Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'drĩz' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'drĩz' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (23)

drīzam

drĩzam (wohl drĩzām), = drĩzi, bald: lai mana pādīte drīzam staigā BW. 1391.

Kļūdu labojums:
BW. 1391 = BWp. 1391

Avots: ME I, 501

drīzaugums

drĩzaûgums, der schnelle Wuchs; s. drīzgājums.

Avots: ME I, 501

drīzdrīzam

‡ dr̃z˙drĩzam Salis, dann und wann.

Avots: EH I, 335

drīzdzija

drĩzdzija: Demin. drĩzdzijiņa dass., AP.

Avots: EH I, 335

drīzdzija

drĩzdzija, die Schnellheilende (eine Blume: kad šuo puķi sagrūž un uzliek uz pušumu, tad ātri tas sadzīst Buschh.

Kļūdu labojums:
Blume = Blume)

Avots: ME I, 501

drīzeklis

drĩzeklis, der Riegel; ar kuo durvis aizdrīģē Tals.

Avots: ME I, 501

drīzenis

drĩzenis,

2): plur. drìzeņi ² Lubn., frühreifende Kartoffeln.

Avots: EH I, 335

drīzenis

drĩzenis,

1) ein Hitzkopf
Bers.;

2) eine Frühfrucht
RKr. II, 55, Laud.; [auch: drìzene ² Borchow].

Avots: ME I, 501

drīzens

[drĩze̦ns Ruj., baldig: drīze̦nā laikā.]

Avots: ME I, 501

drīzgājums

drĩzgãjums, der schnelle, eilfertige Gang: kas nuo mana drīzauguma, drīzgājuma tautiņās VL.

Avots: ME I, 501

drīzi

drĩzi: auch (mit ì ² ) Sonnaxt. -

1) geschwind zu ersetzen durch geschwind.
Zur Etymologie s. Zubatý Flickvok. 71.

Avots: EH I, 335

drĩzi, drĩz, Adv.,

1) geschwind, schnell, bald:
drīz te̦kuošs kumeliņš Ltd. 1151. ai guodīgi jājējiņi, kam drīzāki nesteidzat BW. 13646, 21. skrien drīzāki N. - Schwanb. drīzāk man rauda nāca, ne vakara gavelīte BW. piel. 136, 4. drīz - drīz, bald - bald: drīz dziedāju, drīz raudāju BW. 127. mākuonis savilcies drīz ē̦kas izskatā, drīz cilvē̦ka LP. I, 176; VI, 368.

Kļūdu labojums:
127 = 124

Avots: ME I, 501

drīzināt

drĩzinât,

1): auch (mit ì ² ) Auleja.

Avots: EH I, 335

drīzināt

drĩzinât, auch drīžināt BW. 31744, 2,

1) geschwind machen, anspornen, ansputen:
iznes manu bē̦rza rīksti kumeliņu drīzināt BW. 1355. tautas mani drīzināja, drīz sajūdza kumeliņus 16904. dzied meitenes, dziesmās darbu drīzinuot Duomas II, 1432;

2) intr.: meitas drīzi drīzināja BW. 332.

Avots: ME I, 501

drīzs

drĩzs,

1): auch Pas. I, 302; VII, 47; X, 362, Warkl., Zvirgzdine;

2): drīzā lalkā Segew., baldigst.

Avots: EH I, 335

drīzs

drĩzs,

1) geschwind, flink, schnell:
tavu drīzu kumeliņu! BW. 17972, 1. nav tik drīza kumeliņa 11180. drīzajām, veiklajām nākt ar mani ietaļām 6856;

2) baldig, bald eintretend, kurz:
viņš uzlūkuoja sevi par viņas drīzuo brūtgānu Wilibalds. drīzais pasaules gals MWM. III, 341. drīzā laikā saskrien ap bārenīti daudz ļaužu.

Avots: ME I, 501

drīzuļi

I drĩzuļi: auch AP:, Ramkau, Salisb., Saussen:

Avots: EH I, 335

drīzuļi

I drĩzuļi, frühreife Früchte, Frühfrüchte, namentl. Kartoffeln Festen, Schwanb.

Avots: ME I, 501

drīzums

drĩzums,

1): auch Pas. VIII, 102, Pilda n. FBR: XIII, 57.

Avots: EH I, 335

drīzums

drĩzums,

1) die Geschwindigkeit, Hurtigkeit:
nuo drīzuma tautas rauga, nuo lē̦nās valuodiņas BW. 11761;

2) die Bälde:
drīzumā viss kuģis pārduots LP. IV, 41.

Avots: ME I, 501, 502

gandrīz

gan˙drĩz: gan˙drĩž Ramkau, (mit ì ² ) Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 63, Kaltenbr., Oknist (neben gàndrìž ² ), Fest., Sonnaxt, gandrĩž Dond. n. FBR. V, 128.

Avots: EH I, 382

sadrīzināt

sadrĩzinât, durchschelten Salis.

Avots: ME III, 613

tikdrīz

‡ tikdrĩz Siuxt, = tiklĩdz, sobald (als).

Avots: EH II, 680

Šķirkļa skaidrojumā (8)

drīž

drĩž Olai, Sessau, Ekau, drĩži BW. 6836; 7575; 7978. = drĩz(i).

Kļūdu labojums:
7575 = 7515,1

Avots: ME I, 502

drīzai

‡ drìzai ² nebst einem Deminutiv drìziņai ² Auleja, = drĩzi, schneli, bald.

Avots: EH I, 335

drīzene

drìzene ² (unter drĩzenis 2): plur. drìzeņes ² Lubn., frühreifende Kartoffein.

Avots: EH I, 335

drīžgan

‡ drìžgan ² Saikava, beinahe, gan˙drĩz.

Avots: EH I, 335

drīžs

‡ drīžs, = drĩzs 1: (suns) būs d. un zaķi sagūs Pas. X, 240 (aus Lettg.).

Avots: EH I, 335

drīžu

‡ drĩžu Gramsden, = drĩz(i).

Avots: EH I, 335

garmēlis

gaŗmèlis,

1) der Langzungige;

2) der Spötter, Verleumder
RKr. II, 56: drĩz gaŗmēļi viņa līksmību izjauca.

Avots: ME I, 607

vis

II vis- (aus dem gen. pl. visu "aller" gekürzt),

1) Vorsatzsilbe, die einen nachfolgenden Komparativ oder (seltener) Positiv in einen Superlativ verwandelt: vis˙daiļā mātes meita BW. 988, 9. dabūju vis˙gre̦znuo tē̦va dē̦lu 9999 var. jāja vis˙čaklaju (Var.: vis˙čaklāku) kumeliņu! 13560. lai bagāts, kas bagāts, arājiņis vis˙bagāts 28264. vis˙agrīnuo putnu ligzdas Etn. II, 12. vis˙labâkais, der (aller)beste.
vis˙labâk, am besten. vis˙drĩzâk Frauenb. "so schnell wie möglich";

2) all-:
vis˙spê-cîgais U., der allmächtige. S. Le. Gr.354.

Avots: ME IV, 621