Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'lìkst' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'lìkst' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (8)

līkstavas

lìkstavas [als ein Eigenname ], moorige, grosse Wiesen C. [Wohl zu līguôt (iês). ]

Avots: ME II, 486


līkste

lìkste,

1): eine nicht dicke, bogenförmig, gekrümmte Holzstange
(mit ì 2 ) Kaltenbr.; ūdens l. Pas. XIII, 15, der Regenbogen;

2): auch (mit î 2 ) Iw.; Siuxt; (eine geschmeidige Stange)
Seyershof;

3): auch (mit î 2 ) Iw.;

4): auch (mit ì 2 ) Kaltenbr.; ein Tragbügel am Korb
(mit î 2 ) Iw.;

5): "riteņa luoks" (mit ì 2 ) Sonnaxt;

8): lîkstīte 2 Orellen, eine Strohdachrute.

Avots: EH I, 749


līkste

lìkste [C. ], lìksts, -s,

1) etwas Krummes
[lĩkste Ruj. ], der Bogen [lìksts, -s PS. ]: tikām liecu uozuoliņu, līdz saliecu līkstītē (Var.: ritulā) BW. 21827; līkstu bultas, die Pfeife Liev.; [līkste, ein krummgebogener Stab zum Bänderweben Bielenstein Holzb. 417 ];

2) die Wiegenstange
[(li. lingstìs РФВ. LXV, 309 dass.) lìksts, -s, Ronneb., N. - Peb. ]: šūpuoļa līksts čīkst MWM. VIII, 241. kūmas taisījās braukt uz mežu pēc līksts BW. I, 187; [jede geschmeidige Stange U.; lîkste 2 Segewold "die Angelrute"];

3) der Bügel an der Gerstensense;

4) der Henkel
[lîkste 2 Dunika ];

5) der Reifen des aus einem Stück bestehenden Wagenrades
Etn. II, 97;

6) ein Teil des Hamens:
āms sastāv nuo līkstēm jeb gaŗām linumu strēmelēm. ik˙katrs zvejnieku saimnieks duod pa vienai līkstei Etn. II, 106; [s. auch Bielenstein Holzb. 650 ];

7) die (elastische) Feder
A. XX, 157; [līkstes, federnde Stäbe mit Schlingen zum Hasenfangen Bielenstein Holzb. 584, biegsame Holzfedern 588 ];

8) eine lange, dünne Stange zur Befestigung des Strohs auf Strohdächern:
līkstiņas - tievas, gaŗas bē̦rza vai elkšņa kārtiņas, ar kuŗam jumjuot piestiprina salmus. lìkstiņas piesien ar adatiņām pie kārtīm C. [In der Bed. 2 nebst li. lìngė dass. zu līguôt, vgl. auch Scheftelowitz IF. XXXIII, 141; dagegen in der Bed. 1, 2, 3, 4, 5 zu lìkt, lìekt. ]

Avots: ME II, 486, 487



līkstinieks

lìkstinieks (unter lìksteniẽks),

2) ein Bogenschütze
Ausekļa raksti (1888) I, 70.

Avots: EH I, 749


līksts

I lìksts, -s (unter lìkste I),

1): šaut ar lìksti 2 (Bogen)
Oknist; lìkstiņa 2 Sonnaxt, ein krummer Stab zum Bänderweben (ehemals);

2): auch (Wiegenstange)
Bērzgale, (mit ì 2 ) Gr.-Buschh., Oknist, (gen. pl. lìkšķu 2 ) Saikava, (mit î 2 ) AP., Ramkau, Salis;

3): auch (mit ì 2 ) Oknist; "kuociņš, kuo pļaujuot rudzus u. c. piesien gaŗkāta izkaptij" (mit ì 2 ) Gr.- Buschh.

Avots: EH I, 749


līksts

lìksts (gen: lìksta): "Flitzboge" ME. II, 487 in "Flitzbogen" zu verbessern und "lìksts" durch "liksts 2 " zu ersetzen!

Avots: EH I, 749


līksts

[lìksts (gen. lìksta), ein Flitzboge Kl. ]

Avots: ME II, 487

Šķirkļa skaidrojumā (7)

līksns

lîksns 2 (o- od. ā- Stamm?) Salis, = lìkste 1: pie pumpja ir tāds l., kuo ve̦lk uz augšu un uz zemi; l. ir arī pie šūpuļa.

Avots: EH I, 749



līkstīt

līkstît, -ĩju, intr., freqn. zu lìkt,

1) sich umhertreiben:
te katru dienu par šuo e̦ze̦ru līkstījuot JU.;

[2) lìkstît, sich fleischlich vermischen
Planhof ]. Refl. -tiês, gebückt arbeiten Planhof ].

Avots: ME II, 487


līkt

I lìkt (li. liñkti), lìkstu, lìku, sich biegen, krumm werden, sinken, knicken: šurpu līka, turpu līka rudzu vārpa tīrumā; uz sētiņu vairāk līka BW. 28124. nu dzied meitas, nu līkst visi meža gali 260. līktin līka vaŗa tilts Ltd. 799. zem me̦lnā krusta viņš līkst Vēr. I, 833. kājas, ceļi, mugura līkst, unter schwerer Last krumm werden, zusammensinken, einknicken: sirds ir gurda, kājas līkst JR. V, 103. ceļi līkst kuopā A. XV, 251. Refl. -tiês, sich bücken: pēc vilnaines līkdamās, iekrīt pati upītē. es vainagu nuoraudāju pie zemītes līkdamās BW. 24533, 1. suoģis ruuokas mazgāt līkās A. XII, 202. Zu lièkt.

Avots: ME II, 487


līktoņa

[līkstuoņa, eine niedrig gelegene, sumpfige Stelle: ja lielā piektdienā pa mitrām vietām staigā, tad visu gadu pa līkstuoņām ejuot stieg Planhof. Vgl. lìkstavas. ]

Avots: ME II, 487



slīkt

slìkt: mit î 2 auch Pussen n. FBR. XX, 7, mit î auch Alswig,

1): sinken
Lng.; viducis gultai slîkst 2 iekšā Seyershof. tâ slĩkst zari, kad tik pilni Frauenb.; "pamazām stiepties un karāties" (mit î ) Nautrēni; "stiepties" (mit î 2 ) Seyershof: diena jau slīkst gaŗumā. dzīpari neslīkst, bet veļas vien;

2): ertrinken
Salis: ve̦cās grāvju vietās guovis pavasaŗuos slîka 2 Salis. mums kartupi slìkst 2 ūdinē Kaltenbr. ‡ Refl. -tiês Seyershof, sich ertränken: cilvē̦ki kārušies un slîkušies 2 .

Avots: EH II, 527