ) Linde, (mit èi ² ) Kl., Lös., Nerft, Preili, Prl. (unbek. in Dunika, Oknist),

1) fleissig
L., U., (mit èi ² ) Sessw.; munter, hurtig U., Spr., (mit èi ² ) Bers., Sessw.; geschickt, gewandt (mit eĩ ) Frauenb.: veiklas kājas, hurtige Füsse Mag. IV, 2, 155, U. Sprw.: jauns cilvē̦ks, veiklas kājas RKr. VI, 104. kas veikls - apgriežas uz pimberi, kas neveikls - uz pūravietas sējuma Br. sak. v. 906. puisis ar veiklākuo mēli Etn. I, 116. rudzu trauku... veikli izmalušas LP. VI, 66;

2) gedeihlich
L., St.; wohl geraten U., (mit eĩ ) C.; frisch, gesund U.: veikls darbs C. veikls bē̦rns, ein körperlich und geistig wohlgeratenes Kind U.;

3) possierlich, komisch
W. - Livl. n. U.; sonderbar Salisb.: sviekstam veikla gaite (sonderbarer Geschmack) Salisb. n. A. Melnalksnis Mazsalaca 54, kāda apelsīnam garša ? - tāda veikla ir, - kâ tuo lai nu izsaka Salisb., Wolm.;

4) etwas dumm, beschränkt
(mit eĩ ) Ruj., Wainsel, Wolmarshof: veikls cilvē̦ks Ruj., Wolmarshof. veikla galva Wainsel. - Subst. veĩklums,

1) die Behendigkeit, Geschicklichkeit
U., Gewandtheit;

2) das Wohlbestelltsein
U.;

3) ein gewandter, dienstfertiger Mensch
Frauenb. Wenigstens in den Bedd. 1 - 2 zu veikt; zur Bed. 3 vgl. die Bedd. von vendîgs.

Avots: ME IV, 523, 524

viênatā AP., C., Erlaa, Golg., Jürg., Lubn., Ogershof, Saikava, Selsau, Sessw., Adv., allein; unter 4 Augen ("divatā, savrup" in Jürg. in dieser Bedeutung viênatē): vienatā dzīvuot Jürg. u. a., allein, einsam leben. vienatā (allein) darbu veikt Saikava. vienatē (unter 4 Augen) iedeva naudu Jürg. vienatā tu nuoduodies sē̦rām duomām Janš. Līgava II, 162.

Avots: ME IV, 656

visā Gr.-Buschh., Meiran, Warkh., Adv., ganz, gänzlich, im Ganzen: dzīvāja visā priecīgi Pas. IV, 491 (aus Lixna). nuosit mani visā! 236 (aus Atašiene). darbs jau visā veikts Latgalits 1922, VI, l 4 . ne visā seņ VI, 2. karelieši, kuru visā ir ap 200.000 cilvē̦ku VII, 4 ₁ .

Avots: ME IV, 622