Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zemen' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zemen' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
zemen
zemenājs
zemenājs
zemenājs V., RKr. II, 71, Plur. ze̦me̦nāji Trik., Wolmarshof, zemenāji C. u. a., zemenāji U., zemināji, zemnāji, gemeine Erdbeere (fragaria vesca L.) RKr. II, 71; Erdbeerpflanzen U.: es nuoviju vainadziņu nuo deviņi zemenāji (zemnājiem 5852, zemināj[i] 5852 var.) BW. 5850. pieplūca... pušķi uogainu zemenāju MWM. VII, 895.
Avots: ME IV, 709
Avots: ME IV, 709
zemene
zemene, ‡
2) da zemenes Tdz. 44489 (aus Lubn.), = da zemienes, līdz zemei, bis zum Erdboden.
Avots: EH II, 804
2) da zemenes Tdz. 44489 (aus Lubn.), = da zemienes, līdz zemei, bis zum Erdboden.
Avots: EH II, 804
zemene
zemene, zemine (li. žemìnė "eine der Erde angehörige"; žeminė uoga Arumaa
27) Dunika, Ob.-Bartau, PlKur., zemeņuoga Schlehk n. FBR. VII, 47, zemenuoga, Plur. zemiņuogas U., die Erdbeere:
gards kâ zemene Celm. salda zemenīte BW. 15747. saldanāka zemenuoga 11421, 3 var. (aus Wolm.) Sprw.: tas kâ lāčam (vilkam RKr. VI, 988) zemeņu uoga Br. sak. v. 388, lecker, aber winzig Spiess n. U., nicht ausreichend Seew. n. U. dārza, lauka (meža) zemene, die Garten-, Walderdbeere. es nuoviju vainadziņu nuo zemeņu lapiņām BW. 5854, 1. iemeta čarku viegli kâ zemeni Plūd. Rakstn. II, 317. nuolasa kâ pirmās zemenes B. Vēstn. zemenēs iet Ar., Erdbeeren zu pflücken gehen.
Avots: ME IV, 709, 710
27) Dunika, Ob.-Bartau, PlKur., zemeņuoga Schlehk n. FBR. VII, 47, zemenuoga, Plur. zemiņuogas U., die Erdbeere:
gards kâ zemene Celm. salda zemenīte BW. 15747. saldanāka zemenuoga 11421, 3 var. (aus Wolm.) Sprw.: tas kâ lāčam (vilkam RKr. VI, 988) zemeņu uoga Br. sak. v. 388, lecker, aber winzig Spiess n. U., nicht ausreichend Seew. n. U. dārza, lauka (meža) zemene, die Garten-, Walderdbeere. es nuoviju vainadziņu nuo zemeņu lapiņām BW. 5854, 1. iemeta čarku viegli kâ zemeni Plūd. Rakstn. II, 317. nuolasa kâ pirmās zemenes B. Vēstn. zemenēs iet Ar., Erdbeeren zu pflücken gehen.
Avots: ME IV, 709, 710
zemenīca
zemenieks
zemenis
zemenis Kur. Nehrung n. RKr. XI, 102, der Ostwind: zemenis - gluži nuo leišu puses. Vgl. li. žemìnis "der Ostwind".
Avots: ME IV, 710
Avots: ME IV, 710
Šķirkļa skaidrojumā (40)
aicerot
‡ àizce̦ruôt,
1) staudenartig wachsend sich bis zu einer gewissen Stelle verbreiten:
zemenes aizce̦ruojušas līdz duobes malai Trik.;
2) staudenartig wachsend versperren:
krūms aizce̦ruojis ceļu C.
Avots: EH I, 13
1) staudenartig wachsend sich bis zu einer gewissen Stelle verbreiten:
zemenes aizce̦ruojušas līdz duobes malai Trik.;
2) staudenartig wachsend versperren:
krūms aizce̦ruojis ceļu C.
Avots: EH I, 13
apziņa
apziņa, das Wissen um etw.,
1) die Aufsicht, die Fürsorge:
vakarbrālis līgaviņu tur savā apziņā, ka tai nenuotiek ķibele RKr. VI, 87;
2) bez apziņas, ohne das gehörige Wissen bei einer unzähligen Menge, daher unzählig, ungemein viel, reichlich:
tur uz reizi gadījušās zemenes bez apziņas LP. IV, 217. ķēniņa pilī viesu bez apziņas IV, 52, 161;
3) das Bewusstsein:
pie skaidras apziņas būt, bei klarem Bewusstsein sein Kaudz. M. le̦pnā apziņa, ka Sofiju pavadījis, tā arī bija kuo vērts A. XX, 105;
4) das Gewissen,
gew. mit dem Zusatz sirds: sirdsapziņa.
Avots: ME I, 137
1) die Aufsicht, die Fürsorge:
vakarbrālis līgaviņu tur savā apziņā, ka tai nenuotiek ķibele RKr. VI, 87;
2) bez apziņas, ohne das gehörige Wissen bei einer unzähligen Menge, daher unzählig, ungemein viel, reichlich:
tur uz reizi gadījušās zemenes bez apziņas LP. IV, 217. ķēniņa pilī viesu bez apziņas IV, 52, 161;
3) das Bewusstsein:
pie skaidras apziņas būt, bei klarem Bewusstsein sein Kaudz. M. le̦pnā apziņa, ka Sofiju pavadījis, tā arī bija kuo vērts A. XX, 105;
4) das Gewissen,
gew. mit dem Zusatz sirds: sirdsapziņa.
Avots: ME I, 137
baltot
bal˜tuôt,
1): varbūt jau baltuo . . . mežs nuo viņām (= zemenēm) A. Brigadere Skarbos vējos 26. redzēja... baltuojam liêlus un luociklas Janš. Atpūta № 374, S. 5.
Avots: EH I, 202
1): varbūt jau baltuo . . . mežs nuo viņām (= zemenēm) A. Brigadere Skarbos vējos 26. redzēja... baltuojam liêlus un luociklas Janš. Atpūta № 374, S. 5.
Avots: EH I, 202
biezums
bìezums,
3): zemenes klajumā aug, ne tādā biezumā, kur brūklenes un mellenes Linden; ‡
5) die Dicke:
velies, manu vadmaliņ, treju pirkstu biezumā! BW. 7499, 1.
Avots: EH I, 225
3): zemenes klajumā aug, ne tādā biezumā, kur brūklenes un mellenes Linden; ‡
5) die Dicke:
velies, manu vadmaliņ, treju pirkstu biezumā! BW. 7499, 1.
Avots: EH I, 225
čumuls
čumuls,
1) die Traube, der Büschel; das Häufchen:
brūklenes aug pa 3 - 4 vienā čumulā, bet zemenes tik pa vienai Janš.; mācekļu č. MWM. X, 233;
2) ein knäuelartig oder kraus zusammengezogenes Garn, ein Knäuel zusammengekrochener Bienen, ein rundes Häuflein Blätter
Seew. n. U.
Avots: ME I, 420
1) die Traube, der Büschel; das Häufchen:
brūklenes aug pa 3 - 4 vienā čumulā, bet zemenes tik pa vienai Janš.; mācekļu č. MWM. X, 233;
2) ein knäuelartig oder kraus zusammengezogenes Garn, ein Knäuel zusammengekrochener Bienen, ein rundes Häuflein Blätter
Seew. n. U.
Avots: ME I, 420
iemest
ìemest, tr.,
1) hinein -, hereinwerfen, hinein -, hereinsetzen, werfen, setzen in etw.:
vedējs iemeta palagā diezgan lielus naudas gabalus. siseņus iemeta Niedru jūŗā II Mos. 10, 19. cūku iemest aizgaldā, zum Mästen. apgādāt labu maisu aitu gaļas, kuo knābļuos iemest LP. IV, 16. zagli iemeta cietumā. es gribēju auzas sēt, dievs iemeta ezeriņu BW. 28218. me̦tus me̦tuot iemeta me̦lnu vai baltu, - tie bija ieme̦stie rinduki RKr. XVII, 28. (villainēm) malās bij ieme̦stas... sarkanas strīpiņas Etn. IV, 108;
2) einwerfen, eine Bemerkung machen:
Made dzēlīgi ieme̦t A. XX, 167. iemest starpā, dazwischen reden, bemerken: kāds nuo pulka iemeta starpā Kaudz. M.;
3) einen Hieb versetzen:
zirgam ar pātagu;
4) einen hinter die Binde giessen:
še, iemeti Vēr. I, 773. iepe̦t kâ uogu. ieme̦t čarku viegli kâ zemeni. viņš sācis pamazām iemest pa čarkai LP. VII, 1063. tuomē̦r nav nuoliedzams, ka arī viņa mīl šad, tad iemest A. XV, 491. Refl. - tiês,
1) sich hinein -, hereinwerfen, hineinstürzen:
tas ātri izģērbās un iemetās gultā. viņš veikli ar vienu kāju iemetās kamanās Kaudz. M.;
2) sich wo einfinden, sich niederlassen:
tur reizām tušās bites. klausīties, kur medņi ieme̦tas A. XX, 145;
3) irgendwo sich einfinden, antstehen:
bet kâ gan uguns izde̦gās ieme̦tusēs Aps. tam mute labā vietā ieme̦tusies, von einem Gesprächigen, Redengewandten. pē̦rn tikkuo iemetās pirmais caurums Plūd. LR. IV, 117. piepe ieme̦tas vis˙vairāk grīdās. nemiers iemeties viņa sirdī;
4) sich einfinden, zum Ausbruch kommen:
ievainuojumā ieme̦tas liekgaļa Etn. III, 6; pirkstu starpās varžacis, padusē auguonis;
5) sich betrinken:
zvejnieki jau labi bij ieme̦tušies A. XV, 297.
Avots: ME II, 44
1) hinein -, hereinwerfen, hinein -, hereinsetzen, werfen, setzen in etw.:
vedējs iemeta palagā diezgan lielus naudas gabalus. siseņus iemeta Niedru jūŗā II Mos. 10, 19. cūku iemest aizgaldā, zum Mästen. apgādāt labu maisu aitu gaļas, kuo knābļuos iemest LP. IV, 16. zagli iemeta cietumā. es gribēju auzas sēt, dievs iemeta ezeriņu BW. 28218. me̦tus me̦tuot iemeta me̦lnu vai baltu, - tie bija ieme̦stie rinduki RKr. XVII, 28. (villainēm) malās bij ieme̦stas... sarkanas strīpiņas Etn. IV, 108;
2) einwerfen, eine Bemerkung machen:
Made dzēlīgi ieme̦t A. XX, 167. iemest starpā, dazwischen reden, bemerken: kāds nuo pulka iemeta starpā Kaudz. M.;
3) einen Hieb versetzen:
zirgam ar pātagu;
4) einen hinter die Binde giessen:
še, iemeti Vēr. I, 773. iepe̦t kâ uogu. ieme̦t čarku viegli kâ zemeni. viņš sācis pamazām iemest pa čarkai LP. VII, 1063. tuomē̦r nav nuoliedzams, ka arī viņa mīl šad, tad iemest A. XV, 491. Refl. - tiês,
1) sich hinein -, hereinwerfen, hineinstürzen:
tas ātri izģērbās un iemetās gultā. viņš veikli ar vienu kāju iemetās kamanās Kaudz. M.;
2) sich wo einfinden, sich niederlassen:
tur reizām tušās bites. klausīties, kur medņi ieme̦tas A. XX, 145;
3) irgendwo sich einfinden, antstehen:
bet kâ gan uguns izde̦gās ieme̦tusēs Aps. tam mute labā vietā ieme̦tusies, von einem Gesprächigen, Redengewandten. pē̦rn tikkuo iemetās pirmais caurums Plūd. LR. IV, 117. piepe ieme̦tas vis˙vairāk grīdās. nemiers iemeties viņa sirdī;
4) sich einfinden, zum Ausbruch kommen:
ievainuojumā ieme̦tas liekgaļa Etn. III, 6; pirkstu starpās varžacis, padusē auguonis;
5) sich betrinken:
zvejnieki jau labi bij ieme̦tušies A. XV, 297.
Avots: ME II, 44
ieska
ieska,
1) das Verlangen, der Appetit
(oft von Sudr. E. gebraucht): viņai pat pazuda ieska uz ēšanu MWM. II, 497. slimam cilvē̦kam, cik tādam liela tā ēstgriba, un ja arī būtu, nav ieskas IV, 929. nuovē̦lu iesku pēc svaiga dūma VIII, 603. uznāk ieska pēc zemenēm Sudr. E.;
[2) ìeska 2 Bers., Alswig, Storm., ein Schimpfname für jem., der etwas anscheinend ernstlich sucht, aber doch nicht findet, also etwa ein oberflächlicher, ungeschickter Sucher;
iẽska Nigr., Kratzbürste;
3) "?": nu jau nav vaļas galvu ieskāt; ieska ar izčibējis Ronneb. - In Kalnemois, Bauske u. a. sei iẽska ein Gegenstand,mit dem man ieskāt kann;
4) iẽska Smilt., Bauske, = ieskāšana;
5) iẽska Ruj., ìeska 2 Warkh., = ieskâtãjs].
Avots: ME II, 64
1) das Verlangen, der Appetit
(oft von Sudr. E. gebraucht): viņai pat pazuda ieska uz ēšanu MWM. II, 497. slimam cilvē̦kam, cik tādam liela tā ēstgriba, un ja arī būtu, nav ieskas IV, 929. nuovē̦lu iesku pēc svaiga dūma VIII, 603. uznāk ieska pēc zemenēm Sudr. E.;
[2) ìeska 2 Bers., Alswig, Storm., ein Schimpfname für jem., der etwas anscheinend ernstlich sucht, aber doch nicht findet, also etwa ein oberflächlicher, ungeschickter Sucher;
iẽska Nigr., Kratzbürste;
3) "?": nu jau nav vaļas galvu ieskāt; ieska ar izčibējis Ronneb. - In Kalnemois, Bauske u. a. sei iẽska ein Gegenstand,mit dem man ieskāt kann;
4) iẽska Smilt., Bauske, = ieskāšana;
5) iẽska Ruj., ìeska 2 Warkh., = ieskâtãjs].
Avots: ME II, 64
izpūgot
[izpũguôt "(den Mörtel oder Zement an einer Mauer) mit kleinen Steinchen vollstecken" N. - Peb.]
Avots: ME I, 787
Avots: ME I, 787
kārot
kãruôt, sehnlichst verlangen, mit d. Gen., Akk. und pēc konstruiert: Sprw. kuo kāruoji, tuo dabūji. kas pēc muižas kāruo, mājas dabūs. es paņe̦mu ve̦cu vīru, naudas, mantas kāruodama, vgl. BW. 22653, 2. viņš kāruoja bē̦rnu asinis LP. VII, 864 (ib.: kāruoja pēc bē̦rnu asinīm). Refl. - tiês, sich sehnen, begehren: ar prātiņu kāruojuos pēc jauniem puisīšiem BW. 13009. pēc kā viņa sirds tâ kāruojas... Purap. man tâ kāruojas pēc zemenēm A. - Rahden. Zu kãrs.
Avots: ME II, 203
Avots: ME II, 203
kurza
kur̃za [Līn., Nigr.], kur̃ze [Kabillen], die Tüte L., eine aus Baumrinde gemachte Tüte zum Beerenlesen [kurza Ledmannshof], Kursitten, Kav., Nigr.: [gruoziņā vai kurziņā sarkanas zemenes Janš. Dzimtene 2 I, 319];
2) die Last
Erlaa; ein Bündel Mag. IV, 2, 124, Smilt.: tas brūtei īstais brālis, vīžu kurza (kurze 31349) mugurā BW. 20602;
3) die Noppe, das Gekroll, Gekräusel im Garn, der Klumpen:
visus neģēļus savilkšu kurzā Dok. A.;
[4) "salikums" (?), die Krümmung
("kuopā salīkšana"): mani salieca kurzā Wessen;
5) kurza Kreuzb., ein aus Ruten geflochtener Korb; ein Flechtwerk auf den
ragavas. - Wohl zu r. корзи́на "Korb", [klr. кóрзити "плести, морщить" s. Būga РФВ. LXXI, 53 und Petersson Balt. - slav. Wortstud. 69].
Avots: ME II, 326
2) die Last
Erlaa; ein Bündel Mag. IV, 2, 124, Smilt.: tas brūtei īstais brālis, vīžu kurza (kurze 31349) mugurā BW. 20602;
3) die Noppe, das Gekroll, Gekräusel im Garn, der Klumpen:
visus neģēļus savilkšu kurzā Dok. A.;
[4) "salikums" (?), die Krümmung
("kuopā salīkšana"): mani salieca kurzā Wessen;
5) kurza Kreuzb., ein aus Ruten geflochtener Korb; ein Flechtwerk auf den
ragavas. - Wohl zu r. корзи́на "Korb", [klr. кóрзити "плести, морщить" s. Būga РФВ. LXXI, 53 und Petersson Balt. - slav. Wortstud. 69].
Avots: ME II, 326
laukgals
lieši
‡ II lieši "?": neskumstiet, panāksnieki, kādi l. mums nebij? ir mums vācu ikspendeļi, zemenieku tutentiņi BW. 19371.
Avots: EH I, 757
Avots: EH I, 757
mare
mare [li. mãrė., wozu Būga KSn. I, 237], = mar,a, das Haff: aiz marēm dzīvuojuošuos leišus viņi sauc"zemenieki" Kurisch - Haff n. RKr. XI, 105.
Avots: ME II, 563
Avots: ME II, 563
ņirbēt
ņir̂bêt [auch Lis.], -u, -ẽju, intr., sich rasch bewegen, zucken, flimmern, schillemd glänzen: ņirb kājas krustiski, gar zirgu zirgam ejuot Sudr. E. ņirbēju pļavā kâ taurenītis mazs Kārst. gar abām pusēm ņirb gaŗām me̦lni stāvi AU. strautiņš ņirbēja un čurkstēja uz leju A. XII, 507. saules stari ņirbēja zilā gaisā A. XX, 952. šķē̦pi gaisā ņirbuot staruo, die Piken blinken flimmemd in der Luft Rainis. sniegs ņirb un vizuļuo A. XIV, 1, 32. ņirbēt ņirbēja zemenes Egl. kuoki, krūmi, mājas, viss kâ ņirbēt ņirb, gaiši apspīdē̦ts Tēv. viņam acis ņirbēja A. XVIII, 324. viņa ada, ka ņirb vien Etn. IV, 161. tad viņš suoļuoja ar īsiem, žirgtiem, ņirbuošlem suohšiem A. XII, 722. dzīvības strāva izdalās par visu manu augumu ņlrbuošiem vilnīšiem Vēr. I, I036. [kāpuostu Mārā kāpuostu kubuls ņirbuot ar kāpuostu sēklām Tirsen.]
Avots: ME II, 902
Avots: ME II, 902
norīt
nùorĩt [li. nurýti], tr., ver-, herunterschlucken: salda, salda zemenīte, tikkuo mēles nenuoriju BW. 15747. viņš sirdīgi nuorija beidzamuo vārdu Vēr. II, 27. nuorīt dusmas, den Zorn verbeissen Blaum. Refl. -tiês, ver-, heruntergeschluckt werden: būs nuorijies kāds lielāks malciņš Purap.
Avots: ME II, 840
Avots: ME II, 840
notukšināt
‡ nùotukšinât "?" : ... zemenes būs zemē iespiest un ... nuotukšinātas stādu saknes ar drusciņ zemes apsegt Dārza kal. 1796, S. 16; leer machen: n. e̦ze̦ru (nuo zivīm), alle Fische aus dem See ausfischen Grawendahl. ciemiņi viņu nuotukšinājuši, Gäste haben ihm das Seinige durchgebracht Stenden.
Avots: EH II, 102
Avots: EH II, 102
oga
uôga: zemenīte salda uo. par visām uodziņām BW. 4648. Jāņu uo. Oknist, die Johannisbeere; kaķa uo. ebenda, solanum nigrum.
Avots: EH II, 742
Avots: EH II, 742
paēdiens
paêdiẽns,
1): vai tad tur ir kāds p. nuo zemenēm (kann man von Erdbeeren satt werden)?
Seyershof; "uzturs" Frauenb.
Avots: EH II, 131
1): vai tad tur ir kāds p. nuo zemenēm (kann man von Erdbeeren satt werden)?
Seyershof; "uzturs" Frauenb.
Avots: EH II, 131
piesprukt
pìesprukt,
1) "?": "jums jāpaliek gan", piespruka ir S. MWM. VII, 505;
2) eilig (und ohne Erlaubnis) gelangen
zu : šad un tad dabūja piesprukt pie zemenēm. uguns piespruka pie pakulām;
3) fliehend hinzueilen
Ronneb.; sich flüchten: viņš nezināja vairs, kur piesprukt Annenburg, Bergfried.
Avots: ME III, 295
1) "?": "jums jāpaliek gan", piespruka ir S. MWM. VII, 505;
2) eilig (und ohne Erlaubnis) gelangen
zu : šad un tad dabūja piesprukt pie zemenēm. uguns piespruka pie pakulām;
3) fliehend hinzueilen
Ronneb.; sich flüchten: viņš nezināja vairs, kur piesprukt Annenburg, Bergfried.
Avots: ME III, 295
pīpene
I pìpene PS., C., pìpene 2 Kr., Kl. (dze̦ltānā un baltā), pīpe̦ns Grenči bei Tuckum, die Hundskamille; weisses (Arrasch) Massliebchen R. Sk. II, 242; pîpene 2 , Ackerkamille Salisb.; Orakelblume Behnen, Bauske; Färberkamille; anthemis tinctoria Etn. I, 29, RKr. II, 66; leucanthemum vulgare: balta zied zemenīte, vēl baltāka pīpenīte BW. 4494 var. ziedi, pīpenīte, sudrabiņa ziediņiem! 29045, 3. balts pīpeņu tīrumiņš 13395. sīkas, baltas pīpenītes vaiņadziņā apkārt zied U. b. 85, 61. dze̦lte̦nā pīpenīte negrib ziedus nuoraujam BW. 13200; pĩpene Ruj., ranunculus.
Avots: ME III, 233
Avots: ME III, 233
ražot
ražuôt, Refl. -tiês,
1): viss tas (nämlich Brot, Milch, Fleisch)
te ražuojas (= ruodas) vairumā Jauns. Augšz. 92. kur ... ražuojās tikai mūsu labības Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 119; ‡
2) "darbuoties ap kuo; rūpīgi kuo kuopt" Seyershof: vai tur ir kāds paēdiens nuo zemenēm? bet cilvē̦ks grib ap tām r. Zur Bed. vgl. auch ‡ izražuôt.
Avots: EH II, 360
1): viss tas (nämlich Brot, Milch, Fleisch)
te ražuojas (= ruodas) vairumā Jauns. Augšz. 92. kur ... ražuojās tikai mūsu labības Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 119; ‡
2) "darbuoties ap kuo; rūpīgi kuo kuopt" Seyershof: vai tur ir kāds paēdiens nuo zemenēm? bet cilvē̦ks grib ap tām r. Zur Bed. vgl. auch ‡ izražuôt.
Avots: EH II, 360
rieksts
I riẽksts, rieksta (?) Manz. Lettus, riẽkste PlKur., ein gen. s. riekša BW. 17256, 1 var. (der infl. gen. pt. rykstu Pas. I, 222 dürfte als rīkstu - mit hartem r- aus riekstu zu lesen sein), die Nuss, Haselnuss: Sprw. rieksts nuo lazdas tālu nekrīt, der Apfel fällt nicht weit vom Stamm. lazdā kāpu riekstus raut BW. 5836, 3. šķinu riekstus, lasu uogas 13478, 8. bij man viena riekša (Var.: rieksta) pēc pie zemītes lagzdu liekt? 17256, 1 var. - riekstu kuoks, der Haselnussstrauch Mar. n. RKr. XV, 133. riekstuos iet, riekstuot, Nüsse suchen, lesen. - e̦ze̦ra rieksts od. e̦ze̦rrieksts, auch ūdens rieksts RKr. III, 73, die Stachelnuss, Teichnuss, Wassernuss (trapa natans L.); zemes rieksts,
a) gew. der Plur., bei Fischer 271 zemenes rieksti, Saubrod (lycopordon cervinum)
Mag. IV, 2, 69, (z. riekstes St.) Schweinstrüffeln, Trüffeln (lathyrus tuberosus) U.;
b) Hirschbrunst (boletus cervinus)
Dond. n. U.; Vāczemes rieksti, Walnüsse U. Der gen. riekša entweder zu einem nom. *rieksis = apr. [bucca] reisis "[Buch]-ecker", oder eher zu einem nom. *riekstis (:li. riešutỹs). rieksts entweder aus *riesk[u]tas neben li. ríešutas (mit š aus ide. sk), oder aber kontaminiert aus *ries[u]ts . *ries[u]ks (Deminutiva neben li. ríešas dass., s. Trautmann Wrtb. 241). Daneben slav. orĕxъ dass. (zum o- s. Mikkola IF. VIII, 302) mit x aus s oder (s. Slblt. Et. 58) sk̑. Zur Wurzel von rist IV (slav. orĕxъ in diesem Fall etwaringsherum Losgeklaubtes) ?
Avots: ME III, 544, 545
a) gew. der Plur., bei Fischer 271 zemenes rieksti, Saubrod (lycopordon cervinum)
Mag. IV, 2, 69, (z. riekstes St.) Schweinstrüffeln, Trüffeln (lathyrus tuberosus) U.;
b) Hirschbrunst (boletus cervinus)
Dond. n. U.; Vāczemes rieksti, Walnüsse U. Der gen. riekša entweder zu einem nom. *rieksis = apr. [bucca] reisis "[Buch]-ecker", oder eher zu einem nom. *riekstis (:li. riešutỹs). rieksts entweder aus *riesk[u]tas neben li. ríešutas (mit š aus ide. sk), oder aber kontaminiert aus *ries[u]ts . *ries[u]ks (Deminutiva neben li. ríešas dass., s. Trautmann Wrtb. 241). Daneben slav. orĕxъ dass. (zum o- s. Mikkola IF. VIII, 302) mit x aus s oder (s. Slblt. Et. 58) sk̑. Zur Wurzel von rist IV (slav. orĕxъ in diesem Fall etwaringsherum Losgeklaubtes) ?
Avots: ME III, 544, 545
saldens
salˆde̦ns C., U., Wid., Ve̦cmuiža, salˆdans Mar. n. RKr. XVII, 135, Preiļi, Pas. IV, 383, Nerft, salˆdins Kl., Saikava, saldains U., süss (salˆdans Golg., Lis., Warkl., Adleenen, Schwanb.) U., Mag. XIII, 41 (saldans), Marzen (salˆde̦ns); süsslich U., Ronneb. (salde̦ns): saldana zemenīte BW. 5411, 7. saldanāka zemeņuoga par visām uodziņām 11421, 3. griķu mistra salde̦ns (Var.: saldans) alus 11186. saldans miežu alutiņš 27990. saldans (Var.: gauži salds) bija vīns ar me̦du 21657, 2. saldanu vīna glāzi 15525. saldanu brandavienu 28459. salde̦nu krējumu Etn. IV, 1. tu esi re̦mde̦ns un salde̦ns JR. V, 12. - Subst. salde̦nums U., Ronneb., saldanums Mag. XIII, 41, die Süssigkeit U., Mag. XIII, 41, Süsslichkpit Ronneb.
Avots: ME II, 668
Avots: ME II, 668
sastīgot
sastīguôt,
1) die Saiten stimmen
(perf.): sastīguoju ze̦lta kuokli BW. 22822. jūra sastīguo savu negaisa liru pie klintīm Vēr. II, 390;
2) viele Ranken treiben:
zemenes sastīguojušas Schwanb.
Avots: ME III, 748
1) die Saiten stimmen
(perf.): sastīguoju ze̦lta kuokli BW. 22822. jūra sastīguo savu negaisa liru pie klintīm Vēr. II, 390;
2) viele Ranken treiben:
zemenes sastīguojušas Schwanb.
Avots: ME III, 748
saulgozains
saũlguozains, saũlguožaîns, der Sonnenhitze ausgesetzt, von der Sonne heiss: saulguožaini pakalni Konv. 2 848. lasīt... pa saulguozainām vietām zemenes Janš. Dzimtene V, 46.
Avots: ME III, 773
Avots: ME III, 773
saviest
savìest, mancherlei od. vieles anpflanzen, sich vermehren lassen: te saviests daudz jaunu stādu Lis. saviest zemenes Saikava. Refl. -tiês (I s. prs. n. U. -žuôs),
1) sich versammeln
U.; sich einnisten L., sich vermehren, heranwachsen U.: uz vienas akmeņa šķe̦ldas var divdesmit cilvē̦ku saviesties Lautb. Luomi 73. izdzīt, kas tur aplam pulka saviesušies LP. VII, 258. nezāles saviesušās. juo vairāk... saviešas viršu Konv. 2 2321. mežuos putni saviežas Gesangb. v. J. 1671, S. 295;
2) sich paaren
Kronw. n. U.
Avots: ME III, 791
1) sich versammeln
U.; sich einnisten L., sich vermehren, heranwachsen U.: uz vienas akmeņa šķe̦ldas var divdesmit cilvē̦ku saviesties Lautb. Luomi 73. izdzīt, kas tur aplam pulka saviesušies LP. VII, 258. nezāles saviesušās. juo vairāk... saviešas viršu Konv. 2 2321. mežuos putni saviežas Gesangb. v. J. 1671, S. 295;
2) sich paaren
Kronw. n. U.
Avots: ME III, 791
sirks
sir̃ks,
1): s. (von rotbraun u. weiss gemischter Farbe)
briedis, zirgs, sirka guovs, vadmala Grob.; ‡
2) nur teilweise gerötet (nicht ganz reif)
Dunika, Grob.: tā zemene nav sarkana, tik tada sir̃ka!
Avots: EH II, 488
1): s. (von rotbraun u. weiss gemischter Farbe)
briedis, zirgs, sirka guovs, vadmala Grob.; ‡
2) nur teilweise gerötet (nicht ganz reif)
Dunika, Grob.: tā zemene nav sarkana, tik tada sir̃ka!
Avots: EH II, 488
skrīne
II skrīne, Reihe Römershof: vietumis zemenes jau spīdēja sarkanām skrīnēm A. Upītis Vārds 1913, S. 48. Nebst skrīnis II und skrīņa wohl - wenn mit -īn- aus -īdn- - zu got. disskreitan "zerreissen (trans.)", nhd. schweiz. schrīssen "schlitzen", bair. schritz "Riss" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 585); vgl. aber auch li. skriẽti "mit dem Zirkel einen Bogen einreissen".
Avots: ME III, 895
Avots: ME III, 895
sūneklis
sûneklis Mar. n. RKr. XV, 138, Segew., Br. m. 1370, St., sūneklis Spr., Wid., sûnêklis Kl., sūnekle, = sûnājs; "ein sumpfiger Wald" Ledmannsh.: zemenei visa zeme, dzērvenei sūneklīt[i]s BW. 5219. abas (siekstas) gul sūneklī 8491 var. dzervenīšu sūneklī 16159 var. ve̦cs kā sūneklis (in Burtn."unbek.") Aps. J. Iegātnis 26. kūtri sūcas pa rāvas sunekli Janš. ataugās, zaruos, sūneklī Vidz. dziesmu gr. v. J. 1809, 202. brizdams pa lieluo... sūnekli VeseIis Saules kaps. 5. par purviem, sūnekļiem MWM. VIII, 46. lieluos sūnekļuos Brīvz. Mūsu tautas pas. I, 9. Dazu die Ortsnamen Sûneklis Lvv. I, 66, 84, Sûnekļi 76 (Gesinde), Sūnekļa kalns 67, Sūneklis 74 (ein WaId), 85 (ein Morast), Sūnekle II, 111 (ein Morast), Sūnekšļi I, 64 (eine Wiese), Sūnekslis II, 109 (ein See), SūnākIis I, 31, Sūnaklis II, 64 (ein Morast), Sūnākslis 104 (eine Wiese), Sūnākslis 13 (ein Teich).
Avots: ME III, 1133
Avots: ME III, 1133
tārba
tārba: nuoplēsa krūmuos tārbu un lasīja Ilzei zemenes Blaum. Raksti III 6 (1939), 99.
Avots: EH II, 671
Avots: EH II, 671
uzspūdzināt
II uzspûdzinât Stockm. "(die Zementschicht zwischen Ziegeln in einer Mauer mit einem besondern Gerät) abrunden".
Avots: ME IV, 383
Avots: ME IV, 383
vainags
vàinags AP., Ramkau, vainags Kl., vàinags 2 Fest., Kl., Saikava, Sessw., vainags 2 Ob.-Bartau, vainags U., vàinaks AP., vàinaks 2 Bers., Oknist, vainaks Manz., St., U., Saikava, vaiņags C., Nitau, PS., vaĩņags Zabeln, vàiņags 2 Erlaa, Prl., vaîņags 2 Bl., Dunika, Sassm., Tr., Wahnen, Wandsen, vaiņags Glück, L., Bielenstein Holzb. 366, 700, Memelshof, vaîņaks Serbigal, vàiņaks 2 Golg., Lös., vaîņaks 2 Gramsden, Nigr,, Rutzau, vaîņuks A.-Laitzen, Kl.-Laitzen, vàiņuks 2 Zvirgzdine, vaîņuks 2 Kalleten, vàiņugs 2 Zvirgzdine, vaiņugs BW. 6198, 5 var., Demin. vainedziņš BW. 14347, 2 var. (aus Stockm.), vainedziņš 5851 (aus Selsau), vaineciņš 6100, 3 var. (aus Lennew.), vaineciņš 5869 var. (aus Saussen), Demin. verächtl. vaiņaķelis Janš. Bandavā I, 207,
1) der Kranz; die Krone; der Kranz, die Mädchenkrone, Kopfschmuck, den die Unverheiratete trägt und der als Zeichen der Jungfräulichkeit gilt (im VL. Schmuck und Symbol der Jungfrau):
vainagu vīt, pīt, darināt, darīt, einen Kranz flechten, anfertigen. vīt vaiņaga Aus. I, 33, zum Kranz flechten. apzeltīti vaiņadzini BW. 6044 var. auzu salmu vaiņadziņš 6044. bē̦rzu lapu vainadziņš A. 268. krūkļu vaiņadziņš BW. 6044, 3. misiņa vainaks Manz. Phraseol. XIX. vainaks ar spangām (mit Spangen) ebenda. vainaks nuo saŗiem (von Pferdehaaren) ebenda, saru vaiņadziņi BW. 6044. rūšu vaiņaks Kra. Vīt. 157. ruožu vainadziņu BW. 14347. skārda vainadziņš 5944. vaŗa vainadziņu (Var.: vaŗa kalts vaiņadziņš) 6044, 1. vizuļu vaiņagi A. XX, 713. zīžu vaiņadziņu BW. 24618, 1 (ähnlich: 6044, 3). ziedu vainadziņi 6044 var. man deviņi vainadziņi: trīs bij zīļu, trīs kauliņu, trīs dze̦ltanu vizulīšu 5831. es nuoviju vaiņedziņu nuo deviņi zemenāji 5851 (ähntich: 5852; 5853). es nuoviju vainadziņu šādu puķu, tādu puķu 5856. es nuoviju vaiņadziņu visādām lapiņām; ziedēj[a] mans vaiņadziņš visādiem ziediņiem 5859. kārtām šuvu vaiņadziņu, burdītēm darināju 5931. platu pirka vaiņadziņu 5700, kuplu pirku, darināju ve̦damuo (Var.: ejamuo, izejamu) vainadziņu (den Brautkranz) 6104, 3 (ähnlich: 24253). brūtei divi vaiņagi, mazais un lielais. ar mazuo meita tuop iesvētīta, kâ arī salaulāta. ja meitai bijis bē̦rns, tad pie lauiāšanas mazā vaiņaga vietā lietuo lieluo A. v. J. 1896, S. 163 (Infl.). guodīga meita priecādamies savu vainaku ne̦s Manz. Post. I, 219. meita vēl vainakā, sie ist eine Jungfrau U. vaiņaga (vainaka St.) meita L., eine reine Jungfer. daža laba mātes meita nuosēd ilgi vainagā (Var.: paliek meitu kārtiņā; bleibt [lange] unverheiratet) BW. 11700 var. nevēklītis kājas ava uz tā mana vainaciņa (gedachte um mich zu freien) Biel. 2324. es nekāršu šūpulīti vainadziņu valkādama (ich werde kein uneheliches Kind haben) BW. piel. 2 6599, 3, ja par kādu jaunavu teic, ka tai vairs nav vainadziņa, tad tas nuozīmē, ka tā zaudējusi savu jaunavas guodu Plutte 63. meita savu vainaku zaudējusi St., das Mädchen ist zu Fall gekommen. tai meitai jau divi vaiņaga bē̦rni (uneheliche Kinder) Sassm. n. RKr. XVII, 61. vaiņaga vīlējs LP. VI, 340, der Verführer. - galvā tai e̦suot nemirstības vaiņaks Pas. IV, 393 (aus Serbigal). balti putu vaiņagi (Schaumkronen) Vēr. II, 258;
2) jede der über dem Grundbalken liegenden Wandbalkenreihen eines Gebäudes
Bielenstein Holzb. 86 (im Plur. vainaki): četri caur pakšiem sasieti baļķi iztaisa vaiņagu B. Vēstn. 1895, No 86. pirmais vaiņags atruodas taisni uz zemes ebenda. pirmā vaiņaga baļķus sauc par pamatnicām ebenda. viņš cēla vaiņagu pēc vaiņaga Vēr. II, 1369. vaiņagu pēc vaiņaga pacēlās aiz˙vien augstāk jaunais nams A. v. J. 1896, S. 134. kurzemnieku istabas augstums ir kādi desmit baļķu vaiņagi Plutte 83. virs augstiem akmeņiem stūŗuos uzcirsti daži vaiņagi baļķu Zalktis I, 58. liek ... 4 baļķus pirmam vaiņakam RKr. XI, 84. lai baļķus varē̦tu iebūvēt . . vaiņakā ebenda;
3) der Umlauf oder Kranz am Rade
St.;
4) kakla vaiņags, das Schlüsselbein
Brasche. Nebst li. vainìkas und slav. věnьcь "Kranz" (als Ableitungen von einem kürzern Nomen, vgl. poln. wian und r. вѣнъ "Kranz") zu vît "flechten, winden".
Avots: ME IV, 438, 439
1) der Kranz; die Krone; der Kranz, die Mädchenkrone, Kopfschmuck, den die Unverheiratete trägt und der als Zeichen der Jungfräulichkeit gilt (im VL. Schmuck und Symbol der Jungfrau):
vainagu vīt, pīt, darināt, darīt, einen Kranz flechten, anfertigen. vīt vaiņaga Aus. I, 33, zum Kranz flechten. apzeltīti vaiņadzini BW. 6044 var. auzu salmu vaiņadziņš 6044. bē̦rzu lapu vainadziņš A. 268. krūkļu vaiņadziņš BW. 6044, 3. misiņa vainaks Manz. Phraseol. XIX. vainaks ar spangām (mit Spangen) ebenda. vainaks nuo saŗiem (von Pferdehaaren) ebenda, saru vaiņadziņi BW. 6044. rūšu vaiņaks Kra. Vīt. 157. ruožu vainadziņu BW. 14347. skārda vainadziņš 5944. vaŗa vainadziņu (Var.: vaŗa kalts vaiņadziņš) 6044, 1. vizuļu vaiņagi A. XX, 713. zīžu vaiņadziņu BW. 24618, 1 (ähnlich: 6044, 3). ziedu vainadziņi 6044 var. man deviņi vainadziņi: trīs bij zīļu, trīs kauliņu, trīs dze̦ltanu vizulīšu 5831. es nuoviju vaiņedziņu nuo deviņi zemenāji 5851 (ähntich: 5852; 5853). es nuoviju vainadziņu šādu puķu, tādu puķu 5856. es nuoviju vaiņadziņu visādām lapiņām; ziedēj[a] mans vaiņadziņš visādiem ziediņiem 5859. kārtām šuvu vaiņadziņu, burdītēm darināju 5931. platu pirka vaiņadziņu 5700, kuplu pirku, darināju ve̦damuo (Var.: ejamuo, izejamu) vainadziņu (den Brautkranz) 6104, 3 (ähnlich: 24253). brūtei divi vaiņagi, mazais un lielais. ar mazuo meita tuop iesvētīta, kâ arī salaulāta. ja meitai bijis bē̦rns, tad pie lauiāšanas mazā vaiņaga vietā lietuo lieluo A. v. J. 1896, S. 163 (Infl.). guodīga meita priecādamies savu vainaku ne̦s Manz. Post. I, 219. meita vēl vainakā, sie ist eine Jungfrau U. vaiņaga (vainaka St.) meita L., eine reine Jungfer. daža laba mātes meita nuosēd ilgi vainagā (Var.: paliek meitu kārtiņā; bleibt [lange] unverheiratet) BW. 11700 var. nevēklītis kājas ava uz tā mana vainaciņa (gedachte um mich zu freien) Biel. 2324. es nekāršu šūpulīti vainadziņu valkādama (ich werde kein uneheliches Kind haben) BW. piel. 2 6599, 3, ja par kādu jaunavu teic, ka tai vairs nav vainadziņa, tad tas nuozīmē, ka tā zaudējusi savu jaunavas guodu Plutte 63. meita savu vainaku zaudējusi St., das Mädchen ist zu Fall gekommen. tai meitai jau divi vaiņaga bē̦rni (uneheliche Kinder) Sassm. n. RKr. XVII, 61. vaiņaga vīlējs LP. VI, 340, der Verführer. - galvā tai e̦suot nemirstības vaiņaks Pas. IV, 393 (aus Serbigal). balti putu vaiņagi (Schaumkronen) Vēr. II, 258;
2) jede der über dem Grundbalken liegenden Wandbalkenreihen eines Gebäudes
Bielenstein Holzb. 86 (im Plur. vainaki): četri caur pakšiem sasieti baļķi iztaisa vaiņagu B. Vēstn. 1895, No 86. pirmais vaiņags atruodas taisni uz zemes ebenda. pirmā vaiņaga baļķus sauc par pamatnicām ebenda. viņš cēla vaiņagu pēc vaiņaga Vēr. II, 1369. vaiņagu pēc vaiņaga pacēlās aiz˙vien augstāk jaunais nams A. v. J. 1896, S. 134. kurzemnieku istabas augstums ir kādi desmit baļķu vaiņagi Plutte 83. virs augstiem akmeņiem stūŗuos uzcirsti daži vaiņagi baļķu Zalktis I, 58. liek ... 4 baļķus pirmam vaiņakam RKr. XI, 84. lai baļķus varē̦tu iebūvēt . . vaiņakā ebenda;
3) der Umlauf oder Kranz am Rade
St.;
4) kakla vaiņags, das Schlüsselbein
Brasche. Nebst li. vainìkas und slav. věnьcь "Kranz" (als Ableitungen von einem kürzern Nomen, vgl. poln. wian und r. вѣнъ "Kranz") zu vît "flechten, winden".
Avots: ME IV, 438, 439
zemetene
zemimāji
zemine
zemiņoga
zemnīca
zemnieks
zemnieks, zemenieks BW. 14285, PlKur., Demin. verächtl. zemnieķelis Pūrs III, 60,
1) wer in der Erde lebt:
kurmis e̦suot zemnieks, tas zemē dzīvuojuot Vīt. 11;
2) der Bauer, Landmann:
dēstīja... vīnakalnu un izdeve tuo... zemniekiem Glück Lukas 20,9. vai vācietis, vai zemnieks BW. 7086. vaicā kungi, zemnieciņi 5852 var.;
3) das Bauernhaus, Gesinde
Salisb: Ūcis ir pirmais zemnieks lielceļa malā Salisb. kâ sauc tur tuo zemnieku aiz meža, kur tas lielais skurstenis? ebenda. Vgl. li. žẽmininkas "ein Landbewohner".
Avots: ME IV, 712
1) wer in der Erde lebt:
kurmis e̦suot zemnieks, tas zemē dzīvuojuot Vīt. 11;
2) der Bauer, Landmann:
dēstīja... vīnakalnu un izdeve tuo... zemniekiem Glück Lukas 20,9. vai vācietis, vai zemnieks BW. 7086. vaicā kungi, zemnieciņi 5852 var.;
3) das Bauernhaus, Gesinde
Salisb: Ūcis ir pirmais zemnieks lielceļa malā Salisb. kâ sauc tur tuo zemnieku aiz meža, kur tas lielais skurstenis? ebenda. Vgl. li. žẽmininkas "ein Landbewohner".
Avots: ME IV, 712
zemnīga
zemtene
zem̂tene 2 Sassm., zem̂teņuôga 2 ebenda, zemene, die Erdbeere: sievas aizgāja uz mežu zemtenes lasīt Sassm. n. RKr. XVII, 65. Sprw.: kâ vilkam zemteņuoga ebenda.
Avots: ME IV, 713
Avots: ME IV, 713