aizvirknēties
‡ àizvir̃knêtiês, aneinandergereiht hin-, wegziehen (intr.), -fliegen: dzērves aizvirknējas uz dienvidiem.
Avots: EH I, 63
Avots: EH I, 63
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'virknēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'virknēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
apvirknēt
savirknēt
savirknêt, tr., zusammenreihen, aneinanderreihen: pērles Konv. 2 707. Refl. -tiês, sich zusammen-, aneinanderreihen: viņi... savirknējās garā virknē Liev. Brēz. un Hav. 167. Subst. savirknẽjums, das Zusammen-, Aneinandergereihte: vārdu savirknējumi Stari II, 245. ļuoti raibs savirknējums B. Vēstn.
Avots: ME III, 788
Avots: ME III, 788
uzvirknēt
virknēt
vir̃knêt, -ẽju, virkņuôt, aufreihen, aneinanderreihen: virknēja sīpuolus Janš. Bandavā I, 125. virknējuot . . . elementus pēc . . . atomu svariem Konv. 2 825. diadēmu ... nuo zvaigznēm es virkņuošu R. Sk. II, 245. Refl. virknêtiês U., (mit ir̃ ) C., virknuôtiês U., vir̃kņuôtiês Wandsen,
1) virknêtiês Bers., Kalzenau, virknuôtiês Bers., Nötk., Vīt., virkņuôtiês Lubn., sich aneinanderreihen, sich zusammentun
U.: putni virknējas uz pruojām iešanu Kalzenau. dzērves virknuojas taisnā virknē Vīt. šūniņas virknējas cita citai galā Konv. 75. nuotikums virknuojas pie nuotikuma B. Vēstn. atmiņas virknējas A. v. J. 1896, S. 205. (duomas) virknējās nesakarīgās variācijās 1903, S. 37;
2) sich mit Aufreihen beschäftigen
U.
Avots: ME IV, 606
1) virknêtiês Bers., Kalzenau, virknuôtiês Bers., Nötk., Vīt., virkņuôtiês Lubn., sich aneinanderreihen, sich zusammentun
U.: putni virknējas uz pruojām iešanu Kalzenau. dzērves virknuojas taisnā virknē Vīt. šūniņas virknējas cita citai galā Konv. 75. nuotikums virknuojas pie nuotikuma B. Vēstn. atmiņas virknējas A. v. J. 1896, S. 205. (duomas) virknējās nesakarīgās variācijās 1903, S. 37;
2) sich mit Aufreihen beschäftigen
U.
Avots: ME IV, 606
Šķirkļa skaidrojumā (1)
varzāt
var̂zât Drosth., Ronneb., (mit ar̂ 2 ) Ruj., -ãju,
1) kreuz und quer einflechten
(mit ar̂ ) Kl., Ogershof;
2) verwirren, verwickeln
Spr., Bers., Dickeln, Erlaa, Kalz., Lubn., Meiran, Odensee, Pernigel, Vīt., (mit ar̂ ) AP., Borchow, Kaltenbrunn, Kokenhof, Sonnaxt, (mit ar̃ ) Salis; "samežģīt" Fehteln, Kokn., Stockm.: kuo tu varzā? tin kārtīgi kamuolā! Vīt. dzijs jāsāk varzāt vaļā (loswickeln, entwirren) Golg.;
3) schnell, oberflächlich
(ungewandt Nötk., mit ar̂ ) nähen Memelshof, flicken (mit Zwirn), stopfen Rutzau, Vīt.; nachlässig stricken, flicken (mit ar̂ ) Jürg.: adi kārtīgi, nevarzā! Jürg. varzāju kâ prazdams, bet galīgi neaizlāpīju Vīt.;
4) var̂zât Kr., zusammenkleksen; (eine Arbeit) schlecht machen
Salis n. U., unordentlich, lässig machen Bers., (mit ar̂ ) Nötk.; "unnütz trödeln" Wessen;
5) "savirknēt" Oberland;
6) "schwatzen"
Dickeln; schwatzend umhergehen Kosenhof;
7) "versārī" Segewold: "viņš nuo puikas dienām pa tiesas lietām vien varzājis. Refl. -tiês,
1) sich verwirren, verwickeln
Vīt., Spr.; "režģīties, pīties" Saul.;
2) "pulkā staigāt, klejuot, niekuoties" Wessen; "kustīgi, skaļi ruotaļāties" Preili;
3) sich abplackern, abmühen
Druw. n. RKr. XVII, 85, Kosenhof: varzāties pa tiesām Erlaa;
4) kursieren
Segewold: naudai vajaga varzāties. varzât 1-2 (und 3?) zu varza 1 resp. 3; varzâties 2 wohl zu varza 5 und varzâties 3 zu varza 4. Dagegen varzât 4 wohl aus r. варзáть "дѣлать плохо, как ни попало".
Avots: ME IV, 482
1) kreuz und quer einflechten
(mit ar̂ ) Kl., Ogershof;
2) verwirren, verwickeln
Spr., Bers., Dickeln, Erlaa, Kalz., Lubn., Meiran, Odensee, Pernigel, Vīt., (mit ar̂ ) AP., Borchow, Kaltenbrunn, Kokenhof, Sonnaxt, (mit ar̃ ) Salis; "samežģīt" Fehteln, Kokn., Stockm.: kuo tu varzā? tin kārtīgi kamuolā! Vīt. dzijs jāsāk varzāt vaļā (loswickeln, entwirren) Golg.;
3) schnell, oberflächlich
(ungewandt Nötk., mit ar̂ ) nähen Memelshof, flicken (mit Zwirn), stopfen Rutzau, Vīt.; nachlässig stricken, flicken (mit ar̂ ) Jürg.: adi kārtīgi, nevarzā! Jürg. varzāju kâ prazdams, bet galīgi neaizlāpīju Vīt.;
4) var̂zât Kr., zusammenkleksen; (eine Arbeit) schlecht machen
Salis n. U., unordentlich, lässig machen Bers., (mit ar̂ ) Nötk.; "unnütz trödeln" Wessen;
5) "savirknēt" Oberland;
6) "schwatzen"
Dickeln; schwatzend umhergehen Kosenhof;
7) "versārī" Segewold: "viņš nuo puikas dienām pa tiesas lietām vien varzājis. Refl. -tiês,
1) sich verwirren, verwickeln
Vīt., Spr.; "režģīties, pīties" Saul.;
2) "pulkā staigāt, klejuot, niekuoties" Wessen; "kustīgi, skaļi ruotaļāties" Preili;
3) sich abplackern, abmühen
Druw. n. RKr. XVII, 85, Kosenhof: varzāties pa tiesām Erlaa;
4) kursieren
Segewold: naudai vajaga varzāties. varzât 1-2 (und 3?) zu varza 1 resp. 3; varzâties 2 wohl zu varza 5 und varzâties 3 zu varza 4. Dagegen varzât 4 wohl aus r. варзáть "дѣлать плохо, как ни попало".
Avots: ME IV, 482