I izbudzît, austrinken, Oppek. n. U.

Avots: ME I, 719

II izbudzît,

1) vom Schlacht aufwecken
Wessen, Sauken, Kreuzb.;

2) = = izbadît: izbudzīšu acis Mar.; izbudzīt se̦ru N. -Peb.;

3) hinaustreiben
Mar., Serben: es izbudzīju viņu nuo istabas Renzen; vgl. auch buģis II.]

Avots: ME I, 719

II izbudzît,

3): i. nuo mājas pie darba Fest. tu mani izbudzīji nuo vietas Heidenfeld; ‡

4) verwühlen:
i. matus Druw., Selg.

Avots: EH I, 436