dze̦nulis,
1) = dze̦luonis, der Stachel: [pret dze̦nuli spārdīt Glück Apost. 9. 5];
der Stachel an der Schnalle U.;2) "?":
bet tie jums būs par dze̦nuļiem Richt, 2, 3;
3) die Triebfeder, der Beweggrund * Kronw.:
griba virzīt publiku zināmā ceļā bija ar˙vien viņu vaduošais dze̦nulis Vēr. I, 1186.
[Zu dzenēt. dzìt.]Kļūdu labojums:
teikums no Richter 2, 3 pievienojams 1. nozīmes nodalījumam (die Phrase aus Richter 2, 3 gehört zur Bed. 1),
Avots: ME I,
545