Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'lukns' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'lukns' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

ielukns

ìẽlukns Frauenb., ein wenig biegsam, geschmeidig: pāte̦gas kāts ir tāds ie., ļaujas luocīties.

Avots: EH I, 528


lukns

lukns,

1): auch Selg.; gewandt, behend
Dobl. n. BielU., Dunika, Frauenb., Iw.: kad zirgs sabaidās, tad ausis tam ir luknas Iw. luknajam Jurelim Janš. Līgava I, 288;

2): me̦lnā zemē tie stādi lukni aug Siuxt.

Avots: EH I, 760


lukns

lukns [li. lùknas "расходящiйся в стороны"],

1) biegsam, schmiegsam, geschmeidig, gelenkig:
lukns kâ čigāna zirgs Kand. [lukns kâ čigāna pipele Kand.] bē̦rzi biezumuos, lukni augdami, mē̦dz tâ nuoliekties LP. V, 123. [lukna (Var.: luoka) priede;...luknu līgaviņu BW. 22762 var.] viņš tik lukns, ka brīnums Kand.;

[2) saftig, kräftig Kurl. n. U. - Zu li. luknė "gelbe Seerose",
čech. lekno "Seerose", le. ļukt u. a., s. Būga (Изв. XVII, 1, 34 f. und PФB. LXXII, 187 f.]

Avots: ME II, 510

Šķirkļa skaidrojumā (6)

luknāt

luknât, -ãju, intr., sich flink begeben: luknāšu mājās! RKr. XVl, 259. Zu lukns.

Avots: ME II, 510



lukstēt

luksêt, gebückt gehen Libau n. U. [Wohl zu lukns.]

Avots: ME II, 510


ļukt

ļukt, [ļùku Wolmarshof, Ruj., Bers., Wandsen, Lautb., Dond. od.] ļukstu, ļuku, intr., schlaffherabhängen [Wessen]: sunim ausis ļukst uz zemi Mar. [lapas puķei sak ļukt Dond.) cukām ļukušas (gew.: nuoļukušas) ausis Karls. [(sunītis) ļukušām austiņām Pas. I, 177. Vgl. ļuks, luka, lukt, lukns].

Avots: ME II, 542


lunka

luñka,

1) eine Meeresbucht Sackenhausen,
[Nogallen, Kalten;

2) luñka Suhrs, eine niedrig gelegene (an einer Flusskrümmung) Wiese, die im Frühjahr überschwemmt wird. -
Als ein Kuronismus zu apr. lunkis "Winkel" u. a. bei Būga Изв. XVII, I, 34; dieses lunk- vielleicht durch Kontamination von luk- (in le. lukns u, a.) und lenk- (in le. lìekt u. a.)].

Avots: ME II, 513, 514


lunks

lunks, = lunkans, luokans, lukns">lukns: tās (drānas) tavam lunkam stāvam vēl juo lunkāk apkārt tīsies Duomas II, 482; dies lunks auch IV, 460; [lùnks 2 (luokans) kuoks, lunka (izveicīga) mēle Sessw.; lunks"veikls, izmanīgs": l. vīrietis Tirs.).

Avots: ME II, 514