kuļams

kuļams, Part. Praes. pass, von kul˜t,

1) einer, der geschlagen werden soll;

2) kuļamais, zu dreschendes Getreide;

3) kuļams laiks od. kuļamlaiks, die Dreschzeit;

4) kuļamā mašīna, die Dreschmaschine;
kuļamā rija, die Dreschtenne: ieve̦d mani tautiņās kuļamā rijā BW. 25793.

Avots: ME II, 309