Paplašinātā meklēšana

‡ kvàkât ² , -āju Saikava "kränkeln": dažs kvākā ar galvas pamašām.

Avots: EH I, 689

kvākšêt,

1): quatschen, verworren und sinnlos dies und jenes sprechen.

Avots: EH I, 689

kvãkstêt, kvãkš (ķ) êt, s. kvakstêt. [Vgl. r. квáкать "quakken, schnattern".]

Avots: ME II, 351

[kvàkt Smilt., kvâkt ² MSil., Ruj., Salis, kvākt, -cu L., Nötk., Arrasch, quakken ; krächzen (von Krähen) Sessw., Fest., Laud., N. - Schwanb.]

Avots: ME II, 351

kvãrkstêt, kvārkšķêt, kvārkt (li. kvar̃kti "quarren"), s. kvarkstêt. [Vgl. Persson Beitr. 531.]

Avots: ME II, 351

kvārkstuoņa, gewaltiges Quarren, Quaken, das Röcheln: tā bija ar nāvi cīkstē̦tāja tumša kvārkstuoņa Poruk.

Avots: ME II, 351

‡ *kvārkt, -cu, krächzen: vārna kvārc uozuolā Tdz. 41965.

Avots: EH I, 689

‡ kvāts Peb. n. Celm. "nelietis". Aus r. хватъ "kühner Mensch"?

Avots: EH I, 689

lìekvā`rdĩba ,* der Wortkram, Wortschwulst, das Wortgeklingel.

Avots: ME II, 497

‡ liekvārds M. 490, ein Beiname (palama, pavārds).

Avots: EH I, 754

‡ skvàrkas ² Auleja "grības, dradži".

Avots: EH II, 518

attiecinât, tr., beziehen: ja šuos vārdus gribē̦tu attiecināt uz Heines dzeju Vēr. II, 863. Refl. -tiês, auch attiekties, sich beziehen: attiecības vietniekvārdi attiecas uz kaut kādu minē̦tu priekšme̦tu. vē̦stules, kas uz šuo sakaru attiecas Vēr. I, 1420. [Bei L. attiekt "auf etwas zutreffen, reichen" und attiekams "anbetreffend".]

Avots: ME I, 205

bulvāle, auch bukvāle, ein groser hölzerner Hammar, den man zum Einschlagen von Pfählen und beim Holzspalten benutz.

Avots: ME I, 349

II dûcît,

1): auch Warkl. n. FBR. XI, 122, Rosenbeck:
maizes kvāšņa priecājās, atve̦d jaunu dūcītāju BW. 25601;

2): viens puisē̦ns dūcīja uotru Golg.; Part. praes. pass. dūkāmais, eine Art Kohlstampfe
Bers.; ‡

3) treten, stampfen
(mit û ) C.: stipri kājām dūcīdams.

Avots: EH I, 345

jaũtât [Līn., Nigr., Dond., Bauske u. a., jaûtât ² Bl.], - ãju (li. jáutoti, [vgl. Būga KZ. LII, 291]), tr., fragen: kas tur kuo jautāt? staigā ceļa jautādama BW. 18579, 7. jautājamais teikums, vietniekvārds Fragesatz, Fragefürwort; jautājamā zīme, Fragezeichen. Refl. - tiês, einander fragen: meita meitu jautājās BW. 5687. Laime uz Leimes jautājās BW. 4376. [Leskien Abl. 299 und Bezzenberger BB. XXVII, 160 stellen es zu jàust I, ohne die Entwickelung der Bedeutung zu erörtern; doch gr. πυνϑάνομαι "vernehme; frage" zeigt, dass die Zusammenstellung wohl richtig ist.]

Avots: ME II, 104

kvakstêt Sessw., kvãkstêt, kvãkš(ķ)êt Smilt., -u, ẽju, kvakšinât, intr.,

1) quarren, schnattern, quaken:
tur pīle aizžvīkstēja pār kuokiem kvākšķē̦dama MWM. VIII, 327. viņš kvakšinājis kâ teter,i [Fest.], kvakšinājis kâ pīles JU. ;

2) quatschen:
tuo sagrābis me̦t pret grīdu, ka kvākš vien St. [Vgl. li. kvaksė´ti "quaksen", r. квок(т)ать "glucken", li. kvaksinti "kurkt".]

Avots: ME II, 351

kvarkstêt, kvārkstêt, kvar̂kš (ķ) êt [Kr.], kvārkš(ķ)êt, -u, -ẽju, [kvā`rkt N. - Peb.], kvārkt, -cu N. - Schwanb., intr., quarren, quaken, schnattern, schreien: vardes kvarkst Etn. II, 51. vārna kvārkšk ib. vārna kvārc [N. - Peb.], N. - Schwanb. Vgl. li. kvarksė´4ti "quarren" und le. kvērkt, kverkstêt.

Avots: ME II, 351

kvḕrkt, [kver̃kt MSil.], -cu, intr., quieken [kvêrkt ² Ruj., Bauske ; in Bauske "cūkas kvē̦rc ēst gribē̦damas, kviec - kad kauj"], schreien Etn. I, 34: sivē̦ni, žagatas kvērc Mat. Zu kvārkt.]

Avots: ME II, 355

vìetnieks (f. -niece), der Stellvertreter; ein gewählter Vertreter: kaut jele dabūtu uz kādu brīdi vietnieku LP. V, 246. vajadzēja... viņai vietnieces gādāt Kaudz. M. 34. vietnieku iecelt Kundziņš Vecais Stenders 30. draudzes vietnieki Konv. ² 794. - vietnieka vārds, vietniekvārds, das Fürwort, Pronomen. Vgl. li. viẽtininkas "Stellvertreter".

Avots: ME IV, 674