Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'izsvil' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'izsvil' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

aizsvilināt

‡ àizsvilinât,

1) (etwas, was schwirrend brennt) anzünden, zu sengen anfangen:
a. kūlu, paegli, mežu, cūku; leichtfertig (?) anzünden: nu viņi aizsvilinājuši uotru ē̦ku Janš. Līgava 1, 125;

2) heftig erzürnen
Stenden: nu jau viņš aizsvilināts. Refl. -tiês, sich versengen: te stāvuot tu vari a. Jürg.

Avots: EH I, 54

aizsvilnīt

‡ àizsvilnît Jürg., in Zorn entbrennen; ergrimmen.

Avots: EH I, 54

aizsvilpot

àizsvilpuôt,

1) tr., wegpfeifen:
tuo aizsvilpuo nuo viņu vietas Hiob 27, 23;

2) einen kurzen Pfiff hervorbringen
Zb. XVIII, 300.

Avots: ME I, 54

aizsvilpt

‡ àizsvìlpt,

1) einen pfeifenden Laut von sich geben:
aizsvilp! jis atskries Pas. VI, 388 (aus Lettg.);

2) pfeifend wegrufen;
a. suņus.

Avots: EH I, 54

aizsvilpties

àizsvìlptiês, àizsvèlptiês, anfangen zu pfeifen, einen pfeifenden Laut von sich geben: šauta irbe aizsvilpās BW. 8877.

Avots: ME I, 53

aizsvilt

àizsvil˜t, Refl. -tiês: aizlicis (= aizskrējis) kâ aizsvilies Anekd. IV, 249.

Avots: EH I, 54

aizsvilt

àizsvil˜t, anfangen zu glimmen, zu brennen, erröten: viņš aizsvila līdz ausu galiem MWM. X, 837. paliku kâ aizsviluse Fallijs, Krēslā 33. Refl. -tiês, anfangen zu brennen, zornig werden: ausis tā kā aizsvilstas A. XX, 164. kaimiņš aizsvilās A. XIV, 1, 54.

Avots: ME I, 54

izsvilināt

izsvilinât, fakt. zu izsvilt, aussengen: krūmus, zāli, acis.

Avots: ME I, 809

izsvilpēt

izsvil˜pêt, izsvil˜puôt, izsvìlpt (li. iššvil˜pti), tr.,

1) auspfeifen, anpfeifen:
lai tauta ar izsvilpuo mani Zeif. III, 3, 10;

[2) durch einen Pfiff herausrufen:
puisis izsvilpa meitu nuo mājas;

3) vergeuden:
viņš visu savu mantu izsvilpis Bers.] Refl. - tiês, zur Genüge pfeifen. Spricis gan izsaucies, gan izsvilpējies Aps.

Avots: ME I, 809

izsvilt

izsvil˜t: tev rīklīte izsviluse zilajām zēvelēm Tdz. 36423.

Avots: EH I, 484

izsvilt

izsvil˜t, intr., ausgesengt werden, ausbrennen: krūmi izsviluši.

Avots: ME I, 809

Šķirkļa skaidrojumā (8)

aizšvelpt

àizšvelpt, s. àizsvilpt, BW. 15369.

Avots: ME I, 55

apsvilināt

apsvilinât: par lapsu, kas aizšauta vai šāvienā izbiedē̦ta ātri aizskrien, saka: "aizsvilināju lapsai asti; aizgāja kâ svilaste" N.-Peb.

Avots: EH I, 118

izčūžēt

‡ izčūžêt, auszischen (?): pakaļpalicējus izsvilpuoja un izčūžēja par nejē̦giem Dünsb. Vecie grieķi II, 18.

Avots: EH I, 440

izsveilēt

izsvèilêt 2

1) [stark ausheizen Hirschenhof]: cepli izsveilēju [heizte aus?]
BW., II piel., No 973;

[2) "ātri izdedzināt, izsvilināt" Bers.; Fehteln: vai jau visu sausuo malku izsveilējis? Fest.;

3) "izkarsēt" Heidenfeld. Refl. - tiês, sich gründlich durchwärmen:
cilvē̦ks izsveilējas karstā saulē vai pie pilnas uguns Heidenfeld.]

Avots: ME I, 808

svilstoņa

‡ svìlstuoņa 2 PV.,

1) "kas ātri izsvilst": sausi žagari ātri kâ s. izsvilst;

2) = svilaste: straujš cilvē̦ks ātrās dusmās kâ s. aizsvilstas.

Avots: EH II, 618