Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'režģīties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'režģīties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (7)
naistīties
piņķēt
piņ̃ķêt, -ēju,
1) verknoten, verwühlen; "sarezģīt" Grünw.;
2) "?": muocīt un piņķēt. Refl. -tiês,
1) sich abmühen
PS.: cik tur daudz kuo piņ̃ķēties (pūlēties) Ronneb. piņķējas un čamdās, ka netīk ne skatīties Alm.;
2) "sarežģīties" Grünw.;
3) sich störend dazwischen mischen:
p. pa kājām Grünw.
Avots: ME III, 221
1) verknoten, verwühlen; "sarezģīt" Grünw.;
2) "?": muocīt un piņķēt. Refl. -tiês,
1) sich abmühen
PS.: cik tur daudz kuo piņ̃ķēties (pūlēties) Ronneb. piņķējas un čamdās, ka netīk ne skatīties Alm.;
2) "sarežģīties" Grünw.;
3) sich störend dazwischen mischen:
p. pa kājām Grünw.
Avots: ME III, 221
samistrēt
samistrêt, samistrît Nötk., samistruôt, tr., vermischen, durcheinandermengen, verwirren: viņš pie tiesas tuo lietu tâ samistrīja, ka nevarēja ne gudrs tikt Nötk. samistruota laulībiņa Zalktis l, 21. Refl. -tiês, sich verwickeln, sich verwirren: mēle samistruojas Etn. III, 140. samistrîtiês "sarežģīties, kļūdīties" Warkl.
Avots: ME II, 687
Avots: ME II, 687
sašķeterēt
sašķeterêt Wid., sašķetinât C., Spr., tr., zusammendrehen, -zwirnen; (fig.) eng verbinden: sašķeterē divas viente̦ku dzivitiņas par vienu pavedienu Janš. Bandavā I, 321. nuo sašķetinātām dzijām II Mos. 36, 8. viss sašķetināts kamuolā Jaun. mežk. 186. tagadne ir neaprakstāmā kārtā sašķetināta ar pagātni Stari II, 709. Refl. -tiês, sich zusammendrehen; sich eng verbinden: duomas, kas sašķeterējās kuopā A. XX, 771; sašķetinât "lose, leicht zusammendrehen" Jürg.; "sarežģīt" Gr.-Buschhof. Refl. sašķetinâtiês Schwanb. "sarežģīties", sašķēlêt,"sarežģīties".
Avots: ME III, 755
Avots: ME III, 755
savirskāt
savirskât 2 Gr. - Buschhof, Warkl., (mit ir̂) Golg., zerreissen, zerfetzen: s. drebes. Refl. savir̂skâtiês,
1) auch savir̂šķâtiês Saikava, "sanākt naguos" Celm., Warkl.;
2) "savilkties, sarežģīties": dzijas savir̂skājas 2 Kl. - Dselden.
Avots: ME III, 788, 789
1) auch savir̂šķâtiês Saikava, "sanākt naguos" Celm., Warkl.;
2) "savilkties, sarežģīties": dzijas savir̂skājas 2 Kl. - Dselden.
Avots: ME III, 788, 789
varzāt
var̂zât Drosth., Ronneb., (mit ar̂ 2 ) Ruj., -ãju,
1) kreuz und quer einflechten
(mit ar̂ ) Kl., Ogershof;
2) verwirren, verwickeln
Spr., Bers., Dickeln, Erlaa, Kalz., Lubn., Meiran, Odensee, Pernigel, Vīt., (mit ar̂ ) AP., Borchow, Kaltenbrunn, Kokenhof, Sonnaxt, (mit ar̃ ) Salis; "samežģīt" Fehteln, Kokn., Stockm.: kuo tu varzā? tin kārtīgi kamuolā! Vīt. dzijs jāsāk varzāt vaļā (loswickeln, entwirren) Golg.;
3) schnell, oberflächlich
(ungewandt Nötk., mit ar̂ ) nähen Memelshof, flicken (mit Zwirn), stopfen Rutzau, Vīt.; nachlässig stricken, flicken (mit ar̂ ) Jürg.: adi kārtīgi, nevarzā! Jürg. varzāju kâ prazdams, bet galīgi neaizlāpīju Vīt.;
4) var̂zât Kr., zusammenkleksen; (eine Arbeit) schlecht machen
Salis n. U., unordentlich, lässig machen Bers., (mit ar̂ ) Nötk.; "unnütz trödeln" Wessen;
5) "savirknēt" Oberland;
6) "schwatzen"
Dickeln; schwatzend umhergehen Kosenhof;
7) "versārī" Segewold: "viņš nuo puikas dienām pa tiesas lietām vien varzājis. Refl. -tiês,
1) sich verwirren, verwickeln
Vīt., Spr.; "režģīties, pīties" Saul.;
2) "pulkā staigāt, klejuot, niekuoties" Wessen; "kustīgi, skaļi ruotaļāties" Preili;
3) sich abplackern, abmühen
Druw. n. RKr. XVII, 85, Kosenhof: varzāties pa tiesām Erlaa;
4) kursieren
Segewold: naudai vajaga varzāties. varzât 1-2 (und 3?) zu varza 1 resp. 3; varzâties 2 wohl zu varza 5 und varzâties 3 zu varza 4. Dagegen varzât 4 wohl aus r. варзáть "дѣлать плохо, как ни попало".
Avots: ME IV, 482
1) kreuz und quer einflechten
(mit ar̂ ) Kl., Ogershof;
2) verwirren, verwickeln
Spr., Bers., Dickeln, Erlaa, Kalz., Lubn., Meiran, Odensee, Pernigel, Vīt., (mit ar̂ ) AP., Borchow, Kaltenbrunn, Kokenhof, Sonnaxt, (mit ar̃ ) Salis; "samežģīt" Fehteln, Kokn., Stockm.: kuo tu varzā? tin kārtīgi kamuolā! Vīt. dzijs jāsāk varzāt vaļā (loswickeln, entwirren) Golg.;
3) schnell, oberflächlich
(ungewandt Nötk., mit ar̂ ) nähen Memelshof, flicken (mit Zwirn), stopfen Rutzau, Vīt.; nachlässig stricken, flicken (mit ar̂ ) Jürg.: adi kārtīgi, nevarzā! Jürg. varzāju kâ prazdams, bet galīgi neaizlāpīju Vīt.;
4) var̂zât Kr., zusammenkleksen; (eine Arbeit) schlecht machen
Salis n. U., unordentlich, lässig machen Bers., (mit ar̂ ) Nötk.; "unnütz trödeln" Wessen;
5) "savirknēt" Oberland;
6) "schwatzen"
Dickeln; schwatzend umhergehen Kosenhof;
7) "versārī" Segewold: "viņš nuo puikas dienām pa tiesas lietām vien varzājis. Refl. -tiês,
1) sich verwirren, verwickeln
Vīt., Spr.; "režģīties, pīties" Saul.;
2) "pulkā staigāt, klejuot, niekuoties" Wessen; "kustīgi, skaļi ruotaļāties" Preili;
3) sich abplackern, abmühen
Druw. n. RKr. XVII, 85, Kosenhof: varzāties pa tiesām Erlaa;
4) kursieren
Segewold: naudai vajaga varzāties. varzât 1-2 (und 3?) zu varza 1 resp. 3; varzâties 2 wohl zu varza 5 und varzâties 3 zu varza 4. Dagegen varzât 4 wohl aus r. варзáть "дѣлать плохо, как ни попало".
Avots: ME IV, 482