Paplašinātā meklēšana

‡ ìekripšinât, knabbernd (nagend) eilig zu sich nehmen Frauenb.: ieduod aitām kuo ie˙!

Avots: EH I, 522

kripša od. kripšķu pĩle, die Krickente (anas crecca) Dond.

Avots: ME II, 280

kripšinât (unter kripstinât): ēdīsim maizīti kripšinādami BielU. k. ... siera gabaliņu Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 68. Refl. -tiês: man likās, ka kāds kripšinājas ("klusi grabinās") Frauenb.

Avots: EH I, 654

kripšis,

3): auch Windau n. BielU.

Avots: EH I, 654

kripšis,

1) = kripata Karls.;

2) das Werkzeng, mit dem der Teig ausgeschabt wird;

3) der Schornsteinfeger
Nigr.

Avots: ME II, 280

kripšķinât (unter kripstinât), ‡

2) auch refl. -tiês, klappern
Frauenb.: bē̦rns ar kurpītēm (kuoka tupelēm) kripšķina pa grīdu. kuo tu kripšķinies cauru dienu ar kuoka kaŗuotēm!

Avots: EH I, 654

kripšuôt, intr., in der Schule von der Speise seiner Mitschüler ein wenig geniessen Karls., [Ruj., Arrasch. - Wohl zu kripšis l.]

Avots: ME II, 280

‡ nuokripšķinât Dond., Frauenb., = nùoskrubinât 1: n. kaulus. Refl. -tiês "?": bē̦rni ar kuoka kaŗuotēm (ē̦zdami) visu dienu nuokripšķiņājās pa māla bļuodelēm Frauenb.

Avots: EH II, 56

‡ skripšinât, = ‡ skripstinât: māte... ieraduse jūrmalā me̦ncu galus s. Tdz. 46790.

Avots: EH II, 510

skripšķêtiês, rasseln, knirschen, knistern: skripšķējās (Var.: skrapstējās, skraustējās, klapšķējās), kad izdzēru ābel[e]s kuoka biķerīti BW. 18690 var.

Avots: ME III, 894

skripšķinât, kribbeln, krabbeln LKVv.; knistern, knirschen Wid. Refl. -tiês, (hin und wieder ein wenig) knistern (machen): pele skripšķinājās lamatās Naud, zē̦ns skripšķinājas ar nazi pa šķīvi ebenda. vgl. kripškinât.

Avots: ME III, 894

‡ skripšķis "traukam ielūzis ruobs" Ziepelhof; "ruobs; nuo kā ve̦se̦la nuosists gabals" Grünh.: spuolei izlūza s.

Avots: EH II, 510

‡ uzkripšinât Frauenb., "(eilig) uzkuôst 2": duod aitām ar kuo u˙!

Avots: EH II, 726

ciekuris (unter ciẽkurs): auch Hasenpot; ciekurīšu (gen. plur.) kripšināt BW. 3336, 2 var.

Avots: EH I, 276

krimšķināt,

1) wiederholt nagen:
Incīt[i]s tavus mīkstuos kaulus pa vienam krimšķinās (Var.: kripšķinās) BW. 2110, 2;

2) intr., sich räuspern, hüsteln
[Grawendahl], Plm., A. XX, 644;

3) krächzen:
kuo žagatas krimšķināja? BW. 12796.

Avots: ME II, 279

kripstêt Ahs., kripš(ķ)êt, -u, -ẽju, intr., den mit krips bezeichneten Ton horen lassen, knirren, knarren, klappern: iet, ka kripst vien. (cūciņa) te̦k pa ceļu kripstē̦dama BW. 29135, 1. Vgl. li. kripšterėti "kurz und leise rascheln".

Avots: ME II, 280

kripstinât, kripš(ķ)ināt, knabbern, klauben, nagen: Incīt[i]s tavus smalkus kaulus pa vienam kripšķinās BW. 2110. es garuozas kripšināju 22124. zaķa kāju kripšināja. vāvere kripšina ciekuržus Nigr. Refl. -tiês, knabbern, knibbern: kuo tu te kripstinies? LP. VI, 491.

Avots: ME II, 280

skràustêt ² Mar., Saikava, Selsau, skraustêt Wid., -u, -ẽju, Refl. skraustêtiês, = skraukšêt: kauli pa zuobiem skraustēja Mar. n. RKr. XV, 135. viņš ē̦d cukuru ar zuobiem, ka skraust vien Mar. ē̦d (zaļus ābuolus), ka skraust vien Ezeriņš Leijerk. I, 245. jautri skraust ve̦cais sniegs Zalktis v. J. 1908, No 3, S. 23. skraustējās (Var.: skrapstējās, skripšķējās, klapšķejās), kad izdzeru ābel[e]s kuoka biķerīti BW. 18690, 2. Nebst, slov. hrústati I "knistern" (wenn mit h- aus ks- ) und hrstati (wenn mit hr- aus ksru-) "nagen, knirschen" vielleicht zu li. skr(i)audùs "rauh, brüchig", skrudė̕ti "gruzdė̕ti", ahd. scrōtan "hauen, schneiden", an. skrióđr "zerfetztes Buch", s. Büga Tiž. II, 481 und KSn. I, 12 f., sowie Walde Vrgl. Wrtb. II, 586 f.

Avots: ME III, 888, 889

‡ skrīpstāji,

1) "kāda asa zāle" Burtn., Sessw.;

2) "?": šķiries, bērziņš, nuo kārkleņiem, nuo smalkiem *skrīpstājiem (erschlossen aus ostle. skreipstuojim)! Tdz. 45197. Vgl. skripšļi ² , womit es Tdz. IV, S. 218 identitiziert wird.

Avots: EH II, 511