Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'burzît' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'burzît' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (3)
atburzīt
‡ atburzît vaļâ, knitternd (reibend) lösen (losmachen) Salis: a. saini vaļā. Refl. -tiês: sainis man atburzījies, unversehens habe ich knitternd (reibend) das Bündel gelöst.
Avots: EH I, 137
Avots: EH I, 137
izburzīt
izburzît, tr., ausreiben: acis. izburzi autu, tad tas būs tīrs nuo dubļiem. mans spilve̦ns, kuŗa drāna bija cauri izburzīta, durchgerieben Lautb.
Avots: ME I, 720
Avots: ME I, 720
Šķirkļa skaidrojumā (12)
burnīt
bur̂nît, - u, i-ju [PS., C.], burņît Druw., Etn. IV, 17, tr.,
1) [quetschen:
neduod bē̦rnam kaķi burnīt C., PS.]; knittern, zu zerreiben suchen: drēbes gabalu, kuo tur burnī tuo papīr Mar. n. RKr. XV, 109;
2) mit einem stumpfen Messer schneiden:
maizi Vgl. burzît.
Avots: ME I, 354
1) [quetschen:
neduod bē̦rnam kaķi burnīt C., PS.]; knittern, zu zerreiben suchen: drēbes gabalu, kuo tur burnī tuo papīr Mar. n. RKr. XV, 109;
2) mit einem stumpfen Messer schneiden:
maizi Vgl. burzît.
Avots: ME I, 354
burza
bur̃za [Muremois, C., PS., bur̂za Lis., Kr., Laud., Fehteln, Kreuzb., bur̂za 2 Ruj., Salis, Wandsen],
1) die Reiberei, der Tumult, das Gedränge, Gewühl:
vis˙lielākā burza bija ruožu dārziņā. kur cilvē̦ki dzīvuo, tur jāparādās visādām burzām Alm. ja vairāk cilvē̦ku sāk savā starpā ķilduoties, kauties, tad saka: nu liela burza! Caunīte. dzīves, kaujas burzā, im Strudel des Leens, in der Hitze des Gefechts. [Nach Prellwitz Wtrb. 2 497 nebst burzît zu li. burzdùs "rührig", [burzdė̕ti "шевелиться, барахтаться"], gr. φύρειν "vermengen" u. a.];
2) das Unwohlsein
Selb., Kokn. n. Etn. IV, 33;
3) ein Knüppel
Peb.
Avots: ME I, 355
1) die Reiberei, der Tumult, das Gedränge, Gewühl:
vis˙lielākā burza bija ruožu dārziņā. kur cilvē̦ki dzīvuo, tur jāparādās visādām burzām Alm. ja vairāk cilvē̦ku sāk savā starpā ķilduoties, kauties, tad saka: nu liela burza! Caunīte. dzīves, kaujas burzā, im Strudel des Leens, in der Hitze des Gefechts. [Nach Prellwitz Wtrb. 2 497 nebst burzît zu li. burzdùs "rührig", [burzdė̕ti "шевелиться, барахтаться"], gr. φύρειν "vermengen" u. a.];
2) das Unwohlsein
Selb., Kokn. n. Etn. IV, 33;
3) ein Knüppel
Peb.
Avots: ME I, 355
burznīt
gumza
gùmza C., gum̃za PS., gum̂za 2 Grünh.,
1) eine jähe Biegung, Krümmung, Unebenheit
Etn. I, 18: sliecei, luokam liela gumza C., AP., Lös., Lubn., Tirs. pašaura vē̦de̦ra gumza Konv. 2 491;
2) eine unebene Stelle im Kleide, die Falte:
biksas bij vienās kŗuokās un gum̃zās Dond. gumzu gumzām,
a) kraus
Mag. XIII, 2, 50; dzija gumzu gumzām, ungleich gesponnenes Garn Bers.;
b) schief und krumm,
līkumu līkumiem: siena izbūvē̦ta gumzu gumzām A. -Rahden;
c) gumzu gumzām iet, schlotternd, wackelnd gehen
Druw., Etn. II, 94; A. XIII, 493;
d) [gumzu gumzām ēst, eilig essen, schlucken;]
3) ein Töpfel, Trödler, ein ungeschickter Mensch, einer, der wackelnd geht
Etn. IV, 33, [gum̂za 2 ] Dond., [Dricēni]: tu, gumza, pat tādu nieku nepruoti padarīt, kâ nākas A. XIII, 493. tāda čāčiņa, tāda gumza Alm. [gumz- ist wohl aus gum- in gumt) erweitert (etwa mit dem z von burzît).]
Kļūdu labojums:
fraze no Konv. 2 491 jāpārceļ 2. nozīmes nodalījumā (die Phrase aus Konv. 2 491 gehört zur Bed.2).
Avots: ME I, 681
1) eine jähe Biegung, Krümmung, Unebenheit
Etn. I, 18: sliecei, luokam liela gumza C., AP., Lös., Lubn., Tirs. pašaura vē̦de̦ra gumza Konv. 2 491;
2) eine unebene Stelle im Kleide, die Falte:
biksas bij vienās kŗuokās un gum̃zās Dond. gumzu gumzām,
a) kraus
Mag. XIII, 2, 50; dzija gumzu gumzām, ungleich gesponnenes Garn Bers.;
b) schief und krumm,
līkumu līkumiem: siena izbūvē̦ta gumzu gumzām A. -Rahden;
c) gumzu gumzām iet, schlotternd, wackelnd gehen
Druw., Etn. II, 94; A. XIII, 493;
d) [gumzu gumzām ēst, eilig essen, schlucken;]
3) ein Töpfel, Trödler, ein ungeschickter Mensch, einer, der wackelnd geht
Etn. IV, 33, [gum̂za 2 ] Dond., [Dricēni]: tu, gumza, pat tādu nieku nepruoti padarīt, kâ nākas A. XIII, 493. tāda čāčiņa, tāda gumza Alm. [gumz- ist wohl aus gum- in gumt) erweitert (etwa mit dem z von burzît).]
Kļūdu labojums:
fraze no Konv. 2 491 jāpārceļ 2. nozīmes nodalījumā (die Phrase aus Konv. 2 491 gehört zur Bed.2).
Avots: ME I, 681
murzīt
mur̂zît, -u, -ĩju, intr.,
1) reiben, zerknittern
[Fest.];
2) knautschen, quälen:
viņa sāk tuo muodināt un murzīt Dīc. I, 30. murzīts kâ runcis Tr. IV, 369. [viņa apkampusi tuo, purināja un murzīja Janš. Dzimtene V, 188. puika nuogāza uotru gar zemi un sāka tuo mur̂zīt 2 (= burzît, purinât) Dunika. Refl. -tiês, sich reiben: kuo tu mur̂zies 2 vai tevi utis kuož? Dunika.]
Avots: ME II, 671
1) reiben, zerknittern
[Fest.];
2) knautschen, quälen:
viņa sāk tuo muodināt un murzīt Dīc. I, 30. murzīts kâ runcis Tr. IV, 369. [viņa apkampusi tuo, purināja un murzīja Janš. Dzimtene V, 188. puika nuogāza uotru gar zemi un sāka tuo mur̂zīt 2 (= burzît, purinât) Dunika. Refl. -tiês, sich reiben: kuo tu mur̂zies 2 vai tevi utis kuož? Dunika.]
Avots: ME II, 671
ņurzīt
sagomīt
sagomīties
saļumdīt
sašļaukāt
sašļaukât (mit aû 2 ), = saburzît: s. drēbes Schwitten. Refl. -tiês,
1) in Bewegung geraten
(mit aũ ) Arrasch: ūdens upes grīvā stipri sašļaukājās Ze̦ltmatis Sark. lilijas 123;
2) "sakauties, saplēsties" (mit aũ ) Roop, Lemsal;
3) "liegend sich zur Genüge rekeln"
(mit aû ) Vank.;
4) (unruhig) liegend sich die Kleider zerknittern (mit
aû 2 ) Schwitten.
Avots: ME III, 757
1) in Bewegung geraten
(mit aũ ) Arrasch: ūdens upes grīvā stipri sašļaukājās Ze̦ltmatis Sark. lilijas 123;
2) "sakauties, saplēsties" (mit aũ ) Roop, Lemsal;
3) "liegend sich zur Genüge rekeln"
(mit aû ) Vank.;
4) (unruhig) liegend sich die Kleider zerknittern (mit
aû 2 ) Schwitten.
Avots: ME III, 757