Paplašinātā meklēšana

vicu, s. vica II.

Avots: ME IV, 577

vicu vicumis, Bezeichnung rascher Bewegung Kurl. n. U.; Bezeichnung des Hinund Herschwankens Netk. n. U.: vicu vicumis iet gar visām žuogmalēm LP. VI, 909. iet kâ nelabais pa sē̦tu - vicu vicumis, līkumu līkumis Janš. Dzimtene V 251. sudmalas iet vicu vicum[i]s Ahs. n. RKr. XVII, 63. bē̦rni iet pa plānu vicu vicum[i]s ebenda.

Avots: ME IV, 577

‡ àizvicuôt, schnell hin-, weggehen Siuxt: a. gar pļavu.

Avots: EH I, 63

apvicuôt, tr., mit Ruten umwinden, umschlingen: pūrs - ar vicām apvicuots.

Avots: ME I, 135

ìevicuôt, ìevicât, trinken, schmausen. Refl. - tiês, sich einen Rausch anlegen.

Avots: ME II, 88

nùovicuôt,

4): auch Dunika, Prl. ‡ Refl. -tiês,

1) n. (pirtī) ar sluotu Saikava, sich eine Zeitlang mit dem Badequast schlagen;

2) sich abarbeiten
Dunika: n. auzu druvā.

Avots: EH II, 107

nùovicuôt, tr.,

1) mit Ruten umbinden:
žuoga mietus;

2) abprügeln
Bers.: ganu;

3) gierig aufessen
Bers., vertun: visu peļņu ņems un nuovicuos Vīt.;

[4) schnell abmähen:
plānuos rudzīšus un miezīšus tik˙pat kâ vicuot nuovicuoja De̦glavs Rīga II, 1, 16].

Avots: ME II, 886

pavicuôt, ein wenig wedeln: ar asti netīruo tā (guovs) acumirkli pavicuo Jaunā Raža IV, 98.

Avots: ME III, 137

savicuôt, tr.,

1) savicêt Ahs., mit Weidenruten zusammenbinden, befestigen:
pūra lāde ar vicām savicuota (Var.: apvicuota; ar klūgām saklūguots) BW. 16813. ar vicēm mē̦dz žuoga, aizgaldas mietus savicēt Ahs. savicuoti sē̦tas mieti, Zaunpfähle, die mit Weidenruten zusammengebunden sind Biel.;

2) mit der Rute verprügeln:
māte savicuoja (savicēja Dunika) puišeli krietni ar vici pa pakaļu Ahs.;

3) eine gewisse Zeit hindurch saufen, zechen:
savicuoja (Widdrisch) od. savicēja (Gr. - Buschhof) visu nakti. Refl. -tiês, sich tüchtig besaufea Segew.: kāds naktsklejuoņa - labi savicuojies un nezin vairs mājas Alm.

Avots: ME III, 786

uzvicuôt,

1) mit einer Rute
(vica) Schläge versetzen: uzvicuot kam ar vicu pa muguru;

2) (das Zaungeflecht) mit neuen Ruten versehen:
uzvicuot žuogu Wandsen;

3) schnell hinaufsteigen, -gehen:
uzvicuot kalnā Siuxt;

4) "iedzert" AP., Bauske, Golg.

Avots: ME IV, 398

vicuôt,

7): auch Dunika; "krietni kuo darīt" Orellen;

8): viel essen od. saufen
Orellen. Refl. -tiês, ‡

3) = vicêties 1 MSil., Orellen. ‡ Subst. vicuôtājs Orellen, wer viel isst od. trinkt.

Avots: EH II, 780

vicuôt, s. vicât. Refl. -tiês,

1) = vicêtiês 3: stirna vicuojas gar lapām LP. I, 120. brālis vicuojas (arbeitet) cauru nakti IV, 50;

2) = vicêtiês 4: nakti vicuojas ar jaunkungiem Janš. Dzimtene ² III, 376. meitas... vicuojušās ar puišiem Bandavā I, 300.

Avots: ME IV, 577

aizu, Interj. der Freude, des Entzückens: aizu, aizu, vicu, vicu, man deviņi brūtganiņi BW. 12683.

Avots: ME I, 58

aižu, Interj. der Freude im VL.: aižu, aižu, vicu, vicu, man deviņi kumeliņi BW. 2278; aìžu = aiju: aižu, aižu, tu bērniņ, kas tev rītā šūpuos BW. 2053.

Avots: ME I, 62

‡ bliûkšķêt ² Siuxt, -u, -ẽju, = blīkšêt: vicuojās ar sluotām, tâ ka bliukšķēja vien Siuxt n. Fil. mat. 67. jāj lē̦nām, ar suoļiem, lai nebliukšķ! ebenda. dzīvāja visu nakti, ka bliukšķēja vien Siuxt.

Avots: EH I, 230

‡ griêzteniski ² Frauenb., Adv., "?": ievas vicu vajaga g. vicā grìezt.

Avots: EH I, 409

ìezaltêt, tr., prügeln: ņem tik kādu vicu un iezaltē krietni Naud. [Vgl. iezeltīt.]

Avots: ME II, 90

knajs: visu pelņu ņems un nuovicuos līdz beidzamam knajam P. W. Šis ar mani tiesāties? 24.

Avots: EH I, 627

maũriņš: polygorium Ulanowska Łotysze 100, polygonum aviculare Oknist; maũrs: zaļajam mauriņam BW. 24340, 1 var. minu nātriņas, lai aug m. 1587, 1; cietais m.; polygonum aviculare Ramkau; mīkstais m., poa annua ebenda; vienkāj[as] m., ein gewisses Kraut Salis.

Avots: EH I, 786, 787

maũrs [li. mauraĩ "Entengrün", r. муръ "Wiesengras"], maura, oft das Demin. mauriņš, eigentlich das Gras am Hause, um`s Haus herum, dann Rasen überhaupt U.: Sprw. zaļš kâ maurs. maurs izrakņāts un nuoē̦sts Apst. II, 7. tautieša kumeliņš mauru mina sētiņā BW. 7462. šķiries pušu, zaļa maura, glabā manu augumiņu! 8881, 2 var. lielā maũra zâle, Wegetritt (polygonum aviculare), mazā maũra zâle, Angergras (poa annua). [Nebst mauragas zu slav. murava "Rasen", s. Būga РФВ. LXXII, 196 und Trautmann Wrtb. 172.]

Avots: ME II, 569, 570

I naģi, Adv., energisch, mutig, hurtig Irmelau: kamē̦r ar sle̦pkavām naģi vicuojies, māsa pa tuo laiku gulējuse LP. IV, 53. līgava sākuse naģi puosties III, 83.

Avots: ME II, 689

‡ nùovicât,

1) (ab)schlagen, abprügeln:
kad labību kuļ spriguļiem, tad beidzuot vēl ruogas ar vicu nuovicā Welonen. n. suni ar rīksti C., Wandsen;

2) hastig aufessen
C., Ermes, Lemb., Trik., Wolmarshof.

Avots: EH II, 107

‡ nùovicêt A.-Schwanb., = nùovicuôt 3: visu nuovicējis nuo šķīvja.

Avots: EH II, 107

‡ II pureklis Neugut, Stelph. "vice; zu einem Besen zusammengebundene Birkenzweige zum Fegen des Hofraumes": senāk ar purekli arī vicuojuši piedarbuos nuokultuo klājienu nuo ruogām un pe̦lavām.

Avots: EH II, 327

savicêt, s. savicuôt.

Avots: ME III, 786

šmĩkstêt AP., Drosth., Grünw., Jürg., Nötk., Salis, MSiI., Salisb., Schujen, Serben, Smilten, Stolben, Sennus, Stenden, Schibbenhof, Wandsen, Widdrisch, (mit ì ² ) Bers., Kl., Go1g., Ogershof, Stomersee, Saikava, Aahof, Festen, Selsau, Sessw., Schwanb., šmīkstêt Spr., Wid., Lennew., Fehteln, Lasd., Laud., Meselau, N.-Peb., Ramkau, Wessen, šmīkšķêt Fest., Grünw., Lennew., auch refl. -tiês, Schallverbum, = smīkstêt I, knallen, klatschen, schnalzen, pfeifen, sausen: braucuot pātaga pa gaisu(gar ausīm) vien šmīkstēja Jürg., Fest., Salis, Schibbenhof, Wessen (ähnlich: A. v. 3. 1898, S. 8). gans vicina rīksti pa gaisu tik ātri, ka šmīkst vien Drosth., Katharinenhof, Ruj. vicuoja tik (ar žagariem), ka šmīkstēja vien Valdis Stabur. b. 189. skūpstās, ka šmìkst ² vien Adsel. dzirdi ... putna spārnus šmīkstam R. Kam. 169. (ähnlich: Aps. V, 11; Saul. III, 226; Kaudz. Vecpiebalga 8). guovs skrēja caur krūmiem, ka šmīkstēja vien Ramkau. bulta šmīkst pa gaisu A. XXI, 597. sirmie bē̦rzi šmīkst MWM. XI, 260. šmīkstē̦dams kuoks nuokrita Saul. I, 76. pusnakts vē̦sma šmīkst MWM. IX, 40. dzirdēju . . ., kâ lietus šmīkstēja Stari II, 259. pele šmīkst Salis. iet ar jaunām pastalām, ka šmīkst vien Schibbenhof. kāvi kaujas, ka šmīkš vien Fest. šmīkstuošs truoksnis Saul. Vēr. I, 1167. smīkstējas linu pīcka, kad iešāvu kumeļam BW. 17977. sviežu šautri aruodā; ja bij rudzi, šmīkstējās, ja pe̦lavas - plūšķējās 25853 var.

Avots: ME IV, 85

šmiũkstêt AP., C., Widdrisch, Wolmarshof, Stenden, Dond.,(mit ìu ² ) Ogershof, šmiũkšķêt Siuxt, šmiukšêt, -u, -ẽju, intr., klatschen, knallen, schnalzen: astes vien (vilkiem) gar durvīm šmiukstējušas Upīte Medn. laiki 9. atskanēja vicu šmiukšēšana MWM. VIII, 13. Vgl. smiukšêt.

Avots: ME IV, 84

spuru, Interjektion: vicu, vicu, spuru, spuru, kuokā kāpa uolu dēt (Rätsel) RKr. VII, 66.

Avots: ME III, 1033

uzdidelêt, einen Schlag versetzen: uzdidelēt kam ar vicu Bauske.

Avots: ME IV, 324

uzvicât, = vicu%C3%B4t">uzvicuôt 1.

Avots: ME IV, 398

I vica,

1): auch AP., Frauenb., Sermus; sērdienei ... ar viciņu savicuoja (pūru) BW. V, S. 505, № 4874, 1; viciņa Orellen, die Rute beim Dachdecken;

3): viciņu dzīt (höhlern?)
A. Brigadere Dievs, daba, darbs 179. Zur Etymologie vgl. Mikkola Ber. ² 99.

Avots: EH II, 780

I vica,

1) die Weidenrute, Spitzrute
L. (vice), U., Waidau und Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 617, Adiamünde, Arrasch, Bauske, C., Dond., Karls., Kl., Kurmene, PS., Saikava, Salis, Selg., Siuxt, Stenden, Trik., Wandsen, Widdrisch, Wolm., Zögenhof; (vice) Wid., Amboten, AP., Dond., Dunika, Golg., Iw., Lubn., Saikava, Schnehpeln, Selb., Sessw.; ein Zweig zum Zu sammenbinden der Zaunstaken Dond.; eine Art Besen zum Fegen des Riegenestrichs beim Windigen (eine kleine Birke, deren untere Aste abgehauen sind, während die oberen zu einem Besen zusammengebunden sind) Laud. (vice); die Rute beim Dachdecken KatrE. u. Etn. I, 91 (viciņa); das Stroh- od. Reisigbündel, das an einer langen Stange auf einem Grenzmal aufgesteckt wird (vice) Druw. n. RKr. XVII, 86; Plur. vices, Ruten (zum Prügeln) Dunika: bē̦rza vice Br. 114. alkšņa vicu (Var.: rīksti, stibu) nelauzīšu BW. 9778, 1 var. (pūru) ar vicīti savicēj[a] 4874. ar vicīti ruokā pieskubinādama zirgu Janš. Mežv. ļ. I, 267. ar vicām senāk klājienu slaucīja nuo salmiem Saikava. nuopin viču ķuoci Pas. II, 164 (aus Kalleten). bez viču kurvja Antrop. II, 90. vicē auguši, sagt man von im Morast wachsenden, sehr krummen Bäumen Frauenb. viču kārkls, die Mandelweide V., salix vimin. Karls.;

2) eine Strieme, die nach dem Prügeln auf der Haut sichtbar ist
Siuxt;

3) viciņa "diega nuošuvums drēbē, lai drēbe tai vietā stingrāki turē̦tuos" Siuxt; "cimda vai zeķes adījuma sākums" (= valnis 4?) Siuxt. Wenigstens in der Bed. 1 wohl nebst estn. wits "Rute"
und li. vycas "Weidenrute" aus r. ви́ца "Rute".

Avots: ME IV, 575, 576

II vica, vicu, Interjektion: aisa, aisa, vica, vica, aug man skaista līgaviņa ! BW. 11044. aizu, aizu, vicu, vicu. man deviņi brūtgāniņi 12683 var. vicu, vicu, spuru, spuru, kuokā kāpa uolu dēt RKr. VII, 66.

Avots: ME IV, 576

vicât, -ãju,

1) vicât U., AP., Brucken, Drosth., Grünw., Kalnemois, Kokn., Loddiger, Lubn., Meiran, N. - Peb., Ramkau, Schibbenhof, Smilten, Vīt., Wallhof, vicêt Wid., Bers., Du nika, Gr.-Buschh., Kalzenau, Meiran, Wessen, vicuôt Sessw., Siuxt, Trik., (mit einer Rute) schlagen, prügeln;
vicêt Adl., vicuôt Adl. "forttreibend schlagen": vicēt guovis Dunika. vica ruokā, un tik vicuo Siuxt. (plusu) ar bē̦rza vici vicēšu Br. 114, izrāvis rīksti un sācis ar tuo nabadziņu vicuot Etn. II, 8. saimnieks sācis pūķi vicuot ebenda. paņēma kruķi . . . un sāka vicuot Stūrmanim pa ribām Deglavs Vecais pilskungs 77. mušas vicāt (um sich schlagend vertreiben); vicât "Ruten schneiden" Rutzau;

2) = vicinât, schwenken U., Bauske;

3) vicêt Wessen, fegen;

4) vicêt Mar., -u, -ẽju, intr., flattern:
viņš skrēja pliku galvu, mati vien vicēja Mar. n. RKr. XV, 143; vicuôt, vom schnellen Drehen der Windmühlen gesagt: kad vējš labs, tad sudmalas vicuot vicuo Ahs. n. RKr. XVII, 63;

5) vicêt Wid., Nigr., Schnehpeln, mit Weidenruten (zusammen)binden;

6) vicuôt Nigr., tollen ("pluosīties, trakuot");

7) vicuôt Wain. "tüchtig arbeiten":
vicuo vaļā! Meselau, Aufforderung, etwas . . . schnell und ohne Bedenken zu tun. zagļi uzkāpuši uz jumta un vicuojuši vaļā (pē̦rušies sniegā) LP. VI, 348;

8) vicât Mar., Vīt., vicêt Wessen, vi cuôt AP., C., Erlaa, Golg., Grobin, Heidenfeld, Kalzenau, Kl., Nötk., Schnehpeln, Selsau, Trik., Wessen, saufen:
vicuo, ve̦cais, kamē̦r bērni paaug! Birk. Sakāmv. 107. viņš pa kruogu vicāja augu nedēļu Vīt. vicuojuši cauru nakti Golg.; vicêt Wid., vicuôt Wid., tüchtig essen;

9) vicuôt Ahs., laufen:
vicuo tu pa˙priekšu! es vicuošu nuo pakaļas Ahs. n. RKr. XVII, 63. vicuo vaļām! laufe! ebenda. vicuo pakaļ! laufe nach! ebenda; "fliehen" AP., Sessw. ln den Bedd. 1 und 5 sowie (zur Bed. vgl. sukât) 7-9 zu vica I 1.

Avots: ME IV, 576

I vija,

1): auch AP.; dzirdu cīrulīša dziesmu viju Skalbe Raksti II, 11;

2): auch Lennew. n. BielU.;

3): cūku v. Liepna, polygonum aviculare;

4): vijiņa Fest. "kārta, kuo cimdiem ada starp valni un tālākuo adījumu": vijiņu var ieadīt tikai tad, ja cimdu ada nuo divām vai vairāk dzijām; tad vienu dziju apgriež ap uotru un tad tikai me̦t uz adatas.

Avots: EH II, 782