Paplašinātā meklēšana

àizzãģêt, tr., ansägen: aizzāģē̦ts uozuols Apsk.

Avots: ME I, 61

‡ apzãģêt, besägen.

Avots: EH I, 127

‡ atzãģêt, ab-, wegsägen: a. kuokam zaru.

Avots: EH I, 182

ìezãģêt, tr., einsägen, ansägen: kuokam ruobu, zaru.

Avots: ME II, 91

izzãģêt, tr., ausägen: zarus.

Avots: ME I, 831

nùozãģêt, ‡ Refl. -tiês, unversehens abgesägt werden: baļķis nuozāģējies par īsu.

Avots: EH II, 108

nùozãģêt, tr., ab-, wegsägen: kātu, dēli.

Avots: ME II, 890

pãrzãģêt, tr., durchsägen: pagali, dēli.

Avots: ME III, 188

pìezãģêt, viel, zum Überfluss sägen, sägend, mit Gesägtem anfüllen: piezāģējis ve̦se̦lu ieliņu malkas. piezāģējis pilnu šķūni ar malku.

Avots: ME III, 312

sazãģêt,

1): velējat, zāgējat, mani balti bālēliņi! savelēj[u]ši, sazāģēj[u]ši, jājiet tāļu gabaliņu! Tdz. 44794; ‡

2) eine gewisse Zeit hindurch schnarchen:
tâ viņi visu sprediķa laiku bij sazāgējuši Kaudz. Izjurieši 41.

Avots: EH II, 467

sazãģêt, sazãgât Dunika, tr., zersägen: ābeli sazāģēja malkā Aps. IV, 82.

Avots: ME III, 795

uzzãģêt,

1) sägend auf etw. geraten:
zāģējuot malku uzzāģēja uz naglas;

2) (auf einer Geige schlecht) aufspielen:
uzzāģē nu! Refl. -tiês: man uzzāģējās uz naglas, sägend traf ich versehentlich auf einen Nagel.

Avots: ME IV, 400

zāģêt, ‡ Refl. -tiês Saikava, um die Wette sägen. ‡ Subst. zãģējums Frauenb.,

1) Gesägtes:
tas ir mūsu šīs dienas z.;

2) tam ir gan vare̦ns z. "der hat wohl lange Beine".

Avots: EH II, 802

zãģêt, -ẽju,

1) sägen:
kuokus, dēļus, baļķus. guotiņu zāģē̦tiem radziņiem BW. 16424;

2) stark schnarchen; schnurren; geräuschvoll atmen:
naktīs viņš šad, tad zāģēja Saul. III, 37. saimnieks... reizēm zāģē kâ zāģu sudmalas MWM. X, 81. kaķis zāģē U. ar krūtīm zāģēt, den Dampf haben, schwer und geräuschvoll atmen U. viņam bija slimīgas krūtis, un viņš zāģēja Apsk. v. J. 1903, S. 671;

3) heftig weinen
Grenzhof;

4) "?": kur tad tu zāģēsi tik vē̦lu? A.XX, 654.Subst. zāģē̦tāji, eine Schwimmvogelart (mergus)
Konv. ² 3132. Nebst zãgât

I li. zogúoti und estn. sāgima dass. aus mnd. sagen.

Avots: ME IV, 695

zãģê̦tava*, die Säge-, Schneidemühle: tvaika zāģē̦tavas Konv. ² 463.

Avots: ME IV, 695

‡ zãģê̦tuve A. Upītis Sm. lapa 94, = zãģê̦tava*.

Avots: EH II, 802

grè̦ks,

1): ve̦lns juo gribēja dabāt kaut vienā gŗē̦kā Pas. IV, 174. grē̦ku bēŗes dzert; ein Schmaus nach dem Abendmahl
BielU. ieradzini grē̦kam (auf keinen Fall) nevar zāģēt Sonnaxt. senāk gāja čigānuos; tagad ni grē̦kam neiet ebenda;

2): iekritām lieluos parāduos; lielā grē̦kā, tikām apzagti BielU. pār grē̦ka (Feuerschaden)
izcelšanuos nav kuo bē̦dāt Janš. Mežv. ļ. I, 213.

Avots: EH I, 405

I liemenis,

1) das Glied [?]
Wid.;

[2) liêmenis ² Pampeln "der Teil eines Beiles von der Schneide bis zum Stiele"];

3) = liêls

3: tādu kuoku, kam liêmenis ^2, grūti pārzāģēt Sassm. Zu li. liemuõ "Stamm"?

Avots: ME II, 503

slaubeniski, Adv., schräge (mit aũ) Dunika; der Länge nach Serben (mit aũ), Fehteln: viens, kas slaubeniski maurā zem zariem gulēja A. v. J. 1899, S. 17. nuozāģēt stabu slaubeniski Dunika. nuokrist slaubeniski Serben. nuolaidās slaubeniski (auf dem Bauche liegend) nuo jumta. Zu šļaubs.

Avots: ME III, 917, 918

smur̃gât, ‡

2) "izniekuot" Seyershof: viņš mani trīs reizes nuo vietas smurgāja ar tuo pļavu, - tagad es vairs neticu. Refl. -tiês: "mazgāties laistuot ūdeni vis˙apkārt": pīlē̦ni pa ūdeni smur̂gājas ² Frauenb.; "darbuoties nemākulīgi, neveikli, ar pūlēm, netīrs kļūdams, darīt kuo neapduomātu, nepiemē̦ruotu vai nevajadzīgu" (mit ur̃ ) Salis: s. ar ēdienu Salis. s. gar kājām ebenda. es vairs neiešu ar baļķiem s. (= mežā baļķus zāģēt) Seyershof.

Avots: EH II, 540

zvĩŗât Stenden, zvĩŗuôt Frauenb., (etwas Schweres Stenden) mit Hilfe eines Hebebaumes heben, in Bewegung setzen: skapi sāk zvīŗāt Stenden. Refl. zvĩŗâtiês Stenden, zvīŗuôtiês Frauenb., wanken, schwanken (in Frauenb. vom Gang eines grossen Menschen gesagt): aizzāģētais kuoks jau sāk zvīŗāties Stenden. Vgl. svīrât und zvīļuoties 2.

Avots: ME IV, 781