Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'klejuo' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'klejuo' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

klejons

klejuons Lems., Smilt., = klejuonis; klejuons Seyershof, jem., der in seinen Gedanken und bei der Arbeit unstet ist.

Avots: EH I, 614

Šķirkļa skaidrojumā (21)

aizklejot

àizklejuôt, intr., hin-, wegschlendern: neaizklejuojiet tādā pasaules malā, kur vairs neziniet atrast ceļu uz mājām Alm.

Avots: ME I, 32


atklejot

atklejuôt, umherirrend, sich herumtreibend ankommen: žīds atklejuojis atkal uz šuo pusi Siuxt.

Avots: EH I, 148



ieklenderēt

[ìeklenderêt, = klejuot">ieklejuot: svešs cilvē̦ks ieklenderējis Arrasch. Refl. - tiês, ein klenderis werden: viņš tagad pilnīgi ieklenderējies Ruj.]

Avots: ME II, 27



izklejot

izklejuôt, tr., durchwandern, durchstriefen: uotru dienu mēs izklejuojām visu pilsē̦tu Druva I, 75. Refl. - tiês, zur Genüge, zum Überdruss umherstreifen: mednieks izklejuojies pus˙dienu pa laukiem Ahs.

Kļūdu labojums:
zum = bis zum

Avots: ME I, 752


kleja

kleja Naud., Nigr., Ruj., klejuoņa Grünh., comm., klejuonis, der Herumtreiber, Vagabund: tavs dē̦ls ir tapis par īstu klejuoni Vēr. II, 943. [kleja U., ein schlechter Mensch. - Zu klīt, klajš (s. dies); vgl. Zubatý AfslPh. XVI, 395.]

Avots: ME II, 221


klejot

klejuôt, intr., herumschlendern, umherirren, umherziehen: viņš klejuoja pa lauku Vēr. I, 829. un skats klejuo tam tālumā B. Vēstn. Subst. klejuôšana, das Umherirren; klejuôtãjs, der Herumtreiber, Vagabund, der Nomade. [Vgl. li. klejóti "блуждать".]

Avots: ME II, 221


klejums

klejums Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 67, Auleja, Oknist, Wessen, = klajums. klejuonis">klejuonis (unter kleja): auch A.- Ottenhof, AP., Frauenb., Gr.- Buschh., Renzen.

Avots: EH I, 614



noklejot

[nùoklejuôt,

1) irrend abkommen:
n. nuo ceļa Warkl.;

2) eine Zeitlang
klejuot: visu dienu nuoklejuojis od. (reflexiv) nuoklejuojies;

3) irrend hingeraten:
es ilgi maldījuos, bet tuomē̦r beigās nuoklejuoju pļavā Ruj.]

Avots: ME II, 798


paklaidā

paklaîdâ, paklaîdû Naud., in der Irre, Verlassenheit; paklaidā [= nuovārtā] atstāt, laist, nuolaisi, likt, vernachlässigen Kav., Sissegal, Lems.: paklaidā atstāti bez sarga MWM. VI, 935. visu atstāt paklaldā, alles zerstreut liegen lassen Degl. paklaidā palikt, vernachlässigt werden Lems. saimniecība nebūtu palikusi paklaidā R. Sk. II, 143. [paklaidā likt U., (Heu) auseinanderlegen. mašīna stāvēja visu kaŗa laiku paklaidā (="klīda nezin kādēļ man ar viņu nepaklejuoties kādu stundiņu? JR. IV; 127.

Avots: ME III, 45, 46



savicot

savicuôt, tr.,

1) savicêt Ahs., mit Weidenruten zusammenbinden, befestigen:
pūra lāde ar vicām savicuota (Var.: apvicuota; ar klūgām saklūguots) BW. 16813. ar vicēm mē̦dz žuoga, aizgaldas mietus savicēt Ahs. savicuoti sē̦tas mieti, Zaunpfähle, die mit Weidenruten zusammengebunden sind Biel.;

2) mit der Rute verprügeln:
māte savicuoja (savicēja Dunika) puišeli krietni ar vici pa pakaļu Ahs.;

3) eine gewisse Zeit hindurch saufen, zechen:
savicuoja (Widdrisch) od. savicēja (Gr. - Buschhof) visu nakti. Refl. -tiês, sich tüchtig besaufea Segew.: kāds naktsklejuoņa - labi savicuojies un nezin vairs mājas Alm.

Avots: ME III, 786


sētsvidus

sẽ̦tsvidus Spr., Wid., Lös., Frauenb., Deg., Siuxt, sē̦tasvidus LP. V, 76, sē̦tvidus A. v. J. 1896, S. 677, der Hof: kaimiņam liels sē̦tsvidus Dond. kumeliņš nuomin mauru sē̦tvida BW. 7462, 1. es būt[u] brāļa sē̦tsvidiņu (Var.: pagaimiņu) skaidiņām kaisījuse 15683. liels daudzums visādu mājas putnu klejuoja pa sē̦tsvidu CTR. I, 18.

Avots: ME III, 834


sirot

I siruôt: auch Salis (sirat), ("klejuot">klejuot") Orellen. Refl. -tiês "Spaziergang machen" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 489


smeldze

smeldze,

1) "Glasperlen, Flitter"
(mit elˆ 2 ) Bauske: saberza smalki dažas smeldzes nuo vaiņaga J. K. VI, 45. spārnu vaiņagi, paplati, izrakstīti smeldzēm RKr. XVI, 183;

2) das Verlangen:
kas tādam pasaules klejuonim par smelˆdzi 2 pēc viņas meitas? Alm. sieviete apvē̦smuo savas sirds izvē̦lē̦tuo . . ar kaislu ilgu smeldzi Duomas II, 74;

3) smelˆdze Gr.-Buschhof, Saikava, (mit elˆ 2 ) Schibbenhof, Sessau, Bauske, (mit el˜) Luttringen, ein nicht heftiger, aber anhaltender Schmerz
Warkl., Sessw., Fehsen, Memelshof, Grünwald, Bers.: sāpju smeldzes (gen. s.) MWM. VI, 767, pie slimā piesēdās ar klusu, žē̦lu smeldzi VIII, 92, visu sāpju smeldzi Rainis Götes dzeja 73. dūjas smeldzes balss Rainis Gals un Sākums 97. In der Bed. 2-3 zu smeldzêt; in der Bed. 1 auf d. Schmelz "kleine, glänzende, korallenähnliche Röhrchen oder Perlen" beruhend ?

Avots: ME III, 956


tudot

tuduôt Frauenb. "(gausi) iet, klejuot".

Avots: EH II, 700


uzklejot

uzklejuôt, umherirrend sich einfinden: mums čigāni uzklejuojuši.

Avots: ME IV, 342


vandīt

vañdît

1): auch Iw., Orellen, (mit àn) AP.;

2): treiben
Frauenb.;

3) auch Behnen n. FBR. XVI, 156. Refl. -tiês,

1): "jàukties" Orellen;

2): "klejuot" (mit àn 2 ) Linden in Kurl.

Avots: EH II, 756


varzāt

var̂zât Drosth., Ronneb., (mit ar̂ 2 ) Ruj., -ãju,

1) kreuz und quer einflechten
(mit ar̂ ) Kl., Ogershof;

2) verwirren, verwickeln
Spr., Bers., Dickeln, Erlaa, Kalz., Lubn., Meiran, Odensee, Pernigel, Vīt., (mit ar̂ ) AP., Borchow, Kaltenbrunn, Kokenhof, Sonnaxt, (mit ar̃ ) Salis; "samežģīt" Fehteln, Kokn., Stockm.: kuo tu varzā? tin kārtīgi kamuolā! Vīt. dzijs jāsāk varzāt vaļā (loswickeln, entwirren) Golg.;

3) schnell, oberflächlich
(ungewandt Nötk., mit ar̂ ) nähen Memelshof, flicken (mit Zwirn), stopfen Rutzau, Vīt.; nachlässig stricken, flicken (mit ar̂ ) Jürg.: adi kārtīgi, nevarzā! Jürg. varzāju kâ prazdams, bet galīgi neaizlāpīju Vīt.;

4) var̂zât Kr., zusammenkleksen; (eine Arbeit) schlecht machen
Salis n. U., unordentlich, lässig machen Bers., (mit ar̂ ) Nötk.; "unnütz trödeln" Wessen;

5) "savirknēt" Oberland;

6) "schwatzen"
Dickeln; schwatzend umhergehen Kosenhof;

7) "versārī" Segewold: "viņš nuo puikas dienām pa tiesas lietām vien varzājis. Refl. -tiês,

1) sich verwirren, verwickeln
Vīt., Spr.; "režģīties, pīties" Saul.;

2) "pulkā staigāt, klejuot">klejuot, niekuoties" Wessen; "kustīgi, skaļi ruotaļāties" Preili;

3) sich abplackern, abmühen
Druw. n. RKr. XVII, 85, Kosenhof: varzāties pa tiesām Erlaa;

4) kursieren
Segewold: naudai vajaga varzāties. varzât 1-2 (und 3?) zu varza 1 resp. 3; varzâties 2 wohl zu varza 5 und varzâties 3 zu varza 4. Dagegen varzât 4 wohl aus r. варзáть "дѣлать плохо, как ни попало".

Avots: ME IV, 482