aizdziedēt
àizdziêdêt, àizdziêdinât, fact., das Zu-, Verheilen bewirken, zuheilen machen: pušumu.
Avots: ME I, 25
Avots: ME I, 25
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ziedēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ziedēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (26)
aizziedēt
‡ àizziêdêt,
1) "zu blühen anfangen"
AP.: ruozes jau aizziedējušas;
2) mit Blüten verdeckt werden:
viss luogs aizziedējis ar puķēm;
3) sich verhärten
Jūrg. (vom Brot): maize aizziedējusi.
Avots: EH I, 65
1) "zu blühen anfangen"
AP.: ruozes jau aizziedējušas;
2) mit Blüten verdeckt werden:
viss luogs aizziedējis ar puķēm;
3) sich verhärten
Jūrg. (vom Brot): maize aizziedējusi.
Avots: EH I, 65
apdziedēt
apziedēt
apziêdêt,
1) tr., beblühen:
saknes rē̦guojās, vizbulīšu apziedē̦tas Vēr. II, 654;
2) intr., sich mit Kahm, Schimmel überziehen
(Elv., Spr.): alus apziedējis E.; apziedējusi maize; gew. apziedêtiês.
Avots: ME I, 138
1) tr., beblühen:
saknes rē̦guojās, vizbulīšu apziedē̦tas Vēr. II, 654;
2) intr., sich mit Kahm, Schimmel überziehen
(Elv., Spr.): alus apziedējis E.; apziedējusi maize; gew. apziedêtiês.
Avots: ME I, 138
atziedēt
dadziedēt
dziedēt
dziedēt
dziedēt
II dziêdêt, - ēju, tr., heilen: plāksteris, kas ve̦lk un dziedē. dziedējamais plāksteris, Heilpflaster. dziedē, kungs, manas sāpes ve̦se̦las. laiks visu dziedē. [Zu dzît.]
Avots: ME I, 561
Avots: ME I, 561
dziedētava
ieziedēt
ìeziêdêt, intr., anfangen zu blühen, zu schimmeln, sich mit Moos zu bedecken: akmens bij liels un ieziedējis Kleinb.
Avots: ME II, 92
Avots: ME II, 92
izdziedēt
izdziêdêt, izdziêdinât, tr., ausheilen, wiederherstellen: vīrs izdziedē meitu LP. VII, 219. tuo varuot izdziedināt VII, 1256. Refl. - tiês, vollständig genesen, wiederhergestellt werden: šinī avuotā senāk akli, tilzi, kruopli dziedinājušies un arī izdziedinājušies LP. V, 414.
Avots: ME I, 734
Avots: ME I, 734
izziedēt
izziedēt
izziêdêt, intr.,
1) auf -, emporblühen:
sarkanais dābuoliņš nuo saknītes izziedēja BW. 10603;
2) aus -, verblühen, verwelken:
izziedējušas pieneņu galviņas MWM. VI, 841. tautu meitu vainadziņš izziedējis, izputējis BW. 24276. tā bija ve̦ca meitene gaŗu seju un izziedējušām acīm Latv.;
3) eine Zeitlang blühen:
savu pavasaru izziedējis, tītenītis snauž bezapziņas snaudā RKr. VII, 79.
Avots: ME I, 832
1) auf -, emporblühen:
sarkanais dābuoliņš nuo saknītes izziedēja BW. 10603;
2) aus -, verblühen, verwelken:
izziedējušas pieneņu galviņas MWM. VI, 841. tautu meitu vainadziņš izziedējis, izputējis BW. 24276. tā bija ve̦ca meitene gaŗu seju un izziedējušām acīm Latv.;
3) eine Zeitlang blühen:
savu pavasaru izziedējis, tītenītis snauž bezapziņas snaudā RKr. VII, 79.
Avots: ME I, 832
noziedēt
nùoziêdêt,
1): (mit einem Objekt) atmatiņas ze̦lta ziedus nuoziedēja Janš. Dzimtene II 2 , 466;
2): nuoziedējusi (= sacietējusi) maize Zögenhof; ‡
3) "?" : kaļķi nuoziedējuši BielU.; ‡
4) müde werden
Stenden: viņš jau nuoziedējis.
Avots: EH II, 109
1): (mit einem Objekt) atmatiņas ze̦lta ziedus nuoziedēja Janš. Dzimtene II 2 , 466;
2): nuoziedējusi (= sacietējusi) maize Zögenhof; ‡
3) "?" : kaļķi nuoziedējuši BielU.; ‡
4) müde werden
Stenden: viņš jau nuoziedējis.
Avots: EH II, 109
noziedēt
nùoziêdêt, intr.,
1) abblühen, verblühen:
visas puķes nuoziedēja BW. 32413. tu nuokalti lūkuodams, es kâ ruoze nuoziedēju BW. 10208. nuoziedējis tautu dē̦ls 13041;
2) sich mit Schimmel überziehen:
alus nuoziedējis, das Bier ist verkahmt St.; nuoziedējusi maize, altes Brot: nuoziedējusi maize sātīgāka Alm.
Avots: ME II, 891
1) abblühen, verblühen:
visas puķes nuoziedēja BW. 32413. tu nuokalti lūkuodams, es kâ ruoze nuoziedēju BW. 10208. nuoziedējis tautu dē̦ls 13041;
2) sich mit Schimmel überziehen:
alus nuoziedējis, das Bier ist verkahmt St.; nuoziedējusi maize, altes Brot: nuoziedējusi maize sātīgāka Alm.
Avots: ME II, 891
pārziedēt
pãrziêdêt, intr.,
1) eine gewisse Zeit blühen:
tu (puķe) vasaru pārziedēji BW. 6429;
2) ver-, abbIühen, zu blühen aufhören:
ai rudzīti, ruogainīti, sen tev bija pārziedêt (Var.: nuoziedēt)! BW. 27907, 3. šim tē̦vam bij pāra pārziedējušu meitu Saul.
Avots: ME III, 189
1) eine gewisse Zeit blühen:
tu (puķe) vasaru pārziedēji BW. 6429;
2) ver-, abbIühen, zu blühen aufhören:
ai rudzīti, ruogainīti, sen tev bija pārziedêt (Var.: nuoziedēt)! BW. 27907, 3. šim tē̦vam bij pāra pārziedējušu meitu Saul.
Avots: ME III, 189
piedziedēt
sadziedēt
sadziêdêt, freqn. sadziedināt, tr., zuheilen, verheilen machen, lassen: ārstu rīkuošanās de̦gunu atkal sadziedēja Seifert Chrēst. III, 2, 256. Baluodis ir guovij ribu sadziedējis Jauns. viņš mūsu kaites sadziedējis Janš.
Avots: ME III, 622
Avots: ME III, 622
saziedēt
saziedêt,
3): nuoziedam un saziedam kâ ve̦cas garuozas Janš. Līgava I, 288. saziedējušā savādnieka II, 192. viņas laiskās asinis bija kâ saziedējis ūdens Daugava 1939, S. 123. saziedēj[u]šu baltumaizi Tdz. 53633; ‡
4) (in grosser Menge) aufblühen:
puķēm, kuŗu te jau bij raibin raibs saziedējis A. Brigadere Dievs, daba, darbs 10. ‡ Refl. -tiês, = saziedêt 1: viņas saauga saknēm, saziedējās ziedu putekļiem A. Upītis Pirmā nakts 76.
Avots: EH XVI, 468
3): nuoziedam un saziedam kâ ve̦cas garuozas Janš. Līgava I, 288. saziedējušā savādnieka II, 192. viņas laiskās asinis bija kâ saziedējis ūdens Daugava 1939, S. 123. saziedēj[u]šu baltumaizi Tdz. 53633; ‡
4) (in grosser Menge) aufblühen:
puķēm, kuŗu te jau bij raibin raibs saziedējis A. Brigadere Dievs, daba, darbs 10. ‡ Refl. -tiês, = saziedêt 1: viņas saauga saknēm, saziedējās ziedu putekļiem A. Upītis Pirmā nakts 76.
Avots: EH XVI, 468
saziedēt
saziedêt, intr.,
1) sich mit dem Blütenstaub eines andern Exemplars derselben Art oder Gattung befruchten:
sugas savstarpīgi apaugļuojas (sazied) Peņģ. Sakņu dārzs 18;
2) verblühen
Spr.;
3) überschimmeln
U.; hart, altbacken werden Wid., V.: saziedējusi maize Dr., Celm., Dond., Kurs., Lieven - Behrsen. ilgi stāvējusi maize saziêd 2 Dunika.
Avots: ME III, 797
1) sich mit dem Blütenstaub eines andern Exemplars derselben Art oder Gattung befruchten:
sugas savstarpīgi apaugļuojas (sazied) Peņģ. Sakņu dārzs 18;
2) verblühen
Spr.;
3) überschimmeln
U.; hart, altbacken werden Wid., V.: saziedējusi maize Dr., Celm., Dond., Kurs., Lieven - Behrsen. ilgi stāvējusi maize saziêd 2 Dunika.
Avots: ME III, 797
uzdziedēt
uzdziêdêt, kurierend auf etwas anwachsen machen: nepareizi uzdziedēt vienu kaulu uotram Bauske.
Avots: ME IV, 330
Avots: ME IV, 330
uzziedēt
uzziêdêt,
1): kas Jāņuos uzziedēja BW. 32394; ‡
2) aufblühen machen:
kuo Jānītis uzziedēja BW. 32394, 1.
Avots: EH II, 740
1): kas Jāņuos uzziedēja BW. 32394; ‡
2) aufblühen machen:
kuo Jānītis uzziedēja BW. 32394, 1.
Avots: EH II, 740
uzziedēt
uzziêdêt, erblühen, aufblühen (eig. und fig.): puķe jau uzziedējusi. jaunava uzziedējusi. veikals, uzziedējis.
Avots: ME IV, 401
Avots: ME IV, 401
ziedēt
ziêdêt: 3. p. prs. ziêž 2 auch Kürbis, Seppkull, Wilkenhof. ‡ Refl. -tiês Heidenfeld, blühen: ziêdējās šādas tādas puķes.
Avots: EH II, 810
Avots: EH II, 810
ziedēt
ziêdêt (li. žiedèti "blühen"), -du od. -žu (z. B. in Ladenhof und Nabben n. FBR. XI, 77), -dẽju,
1) blühen, Blüten treiben:
Sprw. zied kâ puķe, aug kâ ruoze RKr. VI, 634. kauls, bet tuomē̦r zied VII, 741 (Rätsel). zied ābele baltis ziedis BW. 4287, 1. ieviņ [a] ziež (Var.: zied) kalniņā 25885, 6. puķīti, kas ziež (Var.: zied) vidū e̦ze̦rā 7668. zied, puķīte! šī dieniņa ziežamā 17691. ruozes ziež (Var.: zied) 6467 var. balta zied laukmalē, vai bij ieva, vai ābele? 5590. kâ liepiņa ziedē̦dama Br. 465. nuplē̦suši... ziedamu maganeņu 18354, 1. rudzi zied...; tie ziedēja ze̦lta ziedis (Var.: ziedus; baltiem ziediem) 27945. siliņi (Heide), kas ziedēja baltus ziedus 4199. kas ziedēja baltus ziedus (Var.: ar baltiem ziediem zied) 3613 var. e̦ze̦rs zied mēļu ziedus (Var.: ziliem ziediem) 3668, 3 var. ruozes šuovasar daiļus ziedus neziedēja 6449, 4. trīs puķītes, ze̦lta ruozes, ziež man vaigu galiņā 10858. tad, kad pūcei aste ziedēs (d. h. niemals) MWM. VII, 885. ūdens zied, sagt man, wenn sich im Wasser Anabaena flos agnae in grossen Mengen vorfindet Konv. 76. (fig.) zieduošie vaigi Vēr. II, 982. galva zied balti kâ ābele Janš.;
2) bunt sein, bunt schimmern, leuchten:
raibi cimdi zied tautieša ruociņā BW. 15555. mazam bērnam zied visas miesas Frauenb. pirkstu nagi zied ar baltiem raibumiem ebenda. (telīte) zieduošām (Var.: zieduotām) kājiņām BW. 29030 var.;
3) schimmeln
St., U.;
4) anbrechen, tagen:
sāk ziedēt jau gaisma Janš. Dzimtene 2 I, 268. gaisma jau zied austrumu pusē Mežv. ļ. I, 72. blāzma jau zied debess malā Bandavā II, 101. - Subst. ziêdêšana, das Blühen: puķīt, tavu ziedēšanu! BW. 21694; 23840; 23999. cedriņi ziedēja vēl pilnu ziedēšanu Janš.; ziêdẽjums, die einmalige, vollendete Tätigkeit des Blühens: nuo šās dienas ziedējuma vīst ziediņi vīstamuo BW. 17691. Nebst li. pražýsti "aufblühen" wohl zu got. keinan "keimen", and. kīmo, ae. cīd "Keim", ahd. frumkīdi "Erstlingsfrucht", arm. cił "Halm" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 544, Fick Wrtb. III 4, 42 f.
Avots: ME IV, 738, 739
1) blühen, Blüten treiben:
Sprw. zied kâ puķe, aug kâ ruoze RKr. VI, 634. kauls, bet tuomē̦r zied VII, 741 (Rätsel). zied ābele baltis ziedis BW. 4287, 1. ieviņ [a] ziež (Var.: zied) kalniņā 25885, 6. puķīti, kas ziež (Var.: zied) vidū e̦ze̦rā 7668. zied, puķīte! šī dieniņa ziežamā 17691. ruozes ziež (Var.: zied) 6467 var. balta zied laukmalē, vai bij ieva, vai ābele? 5590. kâ liepiņa ziedē̦dama Br. 465. nuplē̦suši... ziedamu maganeņu 18354, 1. rudzi zied...; tie ziedēja ze̦lta ziedis (Var.: ziedus; baltiem ziediem) 27945. siliņi (Heide), kas ziedēja baltus ziedus 4199. kas ziedēja baltus ziedus (Var.: ar baltiem ziediem zied) 3613 var. e̦ze̦rs zied mēļu ziedus (Var.: ziliem ziediem) 3668, 3 var. ruozes šuovasar daiļus ziedus neziedēja 6449, 4. trīs puķītes, ze̦lta ruozes, ziež man vaigu galiņā 10858. tad, kad pūcei aste ziedēs (d. h. niemals) MWM. VII, 885. ūdens zied, sagt man, wenn sich im Wasser Anabaena flos agnae in grossen Mengen vorfindet Konv. 76. (fig.) zieduošie vaigi Vēr. II, 982. galva zied balti kâ ābele Janš.;
2) bunt sein, bunt schimmern, leuchten:
raibi cimdi zied tautieša ruociņā BW. 15555. mazam bērnam zied visas miesas Frauenb. pirkstu nagi zied ar baltiem raibumiem ebenda. (telīte) zieduošām (Var.: zieduotām) kājiņām BW. 29030 var.;
3) schimmeln
St., U.;
4) anbrechen, tagen:
sāk ziedēt jau gaisma Janš. Dzimtene 2 I, 268. gaisma jau zied austrumu pusē Mežv. ļ. I, 72. blāzma jau zied debess malā Bandavā II, 101. - Subst. ziêdêšana, das Blühen: puķīt, tavu ziedēšanu! BW. 21694; 23840; 23999. cedriņi ziedēja vēl pilnu ziedēšanu Janš.; ziêdẽjums, die einmalige, vollendete Tätigkeit des Blühens: nuo šās dienas ziedējuma vīst ziediņi vīstamuo BW. 17691. Nebst li. pražýsti "aufblühen" wohl zu got. keinan "keimen", and. kīmo, ae. cīd "Keim", ahd. frumkīdi "Erstlingsfrucht", arm. cił "Halm" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 544, Fick Wrtb. III 4, 42 f.
Avots: ME IV, 738, 739
Šķirkļa skaidrojumā (9)
beigt
bèigt, -dzu, -dzu (li. beĩgti), tr., endigen, vollbringen, aufhören, mit Akk. und abhäng. Inf.: viņš beidz pat˙laban savu darbu. beidz jel reiz savus pātarus, höre auf mit deiner Litanei. kur tās puķītes galu beidz? Vēr. I, 1903. kungs nevar beigt dusmuoties, nuobrīnīties. Refl. -tiês,
1) zu Ende gehen, aufhören:
lai beidzas mans mūžiņš BW. 6496. gads, pacietība beidzas; mit abhäng. Inf.: beidzas ruoze nuoziedēt BW. 27584, 1;
2) sterben, unkommen: viņš vai nu kāda kaŗa nuošauts, jeb vai tā˙pat kur beidzies. tu beigsies kādā siena šķūnī pie valga Stari II, 348. [Die Zusammenstellung mit la. fīnis "Ende"
bei Bezzenberger BB. VI, 239 und GGA. 1885, S. 947 1 und Osthoff IF. V, 296 ist ganz unsicher; vgl. Walde Wrtb. 2 294].
Avots: ME I, 277
1) zu Ende gehen, aufhören:
lai beidzas mans mūžiņš BW. 6496. gads, pacietība beidzas; mit abhäng. Inf.: beidzas ruoze nuoziedēt BW. 27584, 1;
2) sterben, unkommen: viņš vai nu kāda kaŗa nuošauts, jeb vai tā˙pat kur beidzies. tu beigsies kādā siena šķūnī pie valga Stari II, 348. [Die Zusammenstellung mit la. fīnis "Ende"
bei Bezzenberger BB. VI, 239 und GGA. 1885, S. 947 1 und Osthoff IF. V, 296 ist ganz unsicher; vgl. Walde Wrtb. 2 294].
Avots: ME I, 277
dzirt
dzir̃t (li. gìrti "loben"). -iŗu, -ĩru, rühmend nennen., rühmen [echt?]: viens mācītājs uotru par lielkungu dziŗ Sudr. E. Apsk. I, 400. skaistu viņu dziŗ I, 364. Gewöhnlich nur refl. dzir̃tiês, [dzir̂tiês 2 Bl.],
1) prahlen, sich brüsten:
dzīrās ieva ar āboli ziedēt vienu baltumiņu BW. 2773; Etn. III, 66;
2) sich etwas vornehmen, einen Vorsatz haben, wollen, versprechen
Ronneb.: dzīruos uzaugdama bāleliņu nelūgties BW. 17869. sen es biju dzīrusies, nu es gribu darīties 19412. raudāt nedzīruos, man raudiņa pati nāk 8418. dzīrās tautas zagšus zagt 13384. skaista auga tautas meita, nedzīrās mana būt 11455. viņa dzīrās (äusserte die Absicht) pie mums atnākt Smilten. kam, ganiņi, nedzināt, kur vakar dzīrāties BW. 29423;
3) dzirties pēc, uz.,, nach etwas verlangen, trachten:
pēc viņas īstenības vienumē̦r tâ dzīrusēs Janš. dzīrās tautas uz tevim BW. 11600. [Zu apr. girtwei "loben", ai. gŗņāti "singt, lobt" u. a., s. Wiedemann BB. XXVII, 241, Zupitza Germ. Gutt. 144, Walde Wrtb. 2 334 unter garrio und 352 unter grātēs, Buck AJPh. XXXVI, 12, Trautmann Wrtb. 88.]
Kļūdu labojums:
tautas meita = tautu meita
Avots: ME I, 555
1) prahlen, sich brüsten:
dzīrās ieva ar āboli ziedēt vienu baltumiņu BW. 2773; Etn. III, 66;
2) sich etwas vornehmen, einen Vorsatz haben, wollen, versprechen
Ronneb.: dzīruos uzaugdama bāleliņu nelūgties BW. 17869. sen es biju dzīrusies, nu es gribu darīties 19412. raudāt nedzīruos, man raudiņa pati nāk 8418. dzīrās tautas zagšus zagt 13384. skaista auga tautas meita, nedzīrās mana būt 11455. viņa dzīrās (äusserte die Absicht) pie mums atnākt Smilten. kam, ganiņi, nedzināt, kur vakar dzīrāties BW. 29423;
3) dzirties pēc, uz.,, nach etwas verlangen, trachten:
pēc viņas īstenības vienumē̦r tâ dzīrusēs Janš. dzīrās tautas uz tevim BW. 11600. [Zu apr. girtwei "loben", ai. gŗņāti "singt, lobt" u. a., s. Wiedemann BB. XXVII, 241, Zupitza Germ. Gutt. 144, Walde Wrtb. 2 334 unter garrio und 352 unter grātēs, Buck AJPh. XXXVI, 12, Trautmann Wrtb. 88.]
Kļūdu labojums:
tautas meita = tautu meita
Avots: ME I, 555
grauds
graûds, [Demin. verächtl. graũdelis Līn.],
1) das Korn.
Sprw.: vai naudā, vai graudā? labāk ņem graudā nekâ naudā! dāvanas naudā un graudā, Geldspenden und Gaben an Getreide od. sonstigen Viktualien. kur miežu grauds guļ, tur rudzu grauds nevar gulēt, d. h. ein Betrunkener hat keinen Appetit. nuo rudziem dabūja desmituo graudu, der Roggen gab das zehnte Korn. me̦lnie od. vilka graudi luopk. II, 134, od. graudu tēviņi, Mutterkorn (secale cornutum) RKr. XII, 7;
2) von kornartigen Gegenständen:
miežu grauds, Gerstenkorn (miežu graudu varuot dziedēt Etn. III, 160). nuo pakavām pār viņu galvām skrēja kruvešu pikas un le̦dus graudi. tas tik teicējs, kam vārdi bir̃st kâ krusas graudi Seibolt. (acu) grauds, die Linse (lens crystalina). nuoņemt uz graudu, aufs Korn nehmen, genau etwas in Augenschein nehmen Etn. IV, 76; nuoiet, nuoieties nuo grauda, verkommen: viņš pa˙visam nuogājies nuo grauda. [Nebst ostle. grūds dass., serb. grüda "Klumpen", an. grautr "Brei", as. griot "Sand" u. a. zu graust, grūst (s. diese) vgl. Rozwadowski Mater i prace II, 348, Walde Wrtb. 2 661 unter rūdus, Berneker Wrtb. I, 357, Zupitza Germ. Gutt. 176, Boisacq Dict. 1068 f., Wood IF Anz. XXI, 14, Trautmann Wrtb. 99.]
Avots: ME I, 638, 639
1) das Korn.
Sprw.: vai naudā, vai graudā? labāk ņem graudā nekâ naudā! dāvanas naudā un graudā, Geldspenden und Gaben an Getreide od. sonstigen Viktualien. kur miežu grauds guļ, tur rudzu grauds nevar gulēt, d. h. ein Betrunkener hat keinen Appetit. nuo rudziem dabūja desmituo graudu, der Roggen gab das zehnte Korn. me̦lnie od. vilka graudi luopk. II, 134, od. graudu tēviņi, Mutterkorn (secale cornutum) RKr. XII, 7;
2) von kornartigen Gegenständen:
miežu grauds, Gerstenkorn (miežu graudu varuot dziedēt Etn. III, 160). nuo pakavām pār viņu galvām skrēja kruvešu pikas un le̦dus graudi. tas tik teicējs, kam vārdi bir̃st kâ krusas graudi Seibolt. (acu) grauds, die Linse (lens crystalina). nuoņemt uz graudu, aufs Korn nehmen, genau etwas in Augenschein nehmen Etn. IV, 76; nuoiet, nuoieties nuo grauda, verkommen: viņš pa˙visam nuogājies nuo grauda. [Nebst ostle. grūds dass., serb. grüda "Klumpen", an. grautr "Brei", as. griot "Sand" u. a. zu graust, grūst (s. diese) vgl. Rozwadowski Mater i prace II, 348, Walde Wrtb. 2 661 unter rūdus, Berneker Wrtb. I, 357, Zupitza Germ. Gutt. 176, Boisacq Dict. 1068 f., Wood IF Anz. XXI, 14, Trautmann Wrtb. 99.]
Avots: ME I, 638, 639
ieva
iẽva, Demin. auch ievīte BW. 18481, 2 var., der Faulbaum (prunus padus): [dzīrās ieva ar ābeli ziedēt vienu baltumiņu BW. 2773.] Zu li. ievà (acc. iẽvą) dass., [serb. [ì`va "Weide", ahd. īwa "Erle" u. a. (gemeinsam ist diesen Bäumen die rote Farbe des Kernholzes) vgl. Trautmann Wrtb. 68, Berneker Wrtb. I, 438, Liden IF. XVIII, 502, Bezzenberger BB. XXIII, 314, Jokl Ling. - kult. Unters. 198 f., Brückner AfsPh. XXXIX, 6.]
Avots: ME II, 85
Avots: ME II, 85
jimt
jimt: jim̂t Borchow n. FBR. XIII, 31, Oknist n. FBR. XV, 194, Pilda n. FBR. XIII, 46, Skaista n. FBR. XV, 34, Warkl. n. FBR. XI, 105, Auleja, Līvāni, Zvirgzdine, jîmt 2 Sussei n. FBR. VII, 131; in Auleja, Līvāni, Oknist, Skaista, Warkl. dazu prs. je̦mu (> jamu), prt. jèmu 2 , in Zvirgzdine - prs. jemju (> jemu), prt. jêmu; miegs je̦m, der Schlaf kommt Auleja. kāss je̦m, der Husten übermannt einen ebenda. zuobi, izkapts neje̦m (= negriêž) ebenda. munu svītu līts (der Regen) neje̦m caur ebenda; anfangen, beginnen (= jimtiês
2) Lettg.: puķes jēme ziedēt Zvirgzdine. jau mūsijie jēme sienu pļaut ebenda. ‡ Refl. -tiês,
1) = uzņem̂tiês 1 Auleja: jēmēs atiet rudzu pļautu;
2) anfangen, beginnen
(r. взяться ) Lettg.: je̦mas līt Auleja. je̦mas sāpēt ebenda. jis jimsies jau iet pa ceļu Pas. X, 19 (aus Welonen);
3) "lernen"
Auleja: tis nuo tā je̦mas (lernt das Spinnen).
Avots: EH I, 565
2) Lettg.: puķes jēme ziedēt Zvirgzdine. jau mūsijie jēme sienu pļaut ebenda. ‡ Refl. -tiês,
1) = uzņem̂tiês 1 Auleja: jēmēs atiet rudzu pļautu;
2) anfangen, beginnen
(r. взяться ) Lettg.: je̦mas līt Auleja. je̦mas sāpēt ebenda. jis jimsies jau iet pa ceļu Pas. X, 19 (aus Welonen);
3) "lernen"
Auleja: tis nuo tā je̦mas (lernt das Spinnen).
Avots: EH I, 565
sils
sils,
1): ein Kiefernwald
Seyershof; ein grosser Wald (wo Fichten, Kiefern und Birken vertreten sind) AP.;
2): auch ("Heidekraut")
Rutzau, (sili) Frauenb., Nigr., (siliņi) Bixten, Blieden, Neuenb., (sils od. sili) Schnehpeln, Selg., Stenden, Wandsen; grib siliņš (Var.: siliņi, siliņas, silītis) tâ ziedēt, kâ...; kur silam sudrabiņš? BW. 5640, 2. re̦ti tie siliņi (Var.: silīši), kas baltiem ziediem zied 12270;
4): sila baks - auch Oknist.
Avots: EH II, 486, 487
1): ein Kiefernwald
Seyershof; ein grosser Wald (wo Fichten, Kiefern und Birken vertreten sind) AP.;
2): auch ("Heidekraut")
Rutzau, (sili) Frauenb., Nigr., (siliņi) Bixten, Blieden, Neuenb., (sils od. sili) Schnehpeln, Selg., Stenden, Wandsen; grib siliņš (Var.: siliņi, siliņas, silītis) tâ ziedēt, kâ...; kur silam sudrabiņš? BW. 5640, 2. re̦ti tie siliņi (Var.: silīši), kas baltiem ziediem zied 12270;
4): sila baks - auch Oknist.
Avots: EH II, 486, 487
taisīt
tàisît (li. taisýti "bereiten", slav. těšiti "trösten", urspr. etwa: aufrichten) C., PS., Walk, taĩsît Bershof, Dunika, Neuenb., Wolm., Tr., Bl., N.-Wohlfahrt, Autz, Bauske, Dond., Kandau, Salis, Selg., Siuxt, Stenden, tàisīt 2 Kl., Prl., machen, verfertigen: lūpas taisa (bringen hervor) svilpienu Dīcm. pas, v. I, 14. (suņi) taisa truoksni sētiņā BW. 13646, 19. sestdienā sviestu taisu 973, 1 (ähnlich 21973, 5). netaisi me̦lnu, kas balts ir! Br. sak. v. 744, meitas taisa dzīpariņu RKr. VII, 34. zemes taisāmais laiks A. XX, 231, die Zeit zum Bestellen (Bereiten, Bearbeiten) der Felder für die Saat. sìenu taisīt Neiken 17. ve̦zumu taisīt Biel. 1213. taisait, meitas, gaŗas cisas! Ульяновъ Знач. II, 21. taisīt gultu Lāčpl. 89, die Bettstelle zum Schlafen zurechtmachen. juo meita ilgāk sēd, juo Laima vietu taisa Br. sak. v. 725. pīpi taisīt Mērn. laiki 26. taisīt kulītes, Spreu und Hafer in Säckchen hineinschütten und durchmischen (zum Mitgeben für Pferde auf den Weg) Grünh. valuodas taisīt Biel. 1925. vai lielas talkas taisīsiet (werdet veranstalten)? Deglavs Vec. pilskungs 6. māmiņa guodu taisa (veranstaltet eine Feier) pirmajam bērniņam BW. 1415, 1. kāzas taisīt LP. IV, 59, Pas. II, 135, eine Hochzeit ausrüsten. aitiņai kūti taisu (Var.: daru), baue BW. 15349 var. dzīvuokļus taisīt Mērn. laiki 21. tē̦vs man taisa (Var.: dara) uoša laivu BW. 30871. taisi tâ, ka tu jau pa˙priekš esi mājās! Dīcm. pas. v. I, 63. taisiet (Var.: darāt, attaisāt, veriet) duris, taisiet luogus (macht los, öffnet!) BW. 20396. zārku vaļā taisīt (losmachen) LP. VII. ciêti taisīt (duris), zumachen (die Tür). Refl. -tiês,
1) sich bereiten, sich anschicken
(vgl. li. dial. taisās ėstie Liet. pas. II, 325): t. lieliskam LP. III, 76. trešā līdzi taisījās (schickte sich an mitzukommen) BW. 13250, 51. taisījās pruojām (schickte sich an wegzugehen) Mērn. laiki 47. taisies, ka tiec nuo kājām nuost (mach, dass du fortkommst) ! B. Vēstn. lai gatava taisījuos (dass ich mich fertig mache) līdz citam rudeņam Biel. t. dz. 692. citi jau taisās pie miera LP. IV, 147. uz mājām taisīties (nach Hause zu gehen sich anschiclien) III, 85. taisās ceļā uz kapsē̦tu VII, 394. taisās uz ganiem Lös. taisās kâ krēķis uz Vāczemi. laiks taisījās uz mīkstu Saul. III, 88. miglains gaiss taisās uz lietu Liev. Brez. un Hav. 12. taisās arī... vedēji uz braukšanu BW. III, 1, S. 97. māsiņa taisījās atstāt savus bāleliņus BW. 17449. kad pupas ziedēt taisās, tad meitām pupi raisās Br. sak. v. 965. pē̦rkuons taisījies uznākt LP. VII, 394. es jau taisuos gulēt Kav. acis taisījušās aizkrist JlgRKr. lūpas taisījās smaidīt Mērn. laiki 62. puika . . . gan˙drīz jau taisās grimt LP. IV, 21. lietus taisās U., es wird bald regnen. debess taisās Mērn. laiki 23. taisās kāzas (es wird eine Hochzeit bereitet, gerüstet) BW. 16066. kuŗai (puķei) ziedi taisījās 13172. kuokiem pumpuri taisās Etn. II, 112. lai dzīvīte taisījās Biel. 2098. taisīties kādam par znuotu MWM. 1896, S. 917. putni taisās (nisten) kuokuos Ar.;
2) zu etwas werden
U.: taisni kuoki, greizi kuoki, taisāties par kamanām! Etn. I, 23. meitiņa... auga... un taisījās (nach r. дѣлалась) ar˙vien smukāka Pas. IV, 400 (aus Kaunata). Subst. taisījums, das abgeschlossene Machen resp. Verfertigen; das Gemachte, Verfertigte: pa taisījumam stīpa stāvēja te Siuxt. kâ bij man nu gulēt ar tuo vienu taisījumu? RKr. VIII, 63. te nu bija visa gada taisījums Balt. Vēstn. 1896, pielik., No 195. šie ir . . . debess un zemes taisījumi I Mos. 2, 4. taisîtãjs (f. ja), wer macht, verfertigt: viltuotas naudas taisītājs, ein Falschmünzer. mātei gultas taisītāja BW. 6865. Ursprünglich wohl: zurecht machen (zur Bed. vgl. slav. praviti "richten, bereiten, machen" ). Nebst tàisns, tìesa, tìešs zu li. teisùs "gerecht", tiẽsti "gerade machen, richten", ištisas "lang ausgestreckt", apr. teisi "Ehre" (urspr. wohl: Rechtlichkeit, Ehrbarkeit, Zucht, vgl. die Ableitungen acc. s. teisiskan "Ehrbarkeit", teisingi "züchtig" ), slav. tixъ "still" (zur Bed. vgl. ital. piano "eben, leise, langsam"; nach Grünenthal AfsIPh. XXXVIII, 138 f. urspr. wohl: ebenmässig; man kann an aulrechten, langsam ruhigen Gang oder an ebene und stille Wasseroberfläche denken, vgl. auch li. óras nusitaĩsė), utěxa "Trost", s. Brandt PФB. XXV, 28, Pedersen IF. V, 41, van Wijk; AfslPh. XXXVII, 26.
Avots: ME IV, 123, 124
1) sich bereiten, sich anschicken
(vgl. li. dial. taisās ėstie Liet. pas. II, 325): t. lieliskam LP. III, 76. trešā līdzi taisījās (schickte sich an mitzukommen) BW. 13250, 51. taisījās pruojām (schickte sich an wegzugehen) Mērn. laiki 47. taisies, ka tiec nuo kājām nuost (mach, dass du fortkommst) ! B. Vēstn. lai gatava taisījuos (dass ich mich fertig mache) līdz citam rudeņam Biel. t. dz. 692. citi jau taisās pie miera LP. IV, 147. uz mājām taisīties (nach Hause zu gehen sich anschiclien) III, 85. taisās ceļā uz kapsē̦tu VII, 394. taisās uz ganiem Lös. taisās kâ krēķis uz Vāczemi. laiks taisījās uz mīkstu Saul. III, 88. miglains gaiss taisās uz lietu Liev. Brez. un Hav. 12. taisās arī... vedēji uz braukšanu BW. III, 1, S. 97. māsiņa taisījās atstāt savus bāleliņus BW. 17449. kad pupas ziedēt taisās, tad meitām pupi raisās Br. sak. v. 965. pē̦rkuons taisījies uznākt LP. VII, 394. es jau taisuos gulēt Kav. acis taisījušās aizkrist JlgRKr. lūpas taisījās smaidīt Mērn. laiki 62. puika . . . gan˙drīz jau taisās grimt LP. IV, 21. lietus taisās U., es wird bald regnen. debess taisās Mērn. laiki 23. taisās kāzas (es wird eine Hochzeit bereitet, gerüstet) BW. 16066. kuŗai (puķei) ziedi taisījās 13172. kuokiem pumpuri taisās Etn. II, 112. lai dzīvīte taisījās Biel. 2098. taisīties kādam par znuotu MWM. 1896, S. 917. putni taisās (nisten) kuokuos Ar.;
2) zu etwas werden
U.: taisni kuoki, greizi kuoki, taisāties par kamanām! Etn. I, 23. meitiņa... auga... un taisījās (nach r. дѣлалась) ar˙vien smukāka Pas. IV, 400 (aus Kaunata). Subst. taisījums, das abgeschlossene Machen resp. Verfertigen; das Gemachte, Verfertigte: pa taisījumam stīpa stāvēja te Siuxt. kâ bij man nu gulēt ar tuo vienu taisījumu? RKr. VIII, 63. te nu bija visa gada taisījums Balt. Vēstn. 1896, pielik., No 195. šie ir . . . debess un zemes taisījumi I Mos. 2, 4. taisîtãjs (f. ja), wer macht, verfertigt: viltuotas naudas taisītājs, ein Falschmünzer. mātei gultas taisītāja BW. 6865. Ursprünglich wohl: zurecht machen (zur Bed. vgl. slav. praviti "richten, bereiten, machen" ). Nebst tàisns, tìesa, tìešs zu li. teisùs "gerecht", tiẽsti "gerade machen, richten", ištisas "lang ausgestreckt", apr. teisi "Ehre" (urspr. wohl: Rechtlichkeit, Ehrbarkeit, Zucht, vgl. die Ableitungen acc. s. teisiskan "Ehrbarkeit", teisingi "züchtig" ), slav. tixъ "still" (zur Bed. vgl. ital. piano "eben, leise, langsam"; nach Grünenthal AfsIPh. XXXVIII, 138 f. urspr. wohl: ebenmässig; man kann an aulrechten, langsam ruhigen Gang oder an ebene und stille Wasseroberfläche denken, vgl. auch li. óras nusitaĩsė), utěxa "Trost", s. Brandt PФB. XXV, 28, Pedersen IF. V, 41, van Wijk; AfslPh. XXXVII, 26.
Avots: ME IV, 123, 124
trakai
vēreja
vēreja U., *vērija od. *vērijs, *vē̦rāja od. *vē̦rājs, eine Waldgegend U.: kas kaitēja uozuolam vērijā neziedēt? BW. 11915, 3 var. kâ uozuolu vērijā (Var.: vērienā) 22336, 1. kâ apsīte vērejā (Var.: vērijā) 25448. tautu dē̦li saauguši kâ stumbe̦ni vērijā 7356, 3. necērtiet man kārtiņas vē̦rājā! 1670 var. eima . . . vērijā šūpuoties! 9588, 6. Zu vēris.
Avots: ME IV, 561
Avots: ME IV, 561