Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kamē̦r beidz' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kamē̦r beidz' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (7)

īļāt

‡ îļât 2 Frauenb., -ãju, hin und her bewegend lockern: viņš tamē̦r mietu īļāja un kustināja, kamē̦r beidzuot izrāva ar. Refl. -tiês, sich unruhig gebārden Frauenb.: bē̦rns nevar mierīgi nuosēdēt; viņš īļājas un kustas vienā gabalā.

Avots: EH I, 500

izkvēpt

izkvêpt, intr.,

1) unter dem Qualm leiden, dulden:
nebūs vis jāizvē̦pst visas rijas putekļi A. XXI, 267;

2) verkommen, zu Grunde gehen:
dzīvuoja un kvēpa, kamē̦r beidzuot pa˙visam izkvēpa J. Kaln.

Avots: ME I, 759

izmādīties

[izmādîtiês,

1) = izmūdīties N. - Peb.: viņa izkāpa nuo ratiem, saņēma dūkanuo pie galvas un grozīja starp kuokiem, kamē̦r beidzuot izmādījāmies atkal uz ceļa A. Austriņ;

2) "izākstīties" Manzenhof u. a.]

Avots: ME I, 769

izslapināt

izslapinât,

1): "von innen nass machen, befeuchten"
Seyershof: aukstā ūdenī traukus izslapināja; tad lēja pienu iekšā; ‡

2) allmamicn ausscnöpten:
tapināta nauda ir kâ ūdenis span[n]ī, kas, ja tuo arvien slapina, paliek mazāk, kamē̦r beidzuot gluži izslapina, un tad ir span[n]is tukšs Dünsb. Trīs romant. gadīj. 88. i. (allmählich austrinken) pudeli Schnehpeln, Wandsen.

Avots: EH I, 480

plūkšēt

plūkšēt Wid., plũkšêt Jürg., plūkšķêt,

1) zischen, knistern:
ilgi uguns raustījās un plūkšēja, kamē̦r beidzuot nuodzisa Latv. liesmas plūkšēdamas uzšāvās gaisā Seif. Chrest. III, 2, 200. kājas mīksti plūkšķē̦damas ieminas šmiltīs Zalktis I, 19;

2) mit den Flügeln lärmen:
aizskrēja, ka plūkš(ķ)ēja vien Vīt., Ar.;

3) schallen:
akmenim ūdenī krītuot ūdens plũkš C.; in Saikava dafür plùkškēt 2 ; dumpf rauschend schallen: kalpuone slapjās drēbēs iet, ka plũkš vien Jürg.

Avots: ME III, 361

sagramstīt

sagram̃stît, tr., zusammenscharren, zusammensuchen, aufsuchen, zusammentasten: sagramstīt siena, salmu, skaidu atkritumus Ronneb. kabatā sagramstīju dažas kapeikas ebenda. lāga siena nedabūju, tikai šādus, tādus gružus sagramstīju Adiamünde. sagramstīja rūsu un žagarus Etn. II, 67. kungs sagramstīja kādu . . . apkaklīti Vēr. lI, 67. viņš gramstās apkārt ar ruokām, kamē̦r beidzuot sagramsta lielas dze̦lzu duris Pas. II, 218 (aus Ronneb.) - niekus, kas uz mēles sagramstāmi Seibolt.

Avots: ME II, 627