Paplašinātā meklēšana

‡ àizvirst,

1) hinter etwas hinfallen
Rutzau: nazis aizvirta aiz skapja;

2) = àizmestiês 3 : uogas jau aizvirtušas Dunika.

Avots: EH I, 63

apvirst (li. apvir̃sti), umfallen, umstürzen (intr.), umkippen (intr.) Kur. Nehrung, Rutzau: kariete apvirta apkārt Janš. Līgava I, 239.

Avots: EH I, 126

atvirst, ‡

2) zurückfallen
Rutzau: piedzē̦rušais atvirta augšpē̦du.

Avots: EH I, 181

atvirst [li. atvir̃sti], intr., wieder erscheinen, zurückkehren: kā saule atvirta pēc vasariņas BW. 26417.

Avots: ME I, 211

ìevirst BW. 31878, ìevirstiês,

1) sich einschleichen, Eingang finden, sich verbreiten:
[laukā nezāles drīz ievir̂st ² (prt. ievirta) Nigr. od. ievirsušas Kreuzb., Drosth.] bezdievība un sle̦pkavība ir ievirtušās še Rol. tāds aplams ieskats varējis ievirsties un līdz šim uzturēties A. XII, 82;

2) "?": es māsiņa ievirtuse [bin ähnlich geworden?]
iekš dzērēja bāleliņa BW. 19938;

[3) werden zu:
tās meitas jau ievirtušas sievās Nigr.]

Avots: ME II, 89

izvìrst (išvir̃sti), intr.,

1) werden, übergehen, sich verwandeln:
[nezin, kas nuo puisē̦na... būtu izvirtis Janš. Dzimt. ² 210.] kaut nuo jums izvirstu krietni vīri Rol. šī rīcība izvirst liekā gru,znumā Antrop. II, 54;

2) ausarten, entarten, degenerieren, verkommen:
sabiedrības kārtība ir satrūnējusi, izvirtusi Vēr. II, 585. Refl. - tiês, sich verwandeln, werden, ausarten: varē̦tu izvirsties par tīriem necilvē̦kiem A. XII, 708. Part. prt. izvirtis, degeneriert, entartet, verkommen: izvirtis varas cidvē̦ks Vēr. I, 1275.

Avots: ME I, 830

I izvìrst,

1): izvirtis tāds gaŗš gaŗš Heidenfeld. (viņiem) par jaunekļiem izvirstuot Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 14;

2): cilvēks ... izvirst luopā Janš. Mežv. ļ. II, 314; ‡

3) herausfallen:
skutuls meitai izvirta nuo ruoku Dunika, Rutzau; "birt" PlKur.

Avots: EH I, 496

‡ II izvir̂st ² Ruj., Pracs. -ve̦rd, Praet. -virda "iztecêt".

Avots: EH I, 496

‡ nuovir̂st ² (li. nuvir̃sti) Rutzau, herabfallen: n. nuo ve̦zuma.

Avots: EH II, 108

‡ pãrvirst,

1) hinüberrollen
(intr.) Rutzau: kuoks pārvirtis ceļam pāri;

2) sich verwandeln:
kuŗa (scil.: asara) zemē ... nuobira, tī pā[r]virta sudrabiņu BW. 3909 var. (aus Selb.).

Avots: EH XIII, 216

pavirst, ‡

3) ähnlich werden:
dē̦ls pavir̂tis2 pēc tē̦va Dunika; ‡

4) "pakrist": kamuols pavir̂tis ² pa galdu Rutzau; "apkrist" PlKur. Refl. -tiês, = ìeviestiês (?): miežuos pavirsās nezâles Wessen.

Avots: EH XIII, 191

pavirst (li. pavir̃sti "sich verwandeln"),

1) werden, sich verwandeln:
tas pavirst par jaunu polipu Vēr. II, 1171. kuo iesēju druviņā, tas pavirta vārpiņā MWM. X, 473. kuŗa (pilīte) zemītē nuokrita, tur pavirta sudrabiņš BW. 3909 var. (Var.: šī pavirta sudrabiņu);

2) "?": kas tad nuo tādiem atradumiem jau tagad būtu pavirtis? augstāk pavirsušā mēneša ...gaisma A. 1901, 981.

Avots: ME III, 138, 139

savir̂st ² ,

1): miežuos savirtušas pē̦rkuones Frauenb. mums lielā vairumā savirtušas vārnas ebenda; ‡

2) zusammenfallen, -stürzen
Rutzau: visi braucēji savirta gŗāvī.

Avots: EH XVI, 466

savir̂st ² , werden, entstehen, sich einstellen (von mehrern Subjekten): kramu savirtis daudz, bet uogas nav izaugušas Dunika.

Avots: ME III, 789

svirstenis (unter svir̂kstenis ² ): akas s. Aps. J. Raksti II (1925), 373.

Avots: EH II, 619

svìrsts ² Sussei n. FBR. VII, 132, = sviris; akas svirsts PlKur. "akas vinda". Zu svḕrt.

Avots: ME III, 1162

tvir̂st ² : saplītēju tuos de̦nkti ar šuo tvirtuo repi Janš. Līgava II, 37. tvirta, de̦nkta meita Mežv. ļ. II, 473.

Avots: EH II, 710

tvir̂st ² N.-Bartau, -stu, -tu "krist nuo kājām, kad maz gulējis".

Avots: ME IV, 291

uzvirst, auf etw. fallen, sich wälzend auf etw. geraten: ābuols uzvirta gulē̦tājam uz galvas Rutzau. egle uzvirta strādniekam uz kājas ebenda.

Avots: ME IV, 399

I virst,

1): kādi laiki nu virtīs? Tdz. 48499. Refl. -tiês: auch Sonnaxt (3. p. prs. viršas ² , 3. p. prt. vìrtēs ² ).

Avots: EH II, 788

I virst (li. vir̃sti "umfallen; werden"), -stu, -tu,

1) werden
U., (prs. ve̦rtu) N.-Bartau: zem manu acu viņa augusi, virtusi Janš. Nīca 53. virstuošā individā attīstās ... īpašības Vēr. Il, 1170. kas nuo šādām . . . precībām labs virtīs galā! Janš. Precību viesulis 19. es iešu tev līdza . . . , - kas virst, virst! Janš. Bandavā I, 13. duosimies uz priekšu, lai virst kas virzdams! Mežv. ļ. I, 153. nuo ilgi zīdītiem puišeļiem virst vis˙lielākie sieviešu draugi Dzimtene ² III, 37;

2) sich vermehren (von Tieren gesagt)
Frauenb. (mit ir̂ ² ): kur paskaties, tik ņudz un virst Apsk. v. J. 1903, S. 221;

3) wallen: virst... aumaļum asinis LP. V, 44. biezas asinis virta nuo šķē̦luma Deglavs MWM. v. J. 1896, S. 779. gaviles . . . iz krūts man virst Seifert Chrest. 3, 53. tur pāri uguns strūkles virst Apsk. v. J. 1903, S. 220;

4) fallen, stürzen
(mit ir̂ ² ) Rutzau: virst gar zemi;

5) "grimt uz leju, puostu", ausarten (häufiger in der Zstz. mit iz- ) Bers.: augums pēc auguma pamazām virtin virst, kamē̦r izvirst pa˙visam Vīt.;

6) vgl. atvirst. Refl. -tiês, = virst 2: lai virtes (Var.: viešas) man telītes kâ liepiņas krūmiņā BW. 16455 var. (aus Sauken). lai *viršas (> vieršas; Var.: viešas) man telītes 1326, 9 var. (aus Sauken). Zu vḕrst; die Bed. 2 kann in den Mundarten, wo ir zu ier geworden ist, durch viesties beeinflusst sein.

Avots: ME IV, 614

II virst: (vulkāns) vird nāvi. Das prs. vird gehört vielleicht zu einem inf. *virdêt und das prt. virda - vielleicht zum prs. verd, inf. vir̂t.

Avots: EH II, 788

II virst AP., -stu oder -du, -du, intr., (langsam) sieden, kochen Ruhental: tur vird gardi kāpuostini BW. 11245. spē̦ks virda augšup Daugava 1928, S. 837, ūdens virda AP. ūdens virst, sāks vārīties Vīt. nemitīgi virda uz augšu nemiers A. XX, 244. virduošā ūdinī Pas. III, 292. jis vēl tagad katluos vird IV, 83. sēnes virst katlā Grawendahl. melōdijas tâ kâ avuots vird (sprudeln, wallen) V. Egl. Eleģijas 61. kas (truoksnis) ašs un nemitīgs iz tumsas šurpu vird Domas I, 972. Zu vir̂t. Vgl. auch verdêt II und verst, sowie die Notiz zu vir̂t. Der Infinitiv virst ist nur erschlossen und vielleicht gar nicht üblich.

Avots: ME IV, 614

III virst (??) "hinaufrutschen" L.; "hinaufrücken" St. (prs. und prt. virsu). In der gleichen Bed. nach St. auch virstiês: virsies ² augšā! Golg. (der Inf. unbekannt; vielleicht *virsīties). viņš virsās uz zirgu "er dringt sich mit aller Macht aufs Pferd" (vielleicht fehlerhaft für virzās, das zu virzīties gehört!).

Avots: ME IV, 614

virstava Bielenstein Holzb. 475, = vē̦rstava, die Pflugstürze.

Avots: ME IV, 614

vìrstìesa, das obere Gericht: zemes virstiesa Konv. ² 418, das Oberlandgericht. kara virstiesa, das obere Kriegsgericht. viņš bija padsmitām reižu bijis virstiesā MWM. VIII, 590.

Avots: ME IV, 614

zvirstene U., = svir̂kstenis ² 1.

Avots: ME IV, 778

atvãršas Aps., atvaršas LD., atvārkši AP., atvārži BW. III, 1. 90, der Besuch, die Fahrt der eben verheirateten Frau in Begleitung des jungen Ehemannes und einiger Hochzeitsgäste aus der Zahl der panāksnieki nach dem Elternhause der jungen Frau, wo die Hochzeit endgiltig zu Ende gefeiert wird. Die Begleiter der jungen Frau, die panāksnieki, kas atvāršās brauc, hiessen atvārši, atvāršnieki od. atvāržnieki. Diese mussten die zur Mitgift bestimmten Kühe aus dem Hause der jungen Frau nach dem Hause des jungen Ehemannes treiben A. X, 2, 66: atvāržnieki aizveduši vislabās mūs telītes BW. 16494. brālīši, brālīši, atvāršās! kā saule atvirta pēc vasariņas BW. 26417. Also zu atvirst. [So auch Leskien Nom. 316; vgl. auch russ. воротиться "zurückkehren" u. a.]

Avots: ME I, 208

izvêzt [Jürg.], tr., vorstrecken: kur ta nu tâ iesi vē̦de̦ru izvēzis (gew. izgāzis)? So auch refl. - tiês: kur ta nu tâ iesi izvēzies? wohin virst du so mit vorgestrecktem Bauch gehen? nu ir izvē̦zusies Mag. III, 3, 63, Smilt., C. [izvêzusies (sich nach aussen ausgebogen) sija; izvēzies kuoks Warkl. Vgl. izvērzt.]

Avots: ME I, 828

izvir̂t (išvìrti),

1) hervorquellen:
tur+pat izve̦rd mazs avuotiņš LP. VII, 489. nuo kurienes upīte izvirst LP. VII, 1219. nuo avuota izviris tumšs, rāvains ūdens LP. 654.

2) fig., entspringen, ausbrechen:
pašapziņa, kuŗa izve̦rd ne tikai nuo prāta, bet arī nuo jūtām Vēr. I, 1234. sirdī ne̦stais rūgtums izvira vārduos;

3) ausgekocht werden:
izvirs kāpuosti bez putraimiem BW. 25052. vēl pusdiena nebijusi izvirusi LP. VI, 517. izvirušas sēnes Nigr.;

4) tr., auskochen:
putru;

5) tr., fig., hervorsprudeln:
sirds izve̦rd mīlestību G. L. - In Peb. und Naukschen sei dazu ein Präteritum izverdu [?] bekannt.

Avots: ME I, 830

padsmiti (aus padesmiti),

1) die Zahlen zwischen 10 und 20:
padsmituo [mit der Endung der bestimmten Adjektiva] gadu meitenes MWM. VIII, 651. viņš ir iekš padsmitiem gadiem Mag IlI, 1, 18. kuŗā padsmitā tad šim jau ir? A. XIII, 474;

2) sehr viel:
viņš bija padsmitām reižu bijis virstiesā MWM. VIII, 590. viņš nu vairs neskaita vēžu metieniem bet kāliem un jau padsmitiem Aps. Geschrieben auch: pacmiti (s. dies).

Avots: ME III, 18, 19

I pipars, gew. Pl., der Pfeffer: piparus berzt, Pfeffer stossen Grünh. lauka pipari, die Schafgarbe (achillea millefolium): lauku piparus liek, svaigu gaļu vāruot, dažreiz piparu tiesā klāt Dond. meža pipars (vgl. estn. mets-pipar dass.), asarum europaeum Dobl. n. RKr. III, 69. cūku pipars,

1) körniger Steinbruch (saxifraga granulata)
U., RKr. II, 77, Mag. IV, 2, 45;

2) Niesewurz
Harder n. U. piparu lapa od. zâle, Haselwurz (asarum europaeum) U. - Der Pl. pipari, Schelte, Prügel: vai nu dabūji piparus uz asti? Alm. māte de̦vusi Lienei niknus piparus virsti A. XX, 305. Nebst estn. pipar zunächst wohl aus dem Germanischen.

Avots: ME III, 221

plakt, pluoku, plaku, flach werden, platt niederfallen, zusammenfallen, weniger werden: Sprw. kur ņe̦m, tur pluok, kur liek, tur ruodas. kam pūķis e̦suot, tas varuot nuo apcirkņa grābt, cik gribuot - mazāk nepluokuot LP. VI, l, 48. liels luops sacis sienu ēst, kaudze plakuse juoņiem III, 30. ziema plakdama saplakuse par pe̦lē̦ku čupu VII, 1074. bez apstājas virst upuru tvaiki: paceļas un atkal pluok R. Sk. II, 248. aiz šausmām pluok acis ciet Kārstenis. airē̦tājiem dūša plaka, die Ruderer verloren (allmählich) den Mut Vilhelms Tells 82.- Nebst plāce "Schulterblatt", plaka I, plaks II u. a. - wenn mit a aus uride. a - zu li. plãkė "der Blei, Bressem", gr. πλάξ "ebene Oberfläche", πλαχοῦς "Kuchen", la. placidus "flach, eben, glatt", plācāre "ebnen" norw. flag "offene See", an. flo' "Schicht" u. a., s. Persson Beitr. 196, 561 und 877, Boisacq Dict. 790 f., Trautmann Wrtb. 222 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 90 f. Doch kann das balt. und germ. a hier auch auf altes o, und gr. λα auf ḷ zurückgehen, vgl. le. plece I.

Kļūdu labojums:
an. fló = an. fló

Avots: ME III, 317

svir̂kstenis ² Karls., svirkstene,

1) der Pfosten, durch den der Brunnenhebel geht
(svirkstenis und svirkstiņš) Kronw. n. U.; der Brunnenschwengel (svirkstenis) Bielenstein Holzb. 163, (svirstenis) Ermes, (mit ir̃) Salisb., (mit ìr) Wolmarshof, Taurup, (mit ir̂ ² ) Ruj.: akas svirkstene Jauns. Vēja ziedi 21; Bārda Stari I, 197, aka ar svirksteni, der Ziehbrunnen V. pie svirksteņa ir spainis A. XVI, 360;

2) svirkstens, der Schlagbaum
Celm.

Avots: ME III, 1161

tvirsis "?": pēc kāzām visi tādi tvirsti N.-Bartau.

Avots: ME IV, 291

vḕ̦rst (li. ver̃sti (prs. verčiù) "wenden, kehren" ), Praes. -šu, Praet. -su (L., Bers., Dond., Jürg., Kl., Lubn., Memelshof, Saikava, Sehren, Selg., Stenden) od. -tu (A.-Ottenhof, Dunika, Oknist),

1) wenden, kehren, lenken, drehen
U.: vērst labību, das Getreide umwenden Dond., Lubn., Stenden. sienu vērst Oknist. ar bukarklu var labi zemi vērst Dond. akmeni vērta apkārt (uz sāniem) Dunika. vērsa ieruočus pret saviem virsniekiem Jürg. (fig.) kuo par labu vērst (wieder gut machen) A.-Ottenhof, Bers., Dond,, Jürg., Kl. u, a.;

2) stürzen
(tr.): vērtīšu tevi gareniski sienu iekšā Janš. Dzimtene V, 431;

3) schlagen:
viņš vērta zirgam ar buomu pa muguru Dunika. Refl. -tiês,

1) sich wenden, drehen
L., U.; lenksam sein Bergm. n. U.;

2) stürzen
(intr.), fallen: lacis vērtās man virsū Dunika. nebīstaties! vērsties nevērtīsimies Janš. Dzimtene ² III, 223.Subst. vḕ̦rsums Nötk., Gewende L.; saules vē̦rsums, Sonnenwende Manz. Lettus; vē̦rsuma diena, der Tag der Sonnenwende Kasparson. vērsu für älteres vērtu vielleicht unter dem Einfluss von vērzu (vērzt), Nebst vārtît, virst u. a. zu apr. wartint "kehren", wīrst "wird", r. вертѣть, aksl, vratiti "drehen", aksl. vtěteno "Spindel", ai. vartatē "dreht sich", vṛtti-ḥ "das Rollen", gr. ρ'ατάνη, "Rührlöffel", lat. vertere "kehren", air. frith- "gegen", cymr. gwerthyd "Spindel". ahd. werdan "werden" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I,274 f., Boisacq Dict. 837, Trautmann Wrtb. 354 f., W. Schulze KZ. LVI, 36.

Avots: ME IV, 566

‡ *virdêt (?), vgl. virst II.

Avots: EH II, 787

I vir̂t (li. vìrti "kochen") Wolm. u. a., vìrt Neuenb., (mit ìr ² ) Kl., Prl., (mit ir̂ ² ) Karls., Līn., Praes. ve̦r̂du Wolm. u. a. od. virstu (Altenwoga, Bers., Borchow, Ruj.) und (?) viru, Praet. viru (unbek˙in Adiamünde, Erlaa, Heidenfeld, KatrE., Mahlup, Meiran, Ruj., Schnehpein, Schwanb., Sessw., Siuxt, Wandsen, Widdrisch, Zögenhof, wo dafür vārît resp. vārîtiês),

1) intr., kochen, sieden
U., Altenwoga, AP., (mit ir̃ ) Ruj., Serben: putra virst Peb. (wo daneben angeblich ūdens ve̦rd nuo avuota), Altenwoga. ūdens sāka virt MWM. v. J. 1896, S. 928. katls sāka virt Vēr. II, 661. ēdiens jau uzgāja virt Mar. tur ve̦rd gaļa kāpuostuos BW. 31096. kazas gaļa nevirusi 26397. kundziņš virs trumulī 31264, 1. tai virumā vira . . . meitu miesas Pas. IV, 12 (aus Schrunden). guns vien ve̦rd ap čuokstu 403 (aus Welonen). ka tie elles peklē virtu! möchten sie in der Hölle... kochen! Mag. XX, 3, 42. tu dzelze vēl nav gan virusi Mag. III, 1, 133. ķēniņš ielīda virušā (vgl. viruots) pienā un savira Pas. VII, 42;

2) tr., kochen
Kaltenbrunn, Oknist, Rutzau, Warkh.: viršu putru BW. 19326. kunkuļiem putru viru 10446. kam mums nevira rāceņu putru 26189. kam taukus laizīja putriņu virdama 20I68. uolas viru 32209, 3 (ähnlich 35307 var.). griķu putra, pienā virta JK. Il, 152. kuo ragana tur ve̦rd LP. IV, 92. nezinu, kuo tev būs virt ēst Pas. III, 120 (aus Kapiņi). katli, kur ve̦lni cilvē̦kus ve̦rd V, 265 (aus Asūne). meitas vira dzīpariņus BW. 7131. nebūšu ne ce̦pts, ne virts Juris Brasa 134;

3) intr., quellen
U., sprudeln: aizbē̦rtie avuoti atkal virs Stari IlI, 243. (asinis) ve̦rd aumaļām LP. II, 74. silta rasa iz . . . brūcēm ve̦rd JR. IV, 66. (fig.) ve̦rd dzīvības spē̦ki kauluos 77. viņam rūg tums vira iz dvēseles B. Vēstn. dziesma, kas tam pār lūpām vira MWM. VllI, 327;

4) tr., hervorsprudeln:
(kalni) uguni ve̦rd Kārstenis Gäju putni 26. - Part. praes. act. ve̦rduošs, ve̦rduots, kochend, siedend, quellend, sprudelnd: ve̦rduošs ūdens Ahs. gâzt kâ ve̦rduošu virsū (wie heisses Wasser) Austr. iz ve̦rduoša avuotiņa BW. 29678, 2. mūžam ve̦rduoša dzelme Vēr. II, 388. ruozes, pilnas ve̦rduošas dzīvības 389. ve̦rduošās dzīvības spē̦ks R. Sk. Il, 109. - Subst. viršana, das Kochen (tr. und intr.); das Quellen, Sprudeln: asiņu viršanu Br. 306; virums,

1) Gekochtes
U., Gebräu Altenwoga; ein Gericht U.; eine flüssig gekochte Speise Frauenb.: vārījās virumi puoduos J. Veselis. rīkuojās ar... ce̦pumiem un virumiem A. v. J. 1899, S. 29. garšīgs virums LP. III, 98, aizlej karuoti viruma aiz piedurknes IV, 175. pieviris virums V, 135. lai vāruot, bet lai virumu nebauduot VI, 477. kundziņš ēda . . . manu gardu virumiņu BW. 30459, 1. savāra nuo maizes ķe̦zu, virumu Etn. III, 159. mēs taisām nuo briežu ragiem virumu, biezu kâ līme Vēr. I, 847. augļu virumuos Konv. ² 752. lē̦cu virums, das Linsengericht: tu viņu... pārduotu par lē̦cu virumu Blaum. Pazud. dēls 13;

2) "?": kâ stīgas kuokļu virumā Asp. VII, 10; virẽjs (li. virė˜jas), wer kocht, der Koch:
azaidiņā virējiņa BW. 13278 var. šķidras putras virējiņu (Var.: vārītāju) 18659, 3 var. vīri pamete Pieteri pie sevis par virēji Rositten n. Pas. VII, 479. laba virēja - putru piededzinājuse! Gr.-Buschh. Nebst versme 1, vira I, virags, verdêt, *verst, virst II u. a. Zu li. varùs "kochbar", apr. auwerus "Metallschlacke", slav. vьrěti, variti "sieden, kochen", serb. izvor "Quelle", vâr "Glut", alb. vorbε "irdener Kochtopf" u. a., s. Trautmann Wrtb. 361, Jokl. alb. Stud. 97, Walde Vrgl. Wrtb. I, 269. das prs. virstu hierher, oder zu virst II gehört, kann nicht sicher entschieden werden. Ursprünglich wohl nur prs. ve̦rdu, prt. viru; prs. virstu zum Inf. virt wohl nach prs. irstu: Inf. irt u. a. Nach dem Muster von prs. vè̦lku: prt. vilku u. a. kann zum prs. ve̦rdu ein prt. virdu gebildet sein, woneben auch ein prt. verdu nach dem Muster von prs. tre̦ncu: prt. trencu n. a. Und wie z. B. pirku in vielen Mundarten zugleich prt. und prs. ist, so kann darnach auch das prt. virdu zugleich die Bed. eines prs. erlangt haben.

Avots: ME IV, 616, 617

III vìrt ² Mar. n. RKr. XVII, 132, Bers., Golg., Mahlup, N.-Schwanb., Warkh., = ir̃t II Salis: drēbe virst N -Schwanb. svārkiem šuves virst Mar. n. RKr. XV, 144. zeķe virst Kalnm., Nötk.

Avots: ME IV, 617

virtiens, der Wirbel: e̦ze̦ra virsu kuļ viesuļa virtiens Vēr. II, 386. Zu virst I.

Avots: ME IV, 618

virtiês, sich mehren (?): lai virtuos mantelītes kâ skudrītes pūlītī BW. 18179, 2. Vgl. virst I, 2.

Avots: ME IV, 618

zvirt (?),

1) "zvē̦ruot" Wid.: jau zizlis gaišā kvēlē zvirst Asp. MWM. v. J. 1897, S. 482;

2) ausstrahlen (?):
tâ auga viņa - zvirdama gan gaismu, gan siltumu U. b. 110, 16. viņa mūžam mīļuo smaidu zvirdama aplaimuo tuo 44.

Avots: ME IV, 778