izgaĩņât (li. išgainióti), tr., auseinanderjagen: suns izgaiņā aitu baru.

Avots: ME I, 735

izgaĩņât, ‡ Refl. -tiês pakaļ, eine Zeitlang nachjagen (intr.) Dunika: ilgi izgaîņājuos ² teļam pakaļ, bet nenuoķēru.

Avots: EH I, 446