galˆvîgs [li. galvìngas "einen gewaltigen Kopf habend"], sicher: Anna nebija galvīga, ka nebūtu viņš vēl kur ārā MWM. X, 924. [es e̦smu galvīgs, ka tâ būs Trik.]

Avots: ME I, 597

galˆvîgs, ‡

2) "guten Kopf habend (vom Kinde)"
Strutteln n. BielU.

Avots: EH I, 381