Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vite' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vite' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)
blīvite
‡ blīvite Bleiweiss Diet., Ageluth Jauna labu z. un p. grām 4 (1817), S. 158. Aus dem Niederdeutschen.
Avots: EH I, 230
Avots: EH I, 230
ķīvite
švite
šviterēt
vite
vite, die Tünche Nötk.: sērs, kas tai sajūk ar viti A. XX, 593. Nebst estn. wiťť aus mnd. witte "Weisse".
Avots: ME IV, 628
Avots: ME IV, 628
vitenis
I vitenis (li. vìtenis "Rippe, Knie eines Kahnes" Bezzenberger Lit. Forsch. 200) N.-Bartau, Plur. viteņi Saraiken n. Bielenstein Holzb. 608, die Bootsrippen, Kniehölzer im Boot; viteņi, der Fussboden über den Bootsrippen N.-Bartau n. Etn. I, 121: atspe̦rdamies ar kājām laivas balstuos un viteņuos Janš. Tie, kas uz ūdens 13. Nebst. lat. vitus und gr. ἴτυς "Radfelge" zu vît?
Avots: ME IV, 628
Avots: ME IV, 628
vitenis
II vitenis "?": velns . . . izskatījies kâ sarkans gaismas vitenis Pas. IV, 237 (aus Serbigal).
Avots: ME IV, 628
Avots: ME IV, 628
vitenis
viteņot
viteņu viteņiem
viteņu viteņiem "?": Anniņa viteņu viteņiem skrien MWM. VIII, 242. Aija ... devās viteņu viteņiem uz istabu A. XVI, 291. vārnas, žagatas un lapsa ... tikmēr ar šuo (= kraukli) lakstuojušās viteņu viteņiem, kamēr sieru nuoņēmušas Pas. I, 178 (aus Planhof). suņi aizskrēja plê̦sdamies viteņu viteņiem (kūleniski) AP.
Avots: ME IV, 628, 629
Avots: ME IV, 628, 629
viterēt
I viterêt, -ẽju,
1) viterêt A.-Gttenhof, viteŗuôt ebenda, viteruôt, singen (von Vöge1n): bezdelīga viterē Etn. II, 12. putna viteruošana Saul. I, 265;
2) vi" teruôt, schwatzen: viņa viteruoja bez mitēšanas A. v. J. 1900, S. 727. (saimeniece) kâ bitīte viteruoja savus viesus mieluodama RKr. XIX, 143 (aus N.-Bartau);
3) viteruôt "?": zuobi atktājās kâ priecīgi viteruojuošu kla vieŗu kauliņi Daugava I, 557. Zu vītarât, vitrinât I.
Avots: ME IV, 629
1) viterêt A.-Gttenhof, viteŗuôt ebenda, viteruôt, singen (von Vöge1n): bezdelīga viterē Etn. II, 12. putna viteruošana Saul. I, 265;
2) vi" teruôt, schwatzen: viņa viteruoja bez mitēšanas A. v. J. 1900, S. 727. (saimeniece) kâ bitīte viteruoja savus viesus mieluodama RKr. XIX, 143 (aus N.-Bartau);
3) viteruôt "?": zuobi atktājās kâ priecīgi viteruojuošu kla vieŗu kauliņi Daugava I, 557. Zu vītarât, vitrinât I.
Avots: ME IV, 629
viterēt
II viterêt, -ẽju "?": es ar savu līku pirkstu apkārt ķērnu viterēju (Var.: sitināju, vitināšu, ritināšu, aplaidīšu) BW. 31038 var. Zu vitrinât II.
Avots: ME IV, 629
Avots: ME IV, 629
viterot
viteruôt (unter viterêt I),
3): meiča ... lēca pa akmeņiem, viteruodama kâ tauriņš Jauns. Raksti V, 269.
Avots: EH II, 791
3): meiča ... lēca pa akmeņiem, viteruodama kâ tauriņš Jauns. Raksti V, 269.
Avots: EH II, 791
zuvitele
Šķirkļa skaidrojumā (10)
durvis
dùrvis, -vju, duris [nom. pl., gen. duru Le. Gr. 319], Demin. durtiņas, auch durvtiņas geschrieben, duritiņas BW. 25873, 2, durutiņas BW. 30387, verächtlich durteles, durviteles Ltd. VI, 1050, die Tür. mazās durvis, die Hintertür, priekšdurvis od. lielās d., die Haustür. durvis aizcirst, die Tür zuschlagen; d. aizgriezt, den Riegel vordrehen; d. aiztaisīt, aizvērt, zumachen; d. aizslēgt, zuschliessen; durvis pievērt, die Tür anlehnen; durvis pusvirā, die Tür ist halboffen; durvis līdz galam od. līdz kājai vaļā, die Tür ist sperrbreit offen; durvis attaisīt, atvērt, aufmachen, atraut, aufreissen; durvis virināt, die Tür auf und zu machen, oft besuchen, aufsuchen jem.: tautu (kunga) durvis virināt. Mit ähnlicher Bedeutung: gar citām durvīm vazāties. ziema, kāzas, trūkums jau aiz (pie) durvīm od. durvju priekšā, vor der Tür. visiem nu e̦suot vējš durvīs Kaudz. M. 6. visas durvju durvis aizslēgt, alle Türen fest verschliessen LP. III, 75. izsviest pa durvju durvīm, zur Tür kopfüber hinauswerfen. Sprw.: kur durvis bez eņģēm, maize bez garuozas. Der scheinbare Akk. Sing. (eig. Akk. Dual.) durvi (suņi dze̦nami pa durvi laukā BW. 4708) hat den Sing. von durvis an einigen Orten (z. B. in Lasd.) herbeigeführt. In Ronneb. ist der Sing. durvs gebräuchlich in der Bedeutung der einen Türseute, wenn von einer zweiflügeligen Tür die Rede ist. BW. 30251 [aus Sesswegen] der Gen. Pl. durvu in der Bedeutung von duore: durvu dējējiņu. [Nebst li. dùrys od. dùres (zu le. durvis s. Le. Gr. 156 und 210) zu slav. dvģri "Türe ", dvorź "Hof ", an. dyrr, gr. ϑύρα arm. durk`, la. forēs "Türe ", kymr. dor "Tor" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 241 f., Trautmann Wrtb. 63, Walde Wrtb. 2 307 u. a.]
Avots: ME I, 520, 521
Avots: ME I, 520, 521
maskalis
[maskalis Warkh., Warkl., ein (vorzugsweise: altgläubiger) Russe]; maskalĩtis, der Moskoviter: kriev(i), kriev(i), maskalīt (Var.: Maskaviet), kam nuokavi bāleliņus! BW. 32069 [aus Nerft. Zunächst wohl aus li. maskõlius "Russe".]
Avots: ME II, 564
Avots: ME II, 564
prievīte
prievīte Bers., Meiran, U., Selb., Laud., Bielenstein Holzb. 416, prieve Aus. I, 119, prìevîts Jürg., C., PS., N.-Peb., (neben prieviets) Kaugershof, priẽvîts Kursiten, priêvîts 2 Zirolen, prievītiņš Schrunden n. Bielenstein Holzb. 408, priêvits 2 Lautb., prievits Nigr. (neben prievîts), plur. prieviti Biel. n. U., priêviêtša Rutzau, Dunika, priêve̦ts 2 Iw., prieve̦ts JK. VI, 18, acc. s. prievetiņu Treiland nar. p. № 88, prieve̦ta BW. 25170, 2 (aus Zirau), prieve̦da (Demin. prievedīte) 25170, 1, prievats BW. 7305 (aus Alschw.); 1597, 2 (aus Neuhausen), prieviete, prievietis LP. I, 141, Mar., Aahof, prieviets Lasd., prieviets RKr. XVI. 147, priêviêts 2 Līn., plur. prievieti N.-Peb., Gaweesen, Demin. prievietiņa Karls., prievietiņš BW. 7575, 3, priêvīte 2 Wandsen, Gr.-Essern, (mit gekürztem i) Widdrisch, priẽvīte Bauske, prìevĩte Arrasch, priêvitis 2 Salis, prìevis 2 Golg., prievitelis BW. 29323, 10,
1) das Strumpfband, welches von buntem Wollengarn breit geflochten oder in einer eigentümlichen Art gewebt wird
U.; Wickelband für kleine Kinder (priêvīte 2 Dond., prieviets Lasd.); Hosenband Dr. (prievīte); ein geflochtenes, buntes Wollband zum Tragen der vācele Bielenstein Holzb. 365 (prievīte); ein schmales, buntes Band überhaupt: prievītes un juostas auda īpaši tam nuolūkam ierīkuotās staklītēs. prievītes lietuoja zeķes apsienuot Plutte. nule audi linu dvieļus, nule audi prievitiņus BW. piel. 2 16356.1 ap zeķēm bijuši apsieti sarkani prievieti LP. III, 108. bē̦rna māte apdāvināja dažus māju ļaudis: deva citam cimdus, citam zeķes, citam prievitus BW. I, S. 191. brūtei nuo baznīcas braucuot uz krustceļa jānuome̦t gariem prievieti RKr. VI, 50. apveltīja katru precenieku ar cimdiem, zeķēm un prievietiem BW. III, 1, 42. kāzu rītā brūte... deva katram pa prievitam ebenda 82. zirga luoks bija aptīts ar dvieli un apsiets ar austu prievitu ebenda 84. villaines ar piešūtām prievītēm pie malas Plutte 68. gar kaklu zīda prieviete LP. I, 130. kungs jums atņems... ce̦pures un prievītes (Gebräme) Jesaias 3, 20. smalkajam kārkliņam apzeltīti prievetiņi BW. 33804. - prievieša raksts, das Strumpfbandmuster: balts krekliņš ar raibiem prievieša rakstiem iekantē̦ts De̦glavs Rīga II, 1, 22;
2) prievīši N.-Schwanb., zaķu prievīši Oppek. n. U., zaķa prievietiņas Alswig, = staipekņi, eine Art Schlingpflanzen (wohl der Bärlapp). Wenigstens in der Bed. I zu li. priẽ u. a. (s. prieds) . le. vît. prieve resp. prievis ist woht als das vermeintliche Stammwort zum deminutivisch aussehenden prievīte resp. prievītis gebildet; -ve̦t (> -ve̦d-), woraus weiterhin -vat-, dürfte rein phonetisch hier aus unbetontem -vit- entstanden sein.
Avots: ME III, 399
1) das Strumpfband, welches von buntem Wollengarn breit geflochten oder in einer eigentümlichen Art gewebt wird
U.; Wickelband für kleine Kinder (priêvīte 2 Dond., prieviets Lasd.); Hosenband Dr. (prievīte); ein geflochtenes, buntes Wollband zum Tragen der vācele Bielenstein Holzb. 365 (prievīte); ein schmales, buntes Band überhaupt: prievītes un juostas auda īpaši tam nuolūkam ierīkuotās staklītēs. prievītes lietuoja zeķes apsienuot Plutte. nule audi linu dvieļus, nule audi prievitiņus BW. piel. 2 16356.1 ap zeķēm bijuši apsieti sarkani prievieti LP. III, 108. bē̦rna māte apdāvināja dažus māju ļaudis: deva citam cimdus, citam zeķes, citam prievitus BW. I, S. 191. brūtei nuo baznīcas braucuot uz krustceļa jānuome̦t gariem prievieti RKr. VI, 50. apveltīja katru precenieku ar cimdiem, zeķēm un prievietiem BW. III, 1, 42. kāzu rītā brūte... deva katram pa prievitam ebenda 82. zirga luoks bija aptīts ar dvieli un apsiets ar austu prievitu ebenda 84. villaines ar piešūtām prievītēm pie malas Plutte 68. gar kaklu zīda prieviete LP. I, 130. kungs jums atņems... ce̦pures un prievītes (Gebräme) Jesaias 3, 20. smalkajam kārkliņam apzeltīti prievetiņi BW. 33804. - prievieša raksts, das Strumpfbandmuster: balts krekliņš ar raibiem prievieša rakstiem iekantē̦ts De̦glavs Rīga II, 1, 22;
2) prievīši N.-Schwanb., zaķu prievīši Oppek. n. U., zaķa prievietiņas Alswig, = staipekņi, eine Art Schlingpflanzen (wohl der Bärlapp). Wenigstens in der Bed. I zu li. priẽ u. a. (s. prieds) . le. vît. prieve resp. prievis ist woht als das vermeintliche Stammwort zum deminutivisch aussehenden prievīte resp. prievītis gebildet; -ve̦t (> -ve̦d-), woraus weiterhin -vat-, dürfte rein phonetisch hier aus unbetontem -vit- entstanden sein.
Avots: ME III, 399
vītene
II vītene,
1) etwas Welkes
Borchow, Lubn., Meiran, Sessw., (auch vītenis) Wessen;
2) ein welker gefällter Baum (besonders eine Espe)
Marienhausen (mit î ); ein Baum, der dürr zu werden beginnt (vìtene 2, vitenis 2 ) Druw. n. RKr. XVII, 86; eine Blume, die zu welken beginnt (vītene, vītenis) Serben, (vĩtene) Nötk.: šī priede ir tāda vītene Druw. n. RKr. XVII, 86. purvājs ar... vītenēm priedēm Poruk V, 358;
3) vĩtenis C., Ramkau, (mit ì 2 ) Druw. n. RKr. XVII, 86, Saikava, Selsau, Vīt., vītenis N.-Peb., vītens Peb. n. U., unfertiges Heu ("apvītis sìens"): apvītis siens ir tik tāds vītenis Vīt. mums tāds vītenis ir uz pļavas, bet duomājam bāzt šķūnī Saikava;
4) ein ältliches Mädchen
Nötk.,N.-Peb., Sessw.: vai meitiešu trūkums pasaulē! gan jau kādas vītenes dabūšu Saul. III, 79;
5) ein kränklicher Mensch
(vìtenis 2 ) Golg., Saikava, Selsau; ein abmagernder Mensch (vìtenis 2 ) Druw.; ein Rekonvaleszent (von Menschen und Tieren gesagt) Vīt. (vìtenis 2 ): mans biedrs ir tāds vītenis, kâ uz diluoni Druw. n. RKr. XVII, 86. nav jau ve̦se̦ls, ir vēl tāds vītenis Vīt. biju bāls kâ vītenis Poruk III, 53;
6) eine halbgemästete Kuh
(mit ì 2 ) Vīt., ein solcher Ochs (vìtenis 2 ) Vīt.: šī guovs ir tik tāda vītene; vēl labi jābaruo, lai sauktu par nuobaruotu Vīt. nuo buļļa, tāda vīteņa, nav lāga gaļas luopa ders. Zu vĩst.
Avots: ME IV, 646, 647
1) etwas Welkes
Borchow, Lubn., Meiran, Sessw., (auch vītenis) Wessen;
2) ein welker gefällter Baum (besonders eine Espe)
Marienhausen (mit î ); ein Baum, der dürr zu werden beginnt (vìtene 2, vitenis 2 ) Druw. n. RKr. XVII, 86; eine Blume, die zu welken beginnt (vītene, vītenis) Serben, (vĩtene) Nötk.: šī priede ir tāda vītene Druw. n. RKr. XVII, 86. purvājs ar... vītenēm priedēm Poruk V, 358;
3) vĩtenis C., Ramkau, (mit ì 2 ) Druw. n. RKr. XVII, 86, Saikava, Selsau, Vīt., vītenis N.-Peb., vītens Peb. n. U., unfertiges Heu ("apvītis sìens"): apvītis siens ir tik tāds vītenis Vīt. mums tāds vītenis ir uz pļavas, bet duomājam bāzt šķūnī Saikava;
4) ein ältliches Mädchen
Nötk.,N.-Peb., Sessw.: vai meitiešu trūkums pasaulē! gan jau kādas vītenes dabūšu Saul. III, 79;
5) ein kränklicher Mensch
(vìtenis 2 ) Golg., Saikava, Selsau; ein abmagernder Mensch (vìtenis 2 ) Druw.; ein Rekonvaleszent (von Menschen und Tieren gesagt) Vīt. (vìtenis 2 ): mans biedrs ir tāds vītenis, kâ uz diluoni Druw. n. RKr. XVII, 86. nav jau ve̦se̦ls, ir vēl tāds vītenis Vīt. biju bāls kâ vītenis Poruk III, 53;
6) eine halbgemästete Kuh
(mit ì 2 ) Vīt., ein solcher Ochs (vìtenis 2 ) Vīt.: šī guovs ir tik tāda vītene; vēl labi jābaruo, lai sauktu par nuobaruotu Vīt. nuo buļļa, tāda vīteņa, nav lāga gaļas luopa ders. Zu vĩst.
Avots: ME IV, 646, 647
vitiņi
vitinis
vitinis,
1) Knie am Kahn
BielU.;
2) "?": uz vitini (Radfelge?)
liek kalējs reipu virsū N.- Bartau. Vgl. vitenis I.
Avots: ME IV, 629
1) Knie am Kahn
BielU.;
2) "?": uz vitini (Radfelge?)
liek kalējs reipu virsū N.- Bartau. Vgl. vitenis I.
Avots: ME IV, 629