I dindaļi "?": dindaļi, dundaļi tie jauni vīri, visu laiku dundaļuo pie viena graša BW. 25666 [aus Sassm.].

Avots: ME I, 468

[II dìndaļi Schujen, Daiben,

1) Pferdeschellen;

2) klimpernde Schmucksachen an Menschen (z. B. Zigeunern).]

Avots: ME I, 468, 469