aizvicināties
‡ àizvicinâtiês, (sich hin und her drehend?) sich hin-, wegbegeben Frauenb.: kur viņš nu atkal aizvicinājies?
Avots: EH I, 63
Avots: EH I, 63
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vicināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vicināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)
apvicināt
atvicināt
‡ atvicinât einen Gegenstand schwenkend dadurch jem. wegscheuchen: a. mušas nuo me̦dus Saikava.
Avots: EH I, 180
Avots: EH I, 180
ievicināt
ievicinât, tr., einschlagen, einhüllen: svārki, kur savu pādīti ievicināšu BW. 1488.
Avots: ME II, 88
Avots: ME II, 88
izvicināt
‡ izvicinât, zur Genüge schwenken: abus puišus viņš (= vērsis) kâ salmu kūļus izvazā un izvicina pa sē̦tu Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 192. sagatavuojies labi i. kājas (bereite dich für einen weiten Gang vor)! Dunika. i. karuogu Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "ausschwingen"). Refl. -tiês: = izdañcuôtiês Dunika; izdancuoties un labi i. Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 32.
Avots: EH I, 496
Avots: EH I, 496
novicināt
‡ nuovicinât,
1) = nùovīcinât Dunika, Schwitten, Trik., Wolmarshof;
2) "schnell abfegen" Frauenb.; "schnell abmähen"
ebenda.
Avots: EH II, 107
1) = nùovīcinât Dunika, Schwitten, Trik., Wolmarshof;
2) "schnell abfegen" Frauenb.; "schnell abmähen"
ebenda.
Avots: EH II, 107
pavicināt
pavicinât: pavicināšu pie matiem U. (unter vicināt). pavicinādams tuo (scil. ce̦puri) ap galvu Janš. Līgava II, 7.
Avots: EH XIII, 190
Avots: EH XIII, 190
pavicināt
savicināt
savicinât, ‡
2) schwenkend zusammendrehen:
tuos (scil.: lûkus) savicināšu vickulā un ņemšu līdza Janš. Mežv. ļ. I, 71.
Avots: EH XVI, 465
2) schwenkend zusammendrehen:
tuos (scil.: lûkus) savicināšu vickulā un ņemšu līdza Janš. Mežv. ļ. I, 71.
Avots: EH XVI, 465
savicināt
švicināt
uzvicināt
uzvicinât, jem. zuschwenken, zuwinken: uzvicināt kam ar ce̦puri, ar lakatiņu, ar ruoku.
Avots: ME IV, 398
Avots: ME IV, 398
uzvicināt
uzvicinât,
1) hinaufziehen, -führen:
sienu ar zirgu uzvilcināt uz kūtsaugšas Stenden;
2) aufhalten:
uzvilcināt kādu cilvē̦ku KatrE.
Avots: ME IV, 398
1) hinaufziehen, -führen:
sienu ar zirgu uzvilcināt uz kūtsaugšas Stenden;
2) aufhalten:
uzvilcināt kādu cilvē̦ku KatrE.
Avots: ME IV, 398
vicināt
vicinât,
1): auch Dunika; tad es tâ ... zibeņus vicinātu Janš. Dzimtene I, 145; "pļaut" Lubn. Refl. -tiês,
1): veļa, vējā ... vicinādamās un plivinādamās Apsk. 1902, S. 17; ‡
3) "eilig etwas tun"
Frauenb.; beschäftigt sein Sassm.: puiši vicinājas ar meitām.
Avots: EH II, 780
1): auch Dunika; tad es tâ ... zibeņus vicinātu Janš. Dzimtene I, 145; "pļaut" Lubn. Refl. -tiês,
1): veļa, vējā ... vicinādamās un plivinādamās Apsk. 1902, S. 17; ‡
3) "eilig etwas tun"
Frauenb.; beschäftigt sein Sassm.: puiši vicinājas ar meitām.
Avots: EH II, 780
vicināt
vicinât,
1) schwenken (z. B. die Rute, die Fahne)
L., U., Mar. n. RKr. XVII, 123, Salis: saimnieki vicināja ce̦pures gaisā Vēr. II, 838. vicināt vairuogu Lāčplēsis 13. vicināt asti, schweifen V. es tavus garus matus gar ruociņu vicināšu (Var.: sitināšu) BW. 10857 var. zirgu vicināt St., ein Pferd tummeln;
2) an den Haaren raufen
U.;
3) "schuhrigeln"
Bergm. n. U. Refl. -tiês,
1) flattern;
2) sich schwenken :
kâ nesuntule grìežas un vicinās Janš. Bandavā I, 80. cauru . . . dienu vicinuoties ar izkapti pa lauku un nuoru II, 53. ar tuo (dancuojuot) . . . sitinājās un vicinājās uz visām pusēm Mežv. ļ. II, 15. Wenigstens in der Bed. 1 zu vīcinât, vīkt "sich biegen", vīksts "geschmeidig", li. vykis "Bandwurm", lat. vicia "Wicke", mhd. weigen "schwanken" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 233 ff., Persson Beitr. 85, 343 und 519.
Avots: ME IV, 577
1) schwenken (z. B. die Rute, die Fahne)
L., U., Mar. n. RKr. XVII, 123, Salis: saimnieki vicināja ce̦pures gaisā Vēr. II, 838. vicināt vairuogu Lāčplēsis 13. vicināt asti, schweifen V. es tavus garus matus gar ruociņu vicināšu (Var.: sitināšu) BW. 10857 var. zirgu vicināt St., ein Pferd tummeln;
2) an den Haaren raufen
U.;
3) "schuhrigeln"
Bergm. n. U. Refl. -tiês,
1) flattern;
2) sich schwenken :
kâ nesuntule grìežas un vicinās Janš. Bandavā I, 80. cauru . . . dienu vicinuoties ar izkapti pa lauku un nuoru II, 53. ar tuo (dancuojuot) . . . sitinājās un vicinājās uz visām pusēm Mežv. ļ. II, 15. Wenigstens in der Bed. 1 zu vīcinât, vīkt "sich biegen", vīksts "geschmeidig", li. vykis "Bandwurm", lat. vicia "Wicke", mhd. weigen "schwanken" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 233 ff., Persson Beitr. 85, 343 und 519.
Avots: ME IV, 577
Šķirkļa skaidrojumā (6)
šmirdzināt
‡ šmìrdzinât 2 Domopol, schwingen, schwenken: jie jāj, zuobinus šmirdzinādami; "mēģināt, vicināt" (> šmìedzynuôť) Warkl.: š. izkapti.
Avots: EH II, 649
Avots: EH II, 649
smudzināt
švipsināt
švipstinât,
1): lispeln
Gramsden, Sessw.; (večuks) sāka š. īsti paskaļi: "vai tā ir kārtība ...?" A. Upītis Laikmetu griežos II, 31; mit den Lippen gewisse Laute erzeugen Gold., Zirsten; pfeifend prahlen Nötk., Widdrisch;
2): asti š. Frauenb.; "ar stibu vicināt" MSil.; (ar truoksni) š. pātagu Kalnzeem.
Avots: EH II, 661
1): lispeln
Gramsden, Sessw.; (večuks) sāka š. īsti paskaļi: "vai tā ir kārtība ...?" A. Upītis Laikmetu griežos II, 31; mit den Lippen gewisse Laute erzeugen Gold., Zirsten; pfeifend prahlen Nötk., Widdrisch;
2): asti š. Frauenb.; "ar stibu vicināt" MSil.; (ar truoksni) š. pātagu Kalnzeem.
Avots: EH II, 661
vēzāties
vē̦zâtiês Karls., Wolmarshof, -ãjuôs "ar vē̦zu vicināt" Wolmarshof: lācis vē̦zājas ar buomi pret vilkiem cīnīdamies LP. VI, 290; = vēzêtiês 1 Nötk. (mit ē̦); schwenkend (eine Rute u. a.) sich wehren PS. (mit ē, ): v. ar rīksti nuo nikna suņa Lemburg.
Avots: ME IV, 573
Avots: ME IV, 573
vīķelēt
vīķelêt, -ẽju, wickeln: tie (= mati) būs labi māsiņai gar ruociņu vīķelēt (Var.: sitināt, vicināt BW. 21719, 7 var.
Avots: ME IV, 639
Avots: ME IV, 639