Paplašinātā meklēšana

izvīteruôt "?": ilgas izvīteruo iz cilve̦ka dvēseles Stari II, 797; ["hinausfliegen": putnu bē̦rni izvīteruoja nuo ligzdas Schlehk; "hinausstaumeln, - wackeln (vom unsichern Gang Betrunkener und kleiner Kinder)" Nötk.]

Avots: ME I, 831

titeruôt "müssig daslehen, wle ein Ochs am Berge slehen" Bauske. Vgl. tīterêtiês.

Avots: ME IV, 198

viteruôt (unter viterêt I),

3): meiča ... lēca pa akmeņiem, viteruodama kâ tauriņš Jauns. Raksti V, 269.

Avots: EH II, 791

vīteruôt (unter vītaruôt);

3): laivai pa priekšu vīteruo divi balti taurenīši Jauns. Raksti VII, 61.

Avots: EH II, 794

sapeñterêt, tr.,

1) sapen`terêt Dunika, U., sapenterât, sapenteruôt Naud., verreffeln, verknoten: sapenterājis tās dzijas, - nevar ne taisīdams attaisīt Naud.;

2) unverständlich sprechen:
sape̦nte̦rē̦tuo valuodu A. v. J. 1898, S. 391. Refl. -tiês,

1) sich verreffeln, sich verknoten:
dzija sapenterējusies;

2) sich verstricken:
s. savā runā Bauske.

Avots: ME II, 698

tīterêt, -ẽju,

1) straucheln
Daudsewas; sich (ohne Arbeit und Ziel) umhertreiben Daudsewas, Sessw., (mit ì ² ) Lennewarden: kuo nu tīterē apkārt! Daudsewas;

2) viel schwatzen
(mit ĩ) Walgalen;

3) "?": kas deviņas mīklas nevarēja atminēt, tuo tīterēja piemē̦ram tâ: "tīterē, tīterē pa(r) purviem . . ." LP. VII, 39. Refl. -tiês, (etwas) ungeschickt tun
(mit ĩ) Schibbenhof; trödeln (tĩterêtiês und tĩteruôtiês) Kalleten; "muļķuoties` (mit ì ² ) Alswig; "anentschlossen dastehen" (tīterêtiês) Bauske.

Avots: ME IV, 207

vītaruôt,

1) vîtaruôt Heidenfeld, vĩtaruôt Frauenb., vîtar,ât ² Stenden, vītarât U., -ãju, vīterêt Schwanb., (mit ĩ ) Dond. (> vĩte̦rt), Grünwald, MSil., Serbigal, -ẽju, vīter,tôt V.,(mit ĩ ) C.,mit î ) Sessw., vĩteruôt Grünwald, vī-tur,uôt Rutzau, vīturuôt U., singen (von Vögeln); summen, zwitschern
Hasenpot n. U. (nach U. "scheint in Livl. unbekannt"): cīrulis... vīteruo Etn. II, 51. pār... druvu vīterēja cīruļi A.XX, 249. pa dārzu strazdi vīteruo Jaunības dzeja 53. kâ strazdiņš vīterē BW. 28507, 1. lakstīgala vīterēja 30614, 6 var. putni... vīteruo savu rīta dziesmu Brīvzemnieks Mūsu taut. pas. I,34. šuorīt putni tâ vītaruo, ka ne aizklausīties vien nevar Frauenb. vìterē kâ bezdelīga Aiviekste. putniņi priecīgi... vītaruodami Janš. rupji dzied tautu meita...;... mūs[u] māsiņas kâ bitītes vīturuo BW. 896,1;

2) vīterêt Meiran, vīter,uôt ebenda "mīļi runāt, čivināt"; vĩtarât, vĩtarêt, vĩterêt oder vĩturuôt Nötk. undeutlich (wie ein kleines Kind) sprechenu: Ievai mēle bija atraisījusies, un nu tā vīteruoja vienā vīteruošanā RA. viņas sirsnīgā valuodiņa atkal sāka vīteruot A.XVII, 295. līksmi saiminieki kâ bitītes vīturuoja... viesiņus mīlē̦dami BWp. 791, 2;

3) "? ": vējš vīteruo man gar ausīm Stari I,82. Wohl zu li. vyturỹs "Lerche".

Avots: ME IV, 646

I viterêt, -ẽju,

1) viterêt A.-Gttenhof, viteŗuôt ebenda, viteruôt, singen (von Vöge1n): bezdelīga viterē Etn. II, 12. putna viteruošana Saul. I, 265;

2) vi" teruôt, schwatzen: viņa viteruoja bez mitēšanas A. v. J. 1900, S. 727. (saimeniece) kâ bitīte viteruoja savus viesus mieluodama RKr. XIX, 143 (aus N.-Bartau);

3) viteruôt "?": zuobi atktājās kâ priecīgi viteruojuošu kla vieŗu kauliņi Daugava I, 557. Zu vītarât, vitrinât I.

Avots: ME IV, 629

vīterêt vīteruôt, s. vītaruôt.

Avots: ME IV, 647